Enerģētika

Elektroenerģijas iepirkums iesaka neatlikt uz pēdējo brīdi

Elīna Pankovska, 12.12.2012

Jaunākais izdevums

Līguma noslēgšanu par elektroenerģijas piegādi labāk neatlikt uz pēdējo brīdi, jo tad paliek maz laika, lai uzņēmums varētu izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, un beigās ir jāņem to, ko piedāvā tirgotāji, Dienas Biznesa Enerģētikas forumā 2012 norādīja Prudentia energy markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš norāda, ka darbs pie izvēles būtu jāuzsāk jau vismaz gadu iepriekš, lai būtu iespēja izvēlēties izdevīgo piedāvājumu. Kā vēl vienu kļūdu R. Samtiņš min to, ka, veicot iepirkumu, tiek salīdzināti dažādu periodu piedāvājumi, jo elektroenerģijas cenas dažādos periodos atšķiras. Īpaša vērība šim jāpievērš gadījumos, kad elektroenerģijas tirgotājs uzņēmumam piedāvā nestandarta līguma periodus. Savukārt cenu noteikšanas veids jāizvēlas atbilstoši zināšanām par tirgu.

Kopumā uzņēmumam plānojot elektroenerģijas iepirkumu būtu jāizvēlas, uz cik ilgu laiku līgumu plānots slēgts, nākamais solis būtu cenu fiksēšanas veids (fiksētas cenas, SPOT cenas vai finanšu instrumenti), kā arī cik bieži uzņēmums vēlas saņemts cenu aptaujas.

R. Samtiņš arī piebilst, ka nav svarīgi, no kā pirkt elektroenerģiju, bet gan svarīgāk ir, kad un kā tiks fiksētas elektroenerģijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus, kas paredz, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa apmēram 850 000 mājsaimniecībām būs iespēja kļūt par aktīviem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un pirkt elektrību brīvajā tirgū, izvēloties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Savukārt tiem lietotājiem, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju vai izskatīt citus piedāvājumus, esošie līgumi nebūs jāpārslēdz.

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā un lielāka tirdzniecības piedāvājumu izvēle, iespējas lietotājiem saņemt vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un tirgotājam sagatavot piedāvājumu atbilstoši katra lietotāja elektroenerģijas patēriņa raksturam.

Atvērta tirgus apstākļos vairs nepastāvēs regulēti elektroenerģijas tarifi, bet tirgotāji piedāvās lietotājiem dažādus elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumus, no kuriem lietotājs varēs izvēlēties sev izdevīgāko, vienojoties ar tirgotāju par elektroenerģijas cenu un citiem tirdzniecības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena bijusi par piektdaļu zemāka nekā pērn

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena šī gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pagājušajā gadā, ir bijusi gandrīz par piektdaļu zemāka, atsaucoties uz elektroenerģijas vairumtirgus biržas Nord Pool Spot statistiku, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī brīža tirgus tendences liecina, ka arī nākamajos četros mēnešos elektroenerģijas biržas cenas saglabās pirmajā pusgadā iezīmēto tendenci un nepārsniegs pagājušā gada vairumtirdzniecības cenas.

Augustā elektroenerģijas cena vairumtirgus biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,4 EUR/MWh. Lai arī kopš šī gada marta, kad elektroenerģijas cena sasniedza vēsturiski zemāko vērtību kopš biržas darbības uzsākšanas Latvijā un bija 32,22 EUR/MWh, ir novērots pakāpenisks vairumtirdzniecības cenu kāpums, elektroenerģijas cenas joprojām saglabājas zemākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Augustā elektroenerģijas cena ir par 16,1% zemāka par iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Ja gada sākumā cenu kritumu ietekmēja siltais laiks un fakts, ka pali sākās martā, tad vasarā cenas pieaugumu noteica zemā ūdens pietece Daugavā, samazinot HES saražotās elektroenerģijas apjomu un palielinot citu – dārgāku elektroenerģijas avotu īpatsvaru, kā rezultātā vairumtirgū cenas vasaras mēnešos pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums līdz 2014.gada 1.aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, informēja EM.

No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

«Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Mūsu piedāvājums paredz, ka daļa Latvenergo peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā, tiek novirzīta īpašā fondā, kas kompensē subsidētās elektroenerģijas ražotājiem starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības cenu tirgū. Līdz ar to tiktu OIK tiktu saglabāta esošajā līmenī. Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014.gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,» uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas-Lietuvas kabeļa NordBalt darba sākšana veicinājusi elektroenerģijas cenu kritumu Latvijā

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

LETA, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018.gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, Vienotībai esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Cenu pieaugums vasarā skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā

Žanete Hāka, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību, skaidro Konkurences padome (KP).

Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām, norāda KP. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm), uzsver padomes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā, kopš visi Latvijas uzņēmumi iegādājas elektrību atvērtajā tirgū, elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās.

Dažādu elektroenerģijas ražošanas un piegādes faktoru pozitīvas attīstības rezultātā Baltijā un Skandināvijā vidējā Nord Pool Spot biržas cena Latvijas reģionā šogad ir samazinājusies par 18,6%, liecina elektroenerģijas tirgotāja Enefit apkopotā tirgus informācija. Kopš gada sākuma par aptuveni 10% samazinātas arī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu prognozes, kas ir spēcīgs signāls patērētājiem - pievērst uzmanību cenu līmenim, slēdzot jaunu līgumu viena vai vairāku gadu periodam.

Elektroenerģijas tirgus uzņēmumiem Latvijā ir pilnībā atvērts kopš 2012. gada 1. novembra, kad biržas cenas svārstījās ap 50 eiro par megavatstundu. Visu šo gadu laikā elektroenerģijas tirgus situācija Baltijā un Skandināvijā ir uzlabojusies, un cenas pastāvīgi samazinās. Pērnā gada nogalē vidējā elektroenerģijas cena 2015. gadam tika prognozēta 44-45 eiro/MWh robežās, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā elektroenerģijas cena biržā ir ievērojami zemāka un sasniedz 39,7 eiro/MWh. Tas ir 18.6% kritums salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, kad vidējā biržas cena bija 48,8 EUR/MWh. Tāpēc šobrīd visizdevīgākajā situācijā ir uzņēmumi, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītos līgumus, jo tie šo cenu kritumu izjūt vislabāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Enerģētikas tirgotāji: Problēmas Latvijas elektroenerģijas tirgū apdraud tā funkcionēšanu

Žanete Hāka, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen izskanējušie paziņojumi par elektroenerģijas pārvades izmaksu uz Igaunijas-Latvijas robežas radītajām problēmām un to izraisīto Enefit lēmumu pārtraukt elektroenerģijas pārdošanu ir nopietns signāls samilzušajām problēmām Latvijas elektroenerģijas tirgū, norāda Baltic Energy Services rīkotājdirektors Kaido Veldemans.

Esošā situācija apdraud tālāku Latvijas atvērtā tirgus funkcionēšanu un konkurences attīstību tajā, liedzot jauniem tirgotājiem piedāvāt savus pakalpojumus vietējiem patērētājiem.

«Mēs kā elektroenerģijas tirgotāja 220 Energia pārstāvis Latvijas elektroenerģijas tirgus attīstībā saskatam vairākus satraucošus signālus, kas var rezultēties zemā mazumtirdzniecības konkurences līmenī. Jau pirms gada SIA Baltic Energy Services (iepriekš SIA Enerģijas Avots) nolēma pārtraukt piedāvāt līgumus ar fiksētu elektroenerģijas cenu. Arī mūsu lēmuma pamatā bija finanšu instrumentu trūkums cenu risku kontrolei, kas saistīti ar Igaunijas un Latvijas pārrobežas starpsavienojuma izmantošanu, lai piekļūtu Ziemeļvalstu tirgum,» saka K. Veldemans. Viņš uzsver, ka pastāvošā situācija atspoguļojas paaugstinātās elektroenerģijas cenās Latvijas patērētājiem. Pašlaik ir kritiski svarīgi ieviest finanšu instrumentus, kas ļautu prognozēt elektroenerģijas pārvades izmaksas līdz vienu gadu ilgam periodam, jo tieši šāds ir populārākais elektroenerģijas iegādes līgumu periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM: elektroenerģijas tirgus pilnībā jāatver 2013. gada septembrī

Gunta Kursiša, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina pabeigt Latvijas elektroenerģijas tirgus atvēršanu līdz 2013. gada 1. septembrim, teikts EM paziņojumā.

«Lai to paveiktu sekmīgi un efektīvi, jāņem vērā tirgus prognozes, jo elektroenerģijas tirgus Latvijā ir izteikti sezonāls ar būtiskām cenu svārstībām vasaras-ziemas mēnešos, tāpēc jāveido maksimāli izdevīgāki apstākļi tirgus jaunpienācējiem. Tāpat līdz šim laikam būs iegūta Igaunijas pieredze tirgus atvēršanā mājsaimniecībām, kas Latvijai var būtiski palīdzēt pilnīgas tirgus atvēršanas procesā,» norādīts ministrijas paziņojumā.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka cena, par kādu tirgus dalībnieki varēja pirkt elektroenerģiju, kopumā ir bijusi līdzīga vai zemāka par regulētajos tarifos iekļauto elektroenerģijas cenu un pēdējās garantētās piegādes cenu. Līdz ar to var prognozēt, ka arī nākamajā periodā biržas cenas gada griezumā varētu saglabāties līdzīgas, tādēļ kļūšana par tirgus dalībniekiem neradīs papildu finansiālo slogu lietotājiem, norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nedēļas griezumā zemākā elektroenerģijas cena Baltijā bijusi Latvijā

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsā laika un relatīvā sausuma ietekmē aizvadītās nedēļas pirmajā pusē elektroenerģijas cenas paaugstinājās, savukārt nedēļas otrajā pusē bija vērojams cenu pakāpenisks samazinājums līdz ar mērenāku laikapstākļu atgriešanos, informē AS Latvenergo.

Nedēļas griezumā zemāko elektroenerģijas cenu uzrādīja Latvija, kur vidējā nedēļas cena bija 33,73 EUR/MWh, pieaugot par 7 % pret iepriekšējās nedēļas līmeni. Igaunijā savukārt cena sasniegusi 33,84 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena pieaugusi par 12 % un sasniegusi 35,2 EUR/MWh.

Zemo cenu Latvijā galvenokārt veicināja straujais izstrādātās elektroenerģijas pieaugums – Rīgas TEC izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas apjomu, sasniedzot 42 GWh, un būtiskais ūdens līmeņa un ūdens pieteces kāpums Daugavā nodrošināja ievērojamu Daugavas HES darbības pieaugumu – saražotas 154 GWh elektroenerģijas, kas ir par 80% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kā arī pārsniedz kopējo Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No gāzes un elektrības tirgotāju reģistriem izslēgti 89 komersanti

Armanda Vilcāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo nopelnījis 20,2 miljonus latu, kas ir aptuveni divas reizes mazāka nekā pirms gada, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Rezultātus negatīvi ietekmējuši tādi apstākļi kā elektroenerģijas iepirkuma cenas pieaugums mazumtirdzniecības klientu apgādei līdz ar pastāvošiem pārvades ierobežojumiem un zemāku ūdens aizpildījumu Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju rezervuāros, elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 9% rūpniecības sektorā Latvijā, no elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas apjoma (+44%) un izmaksu pieaugums, kā arī zaudējumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā.

Kopumā pirmā pusgada zaudējumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu ir novērtēti 11,5 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Turpmāk elektroenerģijas cenu Latvijā vairāk ietekmēs faktori Skandināvijā

Rūta Lapiņa, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas cenas ir kļuvušas ļoti tuvas Skandināvijas elektroenerģijas cenām, tādējādi noslēdzot cenu izlīdzināšanās periodu reģionā. Turpmāk Latvijas elektroenerģijas cenu vairāk ietekmēs tieši faktori Skandināvijā, tai kļūstot dinamiskākai, informē Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.

«Cenu izlīdzināšanās ar Skandināviju stiprina Latvijas konkurētspēju. Salīdzinoši, ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40 %, tad 2017. gadā šī starpība ir sarukusi līdz 5 %. Tādējādi tas ir pozitīvs devums Latvijas tautsaimniecībai, palielinot to energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem elektroenerģija ir būtisks ražošanas resurss,» atzīmē AS «Latvenergo» Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

«Vienlaicīgi jāuzsver, ka iepriekšējo gadu tendences var radīt maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazinās un tā tam vajadzētu turpināties,» turpina U. Mucinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Regulators elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitātē konstatējis pirmos trūkumus

Žanete Hāka, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu elektroenerģijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sākusi mērīt elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti raksturojošos parametrus, informē SPRK.

Regulators, veicot pirmos mērījumus, konstatējis trūkumus, kuri pārsvarā jau novērsti, kā arī apzinājis vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam.

«Šis ir pirmais solis, ko mēs kā atbildīgā institūcija esam spēruši, lai veicinātu elektroenerģijas pakalpojumu kvalitātes attīstību Latvijā. Pirmie mērījumu rezultāti atklāj tās lietas, kas ir jāsakārto gan attiecībā uz apgādes nepārtrauktību, gan attiecībā uz kvalitātes rādītājiem, kas noteikti likumdošanā ietvertajā standartā. Savukārt nākotnē plānojam jau veikt plašāku salīdzinošu analīzi par nepieciešamajiem kvalitātes uzlabojumiem ilgtermiņā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā arī paplašināt jau esošo vērtēšanas kritēriju mērogu,» stāsta regulatora padomes loceklis Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK: Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā nedaudz pieaugusi

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā pieauga par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un pakāpās līdz 46,11 eiro/MWh Latvijā un 46,3 eiro/MWh Lietuvā, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu pamatā veicināja par 5% zemāks Lietuvas saražotās elektroenerģijas apjoms, kā arī augstāks vispārējais elektroenerģijas cenu līmenis Skandināvijā. Elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā kopumā svārstījās no 26,08 eiro/MWh līdz 63,59 eiro/MW, un kopējo cenu līmeni stabilizēt palīdzēja arī efektīva Rīgas termoelektrostaciju darbība.

Savukārt Igaunijā pagājušajā nedēļa vidējā elektroenerģijas tirgus cena biržā pieauga par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 30,93 eiro/MWh. Cenu pieaugumu Igaunijā pilnībā noteica Somijas elektroenerģijas cenu dinamika, jo cenas abās valstīs saglabājas identiskas visās stundās jau otro nedēļu pēc kārtas. Turklāt pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Somijas uz Igauniju jau otro nedēļu bija 1000 MW. Kopumā elektroenerģijas cenas Somijā un Igaunijā svārstījās no 20,09 eiro/MWh līdz 53,07 eiro /MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru