Nodokļi

Eksperts: viena alternatīva PVN celšanai – štatu samazināšana

Elīna Pankovska, 16.11.2010

Jaunākais izdevums

Viena no alternatīvām PVN paaugstināšanai varētu būt sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita samazināšana, DB norāda DnB Nord Bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš gan skaidro, ka būtu grūti pateikt, kas vairāk ievainotu iedzīvotāju noskaņojumu – mērens cenu kāpums visiem vai ziņas par darbinieku atlaišanu un vismaz īslaicīgs bezdarba pieaugums.

«No ilglaicīgas izaugsmes viedokļa skatoties, štatu samazināšana, ja tā nepasliktina pakalpojumu kvalitāti, ir pareizā izvēle. Neapgalvošu, ka tās visas var izmantot jau tūlīt, dažos gadījumos vajadzīgi sākotnēji ieguldījumi, piemēram, apvienojot profesionālās skolas, bet šādas iespējas ir jāizmanto. Domāju, ka budžetā ir jāparedz virzība uz izglītības un veselības sistēmu optimizāciju, konkrētus lēmumus pieņemot vēlāk gada gaitā,» savu viedokli pauž eksperts.

Vēl cita nopietna alternatīva būtu straujāka NĪN paaugstināšana. Valdība plāno nākamgad papildus ar šo nodokli iekasēt tikai ap 7 milj. Ls. Savukārt pēc P.Strautiņa domām, vajag pacensties vēl: 7 milj. esot mazāk nekā 1% no gadā iekasētā IIN apjoma, šo divu nodokļu attiecība noteikti esot jāmaina straujāk.

Tomēr esot viens spēcīgs arguments par labu PVN celšanai. Pastāvot risks, ka nākamgad būs jāveic vēl papildus budžeta konsolidācijas pasākumi. Vienīgais brīdis, kad drīkst izmantot PVN celšanu, esot šogad, jo 2012.gada budžetā tas jau iespaidotu inflāciju periodā, kad tiks vērtēta Latvijas gatavība pievienoties eirozonai. Pārējos iespējamos pasākumus jāpatur rezervē 2012.gada budžetam.

«Ja es būtu valdības vietā, es tomēr izšķirtos vai nu par PVN celšanu par 1 procentpunktu vai vēl vairāk sašaurinātu produktu klāstu, uz kuriem attiecas samazinātās PVN likmes. No racionāli ekonomiskā aspekta būtu labāk darīt otro. PVN likmes tiek galvenokārt izmantots kā sociālās politikas instruments, taču ir labāki risinājumi. Taču es saglabātu samazināto likmi grāmatām un presei,» norāda P.Strautiņš.

Viņš gan piebilst, pat ja valdība izšķirsies celt PVN pamatlikmi, tas piebremzēs ekonomikas atlabšanu, bet to neapturēs, vismaz pats par sevi, atsevišķi ņemot, noteikti nē.

a/s Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzskata, ka saprātīgāk būtu atcelt samazināto PVN likmi, jo tā šobrīd pildot sociālā atbalsta funkciju un kropļojot tirgu. Savukārt palielinātās PVN likmes palielinās inflāciju un mazinās iedzīvotāju pirktspēju, kas mazāk turīgiem iedzīvotājiem esot jākompensē, jo viņi šo palielinājumu izjutīšot vissāpīgāk.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende uzskata, ka PVN likmju paaugstināšanu varot salīdzināt ar «stopkrāna» noraušanu vilcienam, kas tikko uzsācis kustību – tikai vilciena vietā esot Latvijas ekonomika,» uzskata.

«Uzņēmēji izprot nepieciešamību veikt valsts budžeta konsolidāciju, lai arī katrs valsts izdevumu samazinājums nozīmē gausāku ekonomikas atveseļošanos. Tomēr skumji ir tas, ka valdība izvēlas iet vieglāko ceļu, nerēķinoties ar sekām, kādas likmju paaugstināšana radīs Latvijas ražotājiem un tirgotājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdniekam jārīkojas kā bitei, kas savāc medu, nenodarot sāpes augam. /Mahābhārata/

Ko Latvija varētu darīt ar EUR 1 miljardu gadā? Varbūt pajautāsim skolotājiem, policistiem, ierēdņiem? Man pašam kā prioritāte šķiet, ka varētu reformēt VID, lai tur strādātu perspektīvākie jaunieši un spējīgākie nodokļu speciālisti un saņemtu konkurētspējīgākas algas un bonusus, ja ir izpildīti gada sākumā ieplānotie mērķi un ja VID klienti – nodokļu maksātāji – sniegtu atsauksmes, ka saņēmuši labāko servisu, kāds vien iespējams. Tad VID auditā skaidrotu, kur uzņēmums kļūdījies, kā pareizi samaksāt un sodītu tikai, ja VID konstatē ļaunprātību, piemēram, ja uzņēmums atkārtoti ignorē VID norādes par nekorektu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no grāmatām, kas uz mani atstāja fundamentāla darba iespaidu, bija G. Senkeviča Quo vadis. Līdzīgas, fundamentālas pārdomas virmo arī tagad PVN sistēmas sakarā.

Te gan stāsts nav tik daudz par šī brīža lielākajām PVN aktualitātēm Latvijā – jauno PVN likumu1 vai jauno PVN Rēķinu Direktīvu (2010/45)2 . Šis stāsts ir vairāk par Latvijā nepelnīti publisku ievērību neguvušo, bet Eiropā plaši diskutēto procesu par PVN sistēmas uzlabošanu, jeb t.s. Eiropas Komisijas (EK) pieņemto Zaļo Dokumentu Par PVN nākotni. Tas nozīmē, ka visa ES sabiedrība (arī Latvijas iedzīvotāji, t.sk. Tu, dārgais lasītāj) varēja ierosināt – kā uzlabot PVN sistēmu. Rezultātā salīdzinoši nesen tapa EK dokuments ar aptaujas rezultātu (vairāk kā 1 700 priekšlikumu) apkopojumu par vairāk kā 40 gadus vecās PVN sistēmas uzlabošanu. Kādi tad ir EK būtiskākie secinājumi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK ar īpaši izstrādātu rīcības plānu gatavojas cīnīties pret krāpšanu PVN jomā

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi Eiropā ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzskata Eiropas Komisija (EK), vienlaikus piedāvājot rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai.

Kā paziņojumā norādījusi EK, PVN iztrūkums - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā.

Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot MVU darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: ieviešot vienotu PVN likmi ES, Latvija būs zaudētāja

Nozare.lv, 11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja īstenosies Eiropas Komisijas (EK) iecere nākotnē ieviest vienotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, Latvijas ražotāji būs zaudētāju lomā, jo vismaz 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs tiks saglabāts īpašās labvēlības statuss un attiecīgi - vēl zemākas nodokļa likmes, atzina aptaujātie pārtikas ražotāji.

Kā ziņots, šonedēļ EK sākta sabiedriskā apspriešana par PVN likmju nākotni, jautājot, vai samazinātās PVN likmes ir sasniegušas solīto, vai arī nerada vairāk problēmu nekā labumu. Apspriešanā tiek vaicāts, vai samazinātās likmes neizkropļo konkurenci vienotajā tirgū, vai tās nav pretrunā ar ES mērķiem un kā vienāda veida precēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro vienots PVN. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, nākamgad EK gatavojot jaunus priekšlikumus par PVN likmēm.

Kā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, gadījumā, ja ES pieņems vienotu PVN likmi pārtikai, Latvija būs zaudētāja lomā, jo atsevišķas valstis tomēr saglabās esošo ievērojami zemāko likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad būs iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka, samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par 8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jo nabadzīgāka valsts, jo augstāks PVN pārtikai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vāru, vāru PVN likmes mazajam bērniņam. Šim būs, tam būs, tam pietrūka…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – tā ir populisma būtība, kas nav sveša daudzām nozarēm un «ekspertiem», runājot, piemēram, par nodokļu politiku. Šoreiz pievērsīšos PVN. Shēma ir gauži vienkārša: sataisām tabuliņu, kur redzamas PVN likmes dažādiem produktiem un pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ja Latvijā kādām precēm vai pakalpojumiem tās ir augstākas, sitam trauksmes zvanus un saucam, ka PVN likme jāmazina un cenas kritīsies. Tā tas notika ar Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tādi ir aicinājumi samazināt PVN likmi medikamentiem un viesmīlības nozarei. Pirmajā acu uzmetienā izklausās ļoti loģiski: samazināsim PVN un kritīsies cenas. Taču praksē tas tā nestrādā. Piemēram, runājot par medikamentu cenām, ir jāanalizē, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē to cenas, un kāds ir PVN īpatsvars to vidū. Pārsvarā gadījumu atšķirības PVN likmēs nebūt nav izšķirošais faktors, kādēļ citviet atsevišķām precēm vai pakalpojumiem ir zemākas cenas nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Normatīvie akti liedz Latvijā samazināt PVN likmi vēl citiem «veselīgajiem» produktiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Samazinot PVN pārtikai, ieguvēji būs ražotāji un pircēji; šaubas par ietekmi uz ēnu ekonomiku

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN vienkāršības mikrouzņēmumiem nedos

Māris Ķirsons, 14.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršotais pievienotās vērtības režīms mikrouzņēmumiem Latvijā netiks ieviests, jo to skaits, kam tas būtu aktuāli esot tikai nepilni 9000.

Tā pēc Finanšu ministrijas sagatavotā ziņojuma noklausīšanās un ieteikuma nolēma valdība. Proti, mikrouzņēmumi, kam gada neto apgrozījums nepārsniedz 35 000 Ls, jau pašlaik var nereģistrēties kā PVN maksātājs PVN maksātāju reģistrā un arī nemaksāt PVN. Tādējādi aktuāls jautājums būtu tikai tiem mikrouzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums ir robežas starp 35 000 un 70 000 Ls. Finanšu ministrija savā ziņojumā norāda, ka Latvijā 2010.gadā bija 8977 šādu ar PVN apliekamo personu, kas sastāda tikai 10 % no visa ar PVN apliekamo personu skaita.

«Vienotā PVN likmes ieviešana nozīmētu, ka mazajiem uzņēmumiem tiek vienkāršota atskaitāmā un maksājamā PVN uzskaite, jo valsts budžetā maksājamais PVN tiek aprēķināts, piemērojot uzņēmuma kopējam taksācijas perioda apgrozījumam noteiktu procentu likmi, kas parasti ir zemāka par valstī noteikto standartlikmi, jo, nosakot vienoto PVN likmi, tiek ņemta vērā atskaitāmā priekšnodokļa daļa. Līdz ar to šiem tā sauktajiem mazajiem uzņēmumiem zūd tiesības atskaitīt priekšnodokli, » skaidro SIA Finanšu akadēmija valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante Daiga Zēna – Zēmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

ZM joprojām pastāv uz PVN likmes samazināšanu Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) joprojām pastāv uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 21% līdz 5%, aģentūrai LETA, komentējot Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumus par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par PVN likmes diferencēšanu pārtikai»

pausto noraidījumu šim priekšlikumam, sacīja ZM.

«ZM neatsakās no sava ierosinājuma samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem,» norādīja ZM, piebilstot, ka rīt, 22.augustā šo jautājumu iecerēts skatīt Ministru kabineta (MK) sēdē.

ZM izveidotās par attiecīgo jautājumu atbildīgās darba grupas dalībniece, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA teica, ka argumenti pret PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem nav pamatoti. EM un FM aprēķini par PVN samazināšanas ietekmi uz valsts budžetu atšķiras no Latvijas Universitātes un ZM veiktajiem aprēķiniem, un netika prezentēti pārliecinošā veidā, lai darba grupa tiem noticētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jezgai ar PVN likmes samazināšanu neredz galu

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbeidzot politiski jāizšķiras par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai, taču atbildīgās ministrijas runā katra savā valodā

Iekasētā PVN apjoms gadu no gada aug – kopš 2012. gada tas pakāpies vairāk nekā par 300 miljoniem eiro, bet pēdējā gada laikā vien – par 100 miljoniem, tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati. Nevajag jau bliezt ar veseri pa nodokļu ieņēmumiem, tomēr varbūt ir īstais brīdis palēnām, gadu no gada ar PVN likmes samazināšanu dot impulsu atsevišķām jomām, vispirms sākot ar daudz cietušo piena vai pelēkās konkurences nomocīto dārzeņu biznesu. Tā pamazām svaigā pārtika un būtiskākas izejvielas tiktu atbrīvotas no PVN pašlaik ļoti ciešā apskāviena. Lauksaimnieki un pārtikas rūpnieki sagaida tādu PVN likmes samazinājumu, lai pašmāju ražotāji spētu konkurēt ar importa preci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos var arī nebūt

Krievijas embargo ES un Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem komplektā ar rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ar jaunu sparu uzjunda jautājumu par iespējamām PVN likmju izmaiņām. Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr daļa aptaujāto skaudri apzinās, ka citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos varot arī nebūt. Proti, Latvijas kopējā sociālekonomiskā situācija signalizējot par neatrisinātām problēmām, kas velkot atvarā.

Biedē situācija

«Valsts ir parādā vienu gada budžetu, darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm turpinās, papildu naudu vajag izglītībai, veselībai, infrastruktūrai utt., bet nodokļu maksātāju skaits neaug, patērētāju daudzums pat sarūk, kam vēl papildu pipariņus piedos Krievijas embargo, tāpēc vieglākais ceļš patiešām būtu vienkārši palielināt nodokļus, piemēram, PVN likmi, tomēr šāds solis nebūt neveicinās patēriņu un vienlaikus prasīs papildu apgrozāmos līdzekļus biznesam,» situāciju raksturo konsultāciju SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atzīst, ka darbspējīgo cilvēku emigrācija tikai pasliktina kopējo situāciju, jo tie ir potenciālie nodokļu maksātāji, darbaspēks investoriem, kurus valsts zaudē un līdz ar to zaudē investīciju piesaistes iespējas, kā arī nodokļu maksātājus, galu galā arī patērētājus. «Paraugoties uz valstī nodarbināto skaitu, kuri maksā nodokļus, piemēram, 2007. gadā un šogad, ir skaidrs, ka šis apjoms ir sarucis, savukārt nodokļu ieņēmumu apmērs ir pretējs. Tas nozīmē, ka mazāks strādājošo skaits ir samaksājis vairāk – tātad lielākus nodokļus. Tēlaini izsakoties, ja agrāk 100 eiro nodokļus, samaksāja 10 nodokļu maksātāji, tad tagad to pašu vai pat vēl vairāk jāspēj izdarīt astoņiem nodokļu maksātājiem. Ja šo apburto loku neizdosies pārraut, tad varam nonākt situācijā, kad nodokļu maksātāju skaits vienkārši nevarēs samaksāt tik daudz nodokļos, cik valstij būs vajadzīgs,» brīdina Dz. Putnis. Viņu arī uztraucot trūcīgās iedzīvotāju kategorijas pieaugums. «Lai šie cilvēki vismaz būtu paēduši, PVN pārtikai – maizei, pienam, dāzeņiem – tāpat kā daudzās vecajās ES dalībvalstīs – būtu jābūt ievērojami mazākam par pašreizējo pamatlikmi,» – atzīmēja Dz. Putnis.

Komentāri

Pievienot komentāru