Pagājušajā gadā lēnāku preču eksporta izaugsmi veicināja gan Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, gan arī iepriekšējā gada augstā graudu raža, kas radīja augstu atskaites punktu, norāda eksperti.
Paredzams, ka šajā gadā, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam citās pasaules valstīs, preču eksports augs straujāk.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem iespējams iepazīties galerijā augstāk.
#1/4
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Priecē tas, ka tirdzniecības bilance ir uzlabojusies, taču eksporta pieaugums ir mazāks nekā tika gaidīts. Īpaši slikta tendence novērojama pērn otrajā pusgadā, kad piecus no sešiem mēnešiem preču eksporta vērtība bijusi mazāka par 2012.gada attiecīgā mēneša vērtību.
#2/4
Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa
Lai arī 2013. gada izaugsme ir neliela salīdzinājumā ar pēckrīzes periodā vērojamo straujo 15-30% gada preču eksporta kāpumu, tomēr jāņem vērā, ka 2013. gadā vērojama gan Liepājas metalurga darbības pārtraukšanas negatīvā ietekme uz eksporta vērtību, gan arī 2012. gada rekordlielā raža radīja augstu atskaites punktu 2013. gada augu valsts eksportam, kas salīdzinājumā ar citiem gadiem ir pat vērtējams kā labs. Turklāt daudzas citas eksporta grupas, tai skaitā struktūrā lielās grupas – koksne, pārtika, mehānismi -, arī 2013. gadā uzrādījuši veiksmīgu attīstību. Tā, izslēdzot preču eksporta grupas (metāli un augu valsts produkti), kuras nozīmīgi skāra vienreizēji efekti, preču eksports 2013. gadā uzrādīja 8% izaugsmi. Investīciju aktivitātes piebremzēšanās liela investīciju projekta pabeigšanas rezultātā un neskaidrās ārējās vides dēļ, naftas cenu kritums, kā arī Liepājas metalurga ietekme uz starppatēriņa preču ieveduma sarukumu ir nozīmīgākie iemesli, kādēļ 2013. gadā nebija vērojams importa pieaugums (iepriekšējos gados tas bija līdzīgs straujajam eksporta tempam). Uzsākot šo gadu, eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji liecina, ka ekonomikas atkopšanās pastiprinās. Janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs (ESI), kas kopš decembra pēc vairāk nekā 2 gadu pārtraukuma ir virs ilgtermiņa vidējā līmeņa, turpināja uzlaboties. Vienlaikus Iepirkuma vadītāju indekss (PMI) jau septiņus mēnešus atrodas skalā virs 50 atzīmes (atspoguļojot izaugsmes fāzi) un janvārī uzrādīja būtisku uzlabojumu. Janvāra publikācijā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pavisam nedaudz uzlaboja eirozonas 2014.-2015. gadu ekonomikas attīstības novērtējumu, pēc ekonomikas krituma 2013. gadā prognozējot 1-1,4% izaugsmi. Straujāka par vidējo izaugsme gaidāma mums nozīmīgajās eirozonas tirdzniecības partnervalstīs – Igaunijā, Vācijā. Savukārt nelabvēlīgi vērtējamas Krievijas attīstības izredzes (kurai SVF samazināja izaugsmes prognozes 2014.-2015. gadam). Tomēr Latvijas preču eksporta tirgus daļas 2013. gadā, kad jau bija vērojama vārga Krievijas ekonomikas izaugsme, pieauga, liecinot, ka Latvijas ražotāji spēj konkurēt arī vājāka pieprasījuma apstākļos. Sagaidāms, ka 2014. gadā prognozēto preču eksporta izaugsmes pieaugumu virs 5% nodrošinās vairāku faktoru kopums – ārējā pieprasījuma pieaugums vairākās eksporta noieta valstīs, noturīgā Latvijas ražotāju spēja konkurēt tirgos, kur pieprasījums ir vājš, kā arī sagaidāmais investīciju aktivitātes pieaugums, kas nodrošinās ražošanas iespējas pieaugoša ārējā pieprasījuma apstākļos.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, eksporta iespējas 2014.gadā varētu nedaudz uzlaboties. Tomēr jāatzīmē, ka eksporta apjomu kāpums būs atkarīgs ne tikai no pieprasījuma pieauguma ārējos tirgos, bet arī ar Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanu.
#4/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Šogad izaugsmes tempus jau vairs tik ļoti neietekmēs augstāk minētās trīs likstas. Liepājas Metalurga efekts apsīks pavasara beigās (pērn uzņēmums turpināja eksportēt iepriekš saražoto produkciju vēl līdz maijam). 2012.gada graudu rekordražas bāzes ietekme arī mitēsies pavasara sākumā, pakāpeniski mazinoties esošajiem graudu krājumiem. Visbeidzot, gaidāms, ka ārējais pieprasījums šogad spēcināsies. Līdz ar to, preču eksporta izaugsme šogad manāmi pieņemsies spēkā.
Tiesa, tas nenozīmē, ka šī izaugsme būs viegla un pati par sevi saprotama. Pašlaik bažas sagādā vārgā investīciju aktivitāte. Jaudu noslodze saglabājas augsta, un uzņēmumi joprojām saglabā piesardzību attiecībā uz investīcijām, kas nākotnē var iegrožot eksporta izaugsmi. Šajā ziņā Latvijas preču eksporta stāstam varam vilkt paralēles ar Čārlza Dikensa slaveno tēlu Ebenīzeru Skrūdžu jeb Sīkstuli no Ziemassvētku dziesmas. Proti, pērn Latvijas preču eksportu piemeklēja trīs rēgi – no pagātnes to vājināja 2012.gada rekordaugstā graudu raža, tagadnes jeb 2013.gada rēga lomās ierindojās Liepājas Metalurgs un vārgs ārējais pieprasījums, kamēr nepietiekamā investīciju aktivitāte varētu būt nākotnes rēgs. Ir jāinvestē šodien, lai kāpinātu eksportu rīt.