Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskajā telpā bieži vien lepojas ar sasniegtajiem rādītājiem, taču tie nenorāda uz taustāmiem rezultātiem, Dienas biznesa rīkotajā konferencē Nodokļi 2016 sacīja ZAB Varul vecākais jurists Rihards Niedra.

Šā gada deviņos mēnešos VID veicis 922 auditus, tātad gadā tiks veikti vairāk nekā 1000, no kuriem lielākā daļa ir juridisko personu pārbaudes.

Šo auditu rezultātā aprēķināti 134,6 miljoni eiro, un ar šo summu VID lepojas, saka eksperts, piebilstot, ka tā tomēr ir virtuāls un neko neizsakošs cipars, jo tā ir aprēķinātā, nevis reāli piedzītā summa, uzsver R. Niedra.

Tādēļ šie aprēķinātie skaitļi nereti noved pie nodokļu strīdiem un tiesvedībām, sacīja eksperts.

VID dati liecina, ka 129,7 miljoni eiro aprēķināti juridisko personu nodokļu auditos jeb 96% no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un 4,9 miljoni ir aprēķināti fizisko personu nodokļu auditos (4%).

Vislielākais īpatsvars no nodokļu veidiem, kuros 2015.gada 9 mēnešos veikti papildus aprēķini, ir pievienotās vērtības nodoklim – 55 % (74,4 miljoni eiro) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, uzņēmumu ienākuma nodoklim - 10% (13,5 miljoni eiro) un iedzīvotāju ienākuma nodoklim - 2 % (3,3 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīrule: Mana priekšrocība bija vēlme pārveidot VID par organizāciju, kas vērsta uz klientiem

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ietekmē tūrisma nozarē vērojams kritums jau par 90%, atsaucoties uz nozares pārstāvju ziņoto, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

"Pirms divām nedēļām runa bija par 30% kritumu, šodien nozare runā par 90% kritumu," sacīja ministrs, norādot, ka vīrusa izplatības ietekmē tiek atcelti braucieni un citas rezervācijas.

Kā atgādināja ministrs, tūrisms veido 4% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu ministriju strādā pie atbalsta risinājumiem, ko piedāvāt izskatīt valdībā. Piemēram, iecerēts noteikt nepieciešamo regulējumu, lai tūrisma nozares uzņēmēji varētu vērsties VID un lūgt tā dēvētās nodokļu nomaksas brīvdienas.

Kā ziņots, VID ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem atgādina par iespēju saņemt atbalsta pasākumus.

Ņemot vērā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību un tās ietekmi uz ekonomiku pasaulē, tai skaitā arī ietekmējot Latvijas uzņēmēju iespējas veikt tūlītēju nodokļu maksājumu samaksu pilnā apmērā, VID ir izvērtējis iespējas atbalstīt likuma ietvaros atsevišķas nozares, kas izjūt ar vīrusa izplatību saistīto ekonomisko ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu nepieciešami grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas pašlaik paredz, ka VID drīkst nepiedzīt parādus, kas ir mazāki par 15 eiro, kas mūsdienās ir ļoti maza summa, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa atzina, ka VID pat nepietiek darba roku to visu izdarīt, un iestāde mērķē uz lielākiem parādiem. "Lai nebūtu tā, ka kāds skrupulozs uzraugs var mums uz to norādīt, tad sāksim ar to, ka arī likumā pasakām, ka šim slieksnim ir jābūt lielākam. Taču lielie parādnieki noteikti ir primārie, ar ko mēs strādājam," sacīja Šmite-Roķe.

Attiecībā uz mazo biznesu Šmite-Roķe skaidroja, ka, ja VID iziet no ēkas Talejas ielā un iet pie kāda, tas noteikti nav viens mazs pārkāpums konkrētā brīdī. Tikai tad, ja uzņēmumam sakrājas daudz mazu pārkāpumu vai divi trīs lieli pārkāpumi, tas ir, izveidojas būtiski riski, tikai tad viņš nonāk VID uzraugu redzeslokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā tiks identificēts «aplokšņu» algu risks, par to saņems brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē VID.

Nodokļu maksātājus, kuri EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina pārliecināties par VID iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā pārskata Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī labojumus.

VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID pārskata labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiziskās personas ienākumi lielāki par deklarētajiem? Kā to izskaidrot VID

Nataļja Kozlovska, vincitunion.com, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūsu kredītiestāžu kontos 2018.gadā kopējā saņemtā summa ir lielāka nekā ienākums, kas uzrādīts Valsts Ieņēmumu dienesta iesniegtajos pārskatos.» Šādu paziņojumu saturošas vēstules šoruden sāk saņemt daudzas privātpersonas, kuru kontos iepriekšējā gada kopējā kredīta vai debeta apgrozījuma summa bija 15 tūkstoši eiro vai vairāk un ienākumu apjoms varētu būt pārsniedzis deklarēto. Ar augstu varbūtību līdzīgas VID vēstules tuvākajos mēnešos saņems liels skaits fizisku personu.

VID paziņojumos fiziskajām personām aicina izvērtēt, vai aizvadītajā gadā nav gūti ienākumi, par kuriem būtu maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un, ja šādi ienākumi bijuši, deklarēt tos. Jāatgādina, ka saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumiem, kas stājās spēkā pērn un izraisīja plašu rezonansi, kredītiestādēm līdz katra gada 1. februārim jāsniedz VID informācija par fiziskām personām rezidentiem, kuru pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes ietvaros ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. VID rīcībā nonāk informācija par kontu atlikumu iepriekšējā kalendārā gada beigās, kā arī kopējais debeta un kopējais kredīta apgrozījums, bet ne konkrētu darījumu informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atbalstīt godīgu nodokļu maksātāju?

Jānis Eismonts, Apvienības par godīgiem nodokļiem visiem valdes loceklis, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir piedzīvojusi laiku, kad tās iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits ir kritiski samazinājies un kļūst arvien grūtāk uzturēt esošo valsts infrastruktūru un nodrošināt sociālās garantijas. Sabiedrība šādā situācijā sagaida, ka valsts pārvalde tiks samazināta, izdevumi tiks optimizēti un būs pārdomāti.

Kāda ir reālā situācija ar nodokļu ieņēmumiem? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika rāda, ka nodokļu ieņēmumi ir pieauguši, 2016. gada 11 mēnešos iekasēts par 7,2% vairāk nekā šajā periodā 2015. gadā. Uzņēmēji un nodokļu jomas praktiķi zina, ka par to maksāta augsta cena. Var teikt, ka VID «izkapts» nopļāvusi gandrīz visus, kas iekrituši riska analīzē un kam veikts nodokļu audits. Tā nav tikai veiksmīga cīņa ar pelēko ekonomiku un pievienotās vērtības nodokļa [PVN] krāpniekiem.

Uzņēmumus var iedalīt trīs kategorijās. Ir uzņēmumi, kuri PVN krāpšanas ķēdē iesaistās, lai iegūtu skaidru naudu aplokšņu algu izmaksai. Parasti darījumi ir noformēti tikai uz papīra, reāla preču vai pakalpojumu iegāde nav notikusi. No šiem uzņēmumiem VID reizēm auditā aprēķinātos nodokļu maksājumus spēj iekasēt. Otrā kategorija ir uzņēmumi, kuri speciāli izveidoti, lai krāpjoties spētu uz PVN rēķina tirgū piedāvāt preci par zemāku cenu. Paralēli īstām preču piegādēm šie uzņēmumi reizēm sniedz neeksistējošus pakalpojumus vai preču piegādes pirmās kategorijas uzņēmumiem, nodrošinot tiem skaidras naudas avotu. Šīs kategorijas uzņēmumi nodara vislielāko kaitējumu, un no viņiem VID papildus aprēķinātās summas gandrīz nekad netiek iekasētas. Šie uzņēmumi vienkārši un bez sāpēm tiek likvidēti, lai atkal izveidotu jaunus. Cīņa ar šīs kategorijas uzņēmumu veidotājiem, PVN shēmu organizētājiem, arhitektiem un citiem iesaistītajiem ir, maigi sakot, kūtra. Trešajā kategorijā ir labticīgi vidēji un nelieli uzņēmumi. Pēdējā laikā arī labticīgi lieli uzņēmumi. Šie uzņēmēji cieš no sistēmas jo, lai spētu strādāt, ir spiesti iegādāties preci par izdevīgāku cenu. Neskaitot lētāku preci, citu ieguvumu nav. Tā kā VID no krāpnieka PVN atgūt ir grūti, tiek piekopta prakse to iekasēt no labticīgā uzņēmēja. VID visus minētos nodokļu maksātājus šķiro reti... Pēdējā laikā visiem audita lēmums saturiski ir identisks – darījumi nav notikuši. Faktiski VID ikvienu, kurš ir «balts», var padarīt par «melnu» un otrādi. Mūsu tiesas šobrīd VID metodes ir atzinušas par pieņemamām, tiesvedība ir ilga, dārga un bieži ar izteikti formālu raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kritēriji nodokļu auditam joprojām ārpus likuma

Māris Ķirsons, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No ēnu ekonomikas var izcelt 100 miljonus

Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojumi nodokļu administrēšanā bez politiskās gribas nav iespējami

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone. Viņasprāt, ja nebūs uzticības, politiskas vēlmes radikāli mainīt situāciju un ja cīņa ar ēnu ekonomiku visiem nebūs prioritāte nr.1, neatkarīgi, kurš būs VID ģenerāldirektors, radikālu uzlabojumu panākt ir tikpat kā neiespējami. Jauno VID vadītāju I. Pētersone iesaka meklēt ārpus šīs iestādes, kā piemērus viņa min SIA PricewaterhouseCoopers partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku, Latvijas Korūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādina no amata Nodokļu kontroles pārvaldes direktori

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) sākta disciplinārlieta pret Nodokļu kontroles pārvaldes direktori Sandru Kārkliņu-Ādmini, informēja VID.

Kārkliņa-Ādmine ir atstādināta no amata uz šā gada 7.aprīlī sāktās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. VID skaidroja, ka disciplinārlietas ietvaros notiek pārbaude, vai VID uzsāktais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) audits pret kādu komersantu ir bijis pamatots. Paredzamais disciplinārlietas pārbaudes ilgums ir aptuveni mēnesis.

Tāpat disciplinārlieta ir uzsākta arī pret VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu analīzes daļas vadītāju Inesi Spirku. Spirka no amata pienākumu pildīšanas nav atstādināta.

Kārkliņa-Ādmine līdz 2016.gada 3.maijā izziņotajām vērienīgajām rotācijām VID bija VID Muitas pārvaldes direktora vietniece un tika pārcelta Nodokļu kontroles pārvaldes direktores amatā. Savukārt agrākā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Iveta Buškevica tika pārcelta par Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietnieci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Aizdomīgie darījumi nodokļu jomā zem lupas

Tatjana Trenko, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktores vietniece, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. septembrī valdība atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Ir norisinājušās sarunas ar lielākajām kredītiestādēm, kuras apkalpo Latvijas Republikas rezidentus: SEB banku, Swedbank, DNB Nord un Citadeli. Minētās kredītiestādes pauda izpratni par to, ka šī informācija būtu nepieciešama VID, un saskatīja lietderības aspektus šādas informācijas aprites sistēmas izveidošanai. Vienlaikus minēto kredītiestāžu pārstāvji uzsvēra, ka šīs sistēmas iestrāde ir iespējama tikai, ja pastāv nepārvarami tiesiskie šķēršļi informācijas saņemšanai tieši no Kontroles dienesta.

Tika pieņemts lēmums normatīvajā aktā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši sniegt ieņēmumu dienestam informāciju tādā pašā apjomā, kādu saņem Kontroles dienests, bet attiecībā uz nodokļu riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capital: Pirms diviem gadiem VID pieņēma lēmumu, ka nodokļu uzrēķins ir bez likumīga pamata

LETA, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms diviem gadiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība pieņēma lēmumu, ka nodokļu uzrēķins datortehnikas vairumtirgotājam Capital ir bez likumīga pamata un ir atceļams kā prettiesisks, tomēr lieta vēl joprojām nav izbeigta, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma vadītājs Ivars Putniņš, komentējot informāciju, ka Capital interesēs veikta nodokļu krāpšana.

Viņš skaidro, ka acīmredzot runa esot par lietu, kura sākta jau 2011.gada augustā un it kā nesamaksāto nodokļu veidā radījusi valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 800 000 eiro apmērā. Kā skaidro Putniņš, viņam daudzi jautājumi šajā lietā ir neskaidri, jo par to uzzinājis, tikai skatoties TV3 ziņu raidījumu. Ar viņu neviens neesot sazinājies, un arī apsūdzība viņam neesot uzrādīta.

Interesanti, ka pēc uzņēmuma nesenas tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersones kundzi, kuras laikā tika spriests par reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu, nekavējoties tika sākts Capital padziļinātais audits un atjaunota lieta par sen pagājušu taksācijas periodu, uzsver uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā nedēļā veicis reidus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, atklājot vērienīgu krāpšanās shēmu, informēja VID.

Visi pārbaudītie uzņēmumi ir saistīti ar vieniem un tiem pašiem īpašniekiem, tāpat identisks ir to krāpšanās veids.

Ēdināšanas uzņēmumi kā darījumu apliecinošus dokumentus čeka vietā izsnieguši pirmčekus, līdz ar to dodot uzņēmumam iespēju slēpt vai samazināt reālo apgrozījumu. Pārbaudes turpinās un nodarītais zaudējums vēl tiek aprēķināts, informēja VID.

Neskaitot šos uzņēmumus Vecrīgā, VID šogad atklājis vēl divus apjoma ziņā lielus krāpniecības gadījumus. Tika konstatēts, ka kāda pazīstama auto rezerves daļu tirdzniecības un autoservisa pakalpojuma sniedzēja struktūrvienībās kases aparātos regulāri tiek atslēga elektroniskā kontrollente, līdz ar to netiek norādīti visi veiktie darījumi. Kaut gan uzņēmums strādā katru dienu, darījumi tika reģistrēti reti, pārdienām. Uzņēmumā ir veikts audits un patlaban tiek lemts par sodiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID padziļināti izvērtē 171 dienesta amatpersonas deklarācijas

LETA, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) patlaban tiek veikta 171 VID amatpersonas deklarāciju padziļināta izvērtēšana par 2014.-2015.gadu.

Jau līdz šim ieņēmumu un izdevumu analīze tika veikta 33 VID darbiniekiem, 15 darbiniekiem tika pieprasīta papildu deklarācija, bet pieciem darbiniekiem tika veikts nodokļu audits, kā rezultātā budžetā papildus tika aprēķināti 73 000 eiro.

Jau pagājušā gada martā VID Nodokļu kontroles pārvaldei tika uzdots veikt VID amatpersonu iesniegto deklarāciju par 2014.gadu analīzi. Pērn septembrī šī analīze tika izvērtēta un noteikta pienākumu sadale starp Nodokļu kontroles pārvaldi un Finanšu policijas pārvaldi (FPP) turpmākai rīcībai.

FPP informē, ka skaidras naudas uzkrājumi virs 10 000 eiro ir deviņām amatpersonām jeb 6% no kopējā FPP amatpersonu skaita. Vienai FPP amatpersonai skaidras naudas uzkrājums ir 71 000 eiro, pārējiem astoņiem vidējais skaidras naudas uzkrājums ir 13 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu

Rūta Lapiņa, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, uzlabojot nodokļu ieņēmumu mobilizāciju un samazinot saistību izpildes izmaksas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, informē Pasaules Bankas pārstāvji.

(Pievienots finanšu ministres komentārs 3. rindkopā)

«Pasaules Banka, ņemot vērā tās atzīto starptautisko kompetenci, ir labā pozīcijā darbam ar Latviju nodokļu stratēģijas jautājumos. Mēs esam pārliecināti, ka taisnīgāka un efektīvāka nodokļu sistēma var palīdzēt valstij veidot spēcīgāku ekonomiku un mazināt sociālo atstumtību,» sacīja Pasaules Bankas par Latviju atbildīgais direktors Karloss Pinerua. «Savā analītiskajā darbā mēs koncentrēsimies uz trim galvenajām jomām: PVN nemaksāšana, saistību izpildes pārvaldība un audits, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā kapacitāte,» viņš norāda.

Pirmdien, 18. decembrī Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirmdien tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertiem, finanšu ministre uzsvēra: «Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko kapacitāti, tāpēc mēs novērtējam paredzamo tehnisko palīdzību, sevišķi ņemot vērā nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiek veikti darījumi ar personām no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, ir lielāks risks saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditu, trešdien juridiskā biroja "Sorainen" vebinārā par nodokļu izmaiņām sacīja "Sorainen" nodokļu menedžere Aina Okseņuka.

No 1.janvāra Latvija pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) noteikto sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu vajadzībām.

Sarakstā ir 12 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelu salas, Trinidāda un Tobāgo, kā arī Vanuatu.

Iepriekš Latvijas sarakstā bija iekļautas tikai trīs no šīm valstīm un teritorijām - ASV Guamas teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija un Vanuatu, skaidroja Okseņuka.

Viņa skaidroja, ka šo valstu uzņēmumi uzskatāmi par saistītām personām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, tāpat jāietur 20% nodoklis maksājumiem šo valstu personām - procentiem, dividendēm, autoratlīdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru