Ieguldot 4 miljonus eiro, 22. oktobrī ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Valterciems” pirmā māja Ēvalda Valtera ielā.

Ēkā izbūvēti 42 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Iecerēts, ka jauno mājokļu iedzīvotāji atslēgas saņems novembrī.

“Bonava Latvija” “Valterciema” pirmās kārtas būvniecību uzsāka 2024. gada septembrī, un nedaudz vairāk nekā gada laikā tapuši 42 energoefektīvi un funkcionāli dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 81,7 m².

Paralēli ēkas izbūvei labiekārtota piemājas teritorija, kā arī izbūvēts pirmais Ēvalda Valtera ielas posms 221 metra garumā. Tas nodrošina tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai un kalpo kā nozīmīgs posms nākotnes transporta savienojuma izveidei starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Gan projekta pirmajā, gan otrajā mājā būvniecības stadijā pārdota un rezervēta vairāk nekā puse dzīvokļu.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", investējot 4,2 miljonus eiro, sācis trešās dzīvojamās mājas būvniecību projektā "Valterciems" Dreiliņos, informē uzņēmumā.

Projekta "Valterciems" trešajā kārtā Ēvalda Valtera ielā taps A energoefektivitātes klases sešu stāvu ēka ar 48 divu un trīs istabu dzīvokļiem platībā no 43 līdz 67 kvadrātmetriem. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada pavasarī.

Ēkā visi dzīvokļi būs aprīkoti ar rekuperācijas sistēmu. Ēkā būs pieejams lifts, savukārt uz jumta tiks uzstādīti saules paneļi. Tāpat daļa autostāvvietu mājas pagalmā būs aprīkotas ar elektrouzlādei nepieciešamo infrastruktūru.

Projektu "Valterciems" starp Kaivas un Ēvalda Valtera ielu plānots īstenot piecās kārtās, uzbūvējot 15 ēkas, un to iecerēts pabeigt līdz 2033. gadam, papildinot Rīgas dzīvojamo fondu ar aptuveni 800 dzīvokļiem.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, 20. un 21.septembrī, Rīgā uz divām dienām par gājēju ielu pārtaps Dzirnavu un Antonijas ielu posmi, informē Rīgas dome.

Saistībā ar Klusā centra ielu pārveidošanu par gājēju ielām, vairākos ielu posmos spēkā būs būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar gaidāmajām satiksmes izmaiņām un izbaudīt nesteidzīgas brīvdienas skaistākajos Dzirnavu un Antonijas ielu posmos.

Dzirnavu ielas posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai un Antonijas ielas posms no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai gājējiem tiks atvēlēts no sestdienas, 20.septembra, plkst.6.00 līdz svētdienas, 21.septembra, plkst.17.00. Šajā laikā minētajos ielu posmos transportlīdzekļu satiksmi slēgs.

Tāpat no sestdienas plkst.6.00 līdz svētdienas plkst.17.00 Alberta ielā, slēdzot izbraukšanu uz Antonijas ielu, izveidos divvirziena satiksmi. Minētajā laika periodā divvirziena satiksme būs izveidota arī Zaļajā ielā, slēdzot izbraukšanu uz Dzirnavu ielas. Savukārt Jeruzalemes ielā minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu izbraukšanu uz Dzirnavu ielas.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" atzīmējis spāru svētkus projekta “Valterciems” otrajā mājā.

Ēkā Ēvalda Valtera ielā 44B top 72 energoefektīvi dzīvokļi, un to plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada beigās.

Mājā būs pieejami 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38 līdz 80 kvadrātmetriem. Jaunbūvi ar projekta pirmo ēku, kas tika nodota ekspluatācijā jau pērnā gada nogalē, vienos rūpīgi plānots, labiekārtots un apzaļumots iekšpagalms.

Pirmajā ēkā pārdoti un rezervēti jau 95 % dzīvokļu, otrajā, kurā atzīmēti spāru svētki, rezervēti 90 %, savukārt trešajā, kuras būvniecība nupat uzsākta, savus īpašniekus atraduši jau 69 % dzīvokļu.

Projektu “Valterciems” plānots pabeigt līdz 2033. gadam, papildinot Rīgas dzīvojamo fondu ar 800 dzīvokļiem.

Būvniecības valsts kontroles biroja dati liecina, ka teju 30% no pārbaudītajām būvēm ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas.

Būvniecības neatbilstība prasībām var būtiski ietekmēt ne tikai īpašumtiesības, bet sabiedrības drošību kopumā, īpaši, ja runa ir par stratēģiskās infrastruktūras objektiem. Diemžēl, realitātē situācija ir tālu no ideāla.

Par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm paaugstināts nodoklis

Lai gan ēkas nodošana ekspluatācijā ir būtisks aspekts, pirms mājā var pilnvērtīgi un droši dzīvot, jo nodošana ekspluatācijā nodrošina, ka būve ir uzbūvēta saskaņā ar būvnormatīvos noteikto un palīdz izvairīties no iespējamajām tiesvedībām un sodiem, aizvien ir ļoti daudz būves, kas tiek izmantotas bez nodošanas ekspluatācijā. Lai gan būvvaldes šādām būvēm piemēro paaugstinātu nodokļa likmi (no 2025. gada 1. janvāra par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā) daudzus īpašniekus tas neietekmē.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2024 apbalvošanas ceremonijā trešdien norisinājās ikgadējā gada labāko būvju laureātu apbalvošana un arī šogad tajā savu kvalitāti apliecināja Pillar uzņēmumi.

Nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” 2. vietu ieguva divi uzreiz Pillar Living attīstītie un Pillar Contractor būvētie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti Rīgā – Dreiliņu priedes Ēvalda Valtera ielā 1 un Dārzciema liepas Franča Trasuna ielā 17.

Savukārt 1. vietu nominācijā “Koka būve” ieguva 7. pirmsskolas izglītības iestāde Salaspilī Rubeņu ielā 2A, kuras galvenais būvuzņēmējs bija Pillar Contractor. Pillar Contractor vārds izskanēja vēlreiz arī nominācijā “Sabiedrībai nozīmīga būve”, kur balvu ieguva uzņēmuma būvētais CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons Rīgā, Krustpils ielā 10.

“Pillar nopietni pieteicis sevi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā, būtiski ceļot vispārējos standartus daudzdzīvokļu ēku projektos. Pērn “Gada labākā būve Latvijā 2023” 1.vietu nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” ieguva mūsu projekts Mežciema mājas Sergeja Eizenšteina ielā 47A. Esam patiesi gandarīti saņemt balvu arī šogad – tas ir profesionāļu novērtējums, kas apliecina uzņēmuma uzmanību detaļām, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus”, norāda Roberts Meiers, Pillar Living, SIA valdes loceklis.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Mūkusalas ielas promenādes margu pasētā lietots zemākas stiprības klases betons, ko tagad autoruzraugs, būvuzraugs un būvnieks atzinuši par neatbilstošu paredzētajam pielietojumam, par to Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji informēja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātus.

Komitejas sēdē izskanēja, ka dažādiem darbiem ticis paredzēts dažādas stiprības betons, bet nevienā vietā neesot ticis paredzēts betons, kura stiprības klase ir C8/10.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs informēja, ka betona stiprības klases maiņu pēc būvnieka ierosinājuma saskaņojis arī būvuzraugs.

Taču tagad autoruzraugs, būvuzraugs un būvnieks atzinuši, ka pasētas būvniecībai izmantotais betons C8/10 ir neatbilstošs paredzētajam pielietojumam.

Slimbahs informēja, ka kopumā konstatēti vairāki defekti, kas būs jānovērš būvniekam, piemēram, nav aizpildītas šuves, konstatēti margu defekti, tiltiņa piestiprinājuma defekti, asfalta defekti, fiksēti izdrupumi un trijām kāpnēm konstatēts neatbilstošs slīpums.

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

Decembra beigās iedzīvotājiem varētu atvērt Mūkusalas ielas krasta promenādi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Krasta promenādes pārbūves darbi noslēdzās būvniecības līgumā noteiktajā termiņā šī gada decembrī.

Pašlaik notiekot ekspluatācijā nodošanas process.

Tiklīdz objekts tiks nodots ekspluatācijā un būvdarbu veicējs izpildīs visas saistības, tā promenāde būs pieejama iedzīvotajiem.

Plānots, ka objekts tiks atvērts lietošanai līdz decembra beigām.

Kā ziņots, Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija tika sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai.

Veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, pašvaldības mērķis ir attīstīt Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Rīgā šajā sezonā ielu, gājēju un velobraucēju infrastruktūras būvdarbos plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Viņš skaidroja, ka šī summa ietver gan iepriekš sāktos projektus, kuru pabeigšana plānota šogad, gan arī tos projektus, kas tiks sākti šogad.

Tostarp šogad plānots pabeigt Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbus, kā arī Zemitānu un Kundziņsalas satiksmes pārvadus. Savukārt plānots sākt Vanšu tilta, Gaisa tilta un Altonavas ielas satiksmes pārvada projektus.

Kauliņš informēja, ka kopumā šogad darbi notiks vairāk nekā 200 objektos, tostarp tiks būvēti arī trīs veloceļi - virzienā no Imantas uz Piņķiem, no Pļavniekiem uz Ropažu novadu un gar Mūkusalas ielu Ķekavas virzienā. Notiks arī gājēju infrastruktūras uzlabošana, asfalta seguma atjaunošana un divkāršā virsmas apstrāde mazākas nozīmes ielās.

Turpinot mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas otro posmu, no šī gada 17. aprīļa uz laiku automašīnu kustībai tiks slēgts Torņa ielas posms no Citadeles ielas līdz Noliktavas ielai. Ierobežojumi nepieciešami, lai veiktu lietusūdens kanalizācijas izbūves darbus un ielas atjaunošanas darbus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) korporatīvā komunikācijas un ilgtspējas daļa.

“Arsenāla atjaunošanā mūsu mērķis ir ne tikai saglabāt un modernizēt vēsturisku kultūras mantojuma objektu, bet arī veidot pieejamu un mūsdienīgu vidi, kurā ikviens apmeklētājs muzeju var sasniegt un izmantot ērti un droši. Torņa ielas pārbūve ir būtiska šī projekta sastāvdaļa – tā uzlabos piekļuvi muzejam, padarīs apkārtējo pilsētvidi ērtāku un drošāku, vienlaikus risinot arī nozīmīgus inženiertehniskos jautājumus ēkas ilgtermiņa saglabāšanai,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Torņa ielas rekonstrukcijas ietvaros plānots izbūvēt modernu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Tas ir kritiski svarīgs risinājums, lai novērstu augsto gruntsūdeņu ieplūšanu muzeja ēkas pagrabstāvā, tādējādi pasargājot vēsturisko būvi un topošās mākslas darbu glabātuves no mitruma ietekmes. Paralēli tiks veikta ceļa (bruģa) seguma atjaunošana, padarot piekļuvi muzejam un pārvietošanos pa Torņa ielu ērtāku un drošāku ikvienam pilsētas viesim. Darbi tiks veikti, sākot no Arsenāla ielas puses. Lai netraucētu Saeimas darbībai, darbi Torņa ielā tuvāk Jēkaba ielai tiks uzsākti vasarā, Saeimas atvaļinājuma laikā un tos plānots pabeigt līdz rudenim.

Ekspluatācijā nodots jahtklubs un daudzfunkcionālais izklaides un atpūtas komplekss “ExPorto” Eksporta ielā, Rīgā, – tā izveidē ir ieguldīti 14 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljoni ir “Bigbank” Latvijas filiāles finansējums, informēja bankā.

Pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā vēl turpinās iekšdarbi un telpu pielāgošana nomnieku vajadzībām. Sagaidāms, ka apmeklētājiem “ExPorto” durvis vērs 2025. gada 1. augustā.

“ExPorto” ir Latvijas uzņēmēju radīts projekts, kura mērķis ir attīstīt un sakārtot Rīgas ostas apkaimi, veicinot Rīgas atpazīstamību kā vienu no skaistākajām Eiropas ostu pilsētām. “ExPorto” piedāvās daudzfunkcionālu izklaides un atpūtas vietu, tostarp jahtklubu, restorānus, kokteiļbāru u.c.

“ExPorto” projektu sāka attīstīt jau 2019. gadā. Kopējā “ExPorto” kompleksa, kas atrodas iepretim Rīgas ostas pasažieru terminālim un robežojas ar kvartālu “Riga Waterfront”, platība ir 4 725 m2, un jau tagad ir piesaistīti astoņi nomnieki.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

Igaunijā otrdien satiksmei tika atvērts autoceļa "Via Baltica" četru joslu posms 2,6 kilometru garumā starp Saugu un Pērnavu.

Projekts autoceļa Tallina-Pērnava-Ikla posmā tika īstenots, lai uzlabotu satiksmes drošību, braukšanas ērtumu un novirzītu kravas automobiļu satiksmi pirms apdzīvotas vietas.

Posmā ir izbūvēts gājēju tunelis, un trīs krustojumi aprīkoti ar luksoforiem. Apmēram 1,7 kilometrus garā posmā ir izvietotas barjeras satiksmes trokšņa mazināšanai, kā arī viss posms ir apgaismots.

Igaunijas Transporta departamenta rietumu nodaļas vadītājs Hanness Vaidla uzsvēra, ka posms ir nozīmīgs "Via Baltica" koridors, kurā satiksme ir noslogota.

No 2023.gada oktobrim līdz 2025.gada augustam īstenotā projekta ģenerāluzņēmējs bija "TREF Nord". Sākotnēji bija paredzēts, ka posms tiks pabeigts decembra sākumā, taču tas pabeigts vairākus mēnešus pirms termiņa. Projekta kopējās izmaksas ir 13,3 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 28.augustā pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu, liecina informācija BVKB mājaslapā.

Pieņemšana ekspluatācijā ir pēdējais oficiālais apliecinājums, ka ir noslēdzies būvniecības process, norāda BVKB.

Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti.

Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro, liecina Būvniecības informācijas sistēmas dati.

BVKB direktora vietnieks Māris Demme norāda, ka kopumā Liepājas cietuma būvniecības procesu birojs vērtē kā veiksmīgi un profesionāli īstenotu, turklāt darbi noritējuši plānotajos termiņos.

Latvenergo koncerns 2025. gadā būtiski kāpinājis investīcijas, attīstījis jaunus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu projektus un palielinājis klientu skaitu Baltijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū, liecina koncerna publicētie 2025. gada nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati.

Finanšu rezultātus līdz ar zemāku ūdens pieteci Daugavā ietekmēja mazāks saražotās elektroenerģijas daudzums, kā arī zemāka elektroenerģijas pārdošanas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Paplašinoties ražošanas jaudu portfelim, būtiski augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. 2025. gadā Latvenergo koncerns ir turpinājis mērķtiecīgu izaugsmi konkurētspējīgas enerģijas ražošanā, sadalē un tirdzniecībā.

Būtiski – par 49 % – kāpināts investīciju apjoms, kas pieauga līdz 792,2 milj. eiro un ir vēsturiski augstākais līmenis koncerna pastāvēšanas laikā. Lielākā daļa investīciju novirzīta atjaunīgo energoresursu (AER) projektu attīstībai un izbūvei, kā arī elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai un drošībai.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rīgā, Strēlnieku ielā 4C ekspluatācijā nodots jauns īres nams ar 57 pilnībā aprīkotiem dzīvokļiem. Magdelēnas kvartāla trešās kārtas ēkā pieejamas arī 155 m² komercplatības pirmajā stāvā un privāts iekšpagalma dārzs, informē nekustamo īpašumu uzņēmums "Vastint Latvia".

Pašlaik turpinās dzīvokļu un koplietošanas telpu aprīkošana. Īzīrēšana sāksies maijā un iezīmēs būtisku papildinājumu pilsētas augstākās klases īres tirgum.

"Ar katru jaunu projektu cenšamies paaugstināt kvalitātes latiņu. Ar šo daudzdzīvokļu ēku Strēlnieku ielā 4C esam radījuši jaunu produktu gan Klusā centra īres tirgū, gan savā portfelī," norāda "Vastint Latvia" projektu vadītājs Mārcis Jankaitis.

A klases energoefektivitātes standartiem atbilstošā ēka ir saskaņota ar gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijiem, atbalstot gan ilgtspējību, gan izmaksu ziņā efektīvu enerģijas izmantošanu. Projektēta atbilstoši LEED sertifikācijai, tā apvieno mūsdienīgus, energoefektīvus risinājumus, kas arvien vairāk tiek gaidīti jaunos pilsētu attīstības projektos.