Ražošana

Eksports stutē mēbeļu ražotājus

Māris Ķirsons, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Eksporta pieaugums kompensējis mazākus pārdošanas apjomus pašmāju tirgū un ļauj mēbeļu ražotājiem kopumā gūt lielākus ienākumus

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati. Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn asociācijas uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pieaudzis tikai par 0,4 milj. eiro jeb 1%. Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, «vidējā temperatūra» – neto apgrozījums it kā rāda stagnāciju, jo kopējais tā pieaugums ir ļoti niecīgs, savukārt eksporta apjoms pieaudzis par 7,2%. «Tas liecina, ka eksporta noiets ir spējis kompensēt pašmāju tirgū pārdotā kritumu šogad salīdzinājumā ar pērnā gada analogu laiku,» skaidroja A. Plezers. Jāatgādina, ka pērn mēbeļu nozares vilcējspēks bija vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtais mēbeļu piegādes pasūtījums jaunajai Nacionālās bibliotēkas ēkai, kādas šogad nav.

«Šogad jau tāda iespaidīga pasūtījuma, kāda bija jaunās bibliotēkas apmēbelēšana, nav, un arī tik strauja eksporta tirgus pieauguma, kas spētu to pilnībā kompensēt, pirmajā pusgadā nebija,» tā neto apgrozījuma kritumu par 9,1% skaidro SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš gan uzsver, ka tāda mēroga pasūtījumi kā bibliotēka Latvijas gadījumā var būt labi ja tikai reizi desmit gados. Lai arī uzņēmuma kopējais neto apgrozījums sarucis par vairāk nekā 0,93 milj. eiro, tomēr kopumā eksporta apjoms palielināts par 0,53 milj. eiro. «Līdz gada beigām gan ceram situāciju izlīdzināt un 2015. gada neto apgrozījums būs līdzīgs 2014. gadā iespētajam,» prognozes atklāj A. Jansons. Mēbeļu tirgus ir diezgan svārstīgs un viegli «ietekmējams» arī no ģeopolitiskajiem notikumiem – Austrumukrainā un Grieķijā.

Plašāk lasiet rakstā Eksports stutē mēbeļu ražotājus trešdienas, 12. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotāji varēs ietekmēt nozares politiku Eiropā

Māris Ķirsons, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas mēbeļu ražotāji kļuvuši piesardzīgāki prognozēs par biznesa attīstību

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kļuvuši piesardzīgāki savās prognozēs par biznesa attīstību, sacīja mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar pasaules tendencēm, tostarp neziņu saistībā ar breksitu, vispārējo politisko situāciju pasaulē un iespējamās ekonomiskās krīzes draudiem.

Štefenhagens atzīmēja, ka līdz šim Latvijas mēbeļu ražotājiem pārdošanas apmēru ziņā gads bijis līdzīgs iepriekšējam, taču, viņaprāt, nozares dalībniekiem par skādi nenāk turpināt meklēt jaunas noieta iespējas un tādējādi neieslīgt pašapmierinātībā attiecībā uz pašreizējo situāciju, bet paplašināt vērienu.

Komentējot cenu tendences nozarē, Štefenhagens norādīja, ka, neraugoties uz koksnes izstrādājumu cenu lejupslīdi šogad, mēbeļu furnitūra ir kļuvusi dārgāka, kāpušas arī nodarbināto algas. Tāpat nozarē, sevišķi mīksto mēbeļu ražošanā, ir augsta konkurence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Kā top Troll Smiltene bērnu gultiņas

Jānis Strautiņš, 22.02.2019

Troll Smiltene bērnu gultiņu tapšanas process skatāms tālāk galerijā!

No bērza zāģbaļķiem izgatavotās sagataves ir sazāģētas, ņemot vērā mēbeļu detaļu garumu, lai varētu nodrošināt optimālu izejmateriāla kustību ražošanā.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotāji varēs ietekmēt nozares politiku Eiropā

Māris Ķirsons, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo.

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības. «Svarīgākais ir mērķis būt klāt kopīgas mēbeļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā, līdzdalība šāda mēroga organizācijā dod iespēju nozares asociācijas biedriem saņemt informāciju par izmaiņām tirgū un tirgus tendencēm ātrāk nekā no medijiem vai citiem avotiem,» uzsver I. Erele. Viņa arī steidz piemetināt, ka līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā Latvijas uzņēmumiem dod lielākas iespējas ietekmēt tos jautājumus, kas attiecas uz aprites ekonomiku, darba spēka kvalifikāciju un uzņēmumu attīstību. «Vislielākais ieguvums un vērtība ir informācija, pie kuras Latvijas ražotāji tagad varētu piekļūt,» uzsver SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu ražotāji prognozē izaugsmi

Māris Ķirsons, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads būs labāks nekā pērnais, daudz kas būs atkarīgs ne tikai no pašu izveicības, bet arī no norisēm Eiropā, sagaida mēbeļu ražotāji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji gan uzskata, ka pašlaik, pirmajās janvāra dienās, ir samērā grūti prognozēt visa gada rezultātus, jo situācija var mainīties strauji. Daudz kas ir atkarīgs ne tikai no pircēju noskaņojuma noieta tirgos, bet arī no konkurentvalstu ražotāju rīcības. Sava ietekme tajā ir arī eiro vērtības izmaiņām pret ASV dolāru.

«19. janvārī sāksies lielā mēbeļu izstāde. Tās laikā uzzināsim Vācijas un citu valstu mēbeļu tirgotāju noskaņojumu un pašreizējās prognozes tuvākajiem mēnešiem,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Viņš atzīst, ka pēdējie notikumi Vācijas un citu valstu pilsētās ir izraisījuši šoku, bet pašlaik vēl nav iespējams prognozēt, kā tas ietekmēs mēbeļu tirdzniecību. «Pašlaik var teikt, ka Eiropas tirgū nav sliktu ziņu mēbeļu ražotājiem, tomēr jāņem vērā, ka nav arī ļoti iepriecinošu ziņu, kas radītu pārliecību par šo preču pieprasījuma pieaugumu,» secina A. Einauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki, lai gan viņu iespējas to ne vienmēr ļauj, intervijā atzīmēja Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja Kerolaina Reida (Caroline Reid).

Viņa atzina, lai gan daļa sabiedrības apzinās, ka ilgtspējīgs un videi draudzīgs ne vienmēr nozīmē arī dārgs, daļa tomēr vēl ir jāizglīto. Tāpat jārēķinās ar to, ka daži ražotāji tiešām arī piedāvā zemas kvalitātes preces par zemām cenām.

Vienlaikus Reida uzsvēra, ka atbilstoši IKEA novērojumiem ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki un samazināt, piemēram, atkritumu apmēru, bet tajā pašā laikā viņiem nav laika un naudas. «Ir jāatrod balanss, kā varam izveidot ērtu sistēmu patērētājiem viņiem nevajadzīgo lietu nodošanai citiem,» sacīja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka daudz ko mainītu tas, ja ražotāji vairāk piestrādātu tā saucamajā dizaina fāzē, domājot par to, kādus materiālus izmantos, uz cik ilgu laiku attiecīgā mēbele būs vajadzīga u.tml. «Piemēram, ja ir nepieciešami atpūtas krēsli vienai sezonai, mēs gribētu izvairīties no tā, ka cilvēki izvēlas no plastmasas ražotos, jo tie nebūs ilgtspējīgi,» paskaidroja Reida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Asociācija: Latvijas mēbeļu ražotājiem ir grūti realizēt produkciju ārvalstīs saistībā ar pārprodukciju Eiropā

LETA, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājiem ir grūti realizēt produkciju ārvalstīs saistībā ar pārprodukciju Eiropā, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Eiropā ir liela mēbeļu pārprodukcija. Līdz ar to Eiropa pati meklē noieta tirgus citās valstīs, un mēbeļu ražotājiem ir ļoti grūti, arī Latvijas mēbeļu ražotājiem, jo šeit iekšējais patēriņš ir tikai līdz 30% no tā, ko Latvija var saražot,» teica Plezers, piebilstot, ka pārprodukcijas dēļ ārvalstu tirgus ir ļoti piesātināts un konkurence - ļoti liela.

Tajā pašā laikā asociācijas mēbeļu ražotāju realizācijas apmēri vietējā tirgū šogad pirmajā pusgadā ir kritušies, bet eksporta apmēri, neraugoties uz piesātināto tirgu, palielinājušies - uzņēmumi aktīvi strādā pie eksporta attīstības.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šogad Latvijas mēbeļu ražotāji nav papildinājuši eksporta valstu loku, jo šeit ražotās gaišās mēbeles ir pieprasītas tikai Eiropas ziemeļu daļā. Pēc viņa teiktā, Latvijas ražotāju mēģinājumi iekarot Saūda Arābijas un Āfrikas tirgu nav izdevušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2016. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem un stabilitāti, bez satricinājumiem un jauniem izaicinājumiem

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu.

Asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektors Andris Plezers norāda, ka mēbeļu ražotājiem šis gads ir bijis stabilitātes gads, bez asām kustībām. «Labā ziņa ir tā, ka nekādu satricinājumu un sliktu ziņu, kuras «apgāztu» kādu pašmāju ražotāju, nav,» viņš norāda uz būtiskāko. Kopējie nozares eksporta ieņēmumi pieaug. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos koka mēbeļu eksports bija 101,33 milj. eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā analogā laikā pērn, kad bija tikai 97,78 milj. eiro. A.Plezers gan vienlaikus atzīmē, ka Eiropā kopumā mēbeļu tirgus ir bijis nogaidošs un uzmanīgs. Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt vietējās pārdošanas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Topošajā interjera un dizaina priekšmetu kvartālā Decco Centrs aizņemti jau 70% telpu

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Katlakalna ielā 6d joprojām aktīvi norit interjera un dizaina priekšmetu kvartāla Decco Centrs būvniecības darbi, taču pašlaik aizņemti jau 70% telpu, informē projekta pārstāvji.

Centrs apmeklētājiem durvis vērs gada nogalē. Četru ēku komplekss atradīsies Rīgā, Katlakalna ielā 6d un apvienos salonveikalus, biroju un noliktavu telpas vairāk nekā 13 500 kvadrātmetru platībā. Decco Centra attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro. Platības pieejamas trīs dažādās komplektācijās: salonveikals, salonveikals un birojs, kā arī salonveikals, birojs un noliktava.

Pašlaik zināms, ka kvartālā atradīsies tādi nozares pārstāvji kā cēlkoka mēbeļu ražotāji Wenden ar ekspozīciju 400 kvm. platībā; Nakts mēbeles ar guļamistabas mēbeļu un aksesuāru ekspozīciju 500 kvm. platībā; virtuves mēbeļu ražotājs Arens ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; viens no lielākajiem santehnikas tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā Sonel ar santehnikas ekspozīciju 350 kvm. platībā, UPB holdinga grupas uzņēmums H&L studija ar salonveikala platību vairāk nekā 500 kvm. platībā; durvju tirdzniecības uzņēmums Prodex ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis Nest studija ar ekspozīciju 280 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis DecoRoom ar ekspozīciju 270 kvm. platībā; apgaismes risinājumu uzņēmums Gaisma un Serviss ar Latvijas dizaina lampu ražotāju LaLampa - ekspozīcija 250 kvm. platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fokuss uz premium segmentu

Kristīne Stepiņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no panākumu atslēgām eksporta tirgū ir dizains, šim principam seko vairāki pašmāju bērnu mēbeļu ražotāji

Latvijā tiek ražotas kvalitatīvas bērnu mēbeles, un tām ir liels eksporta potenciāls. «Bērnu dizaina mēbeles ir skaistas un kvalitatīvas, tām ir lielas iespējas iekarot ārvalstu tirgus un pircēju sirdis. Taču katram zīmolam ir jāveido sava unikalitāte un jāstrādā pie lojālu klientu loka veidošanas,» vērtē SIA Nordi Furniture valdes loceklis Miks Pētersons.

Ražotāji aktīvi piedalās un arī gūst ievērību starptautiskās izstādēs, lielākā no kurām ir Kind + Jugend, kas notiek Ķelnē, Vācijā. Dizaineri cenšas radīt produktus, kas ne tikai atšķiras, bet pārsteidz un nespēj atstāt vienaldzīgus.

Uzņēmums Yappy Kids, pēc kura izstrādātā dizaina gandrīz trīs gadus tiek ražotas bērnu mēbeles, pērn ir spējis ievērojami palielināt apgrozījumu, sasniedzot 263 tūkst. eiro, un būtiski paplašinājis savu bērnu mēbeļu kolekciju. Šobrīd ar Yappy Kids zīmolu tiek ražoti pieci dažādi zīdaiņu gultiņu modeļi, trīs dažāda veida kumodes ar pārtinamo virsmu, kā arī izvelkamā pusaudžu gulta. Mēbeles pamatā top no bērza un dižskābarža, tāpat tiek izmanotas arī ozolkoka detaļas. Aptuveni 50% produkcijas uzņēmums eksportē. Bērnu mēbeles nonāk Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Norvēģijā, Ungārijā un Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotājus IKEA ienākšana nav nobiedējusi - apgrozījums aug

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas zīmola Ikea ienākšanu Latvijā vietējie mēbeļu ražotāji neparedz īpaši lielu ietekmi uz tirgu, tirgotāji bažīgāki, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šā gada maijā Stopiņu novadā tiks uzsākti celtniecības darbi, lai 2018. gada augusta beigās durvis varētu vērt Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikals Ikea.

DB aptaujātie mēbeļu nozares uzņēmumu pārstāvji īpašu satraukumu par Ikea ienākšanu Latvijā neizrāda. Tā, piemēram, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzskata, ka Ikea ir nopietns spēlētājs, bet tas darbojas savā nišā, un runāt par tā būtisku ietekmi uz vietējo mēbeļu ražotāju biznesu ir pārspīlēti. «Tādi paši Ikea veikali, kāds ir iecerēts Rīgā, jau darbojas tepat salīdzinoši netālajā Viļņā, arī Varšavā, Helsinkos, un nekādas ievērojamas izmaiņas tirgū tā dēļ nav notikušas. Ikea niša tomēr ir vairāk lētā gala produkcija jauniem cilvēkiem, un nav tā, ka Latvijas ražotāji pastiprināti darbotos šai virzienā,» norāda A. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Mēbeles Rīgas Krēslu fabrikā

Monta Glumane, 01.03.2019

Uzņēmums fokusējas uz liekti līmēta saplākšņa mēbeļu ražošanu. RKF strādā aptuveni 50 darbinieki.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.

Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.

Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.

Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Kate - mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā jau vairāk nekā 20 gadus

Māris Ķirsons, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja kooperēties ar citiem ražotājiem, ātri reaģēt uz mēbeļu modes tendenču pārmaiņām, kā arī uz pircēja maciņa biezuma dinamiku ļauj SIA Kate noturēt savas pozīcijas tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Kate mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un, neraugoties uz banku krīzēm un ekonomisko recesiju, uzņēmums nav mainījis principiālo pozīciju – strādāt tikai Latvijas tirgū. Kamēr visi mēbeļu ražotāji krīzes gados meklēja iespējas savus izstrādājumus realizēt ārvalstu tirgū, Kate rīkojās pretēji šai tendencei. To, ka izvēlētais risinājums – strādāt tikai Latvijas tirgū – var nest labus rezultātus, rāda arī uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji – neto apgrozījums un tīrā peļņa. Pērn uzņēmums spēja par vairāk nekā 33% jeb teju vienu miljonu eiro audzēt neto apgrozījumu salīdzinājumā ar 2013. gadu. Kopumā nodokļos SIA Kate pērn samaksājusi vairāk nekā 0,5 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieaug ārvalstu tirgus nozīme Latvijas mēbeļu ražotāju ienākumos

Māris Ķirsons, 29.08.2018

Asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotāji pamatīgi palielinājuši savus ienākumus no ārvalstu noieta tirgiem, kaut arī kopumā šā gada rezultāti ir līdzvērtīgi pērn sasniegtajiem.

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 23,81 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 1,1% jeb 0,26 milj. eiro mazāk. Tomēr būtībā šis kritums ir nosacīts un uz kopējā apjoma ir uzskatāms par tādu pašu, kāds bija analogā laikā pērn. «Cipars ir tāds, ka kopējos rādītājus var ietekmēt pat daži darījumi,» datus komentē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis.

Šā gada pirmā pusgada dati rāda reti sastopamu situāciju: daļa mēbeļu ražotāju salīdzinoši strauji audzē neto apgrozījumu, daļai tas pēkšņi ir sarucis, citi to audzējuši tikai nedaudz, vēl citiem tas ir nedaudz sarucis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nebūs, jo katram mēbeļu ražotājam ir savi noieta tirgi, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgiem un mēbeļu pircēju noskaņojumu tajos, jo vairāk nekā 70% no mēbeļu ražotāju ienākumiem ir ārzemēs. Tāpēc arī ir loģiski, ka asociācijas uzņēmumu kopējais eksporta apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 17,76 milj. eiro, kas ir par 2,47 milj. eiro jeb 16,2% vairāk nekā analogā laikā pērn. Šāda situācija liecina par arvien lielāku ārvalstu tirgus nozīmi Latvijas ražotāju ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums atsver mazākus realizācijas ienākumus pašu mājās, labu izaugsmi demonstrē liekti līmēto mēbeļu ražotāji

To liecina asociācijas Latvijas Mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 82,44 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis par 10,2% jeb 7,65 milj. eiro.

«Kopumā pagājušais gads ir uzskatāms par mērenas izaugsmes gadu, ko lielākoties nodrošināja eksporta ienākumu pieaugums,» 2016. gadā sasniegto rezultātu vērtē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ienākumu pieaugums no eksporta pārsniedzis kopējo apgrozījuma pieaugumu. «Protams, ir uzņēmumi, kuri turpina salīdzinoši strauju neto apgrozījuma audzēšanu – vairums no tiem ir saistīti ar liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražošanu,» skaidro A. Plezers, norādot uz SIA Kvist Industries un SIA Dižozols Plus neto apgrozījuma kāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeles no ārvalstu džungļiem atved 74 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vecos dēļus pārvērš dārgos dizaina izstrādājumos

Māris Ķirsons, 07.10.2019

AW Latvia valdes locekle Inita Bendzule un ražošanas direktors Guntis Bušs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu paneļos, kas sekmīgi jau tiek realizēti 30 valstīs; pieaugošais pieprasījums stimulē radīt jaunu mēbeļu sēriju.

Veci dēļi un citi koka konstrukciju izstrādājumi daudzu acīs nav nekas vairāk par malku vai nevajadzīgiem krāmiem. Tas, ka tie varētu pārtapt par antīka izskata mēbelēm, durvīm, sienu paneļiem, sākotnēji nešķiet ticami, tomēr SIA AW Latvia tieši šādus – jau vienu dzīvi «nodzīvojušus» – kokmateriālus pārvērš dārgos dizaina izstrādājumos.

«No vecās koksnes gatavotie izstrādājumi ir iecienīti tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Šveice, kur, lai arī ir attiecīgie ražotāji, taču savu laiku – vismaz 50 gadus – nokalpojušu kokmateriālu, kas nepieciešami kā izejmateriāls, šajā reģionā kļūst arvien mazāk,» stāsta SIA AW Latvia valdes locekle Inita Bendzule.

Komentāri

Pievienot komentāru