Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Ar trīsriteni sociālajā biznesā

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

No garāžas ērmiem frīkbaikiem līdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgotiem trīsriteņiem. Jau ceturto gadu Latvijā tiek ražoti trīsriteņi Transformer – Hopp, kas ir pielāgoti dažāda vecuma cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī senioriem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Uzņēmums DIZZ produktu ir izstrādājis, konsultējoties ar fizioterapeitiem un rehabilitologiem, kā rezultātā trīsriteņi ir droši, ergonomiski un stabili, piemēroti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,» stāsta SIA DIZZ trīsriteņu projekta Hopp vadītāja Madara Makare, piebilstot, ka pēdējās sezonas pieredze liecina šādus trīsriteņus izvēlas arī cilvēki bez īpašām vajadzībām, piemēram, cilvēki, kas nav iemācījušies braukt ar trīsriteni, un jaunās māmiņas, kuras jūtas stabilāk, vedot mazuļus. SIA DIZZ ar šiem trīsriteņiem startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Inovatīvākais produkts.

«SIA DIZZ vadītājs Edgars Spridzāns ir viens no tiem cilvēkiem, kas Latvijā aizsāka un attīstīja ērmu riteņu jeb frīkbaiku (freak bike) kustību, izgatavojot neparastus, oriģināla izskata braucamrīkus, izmantojot vecu divriteņu detaļas, lūžņus, metāla cauruļu atgriezumus un jebkādus citus krāmus. Šādam braucamrīkam pirmajā vietā ir radoša ideja un oriģinalitāte. Būtībā tā ir kinētiskās enerģijas vadīta skulptūra, kas funkcionē kā parasts divritenis. Pie Edgara vērsās puisis, kuram bija kājas protēze, un vaicāja par iespēju izgatavot kādu īpašu, viņam piemērotu, braucamo. Tad arī tapa pirmie garāžas varianti,» atceras Madara Makare.

2010. gadā SIA DIZZ startēja Laikmetīgās mākslas centra projektu konkursā Brigāde un saņēma grantu 7,1 tūkstoša eiro apjomā. «Pirmais grants deva iespēju iepirkt pirmās iekārtas, izveidot pirmos prototipus. No sākuma mums likās – nu, kas tad tur daudz ir darāms, paņemam divriteni, pieliekam tam klāt trešo riteni un – aidā! – viss ir gatavs, bet tā nebūt nebija, tas viss izrādījās tehniski daudz sarežģītāk. Ļoti svarīga ir ergonomija, cik augsts ir rāmis, cik tas ir plats, vai ritenis apgāzīsies, neapgāzīsies, vai būs pietiekami drošs. Pirmie prototipi, kurus mēs izstrādājām, šobrīd vairs nav tie, kurus mēs ražojam. Pirmais gads bija inženiertehnisks, veicām visādus eksperimentus, kā atrast pareizās proporcijas, lai ritenis būtu maksimāli drošs, lai mēs varētu atdot tos bērniem un mūsu sirdis būtu mierīgas, ka viss ir pareizi izdarīts, viss ir kārtībā,» stāsta M. Makare.

Parasti sociālo uzņēmējdarbību uzskata par nodarbinātības problēmu risināšanu, taču DIZZ savā ziņā esot outsaideri, jo ir ražotāji. Tas nav bizness tradicionālajā izpratnē, saka M. Makare. «Mēs sevi saucam par sociālajiem uzņēmējiem,» viņa turpina.

Visu rakstu Ar trīsriteni sociālajā biznesā lasiet pirmdienas, 27. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (14. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus

Kristīne Stepiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Spēj saražot to, kas ir pieprasīts

Elīna Pankovska, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju zīmols HEBE ar jauno kolekciju dodas uz pasaules lielākajām izstādēm

Lelde Petrāne, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Latvijas bērnu apģērbu zīmols HEBE dodas uz Parīzi, lai vienā no lielākajām pasaules bērnu preču izstādēm prezentētu savu nākamā gada rudens/ziemas kolekciju Nordic Heritage.

Savukārt, februāra sākumā – no 3. līdz 5. februārim, HEBE viesosies CIFF KIDS izstādē Kopenhāgenā.

SIA HEBE ražo apģērbus bērniem vecumā no 0 līdz 12 gadiem. 2013.gadā SIA HEBE ieguva Atspēriena atbalstu iekārtu un aprīkojuma iegādei, un tika izveidota sava ražotne.

Savukārt, 2015.gada novembrī HEBE saņēma Eksporta un inovācijas balva 2015 atzinību kategorijā Importa aizstājējprodukts. Šobrīd HEBE tepat Rīgā veic pilnu apģērbu ražošanas ciklu, kā arī piedāvā iespēju savā ražotnē šūt produktus citiem uzņēmumiem. (Private label)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pāris gadu laikā kļūst par eksporta izcilniekiem

Armanda Vilcāne, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Kraulis, kurš iepriekš bijis uzņēmuma valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jānis Kraulis bija SIA «Knauf» izpilddirektors no 1999.gada, bet no 2004. līdz 2014.gadam bija uzņēmuma valdes loceklis.

Līdz šim uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Darius Meškuotis, kurš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šīs gada janvarī. Taču turpmāk Darius Meškuotis būs uzņēmuma valdes loceklis.

SIA «Knauf» valdes locekles amatu atstājusi valdes locekle Beatrise Ērika (Beatrix Erika) Peter-Knauf, un viņas vietā par valdes locekli iecelts Polijas pilsonis Jacek Kazimiers Jakubiszyn.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15.augustā.

SIA «Knauf» dibināta 1994.gadā, tās pamatkapitāls ir 7 117 506 eiro, un vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Knauf International GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums, LED gaismekļu ražotājs «Vizulo» ierindojies starp uzvarētājiem Ungārijas pašvaldības izsludinātā iepirkumā, kā rezultātā Budapeštā līdz 2019. gada maijam plānots nomainīt un uzstādīt 2500 jaunus uzņēmuma ražotus gaismekļus.

Šobrīd «Vizulo» gaismekļi jau ir redzami Ungārijas pilsētā Donavas upes krastos, jo «Vizulo» pirms gada uzvarēja mazākā projektā pilsētas apgaismojuma renovācijas ietvaros. Līdz nākamā gada maijam uzņēmuma ražoti gaismekļi būs redzami arī uz citām pilsētvidē stratēģiski nozīmīgām ielām, piemēram, «Hungaria ring», «Könyves Kálmán» un citām pilsētas ielām.

«Lauvas tiesu no uzņēmuma apgrozījuma veido tieši eksports. Viens no konkursa lielajiem mērķiem bija atrast iespējami energoefektīvākus risinājumus, tāpēc varam būt gandarīti, ka mūsu piedāvājums šajā ziņā izrādījās atbilstošs un konkurētspējīgs,» uzsver «Vizulo» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta galerija - Dibinātājs no fonda izpērk uzņēmuma Art Fairs Service kapitāldaļas

Lelde Petrāne, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atdzīvina ražošanu

Linda Zalāne, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

European Lingerie Group nostiprinās Krievijas tirgū

Elīna Pankovska, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard. Līdz ar to ELG vēlas nostiprināt savu uzņēmējdarbību Krievijas tirgū un uzlabot apgrozījumu, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecibu nodaļas vadītājs Silvers Puks (Silver Pukk).

ELG vadītājs Pīters Partma (Peter Partma) norāda, ka šis darījums būs laba platforma turpmākai izaugsmei Krievijā un NVS valstīs, jo Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs, un Avangard kā izplatītājam tajā ir neatsverama loma. Arī ELG valdes locekle Diāna Suprunoviča atzīmā, ka ar Avangard palīdzību uzņēmums vēlas palielināt Krievijas apakšveļas ražotājiem pārdoto materiālu apjomu un ieviest jaunus medicīnas produktus, jo ir svarīgi ne tikai ražot labus produktus, bet arī savlaicīgi tos piegādāt. Iegādājoties Avangard, tiks iegūta kontrole pār piegādes ķēdi un klientiem Krievijā varēs piedāvāt centralizētus loģistikas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs bāzētā uzņēmuma SIA «Shaman Inventions» radītais bērnu līdzsvara divritenis Leg&go atzīts par gada inovatīvāko un modernāko pilsētvides velosipēdu vadošajā velo industrijas konkursā Design & Innovation Award 2019, informē uzņēmumā.

Leg&go ir Latvijā radīts koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos. Daudzfunkcionālais līdzsvara ritenis par labāko tika atzīts kategorijā Pilsētvides Velosipēdi. Žūrijas komandas sastāvā bija starptautiski žurnālisti, nozares eksperti un profesionāli testa braucēji, kas izmēģināja velosipēdu reālās dzīves situācijās un sniedza savu vērtējumu.

«Runā, ka jaunu riteni izgudrot nav iespējams, taču mēs esam pārliecināti, ka to vienmēr ir iespējams uzlabot tā, lai tas atbilstu nepārtraukti mainīgām bērnu un vecāku vajadzībām. Mēs esam pagodināti saņemt prestižo balvu. Tas gan apstiprina to, ka darbojamies pareizā virzienā, gan kārtējo reizi atgādina, ka inovācijām un attīstībai nav robežu,» saka Egons Garklāvs, Leg&go vadošais dizainers un radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumam WWL Houses pērn iespaidīgs neto apgrozījuma lēciens

Māris Ķirsons, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn ir turpinājuši iepriekš sākto neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja dārgākas produkcijas ražošana

Tā liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Iespaidīgu neto apgrozījuma lēcienu pērn spēja īstenot SIA WWL Houses, proti, pieaugums ir 300% jeb 4,21 milj. eiro apmērā. «Pērn plūcām tos augļus, ko deva iepriekš identificēto tā dēvēto šauro pudeles kaklu novēršana,» lakoniski neto apgrozījuma lēcienu skaidro SIA WWL Houses valdes loceklis Ivars Reinhards. Lai šo jautājumu atrisinātu, tikušas veiktas investīcijas tieši ražošanā. «Otrs ne mazāk svarīgs faktors – aktīvs darbs ar potenciālajiem ārvalstu pircējiem, kurš ir bijis sekmīgs. Arī māju būvniecības bums, it īpaši Skandināvijā, un arī kopumā Eiropā ir devis labus rezultātus,» stāsta I. Reinhards. Viņš uzsver, ka uzņēmuma ražotais produkts ārzemju pircējiem ir iepaticies. «Šogad strādājam vēl labāk, un līdz ar to arī neto apgrozījums būs lielāks nekā pērn iespētais,» uz jautājumu par šā gada prognozēm atbild I. Reinhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražotos gaismekļus uzstādīs slēpošanas kūrortā Kurševelā

Dienas Bizness, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas slēpošanas kūrorta Kurševelas (Courchevel) nakts trases šoziem izgaismos Latvijas uzņēmuma «VIZULO» ražotie lieljaudas LED gaismekļi, informēja uzņēmumā.

«VIZULO» ražotnē izgatavotie 140 Mustang un Owl gaismekļi ar kopējo jaudu 50kW izgaismos slēpošanas trases 2,5 kilometru garumā.

«2016.gadā vienā no lielākajām apgaismojuma izstādēm pasaulē Light+Building Frankfurtē iepazināmies ar mūsu Francijas partneriem. Šobrīd Francija ir viens no lielākajiem mūsu ražotnes eksporta tirgiem, 2017.gadā veidojot 14% no kopējā eksporta apjoma,» stāsta SIA «VIZULO» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

«Pakāpeniski kāpinot sadarbības apjomus, pusotra gada laikā esam piegādājuši gaismekļus visā Francijā un Francijas pārvaldībā esošajā Reinjonas salā 1 miljona eiro vērtībā,» piebilst J.Zeltiņš.

SIA «VIZULO» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo gan iekštelpu, gan āra LED gaismekļus ar savu zīmolu. 2015. gadā tas ieguva «The Rising Stars» titulu, kas tiek piešķirts daudzsološiem nozares uzņēmumiem, un iekļuvis grāmatā «Treasures of Latvia», kas palīdzējis darbā ar rietumvalstu klientiem. 2017. gadā uzņēmums saņēmis arī «Red Jackets» titulu. Uzņēmums dibināts 2012.gadā, taču ražošanu uzsāka 2013.gada rudenī. Lielākā daļa speciālistu no «VIZULO» izpētes un attīstības inženieru komandas ir Rīgas Tehniskās Universitātes absolventi. 2017. gadā uzņēmums eksportēja ap 90% no visas saražotās produkcijas, kopumā uz 29 valstīm visā pasaulē – no Peru līdz pat Jaunzēlandei. Lielākie eksporta tirgi ir Francija, Holande, Igaunija, Islande, Izraēla, Jaunzēlande, Somija, Šveice un Vācija. Latvijas tirgū paliek vien ap 10% no kopējā «VIZULO» tirdzniecības apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāj jaunās Ette Tete bērnu mēbeļu ražotnes telpas

Žanete Hāka, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Snores», kas ražo bērnu mēbeles ar zīmolu Ette Tete, atvērusi jaunu ražotni Tīnūžu pagastā. Ražotnes telpas iegādātas un atjaunotas ar finanšu institūcijas «Altum» atbalstu.

Ražošanas telpu iegādē un renovācijā investēti aptuveni 200 tūkstoši eiro, kā arī iegādāta jauna CNC frēzēšanas iekārta 125 000 eiro vērtībā, kuras detaļu griešanas kvalitāte un ātrums ievērojami pārsniedz iepriekš lietotās iekārtas rādītājus. Investīcijām piesaistīts finansējums no finanšu institūcijas «Altum», kā arī ieguldīti paša uzņēmuma līdzekļi.

SIA «Snores» 99% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz tādām valstīm kā ASV, Vācija, Itālija, Šveice un Spānija, kā arī citām pasaules valstīm, kopumā 53.

Zīmola «Ette Tete» produkcijas klāstā ir kāpslītis, kas transformējas par galdiņu, modificējams Pikleres trijstūris «MOPITRI» un barošanas krēsliņš. Projekta mērķis ir palielināt ražošanas kapacitāti, pārceļot ražošanu uz divreiz lielākām telpām, kā arī palielināt produktivitāti, daļēji automatizējot ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Papildināta ar FOTO - Noskaidroti inovatori un veiksmīgākie eksportētāji

Anda Asere, 05.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 laureāti

Sešās kategorijās sadalītas balvas Latvijas uzņēmumiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Šogad par eksporta čempionu atzīts a/s Olainfarm. Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā uzvarēja SIA Karavela. Otrajā vietā ierindojas a/s Sidrabe un trešajā – a/s Rīgas piena kombināts.

Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā atzina SIA X Infotech. Otrajā vietā ir SIA Skan-Tooling, bet trešajā SIA Latgales Stabu konstrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Uzņēmēji sarežģītās situācijās spēj saskatīt iespējas, tādēļ pārlieku negatīviem scenārijiem nav pamata

Žanete Hāka, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas IKP dati joprojām ļauj runāt par izaugsmi, vērojamā tendence turpina apliecināt tās palēnināšanos, jaunākajā SEB bankas makroekonomikas apskatā norāda eksperti.

Latvijas IKP 2014. gada pēdējā ceturkšņa laikā ir pieaudzis par 0,4%, savukārt gada izteiksmē izaugsmes temps ir nokrities līdz 1,9%. Pieaugumu veidoja pieaugums tirdzniecībā un būvniecībā, bet uz leju vilka kritums apstrādes rūpniecības aktivitātē.

Rezultātā, ņemot vērā ātro novērtējumu, ekonomikas izaugsme 2014. gadā ir bijusi 2,3%. Pērnais gads paralēli ekonomiskajiem izaicinājumiem ir iezīmējis jaunu nestabilitātes avotu, kura pamatā ir politiskās ambīcijas. To attīstību pat salīdzinoši īsā termiņā ir ārkārtīgi sarežģīti prognozēt, teikts apskatā.

Līdz ar to nākotnes perspektīvas turpinās pavadīt augsta nenoteiktība, kas jau ir kļuvusi par normu. Tas ierobežos reģiona ekonomisko aktivitāti, kā arī kavēs uzņēmēju investīciju plānus, prognozē eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izkopj balneoterapijas tradīcijas

Kristīne Stepiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu

SIA Sanare – KRC Jaunķemeri pretendē uz Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Eksportstpējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Latvija ir unikāla kūrortu un medicīniskās rehabilitācijas valsts, jo šeit ir gan dziednieciskās dūņas, gan minerālūdens, gan jūras tuvums, ir pārliecināta SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. Turklāt Jūrmala ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas ir uzņemta Eiropas kūrortu asociācijā. SIA Sanare – KRC Jaunķemeri ir viena no lielākajām ārstniecības iestādēm Latvijā, tā var vienlaikus uzņemt 385 pacientus. Katru gadu rehabilitāciju Jaunķemeros veic vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, 20% no tiem ir medicīnas tūristi. Pērn veselību tur uzlabojuši cilvēki no 35 dažādām ārvalstīm – Vācijas, Krievijas, Izraēlas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Balkrievijas, Ukrainas, ASV, Lielbritānijas, Uzbekistānas u.c. Šo Jūrmalas centru īpaši ir iecienījuši krievvalodīgie Vācijas iedzīvotāji, jo tajā pakalpojumus ir iespējams saņemt arī krievu valodā. Ārzemnieki parasti ierodas uz ilgāku laiku – no 7 līdz 10 dienām. «Pakalpojumu eksportspēja balstās uz kūrorta ārstniecības tradīciju pielietošanu vienkopus ar klasisko medicīnisko rehabilitāciju. Jaunķemeri nepārtraukti paplašina pakalpojumu spektru, ieviešot tādas jaunas metodes kā, piemēram, mūzikas terapiju, gaisa peldes, aquabike un vingrošanu ar īpašiem riņķiem,» stāsta E. Melkiela. Galvenais akcents kūrorta centra darbībā tiek likts uz personalizētu pieeju ikvienam, individuāla rehabilitācijas plāna izstrādi, kas ļauj piesaistīt ne tikai pacientus ar hroniskām slimībām, bet arī subakūtu rehabilitāciju, kas sākas jau pirmajā mēnesī pēc saslimšanas, piemēram, ar insultu u.c. slimībām. Lai veicinātu medicīnas tūristu piesaisti, ir aktīva sadarbība ar slimnīcām un ārstiem Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. valstīs, kā arī ārvalstu tūrisma kompānijām. Reizi gadā kūrorta centrs aicina Vācijas tūrisma operatorus t.s. infotūrē, tiek rīkotas bizness biznesam (B2B) apmācības par rehabilitācijas centra pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sakret Holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu

Lelde Petrāne, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru