No garāžas ērmiem frīkbaikiem līdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgotiem trīsriteņiem. Jau ceturto gadu Latvijā tiek ražoti trīsriteņi Transformer – Hopp, kas ir pielāgoti dažāda vecuma cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī senioriem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
«Uzņēmums DIZZ produktu ir izstrādājis, konsultējoties ar fizioterapeitiem un rehabilitologiem, kā rezultātā trīsriteņi ir droši, ergonomiski un stabili, piemēroti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,» stāsta SIA DIZZ trīsriteņu projekta Hopp vadītāja Madara Makare, piebilstot, ka pēdējās sezonas pieredze liecina šādus trīsriteņus izvēlas arī cilvēki bez īpašām vajadzībām, piemēram, cilvēki, kas nav iemācījušies braukt ar trīsriteni, un jaunās māmiņas, kuras jūtas stabilāk, vedot mazuļus. SIA DIZZ ar šiem trīsriteņiem startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Inovatīvākais produkts.
«SIA DIZZ vadītājs Edgars Spridzāns ir viens no tiem cilvēkiem, kas Latvijā aizsāka un attīstīja ērmu riteņu jeb frīkbaiku (freak bike) kustību, izgatavojot neparastus, oriģināla izskata braucamrīkus, izmantojot vecu divriteņu detaļas, lūžņus, metāla cauruļu atgriezumus un jebkādus citus krāmus. Šādam braucamrīkam pirmajā vietā ir radoša ideja un oriģinalitāte. Būtībā tā ir kinētiskās enerģijas vadīta skulptūra, kas funkcionē kā parasts divritenis. Pie Edgara vērsās puisis, kuram bija kājas protēze, un vaicāja par iespēju izgatavot kādu īpašu, viņam piemērotu, braucamo. Tad arī tapa pirmie garāžas varianti,» atceras Madara Makare.
2010. gadā SIA DIZZ startēja Laikmetīgās mākslas centra projektu konkursā Brigāde un saņēma grantu 7,1 tūkstoša eiro apjomā. «Pirmais grants deva iespēju iepirkt pirmās iekārtas, izveidot pirmos prototipus. No sākuma mums likās – nu, kas tad tur daudz ir darāms, paņemam divriteni, pieliekam tam klāt trešo riteni un – aidā! – viss ir gatavs, bet tā nebūt nebija, tas viss izrādījās tehniski daudz sarežģītāk. Ļoti svarīga ir ergonomija, cik augsts ir rāmis, cik tas ir plats, vai ritenis apgāzīsies, neapgāzīsies, vai būs pietiekami drošs. Pirmie prototipi, kurus mēs izstrādājām, šobrīd vairs nav tie, kurus mēs ražojam. Pirmais gads bija inženiertehnisks, veicām visādus eksperimentus, kā atrast pareizās proporcijas, lai ritenis būtu maksimāli drošs, lai mēs varētu atdot tos bērniem un mūsu sirdis būtu mierīgas, ka viss ir pareizi izdarīts, viss ir kārtībā,» stāsta M. Makare.
Parasti sociālo uzņēmējdarbību uzskata par nodarbinātības problēmu risināšanu, taču DIZZ savā ziņā esot outsaideri, jo ir ražotāji. Tas nav bizness tradicionālajā izpratnē, saka M. Makare. «Mēs sevi saucam par sociālajiem uzņēmējiem,» viņa turpina.
Visu rakstu Ar trīsriteni sociālajā biznesā lasiet pirmdienas, 27. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (14. lpp.)!