Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Šobrīd ir radusies situācija, ka māmiņas, kuras bērna kopšanas atvaļinājuma laikā dibina savu uzņēmumu, zaudē pabalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tajā brīdī, kad bērna kopšanas atvaļinājumā esoša jaunā māmiņa nolemj dibināt savu uzņēmumu un Uzņēmumu reģistrā to reģistrē, viņa zaudē bērna kopšanas atvaļinājuma pabalstu. Tas pats attiecas uz situāciju, ja esi bezdarbnieks – tiklīdz nodibini uzņēmumu, zaudē pabalstu, jo nevari būt vienlaikus bezdarbnieks un uzņēmuma īpašnieks,» stāsta Guna Bīlande, veselības centra ReCure dibinātāja. Kad viņa 2010. gadā dibināja savu pirmo uzņēmumu, viņa nonāca tieši šādā situācijā. Nesen viņai ar draudzeni, kura pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bija biznesa ideja, kas nozīmē, ka, kopīgi dibinot uzņēmumu, draudzene finansiāli ir zaudētāja vai arī G. Bīlandei būtu jāuzņemas viss risks. Tāpēc uzņēmēja uzskata, ka mammām, kuras ir mājās ar bērnu un izlemj sākt savu biznesu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, vajadzētu ļaut to darīt, nezaudējot pabalstu. Visbiežāk cilvēki nodibina uzņēmumu pirms reālas saimnieciskās darbības sākšanas, un neviens nelolo ilūzijas, ka pirmajā gadā būs ļoti liels apgrozījums. Lielākoties mazajā biznesā pirmie pāris gadu ir vissarežģītākie, un liels apgrozījums un peļņa šajā laikā ir tikai izņēmuma gadījumos. «No vienas puses, tiek mudināts uzlabot demogrāfisko situāciju un laist pasaulē bērnus, bet, no otras puses, tiek rosināts sākt uzņēmējdarbību. Ja mamma var apvienot bērna kopšanu ar sava biznesa veidošanu, tam nevajadzētu likt šķēršļus. Valsts budžets no tā var tikai iegūt, nevis zaudēt. Tomēr šobrīd sanāk tā, ka iniciatīva tiek sodīta. Ļausim mammai veidot savu biznesu un apvienot to ar bērna kopšanu – tas ir veids, kā sieviete var būt ekonomiski aktīva un dzemdēt bērnus. Ja radīsim labus apstākļus biznesam, mums būs jauni uzņēmumi un uzlabosies demogrāfiskā situācija,» uzskata G. Bīlande. Viņa arī piebilst: ja uzņēmumam jau pirmajos mēnešos būs apgrozījums, tad tas var nozīmēt nodokļu maksājumus valsts budžetā.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Vērienīgās metanola rūpnīcas Paldisku pievārtē idejas autors pērn sodīts par finanšu krāpniecību, bet tagad savu biznesa partneri bijušo Igaunijas reģionālo lietu ministru Toivo Asmeru apsūdzējis izspiešanā, vēsta laikraksts "Postimees", norādot, ka projekts var izrādīties sapņu pils.

Šā gada janvārī somu uzņēmējs Juha Mikonens policijā paziņojis, ka ir bezdarbnieks.

Pavasarī Mikonens un Asmers paziņoja par plāniem Paldiskos būvēt miljardu eiro vērtu metanola rūpnīcu. Tolaik tika ziņots, ka viens no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem Igaunijā gatavots vairākus gadus. Abi uzņēmēji pārstāvēja Šveices grupu "Larkwater", kurai, kā stāstīja Mikonens, esot astoņi biroji visā pasaulē un apgrozījums sasniedzot desmit miljardus eiro gadā.

Tomēr pusgadu vēlāk vērienīgais projekts sāk izskatīties pēc sapņu pils, norāda "Postimees".

"Eesti Ekspress" noskaidrojis, ka "Larkwater" ir Mikonenam piederoša kompānija, kurā strādā viens cilvēks, savukārt Igaunijas valsts iestādes sākušas interesēties, vai projekts nav naudas atmazgāšanas mēģinājums.

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Nespēju iedomāties, ka LB Prezidents varētu būt vainojams viņam inkriminētajos noziegumos, sociālajā tīklā Twitter norāda bijušas Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.

«Ja LB Prezidents nav vainīgs, viņam šobrīd nav jāatkāpjas no amata. Tā būtu Latvijas nedraugu uzvara. No KNAB vēlētos redzēt iespējami ātru situācijas risinājumu vienā vai otrā virzienā,» raksta E.Repše.

«Līdz šim ļoti cienu gan manu draugu un kolēģi LB Prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan mūsu tiesībsargājošās iestādes. Tagad grūti iedomāties, ka abi varētu arī turpmāk palikt vienā laivā. Ļoti ceru uz drīzu un izsmeļošu situācijas skaidrojumu tiesiskā ceļā ar faktiem un pierādījumiem,» viņš piebilst.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Atpakaļ skatīties nav jēgas, jo tā, kā bija, vairs nebūs, – viss ir mainījies, ir citi spēles noteikumi. Tagad viss ir aizvērts, un tad jau redzēs, kā būs pēc tam, – varbūt uzreiz būs jālec supervirslīgā, varbūt būs jānokāpj lejā uz Purvciema Ramen. Galvenais ir nepazaudēt sevi un nepārvērsties santīmos, centos.

Tā intervijā Dienas Biznesam teic restorāna 3 pavāri šefpavārs un līdzīpašnieks Mārtiņš Sirmais.

Ēdināšanas nozare viena no pirmajām pandēmijā tika apstādināta. M. Sirmais pauž, ka vecā kārtība nekad vairs neatgriezīsies.

Kā jums iesācies šis gads?

Tāpat kā jebkurš Latvijas valsts pilsonis sekoju līdzi skaistajām preses konferencēm no rīta līdz vakaram. Tas ir viss, ko es reāli drīkstu darīt. Likuma noteiktajā kārtībā.

Saprotu, ka šobrīd vairāk esat pievērsies Ramen Rīga darbībai?

Tas jau mums visu laiku ir bijis eksperimentālais bistro. Bijām Stabu ielā un tad nedēļas laikā uztaisījām arī Purvciemā.

Un kā sokas ar šo biznesu? Kāds ir pieprasījums?

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Jauniešu bezdarbs ekonomiskās krīzes laikā Latvijā trīskāršojās, un Eiropas Savienībā augstāks tas bija tikai Spānijā. Atveseļošanās periodā tas ievērojami samazinājās, un šobrīd Latvijā ir reģistrēti nedaudz vairāk nekā 14 tūkst. bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem, no tiem 60% ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Tipisks jaunietis bezdarbnieks ir sieviete vecumā virs 20 gadiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas iepriekš strādājusi par pārdevēju.

Kopumā valstī vislielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Tas ir saistīts ar aprēķināšanas metodiku – bezdarbnieku skaitu attiecina pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecuma grupā. Ņemot vērā, ka jauniešu vidū daudzi ir ekonomiski neaktīvi (mācās), tad arī ekonomiski aktīvo jauniešu skaits ir daudz mazāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kas ir pabeiguši mācības un strādā.

Jaunieši bezdarbnieka statusā pavada gandrīz divas reizes īsāku laika periodu nekā citi reģistrētie bezdarbnieki, vidējais bezdarba ilgums jauniešiem ir nepilni četri mēneši. Neraugoties uz to, gandrīz 10% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Šie jaunieši faktiski ir uzskatāmi par ekonomiski neaktīviem, jo viņi neiesaistās darba meklēšanā, bet reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu noteiktas sociālās garantijas. Galvenais jauniešu bezdarba cēlonis ir nepietiekams izglītības un prasmju līmenis. Tāpat būtisks ir atbilstošas darba pieredzes tūkums, jo visbiežāk jaunieši iepriekš ir strādājuši mazkvalificētās profesijās. Jāmin arī motivācijas trūkums, ģimenes apstākļi. Jauno bezdarbnieku vidū salīdzinoši daudz ir sieviešu, kuru apgādībā ir mazi bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem, kas neapmeklē pirmskolas izglītības iestādi, tāpēc viņas ir spiestas būt mājās, jo nevar strādāt pilnu darba dienu, bet nepilna laika darba piedāvājumi Latvijā ir ļoti ierobežoti. Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, viens no politikas veidotāju aktuālajiem uzdevumiem ir veikt darbaspēka pieprasījuma prognozes dažādās profesijās, kā arī prasmju pieprasījuma izmaiņas darba tirgū. Ar šo prognožu palīdzību varētu paredzēt, kādās profesijās pieprasījums samazinās, tātad kādu profesiju nodarbinātie nākotnē varētu kļūt par bezdarbniekiem, bet kādās profesijās pieprasījums palielināsies, tādējādi radot iespējas jauniešiem apgūt prasmes, pēc kurām darba tirgū ir pieprasījums.

2017.gada marta sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 79 152, marta beigās – 76 431 reģistrēts bezdarbnieks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2 721 cilvēku, informē NVA.

2017.gada martā Centrālā statistikas pārvalde aprēķināja ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu valstī 2016.gadā. Ņemot vērā aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2017.gada 31.martā bija 8,3%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija Rīgas reģionā – 5,1%, bet augstākais Latgales reģionā – 18,4%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija 9,9 %, Vidzemē – 9,3% un Zemgalē – 8,2%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada marta beigās: Rīgā – 4,8%, Valmierā – 5,2%, Jelgavā – 5,7%, Jūrmalā – 6,8%, Ventspilī – 6,4%, Jēkabpilī – 10,3%, Liepājā – 10,9%, Daugavpilī – 11,8%, Rēzeknē – 15,0%.

Lai pilnveidotu bezdarbniekiem sniedzamos darba meklēšanas atbalsta pasākumus un aktivizētu bezdarbniekus ātrāk atgriezties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, informē LM.

Noteikumu projekts ceturtdien, 13.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Paredzēts jauns atbalsta pasākums bezdarbniekiem – Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ segs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas. Tas nepieciešams, jo profesionālās kompetences atzīšana paaugstina bezdarbnieka iespējas iekārtoties darbā tajā profesijā, kurā iegūta pieredze, bez nepieciešamības apgūt profesionālās izglītības programmas bezdarbnieku apmācību ietvaros.

Lai uzlabotu izglītības sniedzēju apmācību kvalitāti, turpmāk neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei varēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās pēc apmācību programmas noslēguma pārbaudījumus Valsts izglītības satura centrā pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 70% no apmācīto personu skaita.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2016. gada februāra beigās bija 9,2%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bezdarba līmenis palielinājies par 0,1% punktu, informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Februāra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 85 452, bet februāra beigās – 86 581 bezdarbnieks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 1 129 cilvēkiem.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās bija Rīgas reģionā – 5,7%, bet augstākais Latgales reģionā – 19,3%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis februārī bija 11,5%, Vidzemē – 10,0% un Zemgalē – 9,7%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2016. gada februāra beigās: Rīgā – 5,3%, Jūrmalā – 6,2%, Valmierā – 6,7%, Jelgavā – 8,0%, Ventspilī – 8,2%, Jēkabpilī – 11,7%, Daugavpilī – 11,9%, Liepājā – 12,1%, Rēzeknē – 17,4%.

#Iespējams, agrākie sezonas strādnieki ar likuma rīksti aizdzīti peļņā uz citām zemēm vai, diespasarg, uz ēnu ekonomikas valstību.

Iepriekšējie trīs gadi ir zīmīgi ar to, ka bezdarbnieku pabalstiem valsts tērētā summa pārkāpusi simt miljonu eiro atzīmi (salīdzinājumam – 116,2 milj. eiro 2016. gadā un 85,2 milj. eiro 2014. gadā). Tajā pašā laikā var prognozēt, ka pērn samazinājies bezdarbnieku skaits. No statistikas viedokļa – lieliski, taču jāņem vērā, ka sarukums noticis pēc veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos. Iespējams, agrākie sezonas strādnieki ar likuma rīksti aizdzīti peļņā uz citām zemēm vai, diespasarg, uz ēnu ekonomikas valstību, lai izvairītos no gadījumiem, kad darbinieki vienkārši paņem sev valsts apmaksātu garāku vasaras «atvaļinājumu», lai rudenī atkal atgrieztos oficiālā darbā, un tā gadu no gada uz citu nodokļu maksātāju rēķina.

2017. gada aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 76 431 reģistrētais bezdarbnieks, bet aprīļa beigās – 71 705, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 4 726 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2017. gada martu, samazinājies par 0,5% punktiem un aprīļa beigās bija 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,9%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,7%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 9%, Vidzemē – 8,4% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada aprīļa beigās: Rīgā – 4,6%, Valmierā – 4,6%, Jelgavā – 5,4%, Ventspilī – 6,2%, Jūrmalā – 6,5%, Jēkabpilī – 9,6%, Liepājā – 10,4%, Daugavpilī – 11,2%, Rēzeknē – 14,7%.

Darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados saasinās neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, kā arī reģionālās darba tirgus disproporcijas

Šādu situāciju darba tirgū Dienas Biznesam ieskicē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Aizvien aktuālāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums, vienlaikus apgrūtinot vakanču aizpildīšanu arī vienkāršajās profesijās, secina NVA. Turklāt novērojams ilgstošo vakanču skaita kāpums. Taču uz vakanču aizpildīšanu ar viesstrādniekiem NVA nemudina. «Trešo valstu pilsoņu piesaiste vakanču aizpildīšanai norāda uz to, ka aizvien lielāka vērība jāpievērš vakanču un bezdarbnieku salāgošanas procesam, primāri cenšoties mobilizēt brīvos resursus iekšējā darba tirgū, t.i., aizpildīt brīvās darba vietas ar reģistrētajiem bezdarbniekiem,» Dienas Biznesam situāciju komentē NVA.

Cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba, paredzēta virkne atbalsta pasākumu, kas veicinās bezdarbnieku motivāciju, kā arī iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā.

Aktivitātes īstenos Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ietvaros, informē Labklājības ministrija (LM).

LM veiks izmaiņas pasākuma Komersantu nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana nosacījumos, paredzot, ka atbalstu reģionālajai mobilitātei varēs saņemt arī tie nodarbinātie, kuri nodibinājušu dienesta attiecības un uzsākuši darbu publiskā sektora iestādē. Līdz šim šāda iespēja bija paredzēta tikai, uzsākot darbu pie komersanta.

To paredz otrdien, 29.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

#Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara.

Lai arī statistikas dati liecina, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir apmēram 8%, reāls bezdarbs praktiski nepastāv, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Viņš skaidroja, ka lielākoties Latvijā ir ilgstoši bezdarbnieki, īpaši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir apmēram 16%. Tas nozīmē, ka tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam darba tirgū, iespējams, trūkst prasmes. Daļa darbinieku ir ēnu ekonomikā, tāpat ir cilvēki, kas nemaz negrib strādāt. «Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara. Tādejādi bezdarbs nemaz neeksistē,» teica Sauka.

Oktobra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 74 357, bet oktobra beigās – 74 053 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 304 cilvēkiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri nav mainījies un bija 7,9%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija Rīgas reģionā – 5,1%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,3%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī bija 9,5%, Vidzemē – 8,6% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2016. gada oktobra beigās: Rīgā – 4,9%, Valmierā – 5,3%, Jelgavā – 5,7%, Jūrmalā – 6,3%, Ventspilī – 6,4%, Jēkabpilī – 9,0%, Daugavpilī – 10,7%, Liepājā – 10,7%, Rēzeknē – 15,2%.

Oktobrī pastāvīgā darbā iekārtojušies 4 926 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Oktobra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 5 595 aktuālās brīvās darba vietas.

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.