Finanses

Eksperts: 4% ekonomikas kāpums laikā, kad izaugsme atgriežas Eiropā, Latvijai ir par mazu

Žanete Hāka, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Pasaules ekonomikai pakāpeniski atkopjoties, arī Latvijas izaugsme turpmākajos pāris gados turpinās būt diezgan liela − virs 4%, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi saglabā nemainīgu, proti, 4,3%. Galvenais dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, kas šogad aug straujāk nekā investīcijas un eksports. Savukārt nākamā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta uz 4,3% (iepriekš 4,7%). Tāpat kā augustā publicētajā apskatā, nākamgad gaidāms spējāks eksporta un investīciju kāpums, kas atkal kļūs par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju. Prognozes samazināšanu galvenokārt izskaidro vēsturisko datu pārskatīšana, jo īpaši krājumu izmaiņas, un gausāks darbaspēka nodokļu sloga samazinājums darba ņēmējiem, un tāpēc arī mazliet lēnāks mājsaimniecību patēriņa kāpums. Arī 2015.gadā gaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme – ap 4,2%.

«Izaugsme virs 4%, protams, ir samērā labs temps, un tuvākos pāris gadus Latvija turpinās būt viena no izaugsmes līderēm Eiropas Savienībā. Tomēr 4% laikā, kad izaugsme atgriežas arī Eiropā, Latvijai ir par maz , lai īstenotu Nacionālā attīstības plāna moto par ekonomikas izrāvienu,» uzskata Mārtiņš Kazāks, Swedbank AS galvenais ekonomists. Viņš norāda, ka nākamā gada budžeta plāns un arī vidēja termiņa budžeta ietvars, kas pašlaik tiek izskatīti Saeimā, ir fiskāli atbildīgi, bet priekšlikumos ir par maz ambīciju, kas strauji un konsekventi kāpinātu ilgtspējīgu vidējā termiņa izaugsmi. Tas ir labs priekšvēlēšanu budžets, bet nav gana ambiciozs uz strukturālām pārmaiņām, uzsver eksperts.

Pasaule vēl arvien dzīvo muļļāšanās scenārijā, un ekonomikas attīstība ir ļoti atkarīga no tā, ko dara vai nedara politikas veidotāji. Ik pa laikam ir vērojamas politikas kļūdas vai neveiksmes, kas izraisa īslaicīgu drebuli pasaules ekonomikas atveseļošanās gaitā. Viens no nesenākajiem ir amerikāņu kalniņi ASV, demokrātiem un republikāņiem kārtējo reizi nespējot vienoties par parāda griestu paaugstināšanu un budžetu. Kā prognozēts, vienošanās beigu beigās tika panākta, diemžēl nevis problēmu atrisinot, bet to atliekot. Tāpēc diezgan iespējams, ka nākamais drebulis pasaules ekonomikai uznāks nākamā gada sākumā, kad ASV politiķi kārtējo reizi sēdīsies pie sarunu galda, norāda Swedbank analītiķi.

Vēl viens izaicinājums politikas lēmējiem un pamats drebulim finanšu tirgos būs pakāpeniska monetāro stimulu izbeigšana. Gaidāms, ka ASV centrālā banka sāks pakāpeniski mazināt iepērkamos vērstpapīru apjomus 2014.gada sākumā, bet bāzes likmi sāks celt tikai 2015.gadā. Eiropas Centrālā banka (ECB) sekos ASV un savu likmi sāks paaugstināt 2015.gada otrajā pusē.

Recesija eirozonā ir beigusies, un šķiet, ekonomika pakāpeniski atkopjas. Vairs nav tik lielas noskaņojuma atšķirības parāda krīzes nomāktajā Dienvideiropā un Eiropas spēcīgajās valstīs – uzņēmēji un iedzīvotāji kļūst optimistiskāki. Gaidāms, ka Itālijā un Spānijā izaugsme atjaunosies jau nākamgad un uz 2015.gadu mazināsies arī izaugsmes tempu starpība starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem.

Tomēr kopumā eirozonas valstis arvien ir ļoti atšķirīgas, kas apgrūtina arī vienotas monetārās politikas īstenošanu. ECB politika pašlaik vairāk vērsta uz perifērijas valstīm, bet Vācijai tā noteikti ir pārāk ekspansīva. Tas rada riskus nākamajiem gadiem, jo pašreizējais eirozonas motors – Vācija – var pamazām sākt uzsilt, radot nesabalansētību, pieļauj eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijas ekonomikā zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka

Žanete Hāka, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Pasaulē arvien vairāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt

Žanete Hāka, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaudzis risks, ka eirozonas ekonomikas izaugsme neatbildīs prognozēm

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

EM: ekonomikas izaugsme būs atkarīga no globālām norisēm; IKP pieaugums gaidāms 4,5% apmērā

Dienas Bizness, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad un nākamajā gadā Latvijas izaugsme būs nedaudz mērenāka nekā pēdējos divos gados un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu sasniegt 4,5% gadā, prognozē Ekonomikas ministrija (EM). Galvenie Latvijas ekonomikas riski saistīti ar globālās ekonomikas attīstību.

Ministrija sagatavojusi kārtējo ceturkšņa ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, kurā raksturota ārējā vide, analizēta tekošā situācija reālajā un finanšu sektorā, aplūkotas tendences darba tirgū, iekļauta informācija par inflācijas procesiem valstī, kā arī sniegtas ekonomiskās attīstības prognozes.

Šā gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinājusies un IKP pieaugums joprojām bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). Gada pirmajā ceturksnī IKP bijis par 3,6% lielāks nekā attiecīgā laika posmā pirms gada. Ceturkšņa laikā IKP pieaudzis par 1,4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas bijusi tik pat strauja izaugsme kā vidēji ik ceturksni 2012. gadā. Lai gan pēdējos gadus Latvijā ir vērojama straujākā izaugsme ES, IKP vēl ir par 11% mazāks nekā pirms krīzes 2007. gadā, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dalīšanās ekonomika – tradicionālās ekonomikas ienaidnieks vai glābējs?

Latvijas Bankas ekonomiste Māra Rūse, 11.01.2017

Iedzīvotāju daļa, kas kādreiz izmantojuši dalīšanās ekonomikas pakalpojumus (% no iedzīvotāju skaita)

Avots: Eiropas Komisija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EM: Ekonomika šogad varētu augt par 3,5%; bezdarbs – samazināties līdz 10%

Žanete Hāka, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā šajā gadā var sasniegt 3,5%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Latvijas ekonomikas izaugsme kopš 2011.gada bija viena no straujākajām ES. Tomēr pieauguma tempi pēdējos ceturkšņos nedaudz samazinās – 2014.gada 1.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,8% lielāks nekā pirms gada. Lai arī pēdējos gados vērojama ekonomikas izaugsme, IKP vēl par 9% atpaliek no pirms krīzes līmeņa 2007.gadā, norāda EM.

Kopš 2010. gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir audzis ļoti strauji un ir galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi šobrīd jau vairāk par 20% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Tomēr zemais pieprasījums ārējos tirgos 2013.gadā ietekmēja eksporta dinamiku – eksporta apjomi pieauga par 1%. Savukārt 2014.gada 1.ceturksnī eksporta apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada. Apjomīgākie pieaugumi šogad vērojami koksnes un tās izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas un dažādu plaša patēriņa preču cenu kritums radījis ievērojami lielākas problēmas eksportējošo valstu ekonomikām, nekā iepriekš tika prognozēts, secinājuši globālās ekonomikas eksperti, otrdien raksta laikraksts Diena.

Samērā nesen Pasaules Banka pazemināja globālo ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam par 0,2% – no janvārī prognozētajiem 3% līdz 2,8%. Jāpiebilst, ka par zemu tradicionāli tiek uzskatīta globālās ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Kā norādīts Pasaules Bankas ziņojumā Globālās ekonomikas perspektīvas (Global Economic Prospects), attīstības ekonomikas, kuras atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības un eksporta, kas sekmēja to izaugsmi pēdējā desmitgadē, patlaban sastopas ar pārprodukciju un pieprasījuma pazemināšanos visā pasaulē, jo attīstītās valstis joprojām cenšas atjaunoties pēc 2008.–2009. gadā piedzīvotās finanšu krīzes. Tajā pašā laikā gaidāms, ka cenu kritums sekmēs ekonomikas izaugsmi ilgākā laika posmā, tādēļ pieļaujams, ka turpmākajiem gadiem ekonomiskā izaugsme varētu būt jau prognozētā ietvaros – 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai 2015.gads ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, atskatoties uz aizvadīto gadu, vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzskata, ka Latvijas eksportētāji 2015. gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Komentāri

Pievienot komentāru