Enerģētika

Elektrības tirgus saka – neinvestējiet

Līva Melbārzde, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

«Pie tik zemas elektrības tirgus cenas, nav iespējams rentabli uzbūvēt jaunas ražošanas jaudas». To intervijā DB atzīst Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve, sakot, ka elektrības cenai būtu jābūt vismaz par 50% augstākai, lai atmaksātos jaunu staciju būvniecība.

Kādi pašlaik ir Eesti Energia investīciju projekti?

Aulepa spēkstacijai pašlaik ir pieņemts lēmums par pirmā 300 megavatu (MW) bloka būvniecību 640 milj. eiro vērtībā. Iespējams, tiks būvēts arī vēl otrs bloks, taču par to lēmums vēl nav pieņemts. Esam investējuši vairāk nekā 100 MW vēja parkos, izvērtējam vēl dažas vēja enerģijas ražošanas iespējas, tomēr jāatzīst, ka no atjaunojamo enerģiju subsīdiju viedokļa vēja parkiem limits pašlaik Igaunijā ir izsmelts. Līdz ar to tuvākajā nākotnē, visticamāk, jaunu investīciju šajā jomā nebūs. 222 milj. eiro esam investējuši Enefit 280 jaunajā eļļas ražotnē no degslānekļa. Ļoti nozīmīgas ir arī 108 milj. eiro veiktās investīcijas mūsu degslānekļa spēkstaciju atsērošanas iekārtās, kas ļaus mums veiksmīgi turpināt darbu atbilstoši ES vides normām. Līdz ar to visas runas par to, ka mums savas ražotnes vides apsvērumu dēļ tuvāko gadu laikā būtu jāslēdz, neiztur kritiku.

Eesti Energia Igaunijā reizēm tiek kritizēta, jo uzņēmums salīdzinoši daudz investē ārzemēs, tādējādi apdalot savu mājas tirgu. Kā tad īsti ir?

Jārunā par faktiem. Pēdējos piecos gados mūsu kopējās investīcijas pārsniedza 1,6 miljardus eiro, taču investīcijas ārzemēs ir tikai ap 50 milj. eiro. Līdz ar to piecu gadu laikā tas ir mazāk nekā 2% no kopējā investīciju apjoma. Absolūti lielākā daļa ir investēta Igaunijā, un pērn ekspluatācijā tika nodots arī mūsu investīciju projekts Latvijā – Valkas biomasas koģenerācijas stacija. Jā, mums ir investīcijas Jūtas štatā ASV un Centrālāzijā – Jordānijā, taču mums ir tik apjomīga pieredze degslānekļa izmantošanā, ka būtu muļķīgi šo pieredzi arī globālā mērogā neizmantot. Degslāneklim ir ļoti liels potenciāls, jo tajā esošās eļļas apjomi pasaulē aptuveni četras reizes pārsniedz naftas apjomus.

Igaunijā nav vienota viedokļa par to, vai Eesti Energia ir nepieciešams veikt tik lielas investīcijas jaunās enerģijas ražotnēs.

Jā, par to ir atšķirīgi viedokļi ļoti vienkāršu iemeslu dēļ. Pašlaik investīcijas jaunās elektrības ražotnēs nav īpaši konkurētspējīgas pret elektrības tirgus cenu. Lai tās atmaksātos, elektrības tirgus cenai vajadzētu būt ievērojami augstākai, turklāt tas tā ir visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mazās HES gatavas augt

Dienas Bizness, 03.12.2013

Dobeles HES izbūvēta 1999. gadā pilnībā no jauna, HES atrodas pie Dobeles ūdenskrātuves pretī fabrikai Spodrība.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Investējot 105 miljonus eiro, Igaunija nešķirotos atkritumus sadedzinās spēkstacijā

Gunta Kursiša, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eesti Energia Iru spēkstacijā Igaunijā ir atklājis koģenerācijas bloku, kurā kā kurināmais tiks izmantoti nešķiroti sadzīves atkritumi. Kopējās investīcijas šajā projektā veido 105 miljonus eiro, informē Eesti Energia pārstāvji.

Spēkstacijā varēs pārstrādāt līdz divām trešdaļām Igaunijā radīto nešķiroto sadzīves atkritumu, vienlaikus ražojot elektroenerģiju un nodrošinot siltumu Tallinas un Mārdu pilsētu iedzīvotājiem.

Tiek paredzēts, ka līdz ar jaunā atkritumu pārstrādes bloka palaišanu Iru spēkstacijā, Igaunijā ievērojami samazināsies poligonos noglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Turpmāk atkritumi galvenokārt tiks novirzīti elektroenerģijas un siltuma ražošanai.

«Igaunijai atkritumu dedzināšanas bloks Iru spēkstacijā ir pilnīgi jauns risinājums, gan no enerģētikas, gan arī no atkritumu apsaimniekošanas perspektīvas,» skaidro Sandors Līve (Sandor Liive), Eesti Energia valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Igaunijā šī ir pirmā reize, kad atkritumus sāk izmantot kā kurināmo, tā vietā, lai uzkrātu tos poligonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas pamatprincipu sabrukums Latvijas enerģētikas sistēmā

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši tiek runāts, ka Latvijā attiecībā uz visām patērētāju grupām jāievieš brīvā elektroenerģijas tirgus principi. Plānots, ka no šā gada 1. septembra tas brīnums tiešām notiks. Turklāt Latvijas gadījumā brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiešām būs liels brīnums.

Protams, nepieciešamā likumdošanas bāze, kas bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai brīvā tirgus ieviešanai, Saeimā joprojām nav guvusi akceptu, bet tas mūsu valstī, kā zināms, ir sīkums – gan jau pēdējā brīdī izdarīs, un skaitīsies, ka pie mums šajā jomā viss ir labākajā kārtībā. Interesantākās ir iespējamās sekas, kādas var sagaidīt mājsaimniecības pēc 1. septembra. Vispirms jau jāteic, ka iedzīvotājiem jābūt modriem, lai nepalaistu garām brīdi, kad stāsies spēkā attiecīgie noteikumi, jo principā jau nākamajā brīdī katras mājsaimniecības pienākums būs apzināt, domājams, septiņus elektroenerģijas tirgotājus, lai noskaidrotu, kurš ir ar mieru piegādāt elektrību lētāk, un ar to arī noslēgt līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena bijusi par piektdaļu zemāka nekā pērn

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena šī gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pagājušajā gadā, ir bijusi gandrīz par piektdaļu zemāka, atsaucoties uz elektroenerģijas vairumtirgus biržas Nord Pool Spot statistiku, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī brīža tirgus tendences liecina, ka arī nākamajos četros mēnešos elektroenerģijas biržas cenas saglabās pirmajā pusgadā iezīmēto tendenci un nepārsniegs pagājušā gada vairumtirdzniecības cenas.

Augustā elektroenerģijas cena vairumtirgus biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,4 EUR/MWh. Lai arī kopš šī gada marta, kad elektroenerģijas cena sasniedza vēsturiski zemāko vērtību kopš biržas darbības uzsākšanas Latvijā un bija 32,22 EUR/MWh, ir novērots pakāpenisks vairumtirdzniecības cenu kāpums, elektroenerģijas cenas joprojām saglabājas zemākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Augustā elektroenerģijas cena ir par 16,1% zemāka par iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Ja gada sākumā cenu kritumu ietekmēja siltais laiks un fakts, ka pali sākās martā, tad vasarā cenas pieaugumu noteica zemā ūdens pietece Daugavā, samazinot HES saražotās elektroenerģijas apjomu un palielinot citu – dārgāku elektroenerģijas avotu īpatsvaru, kā rezultātā vairumtirgū cenas vasaras mēnešos pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis samazinājies

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis pazeminājās par 0,7%, eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,9%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,4%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums siltumapgādē, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī šķiroto materiālu pārstrādē.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3%, eksportētajai produkcijai - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo elektrību Igaunijā pārdos par 6% lētāk nekā Latvijā

Nozare.lv, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo piedāvājums elektroenerģijas daļai Igaunijā ir par aptuveni 6% lētāks nekā Latvijā, informē uzņēmumā.

Tas tiek skaidrots ar to, ka elektroenerģija tiek piegādāta no elektroenerģijas biržas Igaunijas cenu apgabala. Latvijā elektrība esot dārgāka tāpēc, ka starp Igauniju un Latviju ir tehniski pārvades ierobežojumi, kas sadārdzina elektroenerģijas cenas vasaras un rudens mēnešos.

Piemēram, 2013.gadā no jūnija līdz decembra beigām Latvijā un Lietuvā vidējā "Nordpool Spot" biržas cena bija par 18% augstākā nekā Igaunijā. Latvenergo prognozē, ka šāda atšķirība varētu saglabāties gan šogad, gan nākamgad, bet 2016.gadā, kad plānots pabeigt Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumu, šīm cenām vajadzētu vairāk tuvināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas palielinājušās

Žanete Hāka, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 0,7%, bet eksportētajai samazinājās par 0,3%; tajā skaitā eksportam uz eiro zonas valstīm - par 0,7%, bet eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm cenas nemainījās. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,5%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,74 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,39 procentpunktiem). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai - par 0,4 %. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saruka par 0,8 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī pārtikas ražošanā.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,8 %, eksportētajai produkcijai – par 2,4 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportēts par pusprocentu dārgāk

Mārtiņš Apinis, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,5%, , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1,3%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,1%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 3,8%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 3,1%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 2,9%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 3,7%, bet eksportētajai - par 1,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 6,9%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,4%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 2,3%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 21,0%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu samazinājumam metālu ražošanā (par 5,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ražotāju cenas pērn augušas par 3,7%

Mārtiņš Apinis, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējo līmeni ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 5,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,8%.

Vislielākie cenu kāpumi bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 12,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 9,6%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,8%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,2%).

Decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pēdējo mēnesi ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,6%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas nedaudz sarukušas

Žanete Hāka, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenas samazinājās par 0,8%. Eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 0,6%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,8%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī cenu palielinājums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Martā, salīdzinot ar 2014. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pazeminājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,1%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,5%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas jūnijā nedaudz pieaugušas

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%.

Nozīmīgākais cenu kāpums galvenokārt siltumenerģijas realizācijas cenas pieauguma dēļ bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1,6% un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 0,5%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā - par 1,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 1% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē - par 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā novembrī palielinājās par 0,3 %

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportētajai produkcijai – par 0,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,4 %, eksportētajai produkcijai - par 0,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 1,2 %. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,7 procentpunktiem), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šomēnes pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme no pašvaldības saņems dotācijas vēl 7 milj. Ls apmērā. Tad kopumā šogad Rīgas satiksmei no pašvaldības piešķirtas dotācijas 63,29 milj. Ls.

Uzņēmums šo gadu plāno beigt ar stabiliem finanšu rādītājiem, teikts paziņojumā, kurā arī norādīts, ka šo gadu Rīgas satiksme plāno pabeigt ar zaudējumiem 1,56 milj. Ls. Tas gan ir krietni mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad zaudējumi sasniedza 5,48 milj. Ls, bet 2011.gadā tie bija 3,19 milj. Ls. Pēdējo reizi ar peļņu Rīgas satiksme strādāja 2009. gadā, kad tā bija 0,67 milj. Ls.

Kopējais neto apgrozījums Rīgas satiksmei 2013.gadā plānots 103 milj. Ls apjomā, ko veidos jau minētās Rīgas domes piešķirtās dotācijas 63,29 milj. Ls apjomā, valsts dotācijas 3,64 milj. Ls un paša uzņēmuma nopelnītais. Rīgas satiksme gan norāda, ka izdevumi pieauguši vairākās būtiskās pozīcijās, piemēram, elektroenerģija, degviela, administratīvās izmaksas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas gada laikā augušas par 1,2%

Žanete Hāka, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,1%, bet eksportētajai – par 2,4%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas palika nemainīgas, bet eksportētajai produkcijai tās samazinājās par 0,3%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs, savukārt eksportētajai produkcijai – samazinājās par 0,3 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,7 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un elektroenerģijā.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,7 % un eksportētajai produkcijai – par 2,5 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 2,0 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīmija un metāli kāpina ražotāju cenas

Mārtiņš Apinis, 21.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,9%), metālu ražošanā (par 3,7%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,4%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 1,4%).

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējā ražotāju cenu līmenī bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,4%) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 5,6%).

Gada laikā, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 2,9%, bet eksportētajai - par 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru