Gada otrajā pusē straujš cenu kāpums, visticamāk, nebūs vērojams, uzskata aptaujātie eksperti.
Preču segmentā cenas turēsies aptuveni esošajā līmenī, bet kāpumu var gaidīt pakalpojumu sektorā.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada jūnijā, salīdzinot ar 2013. gada jūniju, palielinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,2%.
Ekspertu komentārus un prognozes iespējams izlasīt galerijā augstāk!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Cenu kāpumu turpina uzturēt salīdzinoši dzīvīgais iekšzemes patēriņš, kā dēļ pakalpojumos cenu kāpums vērojams straujāks. Turpmākos mēnešos to virzīs arī atsevišķu komunālo pakalpojumu cenu pieaugums. Šī pieauguma ietekme tiešāk skars mājsaimniecību budžetus, jo alternatīvas tirgū ir ļoti ierobežotas vai to nav vispār. Tikmēr precēm cenas gada laikā samazinājās, kas raksturo globālās izaugsmes gausumu un valdošo konkurenci starp ražotājiem. Tieši plašais jaudu pārpalikums pasaulē ir un vēl tuvākajā laikā būs iemesls zemai inflācijai arī Latvijā. Turpinoties dominēt iekšzemes patēriņam, cenu kāpums pakalpojumiem būs nedaudz aktīvāks.
Tikmēr ārējie faktori būs visai ierobežoti un atkarīgi no ECB rīcības un panākumiem atdzīvināt inflāciju. Taču drīzi panākumi nav gaidāmi, kā dēļ būtiskākie ārējie faktori, kas tuvākajā laikā var būtiski koriģēt inflāciju, būs pārtikas ražas apjomi, ģeopolitisko notikumu ietekme, tajā skaitā, uz naftas cenām, bet nākamā gada sākumā - elektroenerģijas tirgus liberalizācija.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula
Iekšzemes piedāvājuma faktori jūnijā inflāciju būtiski neietekmēja, bet jūlija inflāciju ietekmēs ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifu kāpums Rīgā un būtisks starpoperatoru norēķinu tarifu sarukums fiksētajos un mobilajos sakaru tīklos no 1. jūlija, kā arī viesabonēšanas tarifu kritums. Tos gan daļēji varētu kompensēt Tele2 jaunie, paaugstinātie tarifi. Dabasgāzes cena mājsaimniecībām otrajā pusgadā palikusi nemanīga un inflāciju neietekmēs, taču naftas produktu cenu nākotnes novērtējuma dēļ Latvijas Gāzeprognozē nelielu dabasgāzes tarifu pieaugumu jūlijā rūpnieciskajiem patērētājiem, ietekmējot siltumenerģijas cenu.
Pamatinflācija pārsniedz kopējo inflāciju. Pieprasījuma ietekme aktuālajos inflācijas datos drīzāk jūtama pakalpojumu cenās. Arī jūnijā, līdzīgi kā maijā, nedaudz vairāk nekā pērn atbilstošajā periodā sezonas ietekmē auga ar tūrismu saistīto pakalpojumu cenas, un šādu cenu dinamiku, visticamāk, radījusi tūrisma aktivitātes palielināšanās, kas saistīts ar kultūras galvaspilsētas statusu Rīgai šogad. Tomēr šādas aktivitātes, pat ja tās īslaicīgi ietekmē cenu līmeni, neveido cenu tendenci. Lai gan lielu viesu skaitu Rīga sagaidīs jūlijā, kad Latvijā notiks Pasaules koru olimpiāde, taču šim notikumam varētu būt īslaicīga ietekme uz pakalpojumu cenām.
#3/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pārtikas cenas kopumā jūnijā bija nedaudz mazākas nekā gadu iepriekš, ko labvēlīgi ietekmēja izejvielu cenas pasaulē, kas pēc pieauguma šī gada sākumā pēdējos divos mēnešos atkal noslīdēja uz leju. Piemēram, augļu un dārzeņu cenas, lai arī nedaudz pieauga jūnijā salīdzinājumā ar maiju dēļ jaunas ražas, bija ievērojami zemākas nekā gadu iepriekš. Tam daļēji varēja palīdzēt, piemēram, siltā ziema Eiropā.
Degvielas cenas pēdējā laikā ir nedaudz pieaugušas (līdzīgi kā naftas cenas pasaulē) un jūnijā jau bija gandrīz pērnā gada līmenī. Gāzes un siltuma tarifi joprojām ir mazāki nekā gadu iepriekš.
Vidējā inflācija Latvijā šogad vēl saglabāsies zema, tā, visticamāk, būs nedaudz zemāka nekā aprīlī prognozētie 1,5%.
#4/4
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Tagad jau var rezumēt patēriņa cenu attīstību pusgada laikā pēc eiro ieviešanas un jāatzīst, ka inflācija bijusi zemāka nekā domāja pat daudzi eiro ieviešanas atbalstītāji.
Taču pieaug kontrasts starp preču un pakalpojumu cenu dinamiku. Tas ir likumsakarīgi pie tik strauja algu kāpuma, kāds Latvijā ir šogad, 1.ceturksnī bruto algas pieauga par 7,7% un tas nevar neietekmēt to pakalpojumu cenas, kuru izmaksu galvenā sadaļa ir algas un kur ir grūti palielināt ražīgumu. Tipiski piemēri ir frizētavu, kā arī kafejnīcu un restorānu pakalpojumi, kuru cenas jūnijā pieauga par apmēram 5% gada griezumā.
Var tikai nopūsties par to, ka par ekonomiskajiem procesiem pie mums tiek runāts kā par nepārvaramas varas izpausmēm un ārējo spēku nebeidzamām manipulācijām ar daudzcietušajiem vienkāršajiem iedzīvotājiem.
Kopumā pakalpojumu cenas augs, strauji augošā ekonomikā vienkārši tas nevar būt citādi. Savukārt preču cenas arī turpmāk mainīsies nedaudz. Preču ražotājiem iespējas paaugstināt cenas būs ierobežotas gan mājas, gan galvenajos eksporta tirgos un algu pieaugums būs jākompensē ar ražīguma paaugstināšanu vai peļņas maržu samazināšanos. Vidējā termiņā tiek sagaidīta eiro kursa krišanās, taču drīzāk lejupejošas būs arī enerģijas un citu izejvielu cenas dolāru izteiksmē, līdz ar to spēcīgs augšupvērsts cenu spiediens no importa puses joprojām nav gaidāms.