Ekonomikas izaugsmi joprojām pamatā nodrošina iekšējais patēriņš un eksporta pieaugums turpina svārstīties ap nulles punktu, norāda eksperti.
Šajā gadā strauja tautsaimniecības izaugsme nav gaidāma, viņi paredz.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes par turpmāko ekonomikas gaitu!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
2015. gads ekonomikā nebija viegls. Gada sākumā izaugsme bija vājāka par gaidīto, bet turpmākajos ceturkšņos tā atguvās. Ekonomiskās aktivitātes pamatā dominēja patēriņš, eksports turpināja saskarties ar sarežģījumiem un meklēt jaunus tirgus, bet investīciju aktivitāte bija salīdzinoši zema.
Pieaugumu pērnā gada laikā sekmēja apstrādes rūpniecības pieaugums par 4%. To kaldināja kāpums kokrūpniecībā (+7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+40%), kā arī mēbeļu ražošanā (+14%). Joprojām adaptācijas periodā atrodas pārtikas rūpniecība, kuras apjomi pērn saruka par 5%. Par 4% samazinājās gatavo metālizstrādājumu ražošana.
Tajā pašā laikā sekmīgi turpināja augt mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kas 2015. gadā palielinājās attiecīgi par 5% un 3%. Negatīvu ietekmi uz izaugsmi veidoja būvniecības produkcijas apjoms samazinājums par 1%. Saruka arī transporta nozares apjomi (-0.1%). Tātad, pērnā gada laikā, turpināja pieaugt privātā patēriņa aktivitāte (+4%), kā arī par 6% palielinājās valdības tēriņi. Izaugsmes perspektīvas lielā mērā nosaka investīciju aktivitāte, kas pērnā gada laikā ir augusi par visai pieticīgiem 3%. Tomēr uzmundrina fakts, ka pamatkapitāla ieguldījumi iekārtās un mašīnās pērnā gada laikā ir auguši par 12%, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos par 21%. Lai arī situācija eksportā ir sarežģīta, eksporta apjomi pērn ir pakāpās par 2%, tas ir, preču eksports par 1%, bet pakalpojumu eksports par 3%.
Latvijas tuvāko divu gadu ekonomikas perspektīvas ir labas, kaut izaugsme solās būt ierobežota. Šāds vērtējums izriet no globālā konteksta, kas ietver piezemētu izaugsmi, kas pakļauta nenoteiktībai un svārstīgumam. Šogad, spītējot ārējiem faktoriem, uzrādot nevienmērīgu attīstību, apstrādes rūpniecības attīstība saglabāsies. Tam pamatā ir atsevišķu nozaru veiktspēja un to galveno tirgu izaugsme. Lielākās cerības ir saistās ar situāciju eirozonā, Lielbritānijā un ziemeļvalstīs. Tikmēr pamatā izaugsme turpinās balstīties patēriņā. Labvēlīgi apstākļi būs tirdzniecības izaugsmei. Mazumtirdzniecībā kāpums varētu būt nedaudz vājāks par pērno gadu, jo arī šī nozari izjutīs Krievijas tūristu skaita un to pirktspējas sarukumu. Savukārt vietējie savus tēriņus kāpinās pakāpeniski. Tam saglabāsies labvēlīgi apstākļi – atalgojuma pieaugums un zema inflācija. Labvēlīgi apstākļi saglabāsies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī izklaides un atpūtas pakalpojumu pieaugumam. To nodrošinās gan tūristu skaita un vietējo iedzīvotāju pirktspējas kāpums. Protams, izaicinājumu nozarei netrūks, jo nāksies adaptēties pie pieprasījuma izmaiņām. Šogad samērīgi palielināsies aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, arī kreditēšana kļūs atbalstošāka.
Sekmīga ES fondu apguve ļaus uzlabot investīciju aktivitāti. Taču negatīvas tendences valdīs būvniecībā, kas izriet no ES fondu pieejamības pārrāvumiem. Tāpat sarežģīti apstākļi valdīs transporta nozarē, kur iespējami ļoti dažādi scenāriji, tomēr nozares izaugsme šogad izpaliks. Eksportā situācija saglabāsies sarežģīta un audzēt tā apjomus nebūs viegli, turklāt liela nozīme apjomu svārstībām būs reeksporta izmaiņām. Eksporta neviendabīgais veikums norāda, ka pūles tā diversificēšanā, kā arī atbalsts attīstībai ir jāturpina. Šajā jautājumā nozīmīgs būs valsts atbalsts, jo eksportējošajām nozarēm pie pašreizējā iekšzemes pieprasījuma attīstības apstākļi kļūs arvien sarežģītāki. Tas apdraud konkurētspēju, un ilgākā termiņā ekonomikā veidosies nesabalansētība. Pagaidām 2016. gada izaugsmes prognoze tiek saglabāta 2.7% apmērā. Taču pašreizējās pazīmes liecina, ka gada pirmajā ceturksnī IKP izaugsme būs vāja. Tādēļ cerības ir, ka izaugsme turpmākajos ceturkšņos atgūsies. Mazinoties ģeopolitiskajam saspīlējumam, 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3.5%. Taču jāpiebilst, ka minētie riska faktori pilnībā neizzudīs un ilgākā termiņā saglabāsies.
Pasaules ekonomikā neskatoties uz ilgstoši īstenoto ekspansīvo monetāro politiku un krasi sarukušajām enerģijas cenām, dominē lejupslīdes riski. Ražotāji saskaras ar nopietnām grūtībām, ko raksturo vājš pieprasījums, ražošanas jaudu pārpalikums un preču cenu samazināšanās. Krievijas un ar to saistītās ekonomikas uzrāda nopietnas ilgtermiņa izaugsmes problēmas, kā dēļ tās izaugsme tuvākajā laikā būs negatīva. Eiropas Savienības ekonomika turpina pamazām atgūties. Eirozona gūst labumu no zemajām procentu likmēm, naftas cenu krituma un vāja eiro. Patēriņa virzītu izaugsmi ir sekmējusi zemā inflācija, kas uzlabo mājsaimniecību pirktspēju un bezdarbs turpina samazināties. Turpmāk sagaidāms ļoti piesardzīgs investīciju aktivitātes pieaugums.
#2/4
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
IKP dati par aizvadītā gada ceturto ceturksni un 2015. gadu kopumā būtiski neatšķīrās no ātrā novērtējuma datiem, kas liecina, ka Latvijas tautsaimniecība aizvadītajā gadā augusi ar atzīstamu 2,7% tempu. Interesanti, ka trešā ceturkšņa dati tikuši koriģēti vēlreiz uz augšu un šobrīd uzrāda 3,5% pieaugumu.
No tautsaimniecības nozarēm, kas šobrīd dod lielāko pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktā, var atzīmēt kāpumu tirdzniecībā (+3,7%), apstrādes rūpniecībā (+4,3%), kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (+3,0%). Tikmēr trauksmes zvani ne pirmo reizi noskan būvniecības nozarē, kur kritums 1,1% apmērā, kā arī transporta un uzglabāšanas sektorā, kur arī neliels kritums 0,1% apmērā. Būvniekiem atliek cerēt, ka šogad sasparosies Eiropas Savienības fondu apgūšana, savukārt transporta nozarē cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos Krievijā.
Ārējos tirgos šobrīd turpina valdīt ne pārāk optimistisks noskaņojums, kas saistīts ar ģeopolitiskajiem konfliktiem, Ķīnas attīstības bremzēšanos neskaidrām Eiropas Savienības vienotības un izaugsmes perspektīvām. Šāda situācija, visticamāk, saglabāsies ilgāku laiku, un tas vēstīs izaicinājumiem bagātus laikus eksporta industrijai. Latvijā strauji pieaugot darba samaksai, uzņēmējiem arvien grūtāk būs saglabāt konkurētspēju tirgos, kur šobrīd valda cenu samazinājuma tendence. Pēc rekordlielas graudu ražas 2015.gadā, šogad būs grūti noturēt iepriekšējo līmeni, turklāt graudu cenu dinamika nav labvēlīga lauksaimniekiem – kopš gada beigām tā kritusies vēl vairāk nekā par 10%. Latvijas eksporta flagmanim kokapstrādes nozarei pēc vairākiem gadiem ar augstiem pieauguma rādītājiem būs grūti noturēt līdzvērtīgus tempus arī šogad. Viegli neklāsies arī dzelzs un tērauda eksportam, kur KVV Liepājas Metalurgs ieņem nozīmīgu daļu apgrozījuma. Tā kā uzņēmuma perspektīvas ir neskaidras, un vairāk izskatās, ka metalurģijas uzņēmums neražos nekā ražos, tad kopējos nozares datus būtiski ietekmēs dīkstāves šajā uzņēmumā. Salīdzinājumam ar situāciju aizvadītā gada beigās, Nordea analītiķi ir kļuvuši piesardzīgāki par Latvijas tautsaimniecības perspektīvām un samazinājuši 2016. gada IKP prognozi no 3,0% līdz 2,7%. Izaugsmi šogad galvenokārt veicinās privātais patēriņš un prognozējamais investīciju pieaugums.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
To nozaru saraksts, kurās aktivitāte ceturkšņa griezumā samazinājās, ir diezgan garš. Enerģētikā izlaidi samazināja siltais laiks, apstrādes rūpniecību vājināja Krievijas ekonomiskā krīze un tirdzniecības ierobežojumi, būvniecības vispārzināmās problēmas saistītas ar vispārzināmo ES fondu apguves kavēšanos. Ļoti krass sarukums, par 5.4% ceturkšņa laikā piedzīvots finanšu pakalpojumos, arī tas saistīts ar austrumzemju iedzīvotāju naudas grūtībām. Spēcīgākā pozitīvā ietekme nāca no augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem — informācija un sakari, kā arī profesionālie un administratīvie pakalpojumi. Gada griezumā mīnusi ir tikai finanšu pakalpojumos un celtniecībā.
Lielu optimismu nerada arī aprises pamazām iegūstošā 1.ceturkšņa aina. Nav izslēgts, ka 1.ceturksnī IKP pret iepriekšējo ceturksni būs vēlreiz samazinājies, liekot izrunāt briesmīgo recesijas vārdu. Pagaidām tas vēl tikai minējums, un, ja tas tiešām notiktu, šī būtu parādība, kuru mēdz dēvēt par tehnisku recesiju, kad pieaugums gada griezumā paliek pozitīvs, un īslaicīgās lejupslīdes aukstā elpa lielāko daļu cilvēku nesasniedz — bezdarbs būtiski nepieaug, un algu kāpums saglabājas augstā līmenī. Patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma dati ir pieejami jau par šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, tie joprojām staigā pa šauro diapazonu, kurā tie nav pametuši jau piecus gadus. Noskaņojums ir nedaudz virs vēsturiski vidējā līmeņa, signalizējot par mērenas izaugsmes turpināšanos.
Svarīgākā nepatīkamā ziņa šogad ir dzelzceļa pārvadājuma apjomu samazināšanās par piekto daļu, ko uzņēmuma vadība skaidro ar izejvielu cenu kritumu. Taču droši joprojām var paļauties uz patēriņa sniegto atbalstu ekonomikai, šodien uzzinājām, ka gada pirmajā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums pret decembri pieaudzis par 1.8%. Darba tirgus turpina silt, reālās neto algas pagājušā gada 2.pusē augušas vairāk nekā par 8%. Uzņēmumi par darbaspēka izmaksu kāpumu sūdzas, tomēr nešķiet, ka tas viņiem radītu nepanesamu slogu. Uzņēmumu noguldījumu kāpums pagājušā gada laikā paātrinājās, šī gada janvārī sasniedzot 15.8% gadā. Tā ir laba ziņa investīciju aktivitātei nākotnē. Ja algu kāpums tiešām rada konkurētspējas problēmas, tad uzņēmumiem ir nauda, ar kuras palīdzību šo problēmu risināt. Pozitīvs signāls ekonomikai ir arī krājumu samazināšanās iepriekšējos divos gados. Šis ir process, kuru statistiķiem mērīt nav viegli. Taču, ja krājumi tiešām ir ilgstoši samazinājušies ekonomikas izaugsmes laikā, kas būtu līdz šim nepiedzīvota situācija, tie drīz atkal būs jāpapildina, palielinot pieprasījumu.
Šī gada sākumā ir piebremzējies pasaules ekonomikas pieauguma temps, jo īpaši izteikti atdzišanas signāli nāk no eirozonas. Vācijas ekonomikas attīstība gada sākumā varētu būt tikai dažas procenta desmitdaļas virs nulles. Ir notikusi daļēja lomu maiņa starp eirozonas lielāko ekonomiku un t.s. latīņu bloka zemēm. Investīciju bums Ķīnā ir noplacis, un tas kaitē Vācijai kā kapitāla preču eksportētājai. Savukārt patēriņš tur joprojām aug strauji, palielinot pieprasījumu pēc itāļu un franču ražotajām luksusa precēm. Arī Latvijas uzņēmumi arvien vairāk izmēģina savas spējas šajā lauciņā, tas noteikti ir ceļš, kas ir jāturpina.
Gan lēnās pasaules izaugsmes, gan Krievijas ekonomikas krīzes joprojām nepārvarētās ietekmes dēļ šis būs vēl viens diezgan sarežģīts gads eksportētājiem. Taču pārorientēšanās uz citiem tirgiem notiek sekmīgi, ko daiļrunīgi ilustrē nupat publicētie medikamentu ražotāja Grindeks rezultāti. Šī uzņēmuma pārdošana NVS valstīs pērn samazinājās gandrīz par trešdaļu, bet pārdošana pārējos tirgos auga par 80%. Diemžēl ne tik strauji pielāgoties spējusi zivju pārstrāde, bet uz vietas tā nestāv.
Pagājušajā gadā kopumā IKP pieaugums Latvijā bija 2,7%. Šogad kopumā izaugsme varētu paātrināsies, taču visdrīzāk ar lēnāku soli, nekā prognozējām gada mijā (3,3%). Situācija pasaulē šobrīd mainās tik ļoti strauji, ka mēģināt izteikt precīzākus vērtējumus šobrīd būtu bezjēdzīgi.
#4/4
AS Citadele banka Resursu direkcijas ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Jaunākie IKP dati liecina, ka izaugsmi joprojām pamatā nodrošina iekšējais patēriņš un eksporta pieaugums turpina svārstīties ap nulles punktu. No nozaru puses skatoties, pērn visstraujāk augušas izmitināšanas un ēdināšanas, lauksaimniecības, kā arī mākslas un atpūtas nozares. Šo nozaru izlaide 2015. gadā salīdzin ājumā ar 2014. gadu palielinājusies par attiecīgi 6,0%, 5,0% un 4,7%. Tāpat par 4,3% pērn augsi izlaide apstrādes rūpniecība, savukārt būvniecībā un transporta izlaide kritusies par attiecīgi 1,1% un 0,1%.
Lai arī uz kopējā IKP pieauguma fona apstrādes rūpniecības sniegums pērn ir visnotaļ atzīstams, kopējos ciparus pērn ievērojami uzlaboja AS “KVV Liepājas metalurgs” darbības atjaunošana. Bez šī faktora apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums pagāju šajā gadā tikai nedaudz pārsniegtu nulles līmeni, jo straujais pieaugums kokapstrādē un datoru ražošanā pērn spēja tikai kompensēt kritumu sankciju skartajā pārtikas rūpniecībā, kā arī samazinājumu apģērbu un būvmateriālu ražošanā.
Banka Citadele prognozē, ka IKP šogad varētu palielināties par 2,9%, kas ir nedaudz straujāk par pagājušā gada izaugsmi. Par salīdzinoši stabilu ekonomikas attīstību šogad liecina arī apsteidzošie uzņēmēju noskaņojuma rādītāji. Gan Citadele Index, gan Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta radītāji jau ilgāku laiku atrodas mērenas ekonomikas izaugsmes teritorijā un šo aptauju jaunākie rezultāti nenorāda uz būtiskām izmaiņām ekonomikas attīstīb ā tuvāko ceturkšņu laikā.
Sagadāms, ka arī šogad ekonomikas izaugsmi pamatā nodrošinās iekšējais patēriņš. Pēdējos divos gados vidējā darba samaksa Latvijā augsi par 6,8% gadā, kas kopā ar nodarbināto skaita pieaugumu un darbaspēka nodokļu samazinājumu ievērojami kāpināja mājsaimniecību pirktspēju. Lai gan darba samaksas un nodarbinātības pieaugums šogad, visticamāk, būs lēnāks nekā iepriekšējos gados, tam patēriņa pieaugumu īpaši ietekmēt nevajadzētu. Zemās naftas cenas tikai pēdējos mēnešos sāk atspoguļoties mājsaimniecību apkures rēķinos un tas šogad dos papildus stimulu mājsaimniecību patēriņam.
Galvenie faktori, kas šogad kavēs straujāku ekonomikas izaugsmi ir atkārtota AS “KVV Liepājas metalurgs” darbības apturēšana, tālāka ekonomikas lejupslīde Krievijā, kavēšan ās ar ES fondu apguvi un apgrozījuma kritums ostās un dzelzceļā gada pirmajos mēnešos. Apsteidzošie rādītāji liecina, ka, līdz ar kavēšanos ES fondu apguvē, būvniecībā izlaides kritums šogad pat varētu tuvoties divciparu skaitlim. Papildus tam kopš šī gada sākuma finanšu tirgos ievērojami pieaugušas bažas par pasaules ekonomikas attīstību, kas liek domāt ka riski Latvijas ekonomikas attīstībai šogad drīzāk ir lejupvērsti.
Ņemot vērā ES fondu apguves paātrināšanos, pakāpenisku pieaugumu eksportā un kreditēšanas cikla pāreju pozit īvajā fāzē, IKP izaugsme 2017. un 2018. gadā varētu paātrināties. Ta ču līdz ar straujāku izaugsmi par galveno izaicinājumu ekonomikas izaugsmei tuvākajos gados kļūs darba tirgus.