Smadzeņu pētījumi šodien palīdzēs risināt daudzas rītdienas problēmas.

«Kad cilvēki saka – dari, kā vēlies, mēs nekad nezinām, ko tas nozīmē. Vai nebūtu lieliski, ja varētu ieskatīties otra smadzenēs?» konferencē BrainTech Israel 2013 vaicā Rafi Gidron, Israel Brain Technologies dibinātājs. Izraēlas inovāciju nedēļas ietvaros šajās dienās (14.-15.10.) notiek pirmā BrainTech Israel konference, lai meklētu iespējas izprast noslēpumus, kā viņš saka – šai brīnišķīgajai ierīcei starp mūsu ausīm.

Šodien daudzi saskaras ar dažādiem smadzeņu bojājumiem un slimībām, kas katrai valstij dārgi izmaksā. R. Gidron uzskata, ka smadzeņu pētījumi palīdzēs atrisināt daudzas problēmas un ārstēt dažādas smadzeņu saslimšanas un traucējumus.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Augsta līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljons eiro, kas ir 3,8 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Dati atspoguļoti augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners vispasaules pētījumā, kas aptvēra 1800 augsta līmeņa vadītājus 340 uzņēmumos no 18 valstīm. Dati par algām tika iegūti no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ar vidēji 133,3 tūkstoši darbiniekiem, 42,7 miljardu eiro vidējo apgrozījumu un EBIT 4,1 miljardu eiro vērtībā.

Atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstošu eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro vērtībā. Augsta līmeņa vadītāju pamatalgas pieaugums vidēji ir 4,5 %, mainīgo lielumu atlīdzībai sasniedzot 2,7 % pieaugumu.

«Stagnējošās ekonomikas apstākļos augsta līmeņa vadītāju atalgojums vairumā Rietumvalstu ir pieaudzis mēreni, par 3 – 4% gadā,» skaidro Konrads Prambuks (Conrad Pramboeck), Pedersen & Partners Atalgojuma konsultāciju vadītājs un pētījuma autors. «ASV uzņēmumi ir lielākais izņēmums – augsta līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par vidēji 5,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Objektīvu iemeslu pieaugumam nav, jo nedaudz samazinājās gan uzņēmumu peļņa, gan darbinieku skaits.»

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Latvijas kompānija SIA Simbios CFV ar pūļa finansējuma platformas starpniecību plāno piesaistīt 521 tūkstoti eiro virtuālās realitātes ķiveres ražošanai, informē uzņēmuma dibinātājs un direktors Konstantīns Mamonovs.

Septiņu gadu laikā ierīces izveidē ir ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro. Jaunā ierīce, pēc K. Mamonova teiktā, spēj aizvietot simtiem ikdienā lietotu ierīču un kļūs par tehnoloģisku sasniegumu. Inovatīvās ierīces izstrādē tika izmantota modernākā pieeja, veicot unikālus pētījumus par cilvēka smadzeņu darbības simbiozi ar nākotnes tehnoloģijām. Projekta īstenošanas gaitu konsultēja Baltkrievijas neiroķirurgi, bet tehnisko izstrādi veica Latvijas programmētāji. Atsevišķi ierīces izstrādes posmi ir patentēti Latvijā un vairākās citās valstīs.

Papildu parastajām viedtālruņa funkcijām, SimbiosOne lietojumprogrammas iekļauj veselības analīzi un migrēnas profilaksi, automātisku ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu un ziņojumus ģimenes ārstam, atbalstu sporta nodarbībās un svara kontroli, gaisa un radiācijas piesārņojuma analīzi, kā arī melu detektoru, cenu aprēķinu veikalā un pat kriptovalūtas izgatavošanas iespēju. Tāpat ierīce piedāvās arī izklaides funkcijas, piemēram, filmas un mūziku. SimbiosONE radītāji sola, ka ierīce izpildīs arī balss komandas.

Vieds implantējams filtrs, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku – šī ir ideja, pateicoties kurai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu komanda "Smart Umbrella" decembrī Parīzē aizvadītajā prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Inovācijas dienu konkursā bija starp trim laureātiem.

Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūta, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra piektā nāves gadījuma iemesls Latvijā ir insults un, kā pētījumā "The Burden of Stroke in Europe" (2017) norāda Eiropas Insulta alianse (Stroke Alliance for Europe), gadā šīs slimības ārstniecība Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 21 miljonu eiro. Taču, ja vien laikus diagnosticēts un ja pacients strādā pie riska faktoru izslēgšanas, insults ir profilaktiski novēršama slimība.

"Smart Umbrella" ideja vērsta uz precīzu diagnostiku visizplatītākā – išēmiskā – insulta gadījumā, kas rodas, kad smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā trešdien, 10. maijā veikta pirmā operācija, izmantojot jauno Medtronic StealthStation S7 System neironavigācijas iekārtu, informē slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle.

Jaunā iekārta iegādāta šajā pavasarī un tās aprīkojums paver plašas iespējas neiroķirurgiem - papildus iepriekšējās iekārtas iespējām ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļai lokalizēt patoloģiskos veidojumus galvas smadzenēs un plānot vissaudzējošāko ķirurģisko pieeju.

Ar jaunās iekārtas datoru būs iespējams iezīmēt svarīgākos smadzeņu ceļus, lai tos apietu operācijas laikā, kā arī pielietot ar iekārtu integrētu ultrasonogrāfiju, lai operācijas laikā precizētu audzēja lokalizāciju un atlieku audu apjomu to radikālākai izdalīšanai. Latvijas un Stradiņa slimnīcas neiroķirurgiem ir plaša pieredze darbā ar nieronavigācijas iekārtām, tomēr jaunā iekārta un tās speciālās programmas ir tehnoloģiski progresīvākas.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Ar inovāciju konferenci Lisabonā ES mēģina digitālās inovācijas padarīt par Eiropas ekonomiskās izaugsmes dzinuli, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Emocijas atpazīstoši un runājoši roboti, sensori smadzeņu sūtīto signālu novadīšanai uz mākslīgajām ekstremitātēm, mākslīgā ožas sistēma, caur internetu savienotas iekārtas un ar neparastām spējām apveltīti materiāli – šīs ir tikai dažas no lietām, ko šonedēļ pētniecības institūti un uzņēmumi izrādīja Eiropas Savienības informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform. Tomēr Portugāles galvaspilsētā Lisabonā notikušajā trīs dienu pasākumā, kurā pulcējās septiņi tūkstoši nozares gaišāko prātu, lepnums par gandrīz 150 stendos redzamajiem eiropiešu sasniegumiem mijās ar bažām par «vecās pasaules» konkurētspēju globālā mērogā un ierastās labklājības nosargāšanu.

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

Vienlaikus jāattīsta gan Latvijas, gan ārzemju noieta kanāli, uzskata funkcionālo batoniņu ražotājas SIA BrainBerry īpašnieki.

Ir jānostiprinās vietējā tirgū, bet tajā pašā laikā jādomā uz priekšu, atzīst kompānijas dibinātāji Mārtiņš Balodis un Kārlis Brants.

BrainBerry strādā funkcionālās pārtikas ražošanas jomā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nootropu (uztura bagātinātāju, kas uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanos un kopējās kognitīvās spējas) izmantošanu. Kā pirmais produkts tiek izstrādāts nootropais proteīna batoniņš ar dažādām garšām un funkcijām. Uzņēmums nodibināts pagājušā gada pavasarī. «Radām veselīgas nootropu uzkodas, kurām ir prāta spējas uzlabojošs efekts. Sastāvdaļas, kuras izmantojam, ir pētījuši zinātnieki,» apgalvo M. Balodis. Abi ar Kārli Brantu ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti. «Zinām, ka visas sastāvdaļas ir zinātniski pētītas, izmantojam to labās īpašības. Savienojām tās ar veselīgu pārtiku, uzkodām un radījām inovatīvu, jaunu produktu. Pašā sākumā mums bija liels ideju mākonis; kādā brīdī mums abiem bija interese par veselīgu dzīvesveidu, tostarp pārtiku, uzturu, tāpēc atnāca «apgaismība» par šādiem produktiem,» saka K. Brants.

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā atklāta pirmā no trim jaunākās paaudzes staru terapijas iekārtām.

Jauno iekārtu kopējā iegādes summa ir 6,1 miljons eiro, un tā tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Staru terapija Latvijas Onkoloģijas centrā tiek izmantota gan kā vienīgā ārstēšanas metode agrīni atklātu audzēju gadījumā un kā viena no terapijas sastāvdaļām kombinācijā ar ķirurģiju un ķīmijterapiju, gan kā sāpes un citus simptomus mazinoša terapija pacientiem ar ielaistiem audzējiem.

Ražotāja un Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteiktais lineāro paātrinātāju ekspluatācijas laiks ir 8-10 gadi. Iepriekšējie lineārie paātrinātāji ir kalpojuši jau vairāk nekā desmit gadus, vecākais pat 18.

Pirmā iekārta no Amerikas tika piegādāta šā gada septembra otrajā pusē, un to uzstādīja starptautiska speciālistu komanda. Modernizācijas laikā klīnikā strādāja 2 lineārie paātrinātāji.

Produkti, ko mēs ēdam nokļūst asinsritē un galu galā aizplūst līdz smadzenēm, tādēļ tas, kā domājam, koncentrējamies un strādājam ir lielā mērā atkarīgs no produktiem, ko ēdam.

Domāšanas produktivitāti iespējams palielināt par 20%, liecina Pasaules Veselības Organizācijas dati. «Pārtika, tāpat kā medikamenti, ietekmē smadzenes,» saka UCLA profesors Fernando Gomezs Pinilla. «Diētai, fiziskajai slodzei un miegam ir potenciāls mainīt mūsu smadzeņu veselību un garīgās funkcijas. Tas rada iespēju, ka izmaiņas uzturā ir stratēģija, lai uzlabotu kognitīvās spējas, aizsargātu smadzenes no bojājumiem un neitralizētu novecošanās ietekmi,» viņš saka.

Tādējādi Business Insider apkopojis 16 produktus, kas uzlabo smadzeņu darbību.

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji trīs stundas.

To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

Pēc BTA Insurance Company SE datiem, valsts apmaksā tikai 40 – 50 % no izdevumiem, kas vecākiem jāsedz, ja ar bērnu noticis nelaimes gadījums vai viņš saslimis. Bieži vien lielākā izdevumu daļa, kas jāsedz pašiem vecākiem, ir izdevumi par medikamentiem, kā arī analīzēm, procedūrām vai pat vizītēm pie speciālista, ja situācija pieprasa rīkoties neatliekami, negaidot uz rindām valsts medicīnas iestādēs.

Vadoties pēc nelaimes gadījumu apdrošināšanas statistikas, lielāko daļu no izmaksātajām atlīdzībām veido apmaksa par medikamentiem, savukārt lielākās summas izmaksātas par neatliekamām procedūrām vai izmeklēšanām. Visbiežākie negadījumi, kas notiek ar bērniem, ir lūzumi, vaļējo brūču gūšana, apdegumi un smadzeņu satricinājumi. Tādos gadījumos zālēm vecāki no savas kabatas spiesti tērēt no 10 līdz pat 80 latiem, atkarībā no konkrētā negadījuma smaguma un ārstēšanas ilguma. Diemžēl, bieži ir tā, ka šos līdzekļus valsts neatmaksā, norāda apdrošinātājs.

Katrīna Radzinska, BTA Insurance Company SE Personu apdrošināšanas departamenta direktore, norāda: «Ja skatāmies izmaksāto atlīdzību par vienu gadījumu, tās lielākā daļa veido atmaksu par vecāku iztērētajiem līdzekļiem medikamentu iegādei un analīžu vai izmeklējumu veikšanu, kas pēc būtības būtu jāsedz valstij. Varētu jau teikt, ka arī analīzes un izmeklējumus sedz valsts, tomēr nereti saslimšanas vai traumas ir tik nopietnas, ka nav iespējams gaidīt nedēļām ilgi, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus vai tiktu pie speciālista pieraksta rindas kārtībā, tāpēc vecāki izvēlas privātklīnikas un ir gatavi maksāt ļoti lielu naudu, lai bērns iegūtu medicīnisko palīdzību nekavējoties.»

Pētera Avena labdarības fonds Paaudze Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai uzdāvinājis medicīnisko monitoru, kas būtiski uzlabo veikto operāciju standartus, jo tagad par operācijas veiksmīgumu var spriest tās norises laikā, nevis tikai pēc pacienta atmošanās. Primāri monitors ir pielietojams neiroķirurģijā – kad tiek ārstētas problēmas, kas radušās galvas vai muguras smadzeņu, mugurkaula vai perifēro nervu bojājumu dēļ.

Šāds monitors esot modernākais Latvijā, tā cena ir 72 600 eiro. Pašlaik ir veiktas pirmās operācijas ar neiromonitorēšanas palīdzību. Vienas operācijas laikā tika veikta iedzimtas muguras smadzeņu trūces plastika, kurā tika novērsts nopietns bojājums muguras smadzenēm, kura rezultātā var attīstīties abu kāju paralīze un mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi. Otrā operācija bija skoliozes korekcija. Abiem minētajiem pacientiem pēc operācijām jaunus neiroloģiskus bojājumus nenovēro.

«Jaunā iekārta Bērnu slimnīcas darbā ir ļoti nozīmīga, jo tā veic svarīgas funkcijas, lai nodrošinātu pacientu drošību un kvalitatīvu ārstniecību,» uzsver Anda Čakša, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja.

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Pirmās formulas (F1) leģendas Mihaela Šūmahera veselības stāvoklis pēc kalnu slēpošanas laikā piedzīvotā kritiena un gūtajām smadzeņu traumām šobrīd tiek raksturots kā stabils, bet vienlaikus arī kā kritisks, vēsta thelocal.de.

Dienu pirms savas 45. dzimšanas dienas M. Šūmahers joprojām atrodas slimnīcā Grenoblē mediķu izraisītā komā. Slēpošanas negadījums notika Francijas Alpos. Leģendārais F1 braucējs guvis smagas smadzeņu traumas, tādēļ jauno gadu sācis kritiskā stāvoklī, viņa ģimenei klātesot un ārstiem neesot pārliecinātiem par viņa izredzēm atveseļoties. Viņš pārcietis jau divas operācijas.

Slavenais autobraucējs slēpojot krita un sasita galvu. Negadījums notika augstākas klases Meribel slēpošanas kūrortā.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

ASV investori Ripplewood Holdings vēlētos, lai bankas Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu, kamēr valdība vēlas, lai šis termiņš līgumā tiktu noteikts pieci gadi, trešdien LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Premjere atzina, ka tālākpārdošanas laika ierobežojums ir viens no domstarpību objektiem, par kuru vēl notiek sarunas, proti, vai tas būs tuvāks investoru, vai arī valdības vēlmēm.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka par bankai piesaistīto investoru reputāciju viņa nešaubās - tie visi būšot privātas personas no Amerikas kontinenta, kas nav aizslēpušās aiz ofšoriem un kuri bankas pārdošanas līgumā tiks ierakstīti kā tieši labuma guvēji.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka informācijas noplūde saistībā ar AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro.