Ražošana

Eksports ļauj atgūties no krīzes

Māris Ķirsons, 28.01.2011

Jaunākais izdevums

Eksporta ienākumu pieaugums spējis atsvērt pašmāju mēbeļu tirgus ienākumu kritumu un ļāvis kāpināt neto apgrozījumu.

To liecina asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaudzis par 13% jeb 3,52 milj. Ls.

«Šāds pieaugums ir panākts, pateicoties saražoto mēbeļu noieta pieaugumam ārvalstu tirgū - kopumā par 22,1% jeb 3,64 milj. Ls, kas amortizējis vietējā tirgus patēriņa kritumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš zina teikt, ka astoņi no 14 uzņēmumiem ir spējuši kāpināt savus ienākumus tieši uz eksporta darījumu rēķina. Visstraujāko pieaugumu procentuālā izteiksmē tieši no eksporta uzrāda SIA Oak - par 354%, Arta Telpa — par 144,2%, SIA Wenden Furniture - 80,2%, SIA Daiļrade koks - 66,5%.

Savukārt naudas izteiksmē vislielākais eksporta pieaugums ir SIA Daiļrade koks - par 1,93 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot eID kartes Latvijā, IT nozares pārstāvji lūdz nekāpt uz veciem grābekļiem līdzīgi kā e-parakstam.

«Par elektronisko identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā sāka runāt jau 90. gados. Tolaik tika piedāvāts ieviest kartes ar mikroshēmu, un vērtēja, ka to pašizmaksa varētu būt 4-5 Ls. Tā kā publiskā pārvalde uzskatīja, ka tas ir par dārgu, nolēma, ka kartes būs bez mikroshēmas, taču arī tās netika izgatavotas,» atceras Exigen Services Latvia izpilddirektors Ivars Puksts. Rezultātā - igauņi aizsteidzās Latvijai priekšā.

«Neatkarīgi no cenas, lai arī man šķiet, ka 10-12 Ls tomēr ir par dārgu, es šo karšu ieviešanu atbalstu,» tā I. Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmumi nezina, kā rīkoties ekstrēmās situācijās

Jana Gavare, 12.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais krīzes komunikācijā – ātrums, adekvātums un atbildības uzņemšanās.

«Pēkšņās krīzes, protams, nav iespējams prognozēt, taču parasti kompānijām, kuru darbībā pastāv dažādi riska faktori, vajadzētu būt izstrādātam t.s. krīzes plānam. Būtiskākais šajā plānā – kurš un par ko ir atbildīgs iespējamajā krīzes situācijā un kāda ir lēmumu pieņemšanas un informācijas plūsma,» skaidro Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas izpilddirektore Sandra Stepe. Krīze ir notikums, kas var radīt neatgriezeniskas sekas zīmola vērtībai, – krīzes komunikācijas plāna nepieciešamību uzsver komunikācijas konsultāciju uzņēmuma Hill & Knowlton Latvia valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Tajā pašā laikā, kā liecina vortāla 7guru aptauja, krīzes komunikāciju plāni ir izstrādāti tikai 15 no 100 Latvijas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā gadu ilga krituma komercķīlu skaits un to maksimālā prasījumu summa atsākusi pieaugumu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par Latvijā reģistrētajām komercķīlām un to summām. Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju domām, Lursoft dati tikai apstiprina faktu, ka ir atjaunojusies kreditēšana. Arī pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājas Silvijas Grestes domām, tas tikai liecina, ka bankas pakāpeniski atsākušas uzņēmēju kreditēšanu, līdz ar to var sākt piesardzīgi sākt runāt par ekonomikas atveseļošanos pēc smagās krīzes 2009. gadā.

«Ja bankas atsāk kreditēšanu, tad arī ekonomikā palielināsies pieprasījums, un tas rada uzņēmējiem iespējas atgūties no krīzes triecieniem – pauag pieprasijums un līdz ar to arī iespējas palielināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomus, tādējādi arī kāpināt savus ienākumus, » uzsver S. Greste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa likumā tikšot veikta revīzija, lai slāpētu nepamatotas nodokļu optimizācijas iespējas, savukārt uzņēmēji vēlas skaidrākas normas un uztraucas, vai labojumi situāciju nepadarīs sliktāku.

Šobrīd gan vēl ir pāragri spriest par to, kādas izmaiņas jau no 2012. gada varētu tikt izdarītas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, tomēr spiediens par tādu nepieciešamību ir gan no valsts iestādēm, gan arī no pašiem uzņēmējiem.

Brauc uz Angliju, lai kļūdu maksātnespējīgi

Arvien populārāki kļūst gadījumi, kad cilvēki, kam ir nenomaksāti patēriņa kredīti, dodas pieteikt savu maksātnespēju uz Angliju, tā parādu piedziņas eksperts Mārcis Katajs.

Biznesa vieta

Naudu vajag katram – arī Jomas ielā

Tiem, kuri saka, ka Jomas ielā pasākumi notiek nepareizajā valodā, tur strādājošie uzņēmēji atgādina, ka naudai nav valodas – tā vajadzīga katram. Un ziemeļnieki mēdzot būt krietni taupīgāki par krieviem, kas atpūšas ar vērienu. Turklāt jāņem vērā, ka aktīvs bizness šeit iespējams faktiski vien gada siltajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas tirgus turpina kritienu lejup, lai gan kaimiņos tas sāk atgūties. Nozares pārstāvji vaino nepamatoti zemās cenas un zemo pirktspēju.

«Latvijas apdrošināšanas tirgus sašaurināšanās dēļ notiek intensīvs «cenu karš» apdrošinātāju starpā, kā rezultātā apdrošināšanas cenas novestas līdz ekonomiski nepamatoti zemam līmenim, ko īpaši izmanto, piemēram, Latvijas uzņēmumi, kas lēnām sāk atkopties pēc krīzes,» tā BTA Insurance Company SE valdes loceklis Jānis Lucaus.

Jauno vilni vēlas padarīt pievilcīgu Rietumeiropas skatītājiem

Atbilstoša infrastruktūra Jauno vilni varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus, tā konkursa organizators Igors Krutojs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad parādījusies ievērojama ārvalstu investoru interese par Latvijas piena un gaļas lopkopības nozari. To intervijā DB norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs stāsta, ka interese par pārtikas ražotājiem ir no Austrumiem un Rietumiem un, iespējams, uzņēmumiem drīzumā var mainīties īpašnieki. I. Dūklavs arī norāda, ka jauno, zemniekiem piederošo piena pārstrādes uzņēmumu atbalsta tikai tā iemesla dēļ, lai piens netiktu izvests no Latvijas.

Draud ar emigrāciju

Nozaru un ekonomikas eksperti: valdošajos izejvielu cenu un nodokļu kāpuma apstākļos runāt par algu iesaldēšanu nav saprātīgi.

Sakari

Īsziņa «lidojusi» septiņas sekundes

Sakaru operatoru ieguldījumi infrastruktūrā uzlabojot sakaru kvalitāti Latvijā.

Investors

Obligāciju pievilcīgums

Akciju tirgus jutīgumam augot, pievilcīgākas kļūst obligācijas.

Īpašums

Atjauno spīķeri mākslai

Līdzās nelielai koncertzālei Spīķeros Rīgā taps jauna laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, kas papildinās kvartāla piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksports divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies, mēbeļu eksporta ieņēmumi turpina sarukt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To liecina Zemkopības ministrijas apkoptie dati par meža nozares eksportu šā gada janvārī.

Mēbeļu eksports šā gada janvārī bijis vien nepilnu 4,2 milj. Ls apmērā, kas ir par 8% mazāk nekā pērn un arī aizpērn janvārī. Šie dati pārsteidz arī mēbeļu ražotāja SIA Pinus GB un arī asociācijas Latvijas mēbeles prezidentu Aivaru Einausu. Viņš norāda, ka asociācijas biedru ziņas rāda pretējo, jo visiem salīdzinājumā ar 2009. un 2010. gadu šogad janvārī ir bijis pieaugums.

«Manuprāt, tur kaut kas nav īsti kārtībā ar datiem, jo mēbeļu ražotnes ir noslogotas ar pilnu jaudu un brīžam pat nespēj saražot visus pasūtījumus paredzētajā laikā, un kavē to piegādes,» secina A. Einauss. Viņš gan skaidro, ka asocācijā, protams, nav apvienojušies pilnīgi visi Latvijas mēbeļu ražotāji un varbūt ārpus asociācijas esošajiem mēbeļu ražotājiem ir kritums vai arī tādēļ, ka ir tādi uzņēmumi, kuri nav spējuši pārdzīvot krīzes triecienus. «Pieļauju, ka statistikā ir apkopoti tikai lielākie ražotāji, kamēr mazie atskaites nav snieguši, un tāpēc šie dati rāda kaut nelielu - 0,3 milj. Ls - tomēr kritumu,» pārliecināts ir A. Einauss. Jārēķinās, ka mēbeļu eksporta ieņēmumi nav vienīgie, kuri ir sarukuši, jo par 14,4% sarukuši ir koka būvkonstrukciju pārdošānas ieņēmumi ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iepirkumos ārvalstu investori rosina īstenot revolucionāras pārmaiņas. Šādi priekšlikumi publisko iepirkumu regulējuma izmaiņām apspriesti ikgadējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas valdības augstākā līmeņa vadītāju tikšanās laikā.

Pašreizējā kārtība sargā deputātu Šleseru

Pašreizējā kārtība, lai veiktu kratīšanu deputātu dzīvesvietās, vairāk atgādina farsu.

Bailēm nav pamata

Uz DB jautājumiem saistībā ar kārtējā Īslandes vulkana izvirduma radītajām sekām, iespējamajiem sarežģījumiem atbild Latvijas Gaisa satiksmes valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Biznesa vieta

Mežaparku grib jaunā kvalitātē

Rīga nav iedomājama bez Mežaparka, taču tas, šķiet, ir iestrēdzis starp padomiju un mūsdienīgu atpūtas un kultūras parku.

Investors

Pārejas tirgi var atgūties

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas.

Peļņas top

Pelna valsts uzņēmumi

2009.gadā vislielākā operacionālā peļņa bijusi uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pieder valstij.

Eksports

Latvijas vidējais eksportētājs

Eksports šogad dēvēts teju par visu kataklizmu risinātāju. DB noskaidro, kāds tad īsti ir Latvijas vidējais eksportētājs.

Intervija

Valsti sasniegumi neinteresē

Diemžēl valsti neinteresē, vai kaut kas ir sasniegts. Toties interesē, vai ir sakārtoti visi čeki, tā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Pārtika

Zivrūpnieks plāno paplašināties

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi gandrīz uz pusi. Arī kakao pupiņu cena šo pirmdien piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējo 15 mēnešu laikā līdz 3 300 ASV dolāriem par tonnu.

Ja cenas pieaugums turpināsies, apdraudēta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja un eksports, lēš ražotāji. Pēdējo pāris nedēļu laikā cukura cena pieaugusi par 40 – 46 %, kas būtiski ietekmē konfekšu ražošanu. Ja iepriekš uzņēmums cukuru iepirka par 0,39 Ls /kg, tad šobrīd tā cena sasniegusi 0,57 Ls/kg, stāsta konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus pārtikas kombināts valdes locekle Līga Grīsle.

Saldus pārtikas kombināts neesot tik liels uzņēmums, lai cukuru iepirktu no tiešā ražotāja, līdz ar to tas spiests šo izejvielu iegādāties no vairumtirgotājiem, kas jau ziņo par cenu pieaugumu. Uzņēmēja brīdina, ka tik būtiska cenu pieauguma dēļ neizbēgami augs arī produkcijas cenas. Pastāv iespēja, ka šī procesa dēļ saruks eksporta apjomi, jo partneri Vācijā nesaprot, kāds ir iemesls tik krasam cenu pieaugumam – tur cukura cenas neesot mainījušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan, spriežot pēc deklarācijām 2010. gads pavadīts samērā mierīgi - atsevišķās pašvaldībās samazinājušās algas, piemēram, par 5,5 tūkst. Ls mazāk domē nopelnījis Jelgavas mērs Andris Rāviņš (19,5 tūkst. Ls), par 7 tūkst. Ls - Valmieras vadītājs Inesis Boķis (22,7 tūkst. Ls), nav bijis arī milzu pirkumu, darījumu un ienākumu kā pērn, kad, piemēram, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) deklarēja 137,9 tūkst. Ls lielas dividendes no SIA Latgalija, - ir atsevišķi fakti, kas piesaista uzmanību.

Liepājas metalurgs esot gatavs jaunai ērai

Liepājas metalurgs maijā cer sākt elektrokrāsns montāžu, kas nomainīs vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju.

Privatizācija

Grib vētīt Ominasis Latvia paveikto

SIA NCC Konstrukcija rosina veikt padziļinātu auditu Ominasis Latvia.

Kokrūpniecība

Eksports turpina celt apgrozījumu

Eksporta ieņēmumu pieaugums ļauj kāpināt neto apgrozījumu un daudziem atgūt bijušos ienākumu līmeņus.

Pārtika

Lauku darbus kavē apstākļi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no krīzes padziļināšanas valstī un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi politiskajām partijām vadlīnijas reformām, cerot uz politiķu un sabiedrības ieinteresētību valsts attīstībā. Tā gan vairāk ir izrādīšanās, DB neformāli atzīst minēto organizāciju pārstāvji, jo nav īsti skaidrs, kā lai panāk valdības ieklausīšanos.

Metālapstrāde&Mašīnbūve

35% pieaugums ļauj atgūt daļu no krīzē zaudētā

2010. gadā nozares lielākajiem uzņēmumiem ir izdevies atgūt daļu no 2009. gada krīzē zaudētajiem ražošanas apjomiem un arī neto apgrozījuma.

Metāla būvkonstrukciju biznesu notur tikai eksports

Metāla būvkonstrukciju nozares rādītāji pieaug, taču tas nav vietējā tirgus nopelns.

airBaltic

Valdība sola glābt airBaltic

Valdība nolēmusi piedalīties airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības, tostarp Bertolta Flika maiņu.

Tirgi

Augošie tirgi - specifiski un dārgi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru