Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Otrdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru saruka zem 1,245 dolāru līmeņa, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Eksperti norāda, ka mārciņa pēdējos deviņus mēnešus ir ļoti vāja.

«Mārciņa patlaban ir tāda valūta, kurai vērojamas sekojošas tendences – tiklīdz riska apetīte samazinās, tirgus dalībnieki spriež par ģeopolitisko risku, ekonomisko risku, Brexit risku un uz jautājumu: «ko darīt», atbild: «pārdosim mārciņu»,» noskaņojumu raksturo Banco Santander valūtu stratēģis Stjuarts Benets.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Reaģējot uz Anglijas Bankas lēmumu papildināt savu monetārās stimulēšanas programmu, mārciņas vērtība sarukusi, tādēļ valūta atkal atguvusi savu sliktākās valūtas titulu, raksta Bloomberg,

Šonedēļ mārciņas vērtība saruka par 0,9% līdz 1,2962 dolāru vērtībai, bet pret eiro – par 1,4% līdz 86,06 pensiem par eiro. Šajā gadā mārciņa pret dolāru jau sarukusi par 12%.

Rezultātā mārciņai ir sliktākais rezultāts starp 32 pasaules lielākajām valūtām.

Mārciņa zem sitiena nonāca jau 23.jūnijā, kad briti nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu. Tas licis būvniecības un pakalpojumu sektora noskaņojumam pasliktināties līdz 4,5 gadu zemākajam līmenim.

Brexit licis arī Anglijas Bankai pirmo reizi septiņu gadu laikā pazemināt procentu likmi un palielināt parādzīmju iegādes programmu par 60 miljardiem mārciņu līdz 435 miljardiem mārciņu.

Lielbritānijas referendumam ir arī dažas negaidīti pozitīvas sekas, jaunākajā valūtu apskatā norāda AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Visticamāk, lētā mārciņa ir daļēji palīdzējusi mazumtirdzniecībai.

Pēc jūlija datiem Lielbritānijas mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauguši par 1,4% (vidēji gaidīja +0,2%), bet gada laikā par 5,9%. Šie ir pirmie dati pēc referenduma, bet te gan jāņem vērā, ka šie dati parasti mēdz būt arī ļoti svārstīgi.

Dati ceturtdien pacēla mārciņas vērtību, bet saglabājas risks, ka pozitīvā ietekme uz mārciņu var būt īslaicīga. Pēc paviesošanās virs 0,87 mārciņu atzīmes nedēļas sākumā, eiro cena pēc britu mazumtirdzniecības datu publicēšanas atkāpās uz 0,86 mārciņu līmeni. Mārciņa kopš pagājušā gada nogales pret ārējās tirdzniecības groza valūtām ir zaudējusi aptuveni 18% savas vērtības, jo cenā ir ierēķināts daudz negatīvu lietu. Šāds vērtības kritums varētu būt arī pārspīlēts, bet tā kā uz politiskās skatuves vēl joprojām nav skaidrības, finanšu tirgū ir augsts stresa līmenis, kas mārciņai nākamajās nedēļās nenāks par labu.

Pēc Anglijas Centrālās bankas inflācijas atskaites publicēšanas mārciņas vērtība sasniegusi pēdējo septiņu gadu augstāko līmeni, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš, piebilstot, ka mārciņa atkal tādējādi ir zirgā.

Eiro paslīdēja zem 0,737 mārciņu atzīmes.

Anglijas Banka uzskata, ka inflācija sasniegs plānoto 2% līmeni divu gadu laikā un šāda prognoze atkal no jauna uzjundīja diskusijas par iespējamo procentu likmju paaugstināšanu nākamā gada sākumā.

Tuvākajā laikā naftas cenu uzvedības dēļ sagaidāmi negatīvi inflācijas rādītāji, bet pēc centrālās bankas vadītāja vārdiem tas nenozīmēas, ka ekonomika nokļuvusi deflācijā, saka eksperts. Centrālā banka paaugstinājusi arī savas ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi izskatās, ka mārciņa ir saņēmusi labu bāzi vērtības kāpumam, piebilst A. Lāriņš.

Tirgus dalībnieku uzmanības centrā visu pagājušo mēnesi turpināja būt ar Brexit saistītie jautājumi. Tas nozīmējis, ka oktobra skatījumā britu sterliņu mārciņa tās cenas izmaiņu ziņā bijusi viena no «sliktākajām» pasaules valūtām, liecina Bloomberg apkopotie dati, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piemēram, mārciņas cena ASV dolāros oktobrī saruka par 6% un paslīdēja zem 1,22 ASV dolāru līmeņa. Savukārt eiro cenai mārciņās izdevās palielināties par 4%, un drīzumā liels brīnums var nebūt situācija, kad Eiropas kopējās valūtas vērtība atrodas virs 90 pensu līmeņa.

Pašlaik tirgus dalībnieki daudz spekulē, ka Apvienotā Karalistes attiecības ar Eiropas Savienību tiks sarautas straujāk (britu pieeja vienotajam Eiropas tirgum tiks ziedota lielākas imigrācijas kontroles labā), un līdz ar šādu situāciju mārciņu iegāde daudziem liekas visai nepievilcīgs pasākums. Ja būs vērojams tā saucamais «Hard Brexit» scenārijs, tad potenciāli lielāki izaicinājumi varētu gaidīt arī britu ekonomiku, un neskaidrība par nākotni aug.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Pirmdien Lielbritānijas mārciņas vērtība piedzīvoja smagāko kritumu kopš 2009. gada banku krīzes pēc tam, kad Londonas mērs Boriss Džonsons paziņoja, ka rīkos kampaņu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, raksta Bloomberg.

Mārciņas vērtība pret dolāru, reaģējot uz šiem izteikumiem, saruka līdz zemākajam līmenim gandrīz pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt tās vērtība pret 16 lielākajām valūtām samazinājās par vismaz 1,2%.

Mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās par 2,1% līdz 1,4106 dolāru atzīmei, kas ir lielākais kritums kopš 2009. gada marta, savukārt pret eiro tās vērtība saruka par 1,2% līdz 78,22 pensiem par eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš aizvadītās nedēļas valūtas tirgus apskatā rakstīja, ka mārciņa joprojām ir Lielbritānijas un ES attiecību ķīlniece, kas pagājušajā nedēļā eiro vērtību pārsvarā turēja starp 0,77 un 0,78 mārciņu atzīmēm.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās pēc jauna parlamenta balsojuma saistībā ar Brexit, Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi lielākoties saruka.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja mārciņas vērtības kritums, kas parasti sekmē daudznacionālo uzņēmumu akciju cenu celšanos.

«Mārciņa ir atkāpusies no daudzu mēnešu augstākajām vērtībām pret [ASV] dolāru un eiro, kas tika sasniegtas vakar pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās,» sacīja tirdzniecības grupas «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Parlaments pēc tam nolēma lūgt ES atlikt Brexit vismaz līdz jūnija beigām, bet bloķēja ierosinājumu sarīkot jaunu referendumu par izstāšanos no ES.

Jaunākie pavērsieni «Brexit karuselī», kā to nosauca XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems, veicināja piesardzīgu optimismu par mārciņas vērtības tālāko virzienu.

23. jūnijā notiks Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā, kas arī galvenais drauds mārciņai šobrīd, jaunākajā valūtu tirgus apskatā norāda SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Otrā plānā ir diskusijas par procentu likmēm. Ja pagājušā gada sākumā mārciņa bija viens no pirmajiem kandidātiem likmju celšanai, tad šobrīd jau pieaudzis procentu likmju pazemināšanas risks. Šīs nedēļas The Economist ir aprakstījis iespējamos Brexit aspektus, bet, neatkarīgi no ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, teikšana būs Lielbritānijas

balsotājiem.

Līdz jūnijam pēc mārciņas cenas uzvedības, visticamāk, varēs spriest par dažādu Brexit aptauju rezultātiem nevis par Lielbritānijas ekonomikas veselību. Otrais ietekmētājs būs Anglijas Centrālās bankas izteikumi vai lēmumi attiecībā uz procentu likmēm un inflācijas dati, paredz eksperts.

Lielbritānijas mārciņai pagājušā nedēļa beidzās ar vērtības pazeminājumu, kas eiro cenai ļāva pagājušo nedēļu pabeigt un šo nedēļu sākt virs 0,86 mārciņu līmeņa, jaunākajā apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Runas par iespējamo Skotijas referendumu un vājš pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss uz gaidāmā dolāra procentu likmju paaugstinājuma fona pazemināja arī mārciņas cenu dolāros, kura pagājušajā nedēļā sasniedza pēdējo 7 nedēļu zemāko līmeni.

Šo nedēļu mārciņa uzsāka zem 1,23 dolāru atzīmes. Šonedēļ publicēs februāra mazumtirdzniecības apjomu datus, Halifax māju cenu indeksus, kā arī būvnieku ražotāju janvāra apjomu datus un ārējās tirdzniecības bilanci.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Finanšu tirgu lielākie izaicinājumi šā gada 2. ceturksnī būs politisko un sociālo risku palielināšanās, jaunajā ceturkšņa apskatā par globālajiem tirgiem norāda Saxo Bank.

Politiskā neskaidrība un pieaugošais negatīvais noskaņojums pret politisko eliti, kas novērojams gan saistībā ar vēlēšanām ASV, gan tuvojoties referendumam par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit), ir divi lielākie riski, kas apdraud finanšu tirgus 2016. gada 2. ceturksnī. To nozīmīgumu pastiprina arī līdzīgu spēku apvienošanās, kas vērojama visā pasaulē un kas raida signālus gan par elites, gan par status quo fundamentālu nepieņemšanu. Jaunākajā ceturkšņa apskatā Saxo Bank stratēģi sniedz viedokli par to, kā šo situāciju var izmantot savā labā dažādās aktīvu klasēs.

Latvijā biznesu uzsāku pirms četriem gadiem, un zināju, ka nepalikšu tikai Latvijā - uzreiz nodibināju uzņēmumu Anglijā, jaunākajā Citadele Index prezentācijā sacīja grezno bērnu apģērbu zīmola Lazy Francis īpašniece un dizainere Olga Krūze.

«Es zinu, ka mūsu ir tik, cik ir, taču nepiekrītu, ka mums būtu kāda citāda pirktspēja. Tāpat kā šeit, arī citās valstīts ir sabiedrības slāņi, ir cilvēki, kas labi pelna un tādi, kas pelna ne tik labi,» viņa uzsver. .

«Jāteic gan, ka sadarbība ar bankām man daudz vieglāk veidojas Anglijā un, ja ir vajadzīgs kredīts, tad kārtoju to tur. Konkrēts piemērs, apgrozāmajiem līdzekļiem lūdzu 50 000 eiro kredītu 3 bankās Latvijā. Visas trīs to atteicās dot bez ķīlas. Savukārt Anglijā tikai paskatoties manu kredītvēsturi es kredītu bez ķīlas saņēmu, turklāt lielāku nekā tie 50000. Tur arī tā atšķirība, ka ar bankām ārzemēs ir vieglāk strādāt,» viņa piebilst.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Investoriem jābūt gataviem, ka līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam Lielbritānijas mārciņa ar dolāru varētu sasniegt paritāti, raksta MarketWatch.

Pēc aizvadītās nedēļas negaidītā referenduma iznākuma mārciņas vērtība pret dolāru saruka par vairāk nekā 12%, pēc tam gan nedaudz atgūstot, tomēr pirmdien kritums turpinājās, un valūtas vērtība sasniedza jaunu 30 gadu zemāko atzīmi – 1,3121 dolāru.

«Mēs uzskatām, ka investoriem ir jāsagatavojas, ka mārciņas vērtība nākamo mēnešu laikā diezgan ievērojami vājināsies, kamēr vien ap Lielbritānijas tālāko rīcību saglabāsies neskaidrības,» uzskata Scotiabank galvenais valūtu stratēģis Šons Ozborns.

1980.gados mārciņas vērtība saruka līdz rekordzemam līmenim, reaģējot uz Lielbritānijas ekonomikas iekrišanu recesijā. Patlaban nav daudz iemeslu, kas varētu neļaut mārciņai šķērsot tehniskā atbalsta līmeni, un ja tā nokritīsies zem 1,30 dolāru līmeņa, kas ir atzīme, pie kuras Lielbritānijas valūta tirgojas patlaban, tas var likt tās vērtībai tuvāko mēnešu laikā sasniegt rekordzemus līmeņus.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit ārvalstu uzņēmumus no Lielbritānijas neaizbiedēs, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» videouzrunā sacīja virtuālo tūru tehnoloģiju ražotāja SIA «Giraffe360» dibinātājs un vadītājs Mikus Opelts, kurš pats atrodas Londonā.

Viņš norādīja, ka britiem visu laiku ir bijusi sava valūta - Lielbritānijas mārciņa, tāpat paši angļi visu laiku ir uzskatījuši, ka «viņiem ir sava sala, un Eiropas Savienība būtībā ir kaut kur tālāk, no Francijas».

«Bizness Londonu nepametīs,» savu pārliecību pauda M. Opelts.

Trešdien viesnīcā Radisson BLU Daugava notiek ikgadējā «Dienas Bizness» rīkotā konference «Biznesa prognozes». Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Volstrītas indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās, savukārt eiro vērtība turpināja kristies pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Investorus maz uztrauca paziņojums par ASV pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu pret lielajām tiešsaistes platformām un bijušā īpašā prokurora Roberta Millera liecība Kongresā.

«Tā ir pazīme, ka tirgus vienkārši turpina atrast iemeslus kāpumam, jo to atbalsta zemākas procentlikmes,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Kompāniju akciju cenu ievērojamās palielināšanās pēc labas peļņas atspoguļoja pārliecību, kas robežojas ar pašapmierinātību, teica O'Hērs.

«Nasdaq Composite» jaunais rekords bija sevišķi uzkrītošs pēc ASV Tieslietu ministrijas paziņojuma, ka tā sāks pretmonopola izmeklēšanu pret lielajām tiešsaistes platformām, vai tās nav ierobežojušas konkurenci.