Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Šogad parādījusies ievērojama ārvalstu investoru interese par Latvijas piena un gaļas lopkopības nozari. To intervijā DB norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs stāsta, ka interese par pārtikas ražotājiem ir no Austrumiem un Rietumiem un, iespējams, uzņēmumiem drīzumā var mainīties īpašnieki. I. Dūklavs arī norāda, ka jauno, zemniekiem piederošo piena pārstrādes uzņēmumu atbalsta tikai tā iemesla dēļ, lai piens netiktu izvests no Latvijas.

Draud ar emigrāciju

Nozaru un ekonomikas eksperti: valdošajos izejvielu cenu un nodokļu kāpuma apstākļos runāt par algu iesaldēšanu nav saprātīgi.

Sakari

Īsziņa «lidojusi» septiņas sekundes

Sakaru operatoru ieguldījumi infrastruktūrā uzlabojot sakaru kvalitāti Latvijā.

Investors

Obligāciju pievilcīgums

Akciju tirgus jutīgumam augot, pievilcīgākas kļūst obligācijas.

Īpašums

Atjauno spīķeri mākslai

Līdzās nelielai koncertzālei Spīķeros Rīgā taps jauna laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, kas papildinās kvartāla piedāvājumu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lai arī vairākas rūpniecības nozares rāda strauju atgūšanos, tomēr tikai trīs no tām pērn pārspējušas 2008. gada rādītājus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidi un apgrozījumu pa ceturkšņiem 2008.-2010. gadā. 2008. gada līmeni pērn ir pārspējusi koksnes izstrādājumu (+17,99%), farmaceitisko preparātu (+13,2%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+11,11%) ražošana, kā arī ķīmisko vielu un produktu (+10,08%) ražošana.

Savukārt pārējās ražošanas jomas vēl 2010. g. nebija atguvušas 2008. gadā sasniegto. Tiesa gan, papīra un tā izstrādājumu ražošanā šis iztrūkums bija niecīgs - tikai 0,7% apmērā, poligrāfijai jau nedaudz vairāk - 3,4%. Faktiski teju vai visas rūpniecības nozares 2010. g. ir uzrādījušas labākus rezultātus nekā 2009. g.

Komersantu vidējais apgrozījums divu gadu laikā nogāzies teju uz pusi un atgriezies 2002. gada līmenī, turklāt ienākumi sarukuši daudz straujāk nekā Krievijas krīzes ietekmē, ziņo Dienas bizness.

«Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā visu komersantu vidējā peļņa ir negatīva, turklāt zaudējumu apmērs sasniedz teju vai 10 000 Ls, kas norāda uz masveidīgumu, kaut arī daļai zaudējumu nav – ir pat tīrā peļņa,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. «Vidēji viena komersanta (apkopoti 70 450 uzņēmumu gada pārskati) apgrozījums bija tikai nedaudz vairāk par 0,3 milj. Ls, kamēr vēl pirms gada – 0,485 milj. Ls, bet 2007. gadā – 0,547 milj. Ls, kas norāda uz vidējo ienākumu un līdz ar to visas Latvijas tautsaimniecības milzīgo kritumu,» tā A. Brūvelis.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Meža nozares eksports šogad palielinājies par 124 milj. Ls jeb 26,4% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To rāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare par nepilniem 100 milj. Ls ir pārspējusi pat 2007. gada rekordgadu skaitli teju 500 milj. Ls. Pieaudzis arī eksporta pārsvars pār importu. Šogad tas ir nepilni 450 milj. Ls, kamēr pērn - 347 milj. Ls, bet 2007. gadā tas bija tikai teju 250 milj. Ls. Turpat vai visas jomas ir spējušas palielināt eksporta ieņēmumus, izņemot mēbeļu un finiera ražošanu, kuras uzrāda kritumu. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka meža nozare šā gada pirmajā pusgadā rāda ļoti strauju apgrozījuma pieaugumu.

Meža nozares eksports divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies, mēbeļu eksporta ieņēmumi turpina sarukt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To liecina Zemkopības ministrijas apkoptie dati par meža nozares eksportu šā gada janvārī.

Mēbeļu eksports šā gada janvārī bijis vien nepilnu 4,2 milj. Ls apmērā, kas ir par 8% mazāk nekā pērn un arī aizpērn janvārī. Šie dati pārsteidz arī mēbeļu ražotāja SIA Pinus GB un arī asociācijas Latvijas mēbeles prezidentu Aivaru Einausu. Viņš norāda, ka asociācijas biedru ziņas rāda pretējo, jo visiem salīdzinājumā ar 2009. un 2010. gadu šogad janvārī ir bijis pieaugums.

«Manuprāt, tur kaut kas nav īsti kārtībā ar datiem, jo mēbeļu ražotnes ir noslogotas ar pilnu jaudu un brīžam pat nespēj saražot visus pasūtījumus paredzētajā laikā, un kavē to piegādes,» secina A. Einauss. Viņš gan skaidro, ka asocācijā, protams, nav apvienojušies pilnīgi visi Latvijas mēbeļu ražotāji un varbūt ārpus asociācijas esošajiem mēbeļu ražotājiem ir kritums vai arī tādēļ, ka ir tādi uzņēmumi, kuri nav spējuši pārdzīvot krīzes triecienus. «Pieļauju, ka statistikā ir apkopoti tikai lielākie ražotāji, kamēr mazie atskaites nav snieguši, un tāpēc šie dati rāda kaut nelielu - 0,3 milj. Ls - tomēr kritumu,» pārliecināts ir A. Einauss. Jārēķinās, ka mēbeļu eksporta ieņēmumi nav vienīgie, kuri ir sarukuši, jo par 14,4% sarukuši ir koka būvkonstrukciju pārdošānas ieņēmumi ārvalstīs.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Latvijā aizvien vairāk uzņēmumos tiek veiktas programmnodrošinājuma legalitātes pārbaudes.

Pretēji bažām, ka ekonomiskās krīzes laikā datorpirātisma līmenis Latvijā varētu pieaugt, tomēr tas nav noticis. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā datorpirātisma līmenis 56% apmērā ir saglabājies nemainīgs, DB norāda datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas izpilddirektore Sanita Meijere. Latvijā datorpirātisma līmeni galvenokārt «palīdz uzturēt» mājas lietotāji un mazie komersanti. Policijas pašmērķis nav ķert šos mājas lietotājus, bet mazināt nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, DB skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, uzsverot, ka policija attiecībā uz mājas lietotājiem vairāk uzrauga viņu veiktās aktivitātes dažādos failu apmaiņas serveros. Programmnodrošinājums mājas lietotāju vidū visbiežāk tiek pārbaudīts privātpersonām, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, grāmatvedību, projektēšanu, fotografēšanu u.c.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas.

Peļņas top

Pelna valsts uzņēmumi

2009.gadā vislielākā operacionālā peļņa bijusi uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pieder valstij.

Eksports

Latvijas vidējais eksportētājs

Eksports šogad dēvēts teju par visu kataklizmu risinātāju. DB noskaidro, kāds tad īsti ir Latvijas vidējais eksportētājs.

Intervija

Valsti sasniegumi neinteresē

Diemžēl valsti neinteresē, vai kaut kas ir sasniegts. Toties interesē, vai ir sakārtoti visi čeki, tā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Pārtika

Zivrūpnieks plāno paplašināties

Kaut gan komersantu vidējais apgrozījums divu gadu laikā nogāzies teju uz pusi, aizvadītā gada finanšu rādītāji ir vēsture.

Eksperti uzsver, ka notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Eiropas vadošās kompānijas jau paziņojušas par lielāku peļņu nekā prognozēts.

«Šogad situācija ir labāka nekā pērn, jo izmaksas vairums ir sabalansējuši ar ienākumiem, vienlaikus palielinot efektivitāti,» tā biznesa konsultants Dzintars Putnis.

Intervija

Ar bankas pārdošanu jāpagaida

Pašreizējā brīdī mēs nedabūsim labākos piedāvājumus. Ideālajā variantā bankai gadu vai divus vajadzētu parādīt, ka tā spēj pastāvīgi strādāt, tā Citadele banka valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Cukura cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi gandrīz uz pusi. Arī kakao pupiņu cena šo pirmdien piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējo 15 mēnešu laikā līdz 3 300 ASV dolāriem par tonnu.

Ja cenas pieaugums turpināsies, apdraudēta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja un eksports, lēš ražotāji. Pēdējo pāris nedēļu laikā cukura cena pieaugusi par 40 – 46 %, kas būtiski ietekmē konfekšu ražošanu. Ja iepriekš uzņēmums cukuru iepirka par 0,39 Ls /kg, tad šobrīd tā cena sasniegusi 0,57 Ls/kg, stāsta konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus pārtikas kombināts valdes locekle Līga Grīsle.

Saldus pārtikas kombināts neesot tik liels uzņēmums, lai cukuru iepirktu no tiešā ražotāja, līdz ar to tas spiests šo izejvielu iegādāties no vairumtirgotājiem, kas jau ziņo par cenu pieaugumu. Uzņēmēja brīdina, ka tik būtiska cenu pieauguma dēļ neizbēgami augs arī produkcijas cenas. Pastāv iespēja, ka šī procesa dēļ saruks eksporta apjomi, jo partneri Vācijā nesaprot, kāds ir iemesls tik krasam cenu pieaugumam – tur cukura cenas neesot mainījušās.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē, pagaidām vēl veicina arī Latvijas eksporta pieaugumu.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par to, ka Latvijas eksporta apjomi šā gada otrajā ceturksnī sasnieguši jaunu vēsturisko rekordu, absolūtos skaitļos sasniedzot 1,486 miljardus latu, bet eksporta apjoms salīdzināmajās cenās (atrēķinot inflācijas ietekmi) gada laikā ir audzis par 16,6%.

Pēc statistiķu aprēķiniem, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn lielākais kāpums bijis minerālajam kurināmajam, naftai un tās pārstrādes produktiem, pieaugumam sasniedzot 2,9 reizes, bet šīs preču grupas īpatsvars eksporta struktūrā jūnijā sasniedza 10,2%. Tā kā vietējais minerālais kurināmais Latvijā pagaidām ir vienīgi kūdra, tad lielais kāpums pamatā ir jāsaista ar naftas produktu reeksportu.

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Lai aizsargātu vietējo tirgu, pašmāju ražotāji prasa noteikt stingrākus robežkontroles pasākumus.

Satraukts par Lietuvā atklātās infekciju slimības - klasiskā cūku mēra gadījumu ir a/s Jēkabpils labība valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis. Viņš domā, ka nekavējoties jānodrošina stingra kontrole uz visiem Lietuvas-Latvijas ceļiem, lai izslēgtu iespēju ievazāt šo bīstamo slimību Latvijā. «Uz robežas ir jāatjauno robežkontrole, jāveic pastiprināta transportlīdzekļu kontrole, kā arī to dezinfekcija,» pārliecināts V. Sīmanis. Tāpat būtu jāaizliedz to kravas automašīnu pārvietošanās, kas pārvadā gaļu un gaļas produktus tranzītā, jo tos neesot iespējams izkontrolēt. Viņš arī nav pārliecināts par kaimiņvalsts puses godprātību. «Kāpēc viņi, zinot par šo bīstamo slimību, vēl 31. maijā mēģināja vest savas cūkas uz Krieviju?» vaicā pieredzējušais nozares speciālists. Gadījumā, ja šī slimība nonāktu Latvijā, valsts ekonomikai tiktu nodarīts liels posts, jo būtu jāizkauj ganāmpulki un eksports uz Krieviju apstātos. Kā jau iepriekš vēstīts, tieši dzīvo cūku eksports uz Krieviju būtiski pieaudzis tieši pēdējos gados, pērn tas sasniedza 21,7 % no saražoto cūku skaita jeb vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) informācija liecina, ka pēdējos gados nozīmīgs ir arī cūkgaļas imports no Lietuvas.

Ieviešot eID kartes Latvijā, IT nozares pārstāvji lūdz nekāpt uz veciem grābekļiem līdzīgi kā e-parakstam.

«Par elektronisko identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā sāka runāt jau 90. gados. Tolaik tika piedāvāts ieviest kartes ar mikroshēmu, un vērtēja, ka to pašizmaksa varētu būt 4-5 Ls. Tā kā publiskā pārvalde uzskatīja, ka tas ir par dārgu, nolēma, ka kartes būs bez mikroshēmas, taču arī tās netika izgatavotas,» atceras Exigen Services Latvia izpilddirektors Ivars Puksts. Rezultātā - igauņi aizsteidzās Latvijai priekšā.

«Neatkarīgi no cenas, lai arī man šķiet, ka 10-12 Ls tomēr ir par dārgu, es šo karšu ieviešanu atbalstu,» tā I. Puksts.