Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Latu procentu likmes turpina doties aizvien zemākos līmeņos, un nešķiet, ka tuvākajā laikā šī tendence varētu mainīties.

Otrdien RIGIBOR uz nakti ir 0,42%, uz vienu dienu tā ir 0,43%, uz vienu nedēļu – 0,46%, uz mēnesi – 0,77%, uz trim mēnešiem – 1,22%, uz sešiem mēnešiem – 1,74%, bet uz gadu – 2,39%.

Pēc īslaicīga latu likmju uzplaiksnījuma pērnā gada nogalē saistībā ar Krājbankas notikumiem un arī baumām par banku sektora stabilitāti šobrīd latu likmes atkal ir sākušas samazināties, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Trīs mēnešu RIGIBOR likme kopš gada sākuma samazinājusies par aptuveni 0,7 procentpunktiem līdz 1.22% marta vidū.

Latu likmes turpina doties zemākos līmeņos, jo banku sektorā vērojams latu resursu pārpalikums, skaidro eksperts. Pozitīva ietekme brīvo resursu pieaugumam un latu likmju samazinājumam bija Latvijas Bankas janvārī pieņemtajam lēmumam par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju prasību komercbankām, kā rezultātā komercbanku rīcībā esošais brīvo latu resursu apjoms atkal sasniedzis 600 miljonu latu līmeni.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Šodien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība atradās pie 1,174% (piektdien pie 1,173%).

Jāpiebilst, ka pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka jau aprīlī varētu tikt celta eiro bāzes procentlikme, Euribor likmes piedzīvoja samērā strauju kāpumu. Tomēr pagājušās nedēļas laikā likmju kāpums apstājās, jo atkal uzmanības centrā nonāca eirozonas perifēro valstu parādu krīzes jautājums un tika ziņots, ka reģiona bankas no ECB aizņēmušās vairāk līdzekļu (papildu ECB nodrošinātā likviditāte eirozonas banku sektoram šobrīd tiek lēsta 40 miljardu eiro apmērā).

Valdot šādam fonam, šodien sešu mēnešu un gada termiņa Euribor likmes saruka līdz attiecīgi 1,487% un 1,94%.

Jāpiebilst, ka šobrīd zemākas par eiro likmēm ir latu likmes. Trīs un sešu mēnešu Rigibor šobrīd atrodas pie attiecīgi 0,87% un 1,39% atzīmēm. Būtībā zemāks Rigibor šobrīd pat būtu izdevīgāks, lai par kredīta valūtu izvēlētos latus, jo tos vairākums Latvijas iedzīvotāju saņem algā, un tādējādi varētu izvairīties no lata/eiro kursa svārstībām un nepārmaksāt ik mēnesi par eiro iegādi. Eksperti norāda, ka lai gan latu likmes kļuvušas pievilcīgas, tomēr kredītņēmēji īsti netic latu likmju stabilitātei. Vēsturiskie dati norāda uz samērā būtiskām valūtu likmju atšķirībām starp latiem un eiro, tāpat latu likmes piedzīvojušas arī ievērojami lielākas svārstības nekā eiro likmes.

Saeimas «melnajā caurumā» pazudušas pirms deviņiem mēnešiem rosinātās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredzēja diferencēt likmi atkarībā no apgrozījuma; uzņēmējus gaida likmes kāpums no pašreizējiem 9% līdz 11%

Mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouz­ņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tie­m mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%. «Skumji, ka pērn decembrī Mikrouzņēmumu nodokļa likuma atvēršana ir bijusi sava veida tvaika nolaišanas akcija ar laika novilcināšanas taktiku. Patlaban ir skaidrs, ka šis parlaments minētos grozījumus nemaz netaisās pieņemt, ne izvērtējot pēc būtības, ne izskatot tos,» secina viens no mikronodokļa idejas autoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka LTRK nebūt nedomā noskatīties, kā labā ideja tiek «norakta» ar likmes pacelšanu: «Iesim, runāsim, argumentēsim jau nākamā Saeimas sasaukuma deputātiem.» Atceroties kvēlās parlamentāriešu aizstāvības runas mikronodokļa likmes diferencēšanai LTRK apaļā galda diskusijā pērnruden, viņš ir pārsteigts par to, ka nekas nav sekojis Saeimā. «Šķiet, grūtniecība Saeimā ilgst ilgāk nekā ziloņiem, jo deviņi mēneši ir grūtniecības laiks, pēc kura piedzimst cilvēks,» sašutis par Saeimas neizdarību ir J. Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāki mikronodokļa maksātāji, kuri uzskata, ka valdošā koalīcija apzināti «pazaudējusi» – nobāzusi vistālākajā atvilktnē – šo jautājumu, lai par to nebūtu jādebatē publiski, turklāt līdzīgi triki bijuši arī iepriekš.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana benzīnam, dažādu pakalpojumu sadārdzināšanās, kā arī nodeva par valsts krīzes rezervju nodrošināšanu degvielas cenu salīdzinājumā ar pašreizējo palielinās par aptuveni pieciem santīmiem, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Viņš pastāstīja, ka pērn Latvijā benzīna patēriņš samazinājās par 12% un Finanšu ministrijas (FM) prognozes par patēriņa samazinājumu šogad par 0,5% ir pārāk rožainas. «Realizācijas apmēra samazinājums 0,5% apmērā ir stipri par maz. Samazinājums būs lielāks,» teica Sakne un piebilda, ka tādējādi FM iecerētie papildu ieņēmumi šā gada budžetā 8,7 miljonu latu apmērā no akcīzes nodokļa likmes palielināšanas benzīnam, visticamāk, netiks gūti.

Vienlaikus viņš paskaidroja, ka pagaidām nav pieejama oficiāla informācija par plānotās nodokļu likmes palielināšanu, nav arī skaidrs, vai plānotajos 8,7 miljonu latu ieņēmumos ir ieskaitīti arī papildus gūtie ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja papildus gūtie ienākumu no PVN nav ierēķināti 8,7 miljonos latu, tad PVN sniegs vēl nedaudz vairāk kā vienu miljonu latu.

Meklējot papildu ieņēmumu iespējas 2014. gada budžetā, ministrijas piedāvā ieviest autoceļu lietošanas nodevu, pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei, kā arī piemērot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai.

Tāpat tiek piedāvāts mainīt dabas resursu nodokļa likmes, izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu un īstenot citus priekšlikumus. Priekšlikumi šodien skatīti Ministru kabineta ārkārtas sēdē, informē Finanšu ministrija (FM).Ministriju priekšlikumi vēl tiek vērtēti, apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vairāku pasākumu gūtos ieņēmumus gan uzreiz tiek piedāvāts izmantot konkrētiem izdevumiem, tādējādi situācija budžetā neuzlabojas, viņš piebilda.

FM papildus ieņēmumiem piedāvā grozīt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. Pasākuma fiskālā ietekme 2014. gadā būtu - 2,2 miljoni latu, 2015. un 2016. gadā - 0,5 milj. latu.

Valdība noslēgusi darbu pie 2012. gada budžeta grozījumiem, papildu izdevumiem piešķirot 70 miljonus latu.

Saskaņā ar iepriekš noteikto deficīts šā gada budžetā var sasniegt 1,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja budžeta grozījumi netiktu veikti, tad saskaņā ar ieņēmumu prognozēm 2012. gada (ņemot vērā ieņēmumu kritumu sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu) nominālais deficīts būtu 0,7% no IKP, informē Finanšu ministrija.

Budžeta grozījumos visvairāk ieguvusi Satiksmes ministrija – 20,6 miljonus latu un Veselības ministrija – 19,5 miljonus latu. Satiksmes ministrija papildu finansējumu plāno novirzīt valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, it sevišķi Latgales reģionā, kā arī dotācijai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Veselības ministrija papildu līdzekļus savukārt piešķirs tādiem pasākumiem kā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna realizācijai 2012.-2014. gadā 1,1 miljona latu apmērā, rindu mazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem, diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai 7,4 miljonu latu apmērā, kā arī prognozējamās invaliditātes novēršanas pasākumiem.

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ceturtdien, 25. novembrī, piketēs pie Ministru kabineta, lai protestētu pret 2011. gada budžeta pieņemšanu.

LBAS, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, uzskata, ka tā konsolidācijas pasākumi pazemina Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.

LBAS izvirza sešas prasības:

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi medikamentiem;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi elektroenerģijai;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi siltumenerģijai;

- Paaugstinot Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli;

- krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē;

- LBAS kategoriski ir arī pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Ātro aizdevumu sniedzēji saviem izsniegtajiem kredītiem piemēro likmes, kas dažkārt pārsniedz pat tūkstoš procentu gadā. Kā viens no veidiem šādas negausīgu procentu likmju piemērošanas iegrožošanai varētu tikt izmantots krimināllikums par augļošanu, raksta Latvijas Avīze.

Laikraksts, raksta, ka procentu likmi «ātrie» kreditētāji vispār nepiemin. Tā vietā uzrāda «komisijas maksu», «maksājumu mēnesī», «izsniegšanas maksu» u. tml. Piemēram, uz vienu mēnesi aizņemoties 100 latu, «komisijā» būs jāmaksā 9, 10, 26 vai pat 30 lati. Aizņemoties 10 latus uz desmit dienām, jāatdod 12 latu.

Jau naudas izteiksmē summas, salīdzinot ar banku patēriņa kredītiem, varētu šķist iespaidīgas. Vēl draudīgākus apveidus tās iegūst, izteiktas ar gada procentu likmēm – tās sniedzas pat vairākos desmitos tūkstošu procentu. Piemēram, ņemot 100 latu kredītu uz vienu mēnesi, iznāk, ka jāmaksā 218% gadā (SMS Credit), 721,70% gadā (Credit 24), 842,69% gadā (OpenCredit), 1564% gadā (Icredit.lv). Pie mazākām summām uz īsāku termiņu kredīta cena pieaug vēl ievērojamāk. Piemēram, no Top credit aizņemoties 40 latus uz divām nedēļām, likme iznāk 11 497% gadā, bet desmit latiem likme sniedzas daudzos desmitos tūkstošu.

Gadu latu starpbanku likmes Rigibor sākušas zemos līmeņos, un nav gaidāms, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

Kā liecina Latvijas Bankas dati, likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 0,48%, uz vienu nedēļu – 0,49%, bet mēnesi – 0,61%. Trīs mēnešu likme sasniegusi 0,85%, sešu mēnešu likme – 1,39%, bet likme uz gadu ir 2,24%.

Šogad latu depozītiem procentu likmes ir pat zemākas nekā eiro valūtā, kam par iemeslu ir būtiskais latu resursu pārpalikums banku sektorā, kas spiež latu likmes uz leju, iepriekš Dienas biznesam skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Līdz ar latu noguldījumu apjomu pieaugumu komercbanku rīcībā esošo latu resursu apjoms turpina palielināties, savukārt šo resursu izvietošanas iespējas ir ierobežotas, jo pieprasījums pēc latu kredītiem ir neliels, naudas aizdošanas iespējas valstij minimālas, kā arī nav vērojama spekulantu interese attiecībā uz lata kursa šūpošanu.

Līdz ar naudas tirgus likmes Euribor kritumu, pērn saruka arī izsniegto kredītu procentu likmes, kā rezultātā pagājušā gada laikā ikmēneša kredīta maksājumi mājsaimniecībām samazinājās par vidēji 9%.

Pērn 3 mēnešu Euribor likme saruka par 1,169 procentpunktiem līdz rekordzemajai 0,187% atzīmei. Līdz ar to kopējā (Euribor un bankas pievienotā likme) vidējā kredīta procentu likme mājokļu kredītiem eiro valūtā ar termiņu virs 5 gadiem saruka līdz 2,67% pērnā gada beigās, un tas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2011. gada decembrī.

Ņemot vērā, ka vairumam mājokļu kredīti Latvijā izsniegti eiro valūtā, mājsaimniecībai ar aptuveni 29 tūkstošu latu lielu mājokļa kredītu, Euribor likmes krituma rezultātā ikmēneša kredīta maksājums samazinājās par vidēji 16 latiem mēnesī, ļaujot ietaupīt 192 latus gada laikā.

Latvijā hipotekāro kredītu likmes joprojām ir augstākas nekā Igaunijā un Lietuvā, liecina centrālo banku dati.

Latvijā efektīvā gada izmaksu procentu likme hipotekārajam kredītam ir 3,36%, Igaunijā tā ir 2,81%, bet Lietuvā – 2,71%.

Salīdzinājumā ar 2011.gada 4.ceturksni, procentu likmes gan ir zemākas visās trijās Baltijas valstīs, saka AS Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, tomēr ir vairāki iemesli, kādēļ Latvijā tās ir augstākas.

Pirmkārt, Latvija maksā par iepriekšējo gadu kļūdām – piemēram, kavēto kredītu īpatsvars Latvijā ir augstākais Baltijas valstu starpā, uzsved eksperts. Ja IKP kritums un recesijas dziļums Latvijā un Igaunijā bija samērā līdzīgs, tad kavēto kredītu īpatsvars Latvijā bija vairākas reizes augstāks. Proti, saistību nepildīšana ir papildu risks, kas tiek iecenots Latvijas procentu likmēs un tās ir augstākas.

Latu likmes Rigibor arī novembrī turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstermiņa likmes jau kādu laiku saglabājas esošajos līmeņos, bet ilgāku termiņu likmes lēnām slīd uz leju. Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,16%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,33%, bet trīs mēnešu likme bija 0,53%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,06%, bet gada likme - 1,48%, liecina Latvijas Bankas dati.

Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu. Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijas kuģniecība un tai piederošās kompānijas 2012.gadā strādājušas ar 19,22 miljonu latu zaudējumiem, kas gan bija ar 20% mazāki nekā pirms gada.

Tā skaitā 2012.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas kuģniecības (LK) koncerns strādājis ar 55 tūkstošu latu zaudējumiem, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008.gada var uzskatīt, ka koncerna darbības rezultāts ir ļoti tuvu neitrālam, bezzaudējumu līmenim, teikts LK paziņojumā biržai Nasdaq OMX. Tomēr pēdējos gados uzkrāto zaudējumu apjoms 2012.gada beigās sasniedza 65,2 miljonus latu, kompānijas pašu kapitālu samazinot līdz 124 miljoniem latu. Kuģniecības lielākai akcionārs ir starptautiskā koncerna Vitol kontrolētā Ventspils nafta.

LK flotes kopējie ienākumi 2012.gadā bija 62,61 miljoni latu, kas ir par 28% labāks rādītājs nekā 2011.gadā, kad kopējie flotes ienākumi sasniedza 48,84 miljonus latu. Šis palielinājums atspoguļo faktu, ka 2012.gadā lielāks skaits kuģu tika nodarbināti reisu nomā, kur ienākums var būt augstāks, un kuģa frakts likmju lēno, bet tomēr kāpumu. 2012.gadā handy tipa tankkuģu frakts likmes pieauga par 13% (salīdzinājumā ar 2011.gadu) un vidēja izmēra tankkuģu likmes pieauga par 2%. Savukārt LK vienīgā panamax tipa tankkuģa frakts likmes turpināja pazemināties tāpat kā iepriekšējos gados – 2012.gadā tās samazinājās par 11%.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Latu likmju pazeminājums veicinājis latu kredītu apjoma pieaugumu, savukārt eiro aizdevumu apjoms gada laikā samazinājies. Eksperti paredz, ka šāda tendence visdrīzāk turpināsies arī nākamā gada sākumā.

Gada laikā latu kredīti auguši par 17,6%, savukārt eiro valūtā ņemto kredītu apjoms samazinājies par 15%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā statistika. Tomēr eiro kredīti joprojām veido ievērojami lielāku daļu no izsniegtajiem aizdevumiem – septembra beigās to apjoms bija 8,7 miljardi latu, savukārt latu kredītu apjoms – 1,3 miljardi latu.

«Latu kredītu īpatsvara pieaugumam ir divi iemesli,» stāsta Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Jānis Zagorskis uzsverot, ka viens no iemesliem ir zemās latu bāzes likmes. Vēsturiski tās bijušas ievērojami augstākas par eiro bāzes likmēm Euribor, kas zināmā mērā veicināja aizņemšanos eiro valūtā, taču šī gada laikā latu likmes ir būtiski samazinājušās, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni un saglabājot vairs tikai niecīgu atšķirību attiecībā pret eiro bāzes likmēm, norāda eksperts, piebilstot, ka līdz ar to aizņēmēji, kuri iepriekš izvēlējušies eiro valūtu tieši zemāku likmju vadīti, vairs negūst būtisku finansiālu ieguvumu, aizņemoties eiro.