Eksperts: Naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai 

Pasaules ekonomikā ir vērojami labvēlīgi apstākļi ātrākai izaugsmei, savukārt eirozonas noskaņojuma rādītāju līmenis augstākais kopš 2011. gada. Tas atsauksies arī labākos izaugsmes nosacījumos Latvijā, secināts SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Žanete Hāka, 22.2.2017

Foto: LETA

Kopš globālās ekonomiskās krīzes ir pagājuši astoņi gadi, ko ASV, Eiropa un citi pasaules reģioni pavadījuši izdevumu samazināšanas un restrukturizācijas aktivitātēs. Taču šobrīd ir pazīmes, kas liecina, pasaules ekonomika pāriet jaunā ciklā – investīciju ciklā, ko raksturos vēlme ieguldīt, lai varētu vairāk pelnīt.

Pamazām iezīmējas arī izmaiņas centrālo banku politikā. Sāk noslēgties nulles procentu likmju un naudas drukāšanas posms.

Globālās krīzes cirstās brūces ir apārstētas, un arī centrālo banku politika lēnām atgriežas normālā gultnē. Tas nozīmē, ka naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

ASV ekonomikas izredzes uzlabojas. To veicinās pozitīvās tendences darba tirgū, kas būs pietiekamas, lai bezdarba līmenis turpinātu mazināties, kā arī ilgstoši gaidītais algu pieaugums tuvosies 3%. Tāpat izaugsmi stiprinās augstā aktivitāte akciju tirgū un mājokļu tirgū. No otras puses, ASV ekonomiku var piebremzēt prezidenta Trampa solītie taupības pasākumi, ģeopolitisko notikumu attīstība, kā arī procentu likmju kāpums un dolāra vērtības pieaugums.

Trampa solījumi ir atstājuši pozitīvu ietekmi uz ASV ekonomiku, taču atklāts ir jautājums, cik no solītā viņš būs spējīgs īstenot. Liels optimisma kāpuma ir vērojams mazo un vidējo uzņēmumu vidū, jo tās būs tiešie ieguvēji, ja tiks mazināts UIN un ieviests solītais 20% importa nodoklis. Importa nodoklis arī mazinātu interesi par iespējām pārcelt ražošanu uz zemāku izmaksu valstīm.

ASV ir salīdzinoši slēgta ekonomika, jo tās ārējā tirdzniecība aizņem vien 15% IKP. Tas nozīmē, ka ASV var arī atļauties šādu politiku īstenot. uzskata D.Gašpuitis.

Trampa rīcības plāns vēl nav zināms, taču ir skaidrs, ka visus priekšvēlēšanu solījumus izpildīt nebūs iespējams. Zināma skaidrība būs aprīļa beigās, kad ASV Kongress saņems budžeta projektu. Taču jau tagad ir skaidrs, ka Trampa plāns balstīsies uz trim vaļiem: nodokļu samazināšana, ieguldījumiem infrastruktūrā, budžeta izdevumu un birokrātijas samazināšana, norāda makroekonomists.

Raksts turpinās pēc reklāmas

SEB bankas eksperti prognozē, ka ASV ekonomikas izaugsmes temps 2017. un 2018. gadā būs 2.6%.

Arī Eiropā ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties. 2016. gada laikā eirozonas valstīs izveidoti 2 miljoni jaunu darba vietu un nodarbinātība ir jau sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Šogad turpināsies uzlaboties investīciju klimats, un jaunās darba vietas un algu pieaugums nodrošinās labvēlīgus apstākļus patēriņam.

“Taču eksistē arī politiskie riski. Kā svarīgāko jāizceļ gaidāmās Francijas prezidenta vēlēšanas. Ja tās apstiprinās populisma vilni, tas var sev līdzi paraut arī citās valstīs gaidāmās vēlēšanas un izmainīt tālāko Eiropas Savienības ceļu,” uzskata D.Gašpuitis.

Sagaidāms, ka eirozonas valstu ekonomiku kopējais apjoms 2017. gadā palielināsies par 1.8%, bet nākamajā gadā par 1.9%.

Savukārt Krievijā tiek prognozēta trausla ekonomikas izaugsme 1% apmērā, taču ģeopolitiskie faktori var viegli to pārvērst stagnācijā vai recesijas turpinājumā.

Tuvākajos divos gados naftas cenas visdrīzāk balansēs ap 55 dolāriem par barelu, taču degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums stiprinās inflāciju. “Inflācijas atgriešanās ir vēl viens pozitīvais simptoms, kas apliecina ekonomikas atgriešanos normālās sliedēs. Taču strauji inflācijas lēcieni nav gaidāmi – gan Eiropā, gan Latvijā tā pieaugs pakāpeniski,” prognozē eksperts. Primārais faktors, kas noturēs inflāciju, ir lēnais algu kāpums.

Arī Latvijā toni ekonomikā tuvākajos gados diktēs pozitīvās tendences. Patēriņš turpinās pieaugt, eksporta apjomi palielināsies, ekonomikā ieplūstošie ES fondi veicinās investīcijas un stimulēs būvniecības sektoru. Reālā alga turpinās pieaugt un bezdarba rādītāji nedaudz samazināsies.

Šogad un nākamgad Latvija būs Baltijas līderis IKP izaugsmē ar 3.5% 2017. un 2018. gadā. Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par 2.2%, bet nākamgad par 3.1%, savukārt Lietuvas IKP šogad augs par 2.5% un 2018. gadā – par 3.1%, uzsver D.Gašpuitis.

Savukārt atalgojuma jomā prognozes ir atšķirīgas – sagaidāms, ka šogad algas visstraujāk augs Lietuvā – par 6%. Igaunijā algu pieaugums tiek prognozēts 4.7% robežās, bet Latvijā – 4%. 2016. gada otrajā pusē vidējā darba samaksa Igaunijā bija 1119 eiro, Latvijā – 847 eiro, bet Lietuvā – 793 eiro.

Pie esošajām atalgojuma izmaiņām, vidējā alga Latvijā 1000 eiro robežu pārsniegs ap 2020. gadu, taču šis temps nav pietiekams, ja vēlamies izmainīt emigrācijas tendences. Ja vēlamies, lai ekonomiski aktīvie iedzīvotāji nebrauktu prom, algām ir jāaug straujāk. Turklāt ar minimālās algas celšanu to atrisināt nevar, uzsver eksperts.

Jāņem arī vērā, ka Latvija atrodas strukturālu barjeru priekšā. Lai arī Eiropas kontekstā Latvijas bezdarba rādītāji ir salīdzinoši augsti, tos turpmāk strauji samazināt būs sarežģīti, pat pie nosacījuma, ka izaugsme paātrināsies, norāda eksperts.  

No šīs sadaļas

Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company 2016. gadā, piesaistot...

Latvijā 2016. gadā veikti 399,3 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu...

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju...

Turpmāk visiem iedzīvotājiem būs nodrošināta iespēja izmantot maksājumu pamatkonta pakalpojumu...

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts (EKI) aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis...

AS KVV Liepājas metalurgs (KVV) maksātnespējas process valstij līdz šim irizmaksājis aptuveni...

Bankas grib un redz iespēju finansēt ražotājus, un uzņēmumiem ir spējas aizņemties,...

«Nevajag ietekmēties no tā, ko par tevi runā vai raksta. Vajag saglabāt...

Otrdien, 21. februārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos...

Šonedēļ Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā...