Latvijas ekonomikas izaugsme uzņēmusi strauju izaugsmes tempu, ko veicina Eiropas Savienības fondu apguve un labvēlīgie apstākļi ārējos tirgus, skaidro eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 5,8 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 6,2 % pēc izlīdzinātiem datiem.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes par tālāko ekonomikas izaugsmi!
#1/5
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Labās ziņas par jaudīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī apstiprinājās. Gada griezumā iekšzemes kopprodukts auga par 5.8% (neizlīdzināti dati), bet ceturkšņa griezumā – par 1.5% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Tā ir straujākā izaugsme kopš 2012. gada! Ekonomikas apjoms ir pavisam tuvu pirms krīzes lielumam, ko sasniegsim gada nogalē. Tas gan ir prasījis veselus 10 gadus no krīzes sākuma.
Līdzīgi kā gada pirmajā pusē arī trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija ļoti plaša – auga gandrīz visas nozares. Izņēmums bija lauksaimniecības un finanšu sektori. Pievienotās vērtības kritumu lauksaimniecībā (-3%) noteica lietavu plūdos noslīkušās ražas, savukārt finanšu sektorā (-12%) turpināja samazināties nerezidentu segments. Lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošināja kāpums būvniecībā (+25%), transportā (+10%) un apstrādes rūpniecībā (+8%).
Ekonomikas aktivitātes galvenā dzinēja stafetes kociņu no eksporta pārņēma iekšzemes pieprasījums – mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. Silstošais darba tirgus veicināja algu pieaugumu, uzlabojot gan iedzīvotāju rocību, gan arī vēlmi tērēt, no kā ieguva gan tirgotāji, gan atpūtas un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Investīciju aktivitātes kāpumu veicināja Eiropas Savienības fondu raitāka ieplūde, kas gan joprojām vēl atpalika no plāna, kā arī lielu tirdzniecības centru būvniecība (IKEA, Akropole). Pēc grūtībām pērn būvnieki šogad izjūt spēju pasūtīju pieaugumu. Augošais iekšzemes pieprasījums radīja labvēlīgu augsni lielākam importa kāpumam, kas ekonomikas izaugsmi nedaudz iegrožoja. Eksporta apjomi auga lēnāk nekā gada pirmajā pusē, bet joprojām iepriecināja, nodrošinot stabilu kāpumu apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta sektorā, kuru vilka autopārvadājumi.
Ekonomikas sentimenta uzlabošanās liecina par pieklājīgas izaugsmes turpināšanos. Eksporta izaugsmi virzīs spēcīgs ārējais pieprasījums. Lai gan eksporta straujākais kāpums šajā biznesa ciklā, visticamāk, ir aiz muguras, tas joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Tomēr arvien lielāka loma būs investīcijām un patēriņam, kas tikai uzņem apgriezienus. Samazinoties bāzes efektam, ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes temps nedaudz palēnināsies, bet joprojām saglabāsies gana straujš, ap 5%. Gadā kopumā reālā IKP izaugsme gaidāma ap 4.7%.
#2/5
Finanšu ministrija
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 5,8% pēc kalendāri neizlīdzinātiem datiem, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. IKP ceturkšņa griezumā pieauga par 1,5% . Trešā ceturkšņa IKP dati rāda, ka ekonomikas izaugsme šogad kopumā būs sasniegusi straujāko kāpumu kopš 2011.gada, pietuvojoties pieciem procentiem.
Spēcīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī nodrošinājis pirmām kārtām straujais kāpums būvniecības nozarē, kur pēc krituma pagājušajā gadā šogad trešajā ceturksnī sasniegts 25,0% pieaugums. Būvniecības nozares izaugsmi šogad veicina straujāka ES fondu līdzekļu ieplūde, turklāt pieaugumu trešajā ceturksnī uzrāda arī būvniecības sektori, kur dominē privātās investīcijas, - tajā skaitā tirdzniecības ēku, degvielas uzpildes staciju, viesnīcu būvniecība.
Nākamie lielākie devumi ekonomikas izaugsmē trešajā ceturksnī bijuši apstrādes rūpniecībai un transporta nozarei, kuras salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājušās attiecīgi par 8,4% un 9,9%. Apstrādes rūpniecība, pateicoties augošajam pieprasījumam ārējos tirgos, jau vairāk nekā gadu uzrāda ļoti spēcīgus pieauguma tempus un bijusi viena no galvenajām ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājām jau kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa. Īpaši spēcīgi attīstās mašīnbūve un metālapstrāde, datoru un elektronisko iekārtu ražošana, un stabili pieaugumi ir arī divās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu un koksnes, koka izstrādājumu ražošanā, - par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni.
Pretstatā apstrādes rūpniecībai, transporta nozares ļoti labais sniegums trešajā ceturksnī ir zināms pārsteigums, ņemot vērā krītošos tranzīta apjomus Latvijas ostās un dzelzceļā, kur kravu apjomi trešajā ceturksnī bijuši attiecīgi par 3,4% un 12,1% mazāki nekā pirms gada. Nozares kopējā pieaugumā noteicošā loma bijusi augošajiem kravu autopārvadājumiem, kā arī pieaugošajam pasažieru skaitam lidostā un jūras ostās.
Kopumā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir bijusi visaptveroša, kritumu piedzīvojot vienīgi lauksaimniecības un finanšu pakalpojumu nozarēm. Lauksaimniecības nozares kritumu par 3,5% ietekmējuši laika apstākļi, bet finanšu pakalpojumu nozare sarukusi par 11,6%, samazinoties nerezidentu noguldījumiem un bāzes efekta ietekmē.
No izlietojuma puses jau otro ceturksni pēc kārtas lielākais devums ekonomikas izaugsmē bijis investīcijām, kas salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinājušās par 20,0%. Vienlaikus ar investīcijām spēcīgi palielinājies arī privātais patēriņš, ko veicina pastāvīgais strādājošo iedzīvotāju ienākumu pieaugums, vidējai darba samaksai šogad sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2008.gada. Privātā patēriņa pieaugums trešajā ceturksnī par 5,8% bijis straujākais kopš 2013.gada.
Jaunākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kā arī prognozes par globālās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos ļauj sagaidīt, ka spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu saglabāties arī tuvākajos ceturkšņos. Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada, un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis ir stabili pieaugošs. Par spēcīgu globālo izaugsmi liecina arī augošie fondu tirgus indeksi, kā arī pastāvīgi šā gada laikā paaugstinātās pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Tomēr vienlaikus Latvijas kaimiņvalstīs, kur iepriekš ekonomikas attīstība bija straujāka, jau ir sākusi iezīmēties izaugsmes palēnināšanās. Jārēķinās, ka arī Latvijā, mazinoties bāzes efektu ietekmei , IKP pieauguma tempi nākamajos ceturkšņos vairs nesasniegs trešā ceturkšņa augsto līmeni, tomēr joprojām saglabāsies salīdzinoši spēcīgi.
#3/5
Ekonomikas ministrija
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati apliecina pirms mēneša publicēto IKP ātro novērtējumu un šā gada 3. ceturksnī ekonomika ir augusi par 5,8%, kas ir bijusi straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm pēdējo 5 gadu laikā.
Būtisks stimuls izaugsmē bija investīciju pieaugumam. Šā gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 1/5 lielāki nekā pirms gada. Investīcijas mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 25 %, bet mašīnās un iekārtās – par 13%. Savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) ir palielinājušies par 17%. Investīciju dinamiku turpina pozitīvi ietekmēt gan augošais ārējais, gan iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu investīciju pieejamības paplašināšanās, kā arī kreditēšanas apjomu pieaugums. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi, arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku.
Tāpat ekonomikas izaugsmi turpina balstīt privātā patēriņa pieaugums – 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izdevumi pieauga par 5,8%. Jāatzīmē, ka patēriņa pieaugumu labvēlīgi ietekmē jūtamie uzlabojumi darba tirgū - nodarbināto skaits 3. ceturksnī pieauga par 0,9%, bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,5%, bet vidējā bruto darba alga gada laikā palielinājās par 7,5 procentiem.
Neskatoties uz pozitīvām tendencēm Latvijas galvenajos eksporta tirgos, eksporta ieguldījums izaugsmē turpina samazināties.
Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Preču un pakalpojumu eksports 3. ceturksnī palielinājās par 2,4% ( t.sk. preču eksports – par 2%, bet pakalpojumu eksports – par 4 %), vienlaikus ienākumi no eksporta pieauga par 6,7% (2. ceturksnī par 6,3%). Jāatzīmē, ka straujāku eksporta ienākumu pieaugumu lielā mērā noteica cenu palielināšanās eksportētajai produkcijai – šā gada 3. ceturksnī ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pieauga par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Vērā ņemams ieguldījums izaugsmē saglabājās būvniecības nozarei, kurā apjomi 3. ceturksnī palielinājās par 25%. Vienlaikus jāņem vērā bāzes efekts – straujais nozares pieaugums ir pret 2016. gadu, kad, bremzējoties ES fondu investīciju perioda sākumam, bija vērojams būvniecības apjomu straujš samazinājums. Salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni, būvniecības apjomi joprojām bija par 2,5% mazāki.
Spēcīga izaugsme ir vērojama arī apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozarēs. Kopumā apstrādes rūpniecības apjomi 3. ceturksnī auga par 8,4%, bet transporta pakalpojumos – par gandrīz 10%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs un vairāk par pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās metālapstrādē – par 19,4%, kokapstrādē - par 3,5%, pārtikas rūpniecībā – par 4,2%, kā arī transporta līdzekļu ražošanā - par 30,3%.
Tāpat jūtams pieaugums bija vērojams zināšanu ietilpīgo pakalpojumu nozarēs – informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare pieauga par 5%, t.sk. datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10 %, informācijas pakalpojumi – par 15 %, bet telekomunikāciju pakalpojumi samazinājušies par 3 %.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas - šogad IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%.
Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz darba algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Ņemot vērā to, svarīgi īstenot pasākumus produktivitātes celšanai un veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā un inovācijās.
#4/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Latvijas ekonomikā turpinās ļoti veiksmīgs gads un jau šī gada nogalē Latvijas ekonomika, visticamāk, atgriezīsies pirmskrīzes līmeni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkoptā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 5,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad kopumā būs tuvu 5%, taču biznesa ciklā šajā ceturksnī gan, visticamāk, būsim sasnieguši augstāko punktu. Lietuvā un Igaunijā jau trešajā ceturksnī IKP izaugsme noslīdējusi līdz attiecīgi 3,1% un 4,2%. Ekonomikas tendences Baltijas valstīs parasti ir ļoti līdzīgas. Tādēļ arī Latvijā sagaidu, ka IKP izaugsme gada pēdējā ceturksnī vairs nepārsniegs 5%.
Straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī izdevies sasniegt pamatā divu faktoru dēļ. Šogad atjaunojusies ES fondu plūsma Latvija ekonomikā un vienlaikus pasaules ekonomikā šogad gaidāms lielākais pieaugums pēdējo 5 gadu laikā. Līdz ar to būvniecība trešajā ceturksnī augsi par 25% un nozares prognozes arī tuvākajiem gadiem ir pozitīvas. Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka šī gada nogalē būvniecība varētu augt 15-20%, savukārt nākamgad būvniecības apjomi Latvijā palielināsies par 10-15%. Tik strauji kāpumi varētu likt domāt par zināmu pārkaršanu nozarē, taču pēc pērnā gada krīzes būvniecības apjomi Latvijā joprojām ir stipri zem sava optimālā līmeņa.
Bez būvniecības būtisks faktors Latvijas ekonomikas izaugsmē šogad noteikti ir bijusi labvēlīga ārējā vide. Globālajā ekonomikā šobrīd gaidāms straujākais pieaugums kopš 2011. gada, starptautiskā tirdzniecība dolāru izteiksmē šogad augusi par gandrīz 10%. Tā rezultāta apstrādes rūpniecība trešajā ceturksnī augusi par 8,4%. Vienlaikus ekonomikas tendences pasaulē joprojām ir pozitīvas. Pēdējā mēneša laikā Vācijas ražotāju noskaņojums pakāpies līdz pēdējos 7 gadu augstākajam līmenim, savukārt ASV patērētāju optimisms ir spēcīgākais 17 gadu laikā. Tie ir pozitīvi signāli Latvijas ražotājiem un eksportētājiem. Tādēļ būtiski, ka trešajā ceturksnī par 20% augušas arī investīcijas, jo vairākās nozarēs brīvu ražošanas jaudu tik pat kā vairs nav. Liekot to visu kopā sagaidu, ka nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme būs tuvu 4%.
Bez būvniecības un rūpniecības, ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī vēl veicināja profesionālie (+5,3%), informācijas un komunikācijas (+5,3%) pakalpojumi, kā arī mākslas un izklaides nozare (+9,7%). Vienlaikus kopējo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī visvairāk kavēja nerezidentu depozītu kritums banku sektorā, kravu samazinājums tranzīta nozarē, un nelabvēlīgie laika apstākļi lauksaimniecībā. Tā rezultātā finanšu sektorā kritums sasniedza 11,6%, savukārt lauksaimniecībā 3,5%. Tomēr transporta nozarē kopumā fiksēts negaidīti straujš (+9,9%) pieaugums, jo tranzīta kravu kritumu ir kompensējuši pieaugums citos segmentos.
#5/5
SEB ekonomists Dainis Gašpuitis
Precizētie IKP dati apliecina, ka ekonomika 3. ceturksnī ir augusi par 5.8%. Rezultātā gada deviņos mēnešos IKP ir palielinājies par 4.7%. Latvijas ekonomikas izaugsme nostājusies uz stabila pamata. Par to liecina apjoma pieaugums rūpniecībā par 8.4%, būvniecībā par 25% un tirdzniecībā par 3.7%. Kritums vērojams lauksaimniecībā (-3.5%), ko noteica nelabvēlīgie laikapstākļi un nerezidentu līdzekļu aizplūde, kā dēļ samazinājumu uzrāda finanšu sektors (-11.6%). Pārliecinošo trešā ceturkšņa rezultātu veido vairāki faktori. Primāri tas īstenojas pozitīvās ārējās konjunktūras ietekmē. Otrkārt, šīs pozitīvās plūsmas pastiprina ES fondu ieplūde.
Latvijas pārliecinošais trešā ceturkšņa veikums, kas ir labākais kopš 2011. gadā, labi ierakstās globālajās plūsmās, kas uzrāda sen nebijušu aktivitāti. Šogad iesākusies visaptverošā pasaules ekonomikas aktivizēšanās rudenī pārliecinoši turpinājās. Amerikas Savienotajās Valstīs trešā ceturkšņa pieaugums, uzrādot ātrāko kāpumu pēdējos trīs gados, pārsteidza. Japānas ekonomikas izaugsme uzrāda tempu, kas ilgi nav redzēta. Tikmēr Ķīnas ekonomika turpināja darboties pilnā sparā. Arī eirozonas ekonomika patīkami pārsteidza. IKP pieaugums trešajā ceturksnī bija 2.5%, kas ir labākais rādītājs kopš 2011. gada. Vācijā un Spānijā izaugsme ir iespaidīga, bet situācija uzlabojas arī Francijā un Itālijā. Neraugoties uz lēnu darba samaksas kāpumu, mājsaimniecību optimisms ir sasniedzis rekordaugstumus. Patēriņa pieaugums 2016. gadā bija spēcīgākais pēdējo 10 gadu laikā. Tā ir skaidra zīme, ka atveseļošanās ir sasniegusi punktu, kur mājsaimniecības sāk justies komfortabli. Turklāt oktobrī, patērētāju noskaņojums sasniedza visaugstāko līmeni kopš 2000. gada. To nosaka spēcīgi darba tirgi, zemas procentu likmes un pieaugošā turība, ko veido mājokļu un akciju cenu kāpums. Būtiski, ka nozīmīgu kāpumu uzrāda eksporta un rūpnieciskās ražošanas kāpums. Tas palīdz palielināt jaudu izmantošanu un arī kapitāla izdevumus. Brexit process ievērojami kavē Lielbritānijas ekonomiku, kaut pagaidām nedaudz mazāk, kā gaidīts. Taču izaugsme pakāpeniski palēnināsies.
Ārējās vides prognozes ir pārliecinoši pozitīvas un tuvākajā laikā tās apdraud vien politiskā nenoteiktība. Šie riski līdz šim ekonomiku ir maz ietekmējuši, tomēr tas var strauji mainīties. Aktīvākās nozares pamazām iekustinās arī tās, kur aktivitāte ir bijusi piezemēta. Līdz ar to pozitīvas tendences būs vērojamas vairumā nozaru. Vēl paies laiks pirms uzsils nekustamā īpašuma nozare. Tāpat vēl kādu laiku var dominēt negatīvās tendences finanšu un apdrošināšanas nozarē. Nenoteiktība skar arī transporta un uzglabāšanas nozari, primāri dzelzceļa un ostu perspektīvas. Pilnīgi noteikti, ka būvniecība tuvākajā laikā valdīs bums. Labs veikums sagaidāms arī rūpniecībā un eksportā.
Izaugsmei paātrinoties, ekonomika uzsilst, kas sekmēs arī inflāciju. Šobrīd runāt par pārkaršanu ir pāragri. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi riski neparādīsies pēc gada pusotra. Uzkaršanas riskus pastiprinās straujā ES fondu ieplūde un to periodiskums. Tādēļ pārkaršana būs vērojama atsevišķās nozarēs, visizteiktāk būvniecībā, kas nosūks darbiniekus arī no citām nozarēm. Tas dzīs algas uz augšu un ir jautājums, kas būs tad, kad ES fondi apsīks un pieprasījums mazināsies. Respektīvi, vai šie cilvēki atradīs vietu citās nozarēs, spēs pieņemt mazāku atalgojumu, vai lems doties uz ārzemēm.
Apstākļi attīstībai ir labvēlīgi un turpinās uzlaboties, taču jautājums ir par darbaspēka pieejamību un nozaru jaudu spējām izmantot esošo konjunktūru. Tas arī noteiks ātrumu ar kādu Latvijas ekonomika tuvākajos gados augs. Tāpat aktuāls jautājums par materiālo labumu pieauguma sadalījuma vienlīdzību, kas būs gaidāmo vēlēšanu viena no aktuālākajām tēmām. Latvijas IKP izaugsmes prognozes šim gadam ir 4,5%, 2018. gadam 3,7%, bet 2019. gadam 3.5%.