Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

Dānijas parlaments nākamgad lems par marihuānas legalizāciju un tirdzniecību caur valstij piederošu veikalu tīklu. Apreibinošā auga legalizāciju pārliecinoši jau apstiprinājusi Kopenhāgenas pašvaldība, turklāt, kā zin teikt Latvijas narkologs Jānis Strazdiņš - līdzīgu ieceri plāno realizēt arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kopenhāgenas pašvaldībā marihuānas legalizāciju atbalstīja 39 deputāti, pret bija deviņi, tādējādi atļaujot pilsētas Sociālo lietu komitejai izstrādāt detalizētu shēmu marihuānas likumīgai tirdzniecībai. Par zaļā auga tirdzniecību un lietošanu pašlaik Dānijā draud naudas sods, taču nevienam nav noslēpums, ka hipiju rajonā Kristiānijā tā ir viegli pieejama. «Mēs domājam par varbūt 30–40 sabiedriskām tirdzniecības vietām, kur cilvēki nebūtu ieinteresēti pārdot jums vairāk. No kā jauniešiem labāk iegādāties marihuānu? No narkotiku dīlera, kurš vēlas, lai viņi lietotu vairāk. Kas vēlas, lai viņi pirktu smagākas narkotikas? Vai no valsts ierēdņa?» lēmumu pamato Kopenhāgenas mērs Mikels Varmings.

Polijas deputāts Janušs Palikots (Janusz Palikot) pavēstījis, ka piektdien parlamenta ēkās smēķēs marihuānu, lai tādā veidā Polijā panāktu pilnīgu marihuānas dekriminalizāciju.

Janušs Palikots, kurš pārstāv savā uzvārdā nosauktu partiju, smēķējot marihuānu pārbaudīs nesen pieņemtos likumus, kas ļauj prokuroriem izvēlēties - tiesāt cilvēku, kura rīcībā ir vieglās narkotikas personīgai lietošanai, vai arī to nedarīt.

«Mēs vēlamies arī uzaicināt pārstāvjus no Brīvo kaņepju biedrības – grupas, kura ar mums ir draudzīgās attiecībās, lai šajās telpās smēķētu marihuānu un pārliecinātos, vai jaunais likums patiešām dekriminalizē marihuānu,» sacīja J. Palikots, vēsta Polijas radio.

Tomēr J. Palikota mērķiem – panākt pilnīgu marihuānas dekriminalizāciju Polijā – nāksies saskarties ar ievērojamām grūtībām.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Urugvaja, kas Latīņamerikā jau pazīstama ar tās progresīvajām reformām sociālajos jautājumos, nu grasās pieņemt vienu no tās visu laiku radikālākajiem likumiem un legalizēt marihuānu, pašai valstij kļūstot par galveno un vienīgo narkotiku ražotāju un tirgotāju.

Urugvajas koalīcija iecerējusi pieņemt likumu, kas faktiski paredz, ka Urugvaja kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kas ir monopoliste marihuānas biznesā un pārdod apreibinošo vielu saviem pilsoņiem. Šādu soli nepieciešams spert, lai cīnītos pret pieaugušo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, samazinātu marihuānas lietotājiem radītos veselības riskus un «cīnītos ar ASV neefektīvo narkotiku apkarošanas politiku», raksta rawstory.com.

«Karš ar narkotikām ir izgāzies. Patlaban ir vairāk tās lietotāju un arī vairāk vardarbības,» uzskata parlamenta komisijas prezidents Sebastians Sabini (Sebastian Sabini). Viņš norāda, ka Urugvaja ir «atvērusi jaunu ceļu», pa kuru iet «karā ar narkotikām».

Izraēlas parlaments otrdien vienbalsīgi apstiprinājis likumprojektu, kas ļaus eksportēt medicīnisko marihuānu.

Izraēla kļūs par trešo valsti pēc Nīderlandes un Kanādas, kas piedāvās savu medicīnisko marihuānu globālā tirgū.

Vairākus gadus likumprojekta pieņemšana aizkavējās drošības apsvērumu dēļ, amatpersonām bažījoties, ka marihuāna varētu nonākt melnajā tirgū. Tādēļ policijai tagad dotas tiesības uzraudzīt licenzēšanas procesu un novērot audzētājus un investorus.

Aplēsts, ka medicīniskās marihuānas eksports ienesīs valsts kasē aptuveni miljardu šekeļu (234 miljonus eiro) gadā.

Izraēlā medicīnisko marihuānu pašreiz ražo astoņi uzņēmumi, un daudzi citi pieteikušies atļaujai sākt šo biznesu.

Čehijas Republikā uzsākta medicīniskās marihuānas tirdzniecība, kas būs pieejama pacientiem, kas sirgst ar Parkionsona slimību, vēzi, izkaisīto sklerozi vai psoriāzi.

Likums, kas aptiekās atļauj medicīniskās marihuānas tirdzniecību, spēkā stājās aizvadītajā nedēļā. Marihuāna gan netiks iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā un to drīkstēs iegādāties tikai uzrādot ārsta izrakstītu recepti.

Paredzēts, ka medicīnisko marihuānu sākotnēji Čehija importēs no Nīderlandes un Izraēlas. Gada laikā paredzēts izveidot licencēšanas sistēmu, kuras ietvaros varēs darboties vietējie audzētāji, kurus pārraudzīs Valsts Narkotiku kontroles institūts.

Jau patlaban Čehijā spēkā ir viena no Eiropas Savienības (ES) maigākajām likumdošanām attiecībā pret marihuānu. Personas, kuras glabā līdz 15 gramiem marihuānas, vai arī audzē ne vairāk kā piecus kaņepes stādus, riskē tikai ar nelielu naudas sodu. Čehijas likumi pievilina daudzus kaimiņvalstu, galvenokārt Polijas, marihuānas cienītājus, kuru tēvzemē uz šo aizraušanos skatās stingrāk.

Polijas deputāts Janušs Palikots parlamentā dedzinājis kaņepju smaržas vīraka kociņus, pretēji saviem solījumiem ēkā smēķēt marihuānu.

Db.lv jau vēstīja, ka J. Palikots, kura partija vēlēšanās ieguva 10% balsu, solīja, ka piektdien parlamentā smēķēs marihuānu, lai tādējādi pievērstu uzmanību marihuānas dekriminalizācijai un pārbaudītu Polijas likumdošanu.

Tomēr, kad Polijas parlamenta spīkere informēja prokuratūru, ka J. Palikots gatavojas, iespējams, pārkāpt likumu, deputāts atteicās no savas apņemšanās, vēsta Polijas Radio. «[Kociņā] bija nedaudz marihuānas un tas arī smaržoja pēc marihuānas,» sacīja J. Palikots.

«Tiklīdz kāds pasaka, ka parlamentā smēķēs marihuānu, tā drošības dienestos tiek izsludināta tāda trauksme, it kā valstī būtu ieviesta ārkārtas situācija,» norādīja deputāts.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti MK noteikumu projektu grozījumi, kas attiecas uz akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, akcīzes preču aprites kārtību un akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtību, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem nosaka akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma piemērošanas kārtību karsējamajai tabakai, tajā skaitā arī gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot, akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu.

Tā kā karsējamā tabaka ir jauns produkts tabakas izstrādājumu aprites tirgū, kā arī tai ir specifisks izmantošanas veids, netiek prognozēta strauja tirgus palielināšanās un lieli realizācijas apjomi. Līdz ar to, lai jau sākotnēji neradītu lielu administratīvo slogu komersantiem, karsējamā tabaka ir iekļaujama to tabakas izstrādājumu grupā, kuru apritei atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā piemērojams akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums - 14 220 eiro.

Deivids Nats (David Nutt), brits, kurš pievērsies narkotiku ietekmes pētījumiem un bijis arī Lielbritānijas valdības konsultants, paziņojis, ka banku krīzi izraisījis tas, ka pārāk daudz kredītiestāžu darbinieku lietojuši kokaīnu, vēsta telegraph.co.uk.

Nats apgalvo, ka pārāk daudz baņķieru, kuri lietoja narkotikas, bijuši «pārmērīgi pašpaļāvīgi» un līdz ar to «uzņēmās lielāku risku». Tas esot novedis ne vien pie pašreizējās krīzes valstī, bet arī izraisījis Barings Bankas sabrukumu 1995. gadā.

«Baņķieri lietoja kokaīnu un iegrūda mūs šajā briesmīgajā putrā,» sacījis D. Nats.

Šī gan nav pirmā reize, kad viņš nācis klajā ar pretrunīgiem apgalvojumiem. 2009. gadā Nats tika atlaists kā valdības vecākais padomnieks narkotiku jautājumos, jo publikācijā norādīja, ka nav liela atšķirība starp ļaunumu, kuru nodara izjādes un ekstazī.

Lielbritānijā, Linkolnšīras grāfistes pilsētiņā Bostonā uzsprāgusi kāda ēka, kurā, pēc vietējo iedzīvotāju domām, imigranti no Austrumeiropas esot nodarbojušies ar nelegāla alkohola ražošanu, vēsta britu mediji. Alkohola ražošanu ēkā apstiprinājusi arī britu policija.

Sprādzienā ir gājuši bojā pieci vīrieši, kuru identitātes tiek noskaidrotas. Aculiecinieki esot redzējuši arī sesto vīrieti, kurš esot bēdzis no sprādziena vietas ar uguns apņemtām rokām.

Ēkā atrastas ķimikālijas, kas liecina, ka tur ticis ražots alkohols, paziņojusi Lielbritānijas policija, vēsta BBC. Tomēr patiesais ugunsgrēka un sprādziena cēlonis vēl tiek izmeklēts.

Britu policija norāda, ka ēkā ticis ražots pagaidām nenoskaidrots alkohols. «Mums tur strādā dažādi eksperti, pagaidām mēs neizteiksim minējumus, kāds tieši alkohols tur ticis ražots,» norāda policija.

Varasiestādes joprojām mēģina identificēt bojā gājušos cilvēkus.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo trešdien paziņoja, ka atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Demokrātus pārstāvošais Kuomo agrāk pretojās šādam solim, taču tagad paziņojis par ierobežotu izmēģinājuma programmu štatā.

«Mēs izveidosim programmu, kas ļaus līdz 20 slimnīcām izrakstīt medicīnisko marihuānu,» ikgadējā uzrunā par stāvokli štatā pavēstīja Kuomo.

Gubernators pagājušajā gadā izteicās par kriminālatbildības atcelšanu par marihuānas glabāšanu. Sagaidāms, ka viņš medicīniskās marihuānas lietošanu atļaus ar dekrēta palīdzību, jo iepriekšējie četri mēģinājumi to panākt ar štata likumdevēju palīdzību beidzās ar neveiksmi.

Tādējādi Ņujorka ar 19,5 miljoniem iedzīvotāju kļūs par 21. ASV štatu, kur legalizēta medicīniskā marihuāna, un vienu no lielākajiem. Vairumā šo štatu «zālītes» lietošana relaksācijas mērķiem arī netiek uzskatīta par krimināli sodāmu noziegumu, taču nav atļauta tās brīva tirdzniecība.

Šā gada 12.janvārī Talsu novadā, Balgales pagastā, kādās mājās, ieradās divas personas maskās un nodarīja miesas bojājumus vīrietim, šīs mājas iedzīvotājam, kā arī nolaupīja marihuānu un pneimatisko šaujamieroci. Valsts policija (VP) veicot notikuma vietas apskati, atklāja, ka viena telpa minētajā mājā ir ierīkota kā marihuānas audzētava, informē VP.

Policijas darbinieki no šīs telpas izņēma marihuānas audzēšanas ierīces un 16 marihuānas augiem līdzīgus stādiņus, kā arī augu sēklas. Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess par marihuānas audzēšanu. Turpinot veikt neatliekamās izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka viena no personām, kas veica laupīšanu, uzturas Ventspilī, kādā privātmājā. Policijai šai vietā veicot kratīšanu, izņemti 43 izžāvēti marihuānai līdzīgi augi, sasmalcināta marihuānai līdzīga viela, kā arī nolaupītie priekšmeti un lietiskie pierādījumi par laupīšanas fakta veikšanu. Kopumā izņemti 510 g marihuānas.

Saistībā ar šo notikumu policijā ir uzsākti kopumā 3 kriminālprocesi - par laupīšanu, par marihuānas audzēšanu, kā arī par narkotisko vielu glabāšanu. Tika aizturētas trīs personas – 1979. gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts, viņam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, ka arī 1996. un 2000. gadā dzimuši vīrieši, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Laikā, kad valsts turpina bez īpašiem panākumiem cīnīties par nepilngadīgu jauniešu starpā populāro tā dēvēto legālo narkotiku aizliegšanu, daļa sabiedrības sākusi lūkoties pavisam pretējā virzienā un grib legalizēt jau šobrīd nelegālo marihuānu. Kaut Iekšlietu ministrija un narkologi uzsver, ka ideja ir absurda, portālā manabalss.lv līdz sestdienas pusdienlaikam par to bija parakstījušies 2200 cilvēki, vēsta laikraksts Diena.

Iespējams, būtu vēl vairāk, bet negaidītās apdullinošo vienu fanu intereses dēļ portāls piektdien ilgu laiku nestrādāja - serveri nespēja tikt galā ar slodzi, raksta laikraksts.

Manabalss.lv pārstāvis Kristofs Blaus uzsvēris: portāls ir tikai platforma, kur jebkurš varot nodot savus ierosinājumus parakstu vākšanai, un vienalga, cik pretrunīga ir ideja, kamēr tā nav pretvalstiska, pretrunā ar Latvijas Satversmi un ir juridiski noformulēta, tā portālā drīkst tikt ievietota. Tomēr Diena norāda, ka, iespējams, iniciatīva par marihuānas dekriminalizāciju K. Blaua nosauktajiem kritērijiem nemaz neatbilst. Iekšlietu ministrijas Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis sacījis, ka marihuānas aktīvā viela ir oficiāli atzita par narkotisku un Satversmes tiesa 2005. gada 26. janvārī jau pieņēmusi spriedumu, ka kriminālsods par narkotisku vielu lietošanu vai glabāšanu personiskām vajadzībām atbilst Latvijas Satversmei.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Marihuānas aprite Lielbritānijā ir jāregulē, tās tirdzniecībai jāpiemēro nodokļi un atbildība par to jāpārceļ no britu Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju, pavēstījis Virgin grupas vadītājs, britu miljardieris Ričards Brensons.

R. Brensons piedalījās ekspertu komisijā, kas izvērtēja tā saukto karu pret narkotikām. Komisija, kurā bija arī iepriekšējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans un piecu valstu bijušie prezidenti, secināja, ka karš pret narkotikām ir izgāzies un aicināja veikt eksperimentus ar atsevišķu narkotiku dekriminalizāciju, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Virgin grupas vadītājs ar savu ziņojumu, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas deputātus, norādīja, ka patlaban briti tērē 20% no policijas laika un 200 miljonus mārciņu, lai katru gadu sodītu 70 tūkstošus jauniešu, kuri tiek pieķerti glabājot nelegālās narkotikas. Šos līdzekļus varētu novirzīt kriminālo grupējumu apkarošanai, kuri nodarbojas ar narkotiku tirdzniecībai.

Miljardieris finansists Džordžs Soross (George Soros) ziedojis vienu miljonu ASV dolāru kampaņai, kuras mērķis ir legalizēt marihuānu Kalifornijā, ziņo guardian.co.uk.

Naudas dāvinājums noticis nedēļu pirms kaliforniešu balsojuma par izmaiņām, kas ļautu ikvienam, kas sasniedzis 21 gada vecumu, audzēt uzglabāt līdz uncei marihuānas un ļautu aplikt ar nodokli narkotiskās vielas pārdošanu.

Soross norādījis, ka, neraugoties uz to, kāds būs 2.novembra balsojuma rezultāts, marihuānas legalizācijas kampaņa Kalifornijā uzskatāma par uzvarētāju, jo raisījusi diskusijas par marihuānu un marihuānas politiku.

Soross jau ilgu laiku atbalstot marihuānas legalizāciju. Viņš iztērēja trīs miljonus ASV dolāru par iniciatīvām, kas noveda pie marihuānas legalizācijas medicīniskai izmantošanai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Lai arī kāds būtu ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, arvien lielāka šīs valsts daļa varēs pilnībā legāli ikdienā lietot marihuānu jeb tā saucamo zālīti.

Proti, šonedēļ ASV gan Arizonas, gan Ņūdžersijas štatā nolemts legalizēt marihuānu arī ikdienas ar atpūtu saistītajam patēriņam. Citiem vārdiem sakot, to varēs patērēt līdzīgi kā alkoholu vai tabaku.

Katrā ziņā vairs, iespējams, tik tālā nākotnē varētu arī nebūt tas, ka veikalā tiek pārdotas "izklaides vai relaksācijas pakas" – piemēram, viskija pudele plus pāris marihuānas produkti. Pieejamā informācija liecina, ka zālīte legāla ir jau 11 ASV štatos, kur pirmās šo substanci legalizēja ASV Kolorado un Vašingtona. Piemēram, Ņūdžersijas varas pārstāvji lēš, ka šāda marihuānas legalizēšana štatam ļaus gūt papildu nodokļu ieņēmumus 126 miljonu ASV dolāru apmērā.

ASV Kalifornijas štats jau ir slavens ar likumiem, kas ļauj būtībā ikvienam, kuram ir ārsta recepte, iegādāties marihuānu. Taču drīzumā varētu vairs nebūt vajadzīgas pat receptes, vēsta abcnews.com.

Kalifornijas štata sekretāre Debra Bovena (Debra Bowe) apstiprinājusi, ka novembrī notiks balsojums par marihuānas legalizēšanu, tās pārdošanas regulēšanu un aplikšanu ar nodokļiem.

Referenduma organizatori esot savākuši krietni vairāk parakstu nekā vajadzīgs, lai ierosinātu balsošanu.

Ja balsojums būs labvēlīgs organizatoriem, valsts tiesību akti tiks mainīti tā, lai atļautu pieaugušajiem, kas vecāki par 21 gadu, glabāt līdz uncei marihuānas, kā arī audzēt marihuānu 25 kvadrātpēdu platībā personiskai izmantošanai. Pilsētām būs iespēja legalizēt un aplikt ar nodokļiem marihuānas pārdošanu. Piemēram,Oklenda jau noteikusi 1,8% nodokli marihuānai, paredzot, ka aizliegums tiks atcelts.

Luksemburga aicinājusi Eiropas Savienības (ES) kaimiņus liberalizēt savus likumus narkotiku jomā, vienlaikus Luksemburgas veselības ministrs Etjēns Šneiders apstiprinājis plānus, ka viņa valsts kļūs par pirmo ES, kas legalizēs marihuānas ražošanos un lietošanu.

«Politika narkotiku jomā, kas mums bijusi 50 gadus, nedarbojas,» ministrs sacīja tīmekļa medijam «Politico». «Visu aizliedzot, jauniešiem tas tikai kļuvis interesantāks. Es ceru, ka mums visiem būs atvērtāka attieksme pret narkotikām.»

Sagaidāms, ka divu gadu laikā 18 gadu vecumu sasniegušie varēs legāli marihuānu iegādāties rekreācijas vajadzībām. Valdība regulēs marihuānas ražošanu un izplatīšanu ar marihuānas lietu pārvaldes starpniecību.

Vēl šogad tiks sagatavots likumprojekts, kurā būs izklāstītas detaļas par to, kāda veida marihuāna tiks tirgota un kādi nodokļi piemēroti.

Kā norādīja ministrs, nerezidentiem iegādāties narkotikas, domājams, būs aizliegts, lai neiedrošinātu narkotiku tūrismu.

Franču Polinēzijā aizturēts pasaulslavenās cirka trupas «Cirque du Soleil» dibinātājs miljardieris Gijs Lalibertē, kurš apsūdzēts par marihuānas audzēšanu uz savas privātās salas Klusā okeāna dienvidos, paziņojušas varasiestādes.

Kanādiešu uzņēmējs tika aizturēts pēc izkāpšanas no savas lidmašīnas Franču Polinēzijā un vēlāk trešdien tiks nogādāts tiesā.

Viņa kompānija «Lune Rouge» paziņoja, ka Lalibertē izmanto marihuānu «medicīniskiem un strikti personīgiem» nolūkiem un noliedza, ka viņš audzē marihuānu uz savas privātās salas Nukutepipi komerciāliem nolūkiem.

«Gijs Lalibertē pilnībā norobežo sevi no baumām, kas viņu apsūdz narkotiku tirgošanā vai kontrabandā,» teikts kompānijas paziņojumā.

Kā vēsta vietējais telekanāls «Polynesie Premiere», policija pirms dažām nedēļām izvaicājusi Lalibertē līdzstrādniekus aizdomās par narkotiku glabāšanu un viņa mobilajā tālrunī atradusi attēlus ar marihuānas plantācijām.