Eksperts: Kreditēšanas situācija Latvijā nokļuvusi jaunā posmā 

Jūlijā jau piekto mēnesi pēc kārtas fiksēts kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpums un jau ceturto mēnesi auguši nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Žanete Hāka, 26.8.2016

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai gan absolūtā izteiksmē kāpums bijis mērens, pozitīvajā sektorā stabilizējies arī kredītu gada pieauguma temps. Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā saruka, krītoties nefinanšu sabiedrību norēķinu kontos esošajiem līdzekļiem.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūlijā palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,4%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,5% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 1%. Lēni sarukt turpināja tikai mājokļa kredītu portfelis. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,8% un nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0,6%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 3,1%.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā samazinājās par 1%, to gada kāpuma tempam veidojot 9,7%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 0,2% (gada pieauguma temps 6,9%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 2,5% (gada pieaugums 13,1%).

Noguldījumu sarukums mazināja Latvijas devumu eirozonas kopējā naudas rādītājā M3. Eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūlijā saruka par 1%, šo samazinājumu nespēja atsvērt arī noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu pieaugums par 0.6% un noguldījumu ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem kāpums par 1,2%. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 saruka par 0,6% un par 9,7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Pēc ilgstošā krituma perioda kreditēšanas situācija Latvijā ir nokļuvusi jaunā posmā – kopējais un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis sācis lēni augt un arī mājsaimniecību kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences – atjaunojies patēriņa kreditēšanas kāpums, bet mājokļa kreditēšanas sarukums palēninās. Lai gan īpašu kreditēšanas aktivizēšanos tuvākajā laikā vēl negaidām, situācijas stabilitāte un lēna atkopšanās, visticamāk, turpināsies. Pakāpeniski augot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu pieejamībai, turpinoties mājokļa atbalsta programmai, palielinoties patēriņa kredītu pieprasījumam, augs arī banku izsniegto kredītu portfelis. Eirozonas līmenī kreditēšanas izaugsmi labvēlīgi turpinās ietekmēt arī Eirosistēmas iepriekš pieņemtie monetārās politikas mīkstināšanas lēmumi, uzsver V. Purviņš.

 

Tevi varētu interesēt

Aprīlis iezīmējies ar sen gaidītu un nu beidzot sagaidītu notikumu – iekšzemes...

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada...

Tie cilvēki, kas cerēja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomikas stimulēšanas...

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere rosina vērtēt iespējas paplašināt...

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro,...

Šā gada otrajā ceturksnī pasaulē lielākais pensiju fonds zaudējis 52 miljardus ASV...

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu...

Asā cīņa kredītiestāžu sektorā konkurentiem liek veidot kopīgu biznesu...

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs 2016....

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par...

Latvijas maksājumu sistēmā 2016. gada 1. pusgadā veikti 193,6 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās...

Apzinoties, ka augstākā līmeņa vadītājus būs grūti piesaistīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

Ceturtdien, 25. augustā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstīja...

Nordea un DNB bankai apvienojoties, jaunās kredītiestādes tirgus daļa Baltijas valstīs kredītu...