Jaunākais izdevums

Telekomunikāciju cenas Latvijā ir zemākās, kurās bez tarifu celšanas vai subsīdijām iespējams sniegt pakalpojumu, saka telekomunikāciju operatora Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Ja salīdzinām cenas Latvijā un kaimiņvalstīs, kā arī citviet Eiropā, tarifi pie mums ir ļoti zemi,» sacīja Buasēns. «Ir grūti strādāt ar peļņu un jādomā par dažādu procesu automatizāciju.»

«Uzskatu, ka esam zemākajā punktā, kurā varam sniegt pakalpojumu bez tarifu celšanas un subsīdijām, un neredzu, ka tarifi šeit varētu kļūt vēl zemāki,» piebilda eksperts.

Viņš norādīja, ka papildus zemajām cenām Latvijas tirgū ir arī citi darbu apgrūtinoši apstākļi. «Šis ir grūts tirgus - ir vāja regulācija un daudz pelēko operatoru, kas nemaksā nodokļus, nemaksā satura piegādātājiem,» pauda Buasēns.

SIA Baltcom 2014.gadā apgrozīja 15,7 miljonus eiro, bet strādāja ar 194 552 eiro lieliem zaudējumiem. Uzņēmums pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajam Rpax One S.A. Dati par 2015.gadu vēl nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Lattelecom viedoklis.)

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom saredz, ka Lattelecom kopējis tās reklāmas kampaņu. Gadījumā, ja Lattelecom šo kampaņu nepārtrauks, Baltcom gatavos iesniegumu, lai vērstos tiesā, informē Baltcom pārstāvji.

«Interaktīvās televīzijas papildpaku kampaņa, kuru Lattelecom uzsācis 9. jūnijā, ir identiska Baltcom uzsāktajai reklāmas kampaņai turpat mēnesi iepriekš - 16. maijā. Lattelecom kopē gan izmantoto vizuālo valodu, gan radošo pieeju, gan Baltcom zīmola elementus. Konkrēto vizuālo valodu Baltcom izmanto jau vairāk nekā gadu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Lattelecom reklāmas kampaņā izmantotie elementi ir acīmredzams Baltcom reklāmas plaģiāts. Kampaņa ir identiska teju viens pret vienu. Ilgāku laiku ar šādu praksi nodarbojās mazie tirgus spēlētāji, tāpēc liels pārsteigums, ka to praktizē arī agrākais tirgus monopolists. Šķiet, telekomunikāciju jomā kopēšana kļuvusi par jaunu tendenci. Tomēr, ja notikušais ir tikai konkurenta radošu ideju iztrūkuma rezultāts, esam gatavi dalīties, - mums to ir daudz, notikušo komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kas saviem klientiem piedāvā gan interneta, gan televīzijas pakalpojumus, ir neizpratnē par PTAC lēmumu liegt uzņēmumam reklāmas materiālos atsaukties uz Baltcom saņemto Speedtest apbalvojumu kā ātrākajam interneta pakalpojumu sniedzējam Latvijā, liecina šodien izplatīts uzņēmuma paziņojums.

Baltcom apzinoties, ka interneta ātrumu var mērīt un definēt dažādos veidos, izmantojot arī citas metodoloģijas. «Tomēr Speedtest.net ir starptautiski atzīts pasaulē vadošais interneta ātruma mērījumu rīks, kurš izmanto Ookla izstrādāto tehnoloģiju, kuru oficiāli atzīst un izmanto virkne pasaules valstu un starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulators (BEREC) un sabiedrisko pakalpojumu regulatori Kanādā, Singapūrā, Itālijā, Portugālē, Īrijā, Dānijā un citviet. Mērījumus veic paši lietotāji un rīku visā pasaulē izmanto vairāk nekā 3000 serveru, nodrošinot mērījumu precizitāti neatkarīgi no lietotāja atrašanās vietas,» skaidrots Baltcom paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā spēkā stājušās izmaiņas AS Sadales tīkls elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nepārdomāts brāķis, aģentūra LETA pauda SIA Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Lielu skaitu Latvijas uzņēmumu aizvadītajā mēnesī sagaidījis vairāk nekā nepatīkams pārsteigums. Nosakot jaunu tarifu struktūru, būtiski pieauguši elektrības rēķini. Lai gan Sadales tīkla mērķis bijis saprotams, tā izpildījums liecina par nepārdomātību un sasteigtību,» uzsvēra Buasēns.

Pēc viņa teiktā, Sadales tīkls, 8,5 reizes palielinot fiksēto likmi par pieslēgumu, plānojis sekmēt sistēmas efektīvāku izmantošanu un dot stimulu sistēmas lietotājiem precīzāk pieprasīt tiem nepieciešamo pieslēguma kapacitāti.

«Telekomunikāciju, lauksaimniecības un virknei citu nozaru uzņēmumu, kam tehnoloģiski nepieciešami daudzi pieslēguma punkti, tas nozīmējis ievērojamu un nepamatotu elektrības izmaksu sadārdzinājumu, kas neadresē izmaiņās izvirzīto mērķi - uzņēmumi jau pašlaik pieslēgumu jaudas izmanto efektīvi. Piemēram, Baltcom šo izmaiņu rezultātā elektrības izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 30%. Gan SPRK, gan Sadales tīkls izprot pašreizējo situāciju, taču izmaiņas neplāno veikt,» klāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom turpmāk piedāvās ne tikai telekomunikāciju pakalpojumus, bet arī iespēju uzreiz iegādāties elektrotehniku, tajā skaitā arī uz nomaksu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Interesenti varēs iegādāties elektrotehniku no «Baltcom», izmantojot bezprocentu līzinga finansējumu no SIA «Inbank Līzings». Tehnikas piedāvājums būs pieejams esošajiem klientiem, kā arī jauni abonenti to varēs iegadāties kopā ar televīzijas vai interneta pakalpojumiem.

«Viena no mūsdienu telekomunikāciju aktuālākajām tendencēm ir iespēja visus sev svarīgos jautājums risināt vienuviet. Patērētājiem tas nozīmē ne vien pieslēgt internetu vai televīziju, bet attiecīgi uzreiz iegādāties arī datoru un televizoru,» komentē «Baltcom» valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Tehnikas piedāvājumā, kurš mainīsies ik mēnesi, būs TV un portatīvo datoru modeļi no budžeta, vidējās un augstākās klases ierīču segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Baltcom vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrētā kompānija RPAX One S.A. palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par 1,2 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 31 610 899 eiro, taču tagad tas ir 32 810 899 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.decembrī.

Uzņēmuma izziņa Lursoft liecina, ka šogad šis ir jau otrais SIA Baltcom pamatkapitāla palielinājums. Iepriekš SIA Baltcom pamatkapitāls palielināts par 800 tūkstošiem eiro šī gada 30.oktobrī un 6.novembrī attiecīgās izmaiņas tika ierakstītas komercreģistrā.

SIA Baltcom dibināta 1991.gadā, un tā piedāvā interneta, televīzijas, telefonijas, kā arī elektrības tirdzniecības pakalpojumus.

2017.gadā SIA Baltcom apgrozījums bija 17,021 miljons eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 3,701 miljonu eiro; uzņēmums tajā gadā nodarbināja 290 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kopš aizgāju no telekomunikāciju operatora Baltcom, uzņēmums nav īpaši progresējis,» intervijā atzina uzņēmuma bijušais valdes un padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

«Godīgi sakot, tāpēc aizgāju, ka zināmā mērā paredzēju, kas telekomunikācijās notiks,» atzina Šmidre. «Tā ir globalizācija, tā ir ļoti nopietna konkurence un, protams, pilnīgi nekāda attieksme no mūsu valsts institūcijām par to, kas uz vietas attīstās.»

«Tad, kad aizgāja līdz tam, ka valdība pieņēma lēmumu neatļaut pāriet uz jauno standartu, ar to man bija pietiekami,» piebilda uzņēmējs.

Viņš arī atklāja, ka īpaši neinteresējas, kas notiek Baltcom. «Tādā situācijā tā kompānija arī palika ar klasisko kabeļu tīklu. Kā strādāja, tā strādā, kas bijis pirms daudziem gadiem, tas ir arī tagad,» sacīja Šmidre. «Nedzirdu, ka būtu kādi lieli izrāvieni. Man gribētos redzēt straujāku attīstību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Baltcom iegulda 7 miljonus eiro fiksētā interneta modernizācijā

Lelde Petrāne, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums «Baltcom» ieguldījis 6,87 miljonus eiro infrastruktūras uzlabošanā. Par šo summu četru gadu laikā modernizēti agregācijas un interneta tīkli, palielināta tīkla kapacitāte un nodrošināts lejupielādes ātrums līdz gigabaitam sekundē.

«5G laikmetā cīņa par labākā interneta piedāvājumu ir ļoti sīva. Tādēļ pirms laika pieņēmām biznesa lēmumu arvien uzlabot pakalpojumu esošajiem klientiem – ja internets ir stabils un ātrs, nevienam nerodas vēlme meklēt citu piegādātāju,» komentē «Baltcom» izpilddirektors un valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka, uzsākot modernizāciju, identificētas galvenās problēmas – tīkla kapacitātes trūkums un rūteri ar nepietiekamu jaudu. «Neatkarīgi no pārklājuma, izšķirīgi svarīga ir infrastruktūra, lai patērētājs saņemtu to jaudas apjomu, kas tiek minēts reklāmās. Ja pārklājums ir kvalitatīvs, bet izmantotā rūtera jauda nav pietiekama, lietotājs nevarēs pilnvērtīgi izmantot interneta pieslēgumu,» skaidro D. Ņikitins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji datorspēlēm gada pirmajos desmit mēnešos atvēlējuši 22 miljonus eiro, liecina NewZoo Global Games Market Report dati. Latvija atrodas 42. vietā pasaulē pēc datorspēļu pārdošanas rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji gadā datorspēlēm atvēl vidēji 13,5 eiro. Lietuvā šie rādītāji ir teju identiski, kamēr nedaudz augstāki tie ir Igaunijā, sasniedzot 16 eiro uz iedzīvotāju. Pētījumā apkopotie rādītāji iekļauj gan mobilās spēlēs, gan dažādas tiešsaistes un video spēles.

«Šis ir bieži neapzināts, taču vērā ņemams rādītājs. Par spīti plašajai pirātiskā satura izplatībai, arī Latvijā datorspēļu pārdošanas rādītāji ir augsti. Varam prognozēt, ka 2016. gadā datorspēlēm kopumā Latvijas iedzīvotāji būs atvēlējuši pat 26 miljonus eiro,» rezultātus komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību elektrības tirgus dalībniekiem grūtības atrast konkurences sviras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mājsaimniecību elektrības tirgus, tāpat kā daudzas citas nozares Latvijā saskaras ar demogrāfijas izaicinājumiem, gada laikā ir samazinājies apkalpoto mājsaimniecību skaits par diviem tūkstošiem jeb 0,2% (no 812 tūkstošiem mājsaimniecību 2015. gada beigās līdz 810 tūkstošiem 2016. gada beigās), savukārt vienlaikus ir pieaudzis šo mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms – par 5% (2016. gadā – 1 687 GWh; 2015. gadā – 1 605 GWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija.

Tirgus dalībnieku pozīcijas ir palikušas praktiski nemainīgas, runa iet tikai par desmitdaļu jeb viena cipara aiz komata izmaiņām. Neapstrīdamajam tirgus līderim Latvenergo pieder 98,60% tirgus pēc lietotāju skaita un 98,66% pēc realizācijas daudzuma. Šeit jāatzīmē atsevišķs gadījums – gandrīz pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie Latvijas dzelzceļa, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas Latvijas dzelzceļa darbības zonās. Atvērtajā mājsaimniecību elektrības tirgū lielākie privātie uzņēmumi ir Baltcom un 220 enerģija. Baltcom ir gandrīz četri tūkstoši elektrības klientu, kamēr 220 enerģija – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, savukārt pēc realizētās elektrības apjoma 220 enerģija ir apsteigusi Baltcom tieši pēdējā gada laikā. Pārējiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas rēķināmas tikai simtdaļās, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 100 - 200 vai pat mazāk mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija iegādāsies Baltcom kapitāldaļas

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» parakstījis pirkuma līgumu par telekomunikāciju uzņēmuma «Baltcom» iegādi, pavēstīja «Bite Latvija» vadītājs Kaspars Buls.

Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

Buls sacīja, ka līdz atļaujas saņemšanai abi uzņēmumi darbosies neatkarīgi. Darījuma summa ir konfidenciāla.

Vienlaikus Buls darījumu vērtēja kā soli tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības stratēģijai - stiprināt «Bite» grupas uzņēmumu pozīcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli.

«Esmu gandarīts par panākto vienošanos, kas ir stratēģiski nozīmīgs solis «Bite» grupas konkurētspējas stiprināšanā. Darījuma rezultātā iegūs mūsu klienti, un mēs varēsim piedāvāt ne tikai mobilo sakaru pakalpojumus un IKT risinājumus biznesa klientiem, bet arī mājas internetu un daudzveidīgu televīzijas kanālu klāstu fiziskām personām. Telekomunikāciju tirgū patlaban ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja,» pauda Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Reģistrēts uzņēmums SIA Baltcom 4G

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta beigās reģistrēts uzņēmums SIA Baltcom 4G, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Maskavas iela 322 un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Nikolā Buasēns, bet valdē strādā arī Viktorija Meikšāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom: Speedtest.net mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speedtest.net bezmaksas interneta ātruma mērījumu rīks ir piemērots, lai veiktu individuālā pieslēguma ātruma pārbaudi, ko ietekmē ne tikai konkrēta pieslēguma tehnoloģija, bet arī klienta datora specifiskie uzstādījumi, tāpēc šo individuālo mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju, uzskata telekomunikāciju operatora Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

Kā norādīja Tatarčuks, mērījumā netiek izdalītas dažādas interneta pārraides tehnoloģijas - optikas un vara tīkli skatīti vienkopus. «Proti, ja esam ātrākie gan sprintā, gan maratonā, vidējais ātrums būs zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri skrien tikai sprinta distanci,» salīdzināja Tatarčuks.

«Lattelecom uzticas starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas Akamai Technologies ik ceturkšņa pētījumam, kas tiek veikts, lai noskaidrotu interneta pieslēgšanās ātrumu, platjoslas interneta kvalitāti, kā arī kopējās nozares tendences starp tehnoloģiju ziņā attīstītākajām pasaules valstīm,» piebilda Tatarčuks. «Latvija vienīgā no Baltijas jau ilgāku laiku ir to desmit valstu topā, kas iedzīvotājiem nodrošina labāko fiksēto platjoslas internetu ar ātrumu virs 25 megabitiem sekundē (Mbit/sek).»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: Par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese telekomunikāciju uzņēmumiem

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID ģenerāldirektora amata konkursā uzvarējis Māris Skujiņš

Zane Atlāce - Bistere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Grauba: Latvijā filmu līdz pirmizrādei kinoteātrī tomēr izdodas nosargāt

Daiga Laukšteina, 12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības «Nē, pirātismam Latvijā!» izpilddirektores Daces Kotzevas iniciētais un asociētā profesora Arņa Saukas realizētais pētījums atklāj, ka vismaz 100 000 mājsaimniecību maksas TV pakalpojumus par vidējo cenu 10 eiro mēnesī izmanto nelegāli. Rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā.

Ja tautsaimniecībai nacionālajā mērogā tā nav liela summa, tad mediju nozarei gan. Kinorežisors un producents Aigars Grauba DB teic, ka problēma ir sena, un kopā ar Latvijas Mūzikas ierakstu producentu apvienības vadītāju Elitu Mīlgrāvi secina, ka beidzot visi ir kā izkāpuši no laika mašīnas un saprot, kā strādā autortiesības. «Nereti tās ir vienīgais īpašums, kas nodrošina dzīvi. Pretējā gadījumā autoram sanāk dalīties ar citiem, atpakaļ neko nesaņemot. Ir ļoti svarīgi, lai pirātiskās kopijas apkārt neceļo,» pārdomās dalās A.Grauba. Viņš pats nejūtoties apdraudēts, jo filmas izplata caur legālām vietnēm. Tiesa, ja kāds to rāda kanālā bez jebkādas kontroles, tad filmas veidotājam gan nav nekāda labuma. Tas attiecas vairāk uz internetu. Bet ar kabeļtelevīzijām par tiesībām rādīt filmu tās veidotājs ir vienojies, un saņēmis licences maksu. «Līdz ar to lielāks zaudējums tiek nodarīts televīzijām, operatoriem, ne man tiešā veidā. Esmu par to, lai vairāk naudas ieplūst industrijā un izplatīšanā, kas varbūt celtu arī licences maksu,» saka A.Grauba, piebilstot, ka Latvijā filmu līdz pirmizrādei kinoteātrī tomēr izdodas nosargāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam konkursa komisija izvirzījusi bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu. M. Skujiņš no 2013. gada līdz 2016. gadam strādāja Latvijas Televīzijā par valdes locekli finanšu jautājumos. Iepriekš viņš bijis finanšu direktors SIA Energo Capital, valdes loceklis un finanšu direktors SIA Baltcom TV, valdes loceklis HVE Balt-Com Fiber AB, finanšu direktors un analītiķis SIA Alīna, valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis SIA Nordea Finance Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Imlitex Latvija grib būt starp līderiem

Armanda Vilcāne, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru