Šā gada pirmajos piecos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā desmit velosipēdisti, kas ir ievērojami vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Tādēļ Baložos tiks rīkotas praktiskās veloapmācības pilsētniekiem braukšanai intensīvas satiksmes apstākļos.

Līdz ar velsipēdistu īpatsvara pieaugumu ceļu satiksmē, pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījuma (CSN) skaits – šā gada piecos mēnešos ievainoti 79 velosipēdisti, bet bojā gājuši – desmit. Pērnā gada attiecīgajā periodā ievainots tika 71 velosipēda vadītājs, bet gāja bojā – viens.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas CSDD un Rīgas pašvaldības Satiksmes departamenta rīkoto praktisko veloapmācību laikā dalībniekiem būs iespēja pārbaudīt velosipēda vadīšanas prasmes speciālā mācību laukumā, veicot dažādas grūtības manevrus nostiprinot gan praktiskās, gan teorētiskās iemaņas. Tāpat dalībnieki ar ceļu satiksmes drošības speciālistiem pārrunās drošas braukšanas pamatprincipus attiecībā pret sevi un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, informē CSDD pārstāvji.

Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana, kas samulsina aizmugurē braucošā spēkrata vadītāju, neparedzama un pēkšņa manevra uzsākšana, ar vienlaicīgu pagrieziena rādītāja ieslēgšanu, ir tikai dažas no klasiskām situācijām, kuras var novērot uz Rīgas ielām un ne tikai. Šādu situāciju rezultātā būtiski samazinās satiksmes drošības līmenis kardināli palielinot iespējamo avārijas situāciju skaitu.

To, ka šādas nekonsekventas darbības arvien pieaug, var vērot ne tikai Rīgas ielās, bet arī uz Latvijas lielceļiem, ko atzīst arī paši autovadītāji, no kuriem 48% norāda, ka pagrieziena nerādīšana ir kļuvusi par masu pārādību. Savukārt vēl 25 % norāda, ka tā ir mazsvarīga darbība, tādējādi uzskatot, ka brīdināšana par manevra veikšanu ir tehniska prasība nevis pašsaprotama rīcība, kura ļauj pasargāt sevi no iespējamas avārijas. Savukārt, vaicājot, vai strauja manevra veikšana bez iepriekšēja brīdinājuma traucē, 55% autovadītāju atzīst, ka šādas darbības pat ir ļoti bīstamas, un vēl 41% tās šķiet ļoti kaitinošas, jo no reālām avārijas situācijām ļauj izvairīties tikai pieredze.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Oļegs Deripaska vēl pirms gada bija Krievijas bagātākais oligarhs. Tagad viņš ar aptuveni 20 miljardiem USD lieliem parādiem kalpo par brīdinājumu citiem, raksta Newsweek.

Ziedu laikos O. Deripaska bija pārāk aizņemts, lai veltītu savu laiku tukšām formalitātēm. Savos 40 gados viņš ar 44 miljardu USD vērtu kapitālu bija kļuvis par bagātāko Krievijas uzņēmēju. Tomēr arī viņš neuzdrošinājās neierasties uz konferenci Krasnodarā, kurā Vladimirs Putins izvēlējās savu pēcteci Krievijas prezidenta amatam – Dmitriju Medvedevu. Oligarhs konferencē ieradās un apsveica D. Medvedevu, taču pasākumu pameta pat nenoturējis ieplānoto runu.

Toreiz Krasnodaras senators Aleksandrs Počinoks pauda viedokli, ka veiksme bija apžilbinājusi O. Deripasku. «Viņš ticēja, ka spēj pašu dievu satvert aiz bārdas,» teica politiķis.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Cīņa ar nabadzību vai budžeta ieņēmumu veicināšana? Šāds jautājums kļūst aizvien aktuālāks saistībā ar izziņoto apņemšanos par minimālās algas palielināšanu valstī.

Ekonomiskās aktivitātes veicināšanā un nabadzības apkarošanā valstī valdībām pēdējā laikā īsti nav ar ko lepoties un tas arī nav nekāds brīnums, ja ņem vērā to, ka publiski izskanējušajās debatēs vēl priekšvēlēšanu laikā pārsvarā bija dzirdamas dažādas deklaratīvas frāzes bez konkrētiem pieturas punktiem un mērķiem. Kā viens no retajiem izņēmumiem ir apņemšanās no nākamā gada palielināt minimālo algu no 320 līdz 360 eiro, ko zināmā mērā varētu uzskatīt par darbību, kurai vismaz nosacīti vajadzētu sildīt Latvijas ekonomiku. Pēckrīzes prakse pasaulē ir pierādījusi, ka ar pārmērīgu taupību uz priekšu netikt, taču tieši ar to pēdējos gados ir nodarbojusies Latvijas valdība. Protams, var piekrist, ka radikāla izdevumu sabalansēšana ir veicinājusi Latvijas kā ekonomikas subjekta tēla uzlabošanos un ieguvumi slēpjas kaut vai lētākā iespējā pārfinansēt valsts parādus, līdz ar to mazinot spiedienu uz citām budžeta izdevumu pozīcijām. Tomēr šāda taupības taktika sevi attaisno vien gadījumā, ja vispārējie nosacījumi iedzīvotāju labklājības pieaugumam ir labvēlīgi, strauji kāpjot eksporta ieņēmumiem un saglabājoties labvēlīgiem faktoriem vietējā patēriņa attīstībā. Latvijas gadījumā netiek izpildīts pusotrs no abiem nosacījuma punktiem, jo eksports stagnē, bet patēriņa pieaugums ir iespējams vien uz iepriekšējā ekonomikas pēckrīzes atlēciena radītā algu pieauguma un šobrīd zemās inflācijas rēķina, kas agri vai vēlu sevi izsmels, bet kredītu tirgus nespēj uzņemt apgriezienus.

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību izmaiņām satiksmes organizācijā Rīgā.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un nodrošinātu drošu braukšanu, no 28.septembra turpmāk būs liegts kreisais manevrs Jūrmalas gatvē uz Zolitūdes ielu darba dienās no plkst.7 līdz-22.

Lai nokļūtu no Jūrmalas gatves uz Zolitūdes ielu, Satiksmes departamenta speciālisti aicina izmantot apbraucamo ceļu, nogriežoties pa labi uz Kurzemes prospektu un tuvākajā apgriešanās vietā apgriezties pretējā braukšanas virzienā, tālāk turpinot ceļu uz Zolitūdes ielu.

Tāpat veiktas izmaiņas Eksporta ielā. Turpmāk, lai nekavētu sabiedrisko transportu, uzstādīts liegums veikt kreiso pagriezienu uz Andrejostas ielu. Lai autovadītāji nokļūtu uz Andrejostas ielu, speciālisti iesaka veikt labo pagriezienu uz Rūpniecības ielu, tad veikt kreiso pagriezienu uz Hanzas ielu un kreiso pagriezienu uz Eksporta ielu.

No pirmdienas, 23.septembra veiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā krustojumā ar Rīgas apvedceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Satiksmei tiks atvērta uzbrauktuve virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, uzbraucot no Jūrmalas šosejas uz Rīgas apvedceļu Liepājas virzienā, un nobrauktuve virzienā no Babītes uz Rīgu, nobraucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Savukārt satiksmei tiks slēgta nobrauktuve virzienā no Liepājas uz Rīgu, braucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju. Lai nokļūtu uz Rīgu, autovadītājiem būs jābrauc taisni Babītes virzienā, jāveic apgriešanās manevrs un tad jānobrauc no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Satiksme pa Jūrmalas šoseju joprojām notiek pa divām joslām katrā virzienā.

Arī uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei joprojām turpinās būvdarbi. Tur ātruma ierobežojumi dažādos ceļa posmos ir 30, 50 un 70 km/h. Rīta un vakara stundās, kā arī brīvdienās satiksme tur var būt palēnināta, tāpēc ceļu uzturētāji aicina ieplānot papildu laiku ceļam.

Pat neesot tiešā kontaktā ar eirozonas drudža pacientu, Latvijai jau sāk parādīties tā simptomi. Proti, par fiskālās un budžeta politikas mērķi tiek uzstādīti dažādi cipari, un to sasniegšanai par labiem tiek atzīti jebkuri līdzekļi. Vai tie ir tiešām jēdzīgi, vai tikai īslaicīgi manipulē ar atskaišu ailītēm, nekrīt svarā, un diemžēl tas ir viens tiešām kārtīgs eirozonas vēsturiskā kleinuma simptoms.

Eirozonai kaišu ir vairāk nekā sunim blusu - gan laika gaitā iegūtu, gan jau šūpulī ieliktu. Viena no izteiktākajām tās ģenētiskajām kroplībām ir vēlamā uzdošana par esošo. Tā teikt, ja fakti neatbilst manām iedomām - jo sliktāk faktiem.

Slaveno Māstrihtas kritēriju līgšanas laikā pirms 20 gadiem politiskais entuziasms bija noteicošais virzītājspēks ceļā uz vienoto valūtu. Ekonomikas realitāte, sākot ar nopietnību pret optimālās valūtas zonas principu, lielos vīrus maz interesēja. Attiecīgi vienotās valūtas ieviešanas laikā dažādas pašreizējās eirozonas valstis Māstrihtas parametros «ierakstījās» atšķirīgi, tomēr ar tiešām nepiespiestu eleganci - praktiski tikai Luksemburga.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Venēcija vienmēr ir bijusi savdabīgs galamērķis visiem, kuri to apmeklē. Kā pilsēta, kas celta uz ūdens, tā šķiet diezgan netipiska - ne automašīnas, ne motocikli, pat ne velosipēdi. Vienīgais veids, kā ceļot pa pilsētu, ir staigāt vai izmantot gondolas, Venēcijas tradicionālās laivas.

Lai sasniegtu Venēciju galvenokārt tiek izmantoti kuģi, un pēdējos gados tie ir kļuvuši lielāki un lielāki. Katru nedēļas nogali ierodas septiņi vai astoņi.

Pēc kruīza kuģa Costa Concordia avārijas Venēcijas iedzīvotājiem šie milzu kuģi radot diskomforta sajūtu. Pirmais iespaids, tiem tuvojoties, esot tāds, ka tie varētu uztriekties ēkām, lai gan, protams, tas nenotiek, jo katrs manevrs tiek rūpīgi plānots.

Katrs kruīza kuģis var uzņemt no 1000-1500 pasažieriem, katru gadu pilsētā ierodas aptuveni 2000 kuģu, kas ar savu pārvietošanos rada bojājumus ēku un vēstures pieminekļu pamatiem.

Aktuālais Škoda Superb vairs nav jauneklis, taču, ieviešot jauno Sportline aprīkojuma līniju, Škoda Superb un Superb Combi universālis ir pārvērtušies līdz nepazīšanai

Solīds izskats, iespaidīga tehniskā un komforta daudzveidība, kas nemaksā nogalinoši bargu naudu, ir tas, kas Škoda Superb limuzīnam ir kalpojuši par iedarbīgu mārketinga ieroci. Ar Sportline pakotni tas ir kļuvis acīmredzami saistošāks. Sporta šasija, melnas krāsas priekšējā radiatora reste, melni atpakaļskata spoguļi, tonēti priekšējie lukturi, logu rāmji un sānu durvju līstes, tāpat kā uz bagāžnieka vāka uzsēdinātais elegantais spoileris, arī būs melnā krāsā. Ogļmelnais tonis būs arī Superb Sportline galvenais motīvs salona iekārtojumā, proti, melnas krāsas griesti un melni sporta priekšējie krēsli ar klasiskās un Alkantara ādas pārvalkiem, kas nošūti ar sudraba diegiem. Lai nosliece uz sportiskumu būtu vēl pamanāmāka, Sportline modelī atradīsim alumīnija pedāļu uzlikas un elegantus trokšņu slāpētāja uzgaļus. Visbeidzot, Superb priekšējos sānus rotās jau iztālēm pamanāmi Sportline logotipi.

Uzņēmuma Sadales tīkls (ST) klienti arvien biežāk izvērtē elektroenerģijas pieslēgumu jaudas

Divu gadu laikā uzņēmums saņēmis apmēram 60 tūkstošus pieteikumu pieslēguma jaudas samazināšanai, savukārt vairāk nekā 20 tūkstošu objektu īpašnieki informējuši ST, ka viņu īpašumiem elektroenerģijas piegāde vairs nav nepieciešama vispār, intervijā DB norāda ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš šajā amatā iecelts šā gada aprīlī. Viņš stāsta, ka viena no nākamo gadu galvenajām uzņēmuma prioritātēm saistīta ar ST efektivitātes plāna īstenošanu, un atzīst, ka šogad ST plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā esat iejuties jaunajā amatā – kādi bijuši pirmie paveiktie darbi?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) nu ir jauns vadītājs - Kristaps Zakulis. Viņš pats ir atzinis, ka viņa darbu, gluži tāpat kā valdības vadītāja sasniegumus, varēšot vērtēt pēc 100 dienām.

Acīmredzot šīs 100 dienas tiešām būs jāpagaida, vienlaikus gan norādot, ka tieši finanšu iestāžu uzraudzības jomā problēmas Latvijā ir pamatīgi samilzušas, tāpēc nav vēlams, ka Zakuļa iešūpošanās process FKTK vadītāja amatā ieilgtu. Tomēr šīs viņa ievēlēšanas sakarā pāris interesanti aspekti ir jāmin. Pirmkārt, zīmīgs ir fakts, ka Zakulis atšķirībā no saviem priekštečiem nāk no drošības speciālistu aprindām, zināmu laiku pamanoties pastrādāt arī Satversmes aizsardzības birojā, kas ļauj domāt, ka šis cilvēks ir iemācījies finanšu noziegumus, kā mēdz teikt, saskatīt pa gabalu. Tāpat pozitīvi ir vērtējama arī viņa līdzšinējā rīcība, neizvairoties no publicitātes. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā vienu no būtiskākajām līdzšinējām FKTK problēmām - totālu nespēju komunicēt ar sabiedrību. Respektīvi, Zakulim būs jāspēj ne tikai nodrošināt nopietnāku banku sektora uzraudzību, nekā ir bijis līdz šim, bet arī jāpanāk, lai sabiedrība uzticas FKTK. Pretējā gadījumā FKTK vien atliks pateikt, ka banka X ir stabila un tai nekādas eksistences problēmas nedraud, lai cilvēki jau nākamajā brīdī drūzmētos pie bankomātiem, cenšoties izņemt naudu no attiecīgās bankas kontiem.

BMW 5. sērijas sedans ar rūpnīcas kodu G30 ir vitaminizēts un ļoti vitāls auto. Šim auto patīk braukt, nevis pārvietoties, un darīt to pēc iespējas vairāk un biežāk

Kā jau ierasts premium automobiļu segmentā iedibinātajās tradīcijās, tā modeļa sekotājam, kurš reiz ir bijis labs un pircēju novērtēts, vizuālās izmaiņas bieži vien ir ļoti pieticīgas un līdz pēdējam sīkumam pārdomātas. Tajā pašā laikā, ilgāk un cītīgāk pētot G30 no ārpuses un vēl jo vairāk – no iekšpuses, nāksies konstatēt, ka izmaiņu ir vairāk, nekā varētu iedomāties.

Šo rindu autoram bija iespēja aptaustīt un izvērtēt iesācēja komplektu 520 d xDrive , kā arī, iespējams, īsto džentlmeņa komplektu – 530 d xDrive. Abos gadījumos spēka pārvada postenī stājās astoņpakāpju automāts.

Pēc būtības tie ir divi dažādi automobiļi. Ar 520 d xDrive 190 ZS jaudīgo četrcilindru dīzeli līdz 90 km/h lielam ātrumam kreisēšanas režīmā viss ir baudāmi un saprotami, taču, pārkāpjot 100 km/h atzīmi, motors vairāk trokšņos, nekā trauksies uz priekšu. Līdz ar to diezgan netipiski BMW zīmolam katrs apdzīšanas manevrs būs rūpīgi jāizvērtē, lai tā vidū nav jāpieņem lēmums atkāpties aizsardzības pozīcijā. Jaudas jau pietiek, taču tās ir tik, cik nepieciešams, un paātrinājums, īpaši no vidējiem motora apgriezieniem uz augšu, kļūst pārlieku miegains. Varētu samierināties, jo, iekļaujoties pašmāju maksimāli atļautā ātruma robežās, ar to tak’ ir pietiekami. Tomēr apgalvojums, ka jaudas nekad nav par daudz, BMW piestāv labāk.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību uz to, ka brīvdienās 5. un 6.oktobrī tiks slēgta satiksme Bauskas ielas posmā no Rīgas Piena kombināta līdz pilsētas robežai virzienā uz Valdlaučiem.

Šādi satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai ieklātu asfaltu Dienvidu tilta 3.kārtas rotācijas aplim pie Bauskas ielas.

Autovadītāji aicināti izmantot apbraucamos ceļus. Piemēram, tie, kuri brauc no Ķekavas, autoceļa A7 un Bauskas ielas krustojumā aicināti braukt taisni pa A7 un pie jaunizbūvētā viadukta nogriezties pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītājiem, kas no Valdlaučiem vēlas nokļūt uz Dienvidu tilta, jāizmanto apbraucamais ceļš pa Bauskas ielu uz A7 un krustojumā jāveic manevrs pa labi, jābrauc līdz jaunizbūvētajam viaduktam un jānogriežas pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītāji, kuri brauc no Dienvidu tilta uz Valdlaučiem, aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa labi uz Bauskas ielu gar Rīgas Piena kombinātu līdz Mūkusalas ielai un, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, turpināt ceļu pa Ziepniekkalna ielu līdz Maximas noliktavām. Tomēr, ja ir iespējams, Satiksmes departaments aicina izmantot citu tiltu.

Bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars apcietināts, lai sabiedrībai aizmiglotu acis par notiekošajām nelikumībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), bet lēmums par apcietinājumu panākts, maldinot ģenerālprokuroru un tiesu – šādu pārliecību sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā paudis apcietināto Jaundžeikaru pārstāvošs zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.

Kā norādījis Dz. Jaundžeikara aizstāvis P. Rebenoks, lai arī viņa klients jau trīs nedēļas atrodas apcietinājumā, izmeklētāji nedz aizturētajam, nedz tiesai nav varējuši uzrādīt kaut vienu pierādījumu par notikušajiem likuma pārkāpumiem. Nav arī izskaidrots, kādas noziedzīgās darbības viņš veicis, par kādu pārkāpumu veikšanu tiek turēts aizdomās un kādā veidā viņš varētu traucēt izmeklēšanas darbības.

Advokāts norādījis, ka izmeklētāji Dz. Jaundžeikaru vaino valsts amatpersonas uzkūdīšanā atklāt valsts noslēpumu un saskata Krimināllikuma 94. panta (par valsts noslēpuma izpaušanu, ko izdarījusi valsts amatpersona) un 144. panta (par korespondences noslēpuma atklāšanu) pārkāpumus. «Izmeklētāju konstrukcija ir šāda: Jaundžeikars esot uzkūdījis personu, kura neesot KNAB amatpersona, lai savukārt tā tālāk uzkūdītu valsts amatpersonu izpaust valsts noslēpumu. No juridiskās konstrukcijas viedokļa tas ir absurds. Bet kontekstā ar Jutas Strīķes paziņojumiem, ka viņas vienīgās galvassāpes ir tiesu augstās prasības pret pierādījumiem, jo jāvāc pārāk daudz pierādījumu, mēs Jaundžeikara aresta gadījumā redzam, kādu pierādījumu kopumu standartu vēlētos redzēt Strīķe. Acīmredzot, lai atklātu vainīgo, viņai pietiktu tikai ar aizdomām,» situāciju raksturojis P. Rebenoks.

Rīga ar nākamo gadu taisās sarīkot «pilsoņu karu» – rīdzinieki pret pārējiem. Kā jau mūsdienīgā konfliktā, sitīs gan ne pa galvu, bet pa kabatu. Kā izrādās, visādi provinciāļi nobraukājot galvaspilsētas budžeta naudu, tāpēc turpmāk viņiem par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā būs jāmaksā uz pusi vairāk nekā patriciešiem.

Lielākā nejēdzība šai sakarā ir aplamais pretstatījums, ka krietnajiem rīdziniekiem domātos labumus notērē kaut kādi svešie. Šie paši Rīgas satiksmes (RS) budžeta tērētāji ir arī savu ienākumu tērētāji Rīgas ēdnīcās un krogos un dažnedažādās bodītēs kā preču un pakalpojumu pircēji, bez kuriem veikalniekiem klātos bēdīgi. Tā ka noskaust šai pilsētas ekonomikas labdaru armijai 20 santīmus par braucienu ir vienkārši maziski.

Līdz ar šā «pilsoņu kara» sākšanu ne mazāk nekrietna ir arī lielas iedzīvotāju daļas tūlītēja nonākšana ķīlnieku situācijā. Jo neba no laba prāta kāds Ogres vai Ķekavas iedzīvotājs ik dienu dzenas uz Rīgu – citas iespējas gluži vienkārši nav. Rīgas dome lēš, ka no tās subsīdijām RS «iedzīvojas» ap 100 tūkstošiem uz galvaspilsētu ik dienas braukājošo, un no viņiem drīzumā RS arī ņems dubultā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka dēties šiem ļaudīm nav kur, un kādēļ gan tad nepaņemt?

Šobrīd visi uzņēmēji saprot: strādāt kā līdz šim, nozīmē strauju bojāeju, un patreiz jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tamdēļ pēc uzņēmēju ieteikuma laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar Fontes š.g. 18. decembrī Rīgā, viesnīcā Reval Hotel Latvija (Elizabetes ielā 55) rīko forumu Kā strādāt pārmaiņu laikā?.

Forums tiek rīkots kā diskusija starp ekspertiem un uzņēmējiem, un galvenais mērķis ir atbildēt uz jautājumu – ko darīt Latvijas uzņēmējam, lai uzņēmums veiksmīgi darbotos arī saspringtos apstākļos? Forumu moderēs un diskusijas vadīs laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone.

Forums Kā strādāt pārmaiņu laikā? plānots četrās tematiskās diskusijās, un katrā diskusija uzstāsies attiecīgās nozares spējīgākie Latvijas eksperti.

1. diskusija: Vadība un personāla vadība.

- Darba tirgus un atalgojuma tendences.

- Kā mainīt darbu izpildes mērījumus un atalgojuma struktūru?