Faniopolē ražotie vilcieni pasažieru pārvadātāja Aeroexpress kapacitāti kāpinās par 30–40%

Kamēr Latvijā pēc kārtējā izgāztā konkursa atsākas runas par to, ka šeit tomēr varētu ražot (komplektēt) jaunus pasažieru vilcienus, Šveices un Baltkrievijas kopuzņēmuma Stadler Minsk (SM) rūpnīcas būvniecība tuvojas noslēguma fāzei, un tajā jau izgatavo divstāvu pasažieru vilcienus Maskavas dzelzceļa operatoram Aeroexpress (savieno pilsētas centru ar trim starptautiskajām lidostām), DB norāda SM Reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Dina Kazakeviča. Pēc kompleksas pārbaudes un sertifikācijas Krievijā pirmo vilcienu plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada jūnijā, bet pēdējo – gadu vēlāk.

Pārvadās vairāk

SM ir šveiciešu Stadler Rail AG (60%) un baltkrievu Belkommunmash (40%) kopuzņēmums, kurā plānots ieguldīt ap 50 miljoniem ASV dolāru, un tajā sākotnēji varēs saražot 18 Flirt un Kiss tipa vilcienus gadā, bet vēlāk kapacitāte pieaugs līdz 30 vilcieniem, 100 tramvajiem, vēsta Belta.by.

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Apkopojot datus par Latvijas lielāko sabiedrisko attiecību aģentūru 2006. gada neto ieņēmumiem, redzams, ka no lielāko desmitnieka pazudusi tikai viena kompānija - monde PR. Savukārt runājot par šo gadu, nozares pārstāvji prognozē iekšējo komunikāciju nozīmes pieaugšanu.

PR aģentūras Mediju tilts saglabājusi lielākās PR aģentūras titulu pēc neto ieņēmumiem un apgrozījuma. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Laura Minskere norāda, ka uzņēmuma izaugsmi pagājušajā gadā ietekmēja trīs galvenie faktori: pirmkārt, pieprasījuma pieaugums pēc PR pakalpojumiem nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, otrkārt, aģentūras spēja būt pirmajiem jaunu un efektīvu interneta komunikācijas veidu nodrošināšanā un, treškārt, līdzšinējās pieredzes būtiskā loma jaunu klientu piesaistē.

Prognozētot nozares attīstības tendences Minskere norādīja, ka Latvijā turpināsies mainīties mediju vide, būtiski palielinot interneta mediju lomu sabiedriskā viedokļa veidošanā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas SIA L-Ekspresis dalībnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

SIA Transtrade Riga, kuram uzņēmuma daļas piederējušas jau kopš 2008.gada jūnija, vietā par jauno SIA L-Ekspresis īpašnieku kļuvis jūlijā reģistrētais SIA Rail-Invest.

Jāteic, ka gan SIA L-Ekspresis, gan tā pašreizējam un līdzšinējam īpašniekam ir viena juridiskā adrese. Kalna ielā 68, Rīgā savulaik juridiskā adrese bijusi nu jau likvidētajiem SIA Livonija-1, SIA El El, SIA Universal Serviss Grupa un SIA Vagons.

Kā norādīts iepriekš, SIA Rail Invest reģistrēts 19.jūlijā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS Lex Invest.

2014. gadā Latvijā visvairāk pirktie lietoto automobiļu modeļi ir Volkswagen Passat, Audi A4 un Volkswagen Golf. Savukārt vislabāk pirkto jauno automobiļu virsotni iekarojis Škoda Yeti, liecina transporta sludinājumu portāla LATAUTO.lv un Autotyrimai apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, pagājušajā gadā tika iegādāti 2728 Volkswagen Passat (par 90 vienībām jeb par 3,4% vairāk), 2620 Audi A4 (par 182 vienībām jeb par 7,5% vairāk) un 2568 Volkswagen Golf modeļa lietoti automobiļi. Pēc šiem trīs vācu ražojuma sp ēkratiem ierindojas Volvo V70/XC70 no Zviedrijas – tika nopirkti 2496 šo automobiļu jeb par 357 vienībām vairāk nekā visa 2013. gada laikā.

Portāls novērojis, ka Latvijā ievērojami palielinājusies Volvo V70/XC 70 un Volvo S40/V40/V50 automobiļu pārdošana. «Lai arī to pārdošana paaugstinājās attiecīgi par 16,7% un 16%, tāpat kā 2013. gadā, tie saglabājās ceturtajā vietā labāk pārdoto lietoto automobiļu desmitniekā, savukārt „Volvo S40/V40/V50” modeļu automobiļi no paša desmitnieka beigām pakāpās uz septīto vietu», - apgalvo LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

Līdz trešdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 32 942 831 eiro apmērā.

Pēc 13 105 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 81 093 pabalsti darbiniekiem kopumā 31 357 876 eiro apmērā. Savukārt pēc 4480 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 584 955 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

5. janvārī Ventspilī paredzēti spāru svētki jaunai pirmsskolas izglītības iestādei, kuras būvniecību finansē Eiropas Savienība.

Jaunās pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību veic SIA Pilsbūve. Atbilstoši līgumam būve jānodod ekspluatācijā līdz 2010. gada 15. jūnijam. Pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Celtne plānota 1500 m2 platībā, nodrošinot vietu 154 bērniem. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 1.6 milj. latu apmērā, tai skaitā Ventspils pašvaldības piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1.195 milj. latu un piesaistītie valsts budžeta līdzekļi – 63.3 tūkstoši latu, pašvaldības finansējums – 343.67 tūkstoši latu. Ventspils pašvaldība projekta ietvaros jau saņēmusi avansu gandrīz 240 tūkstošu latu apmērā, kā arī jau saņemti četri 357 tūkstošus latu maksājumu pieprasījumi. Projektu plānots īstenot līdz 2010. gada 30. jūnijam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi informāciju no Lietuvas Centrālās bankas par garantēto atlīdzību izmaksas nodrošināšanu AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem. Garantētā atlīdzība AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem tiks izmaksāta no Lietuvas noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļiem.

«AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem fiziskām personām garantēto atlīdzību izmaksu nodrošinās AS Citadele banka, savukārt juridiskas personas garantēto atlīdzību varēs saņemt AS UniCredit Bank. Esam gandarīti, ka pēc FKTK lūguma Lietuvas atbildīgās iestādes ir padomājušas arī par AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem un viņiem tiks nodrošināta iespēja, nedodoties uz Lietuvu, Latvijas kredītiestādēs saņemt Lietuvas valsts garantēto atlīdzību,» norādīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā mēs esam gatavi sākt Lietuvas valsts garantētās atlīdzības izmaksu iedzīvotājiem, kas ir AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klienti. Par to, kurā datumā sāksim atlīdzības izmaksu, informēsim, tiklīdz saņemsim no Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda klientu reģistru ar informāciju par katram klientam izmaksājamo naudas summu un mums būs pieeja Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda finansējumam,» sacīja AS Citadele banka valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Tirgus dalībnieki vidēji prognozē lētāku eiro cenu dolāros nākotnē, jo eiro cenas pēdējo nedēļu kāpums nav bāzēts uz lielisku eirozonas performanci, bet gan uz ASV politiskajām problēmām, kuras negatīvi ietekmēs ekonomiku, norāda SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Problēmu ieilgšana var ļaut eiro sasniegt jaunas virsotnes. Eiro cena pagājušajā nedēļā paviesojās virs 1,364 dolāru atzīmes, kas ir augstākā cena kopš šā gada 4. februāra. Šo nedēļu eiro sāka aptuveni 1,357 dolāru līmenī. Latvijā eiro cena turpina turēties svārstību koridora vidus daļā. Pagājušo nedēļu komercbankas noslēdza ar 830,6 miljoniem latu Latvijas Bankas kontos un 630,9 miljoniem latu LB depozītos. Obligāto rezervju norma 611,4 miljoni, līdz ar to virs rezervju normas pieejami 850,1 miljons latu.

Dolārs pagājušajā nedēļā sasniedza 51,5 santīmu līmeni. Valsts iestāžu darba pārtraukšana finanšu tirgu ir atstājusi bez svaigākajiem ASV ekonomikas datiem, tādēļ atliek tikai gaidīt, kad tiks publicēti darba tirgus, ilglietošanas preču, būvniecības un citi dati. Tikmēr politiķi turpina savas cīņas. Šo nedēļu Latvijā dolārs sāka nedaudz zem 52 santīmu līmeņa.

Kapitalizācija: 5948.52 milj. LTL +13.49 milj. LTL NosaukumsPēdējā cenaCenas izmaiņa, %Vidējā svērtā cenaAugstākā cenaZemākā cenaDarījumiTirgoto akciju skaitsKopējais apgrozījums Apranga 7.79 -1.14 7.77 7.79 7.75 7 2420 18793.80 TEO LT 2.18 +0.46 2.18 2.18 2.17 44 1887268 4147901.79 Pieno Zvaigzdes 4.00 0.00 4.00 4.07 4.00 16 27784 111221.65 Rokiskio Suris 48.50 -1.02 48.50 48.50 48.50 10 2293 111505.50 Sanitas 13.69 +0.66 13.68 13.69 13.60 2 615 8412.15 Snaige 8.60 -1.15 8.60 8.60 8.60 2 1181 10156.60 Utenos Trikotazas 6.00 -0.83 6.00 6.00 6.00 2 1112 6672.00 Vilniaus Baldai 23.00 -4.17 23.00 23.00 23.00 1 150 3450.00 Bankas Snoras 49.50 +2.06 49.46 50.00 48.50 9 357 17657.30 Dvarcioniu Keramika 3.50 0.00 0.00 0.00 0.00 0 0 0.00 Invalda 10.25 +0.49 10.18 10.30 10.14 16 5791 58971.73 Klaipedos Nafta 0.81 -1.22 0.81 0.82 0.81 3 10600 8622.00 Lietuvos Juru Laivininkyste 0.50 0.00 0.50 0.50 0.50 7 92156 46078.00 Lifosa 15.20 -12.04 15.38 16.80 14.91 182 25878 398006.36 Mazeikiu Nafta 8.49 -0.70 8.58 8.70 8.49 40 48409 414531.08 Panevežio statybos trestas 10.80 -0.92 10.82 10.93 10.80 7 2832 30631.35 Rytu Skirstomieji Tinklai 2.59 +1.97 2.58 2.59 2.53 50 53538 138063.64 Siauliu Bankas 2.70 -0.37 2.71 2.75 2.70 20 22725 61608.75 Zemaitijos Pienas 19.00 -1.04 18.04 19.00 17.00 2 209 3771.00 Vilkyskiu Pienine 5.34 0.00 0.00 0.00 0.00 0 0 0.00 Vilniaus Vingis 5.15 -0.96 5.15 5.15 5.15 1 1000 5150.00

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais pārpalikums 289,650 miljonu latu apmērā.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) no janvāra līdz jūlijam bija 2,936 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2,647 miljardi latu. Jūlijā kopbudžeta ieņēmumi bija 455,366 miljoni latu, izdevumi – 419,357 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 36,009 miljoni lati.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos ir 2,409 miljardi latu, izdevumi – 2,204 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums – 205,260 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 378,827 miljoni latu, izdevumi – 334,934 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 43,893 miljoni latu.

Nemainot jaunā Liepājas cietuma projektu, AS UPB neredz iespējas samazināt tā būvniecības izmaksas, aģentūrai LETA sacīja UPB mārketinga direktore Ilze Rosicka.

«Ja tiek saglabāts esošais projekts, tad iespējas samazināt izmaksas neredzam. Ja projekts tiek mainīts, tad jāskatās un jārēķina, kādas varētu būt izmaksas,» skaidroja Rosicka.

Viņa piebilda, ka UPB patlaban gaida valdības lēmumu par Liepājas cietuma būvniecības iepirkumu. «Līdz šim gan pasūtītājs nav runājis ar UPB par nepieciešamību samazināt izmaksas,» sacīja Rosicka.

Iepirkuma nolikumā ir atrunātas pasūtītāja tiesības pārtraukt iepirkumu, tāpēc gadījumā, ja valdība pieņems šādu lēmumu, UPB, visticamāk, iepirkuma pārtraukšanu neapstrīdēs, skaidroja Rosicka.

Jautāta, vai UPB varētu iesniegt pieteikumu arī jaunā iepirkumā, Rosicka atbildēja, ka interese par šo objektu uzņēmumam ir. «Ja būs jauns iepirkums - skatīsimies, vērtēsim,» piebilda Rosicka.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (E-lietu sekretariāts) gada pirmajā ceturksnī, piesaistot ERAF līdzekļus, plāno uzsākt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pilnveidošanu.

To Db pavēstīja sekretariāta sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte. Viņa norādīja, ka sagatavotais projekta pieteikums ir iesniegts izvērtēšanai sekretariāta Eiropas fondu departamentam.

E-lietu sekretariāts atgādina, ka esošā EIS ir izveidota 2005. gadā, un šajā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu apjoms elektronisko iepirkumu sistēmā. Piemēram, 2008. gadā EIS saviem iepirkumiem izmantojušas 357 valsts un pašvaldību iestādes.

Esošā EIS tehnoloģiskā platforma ir novecojusi, un, palielinoties iepirkumu apjomam, tās veiktspēja nav pietiekama, lai sistēmu varētu izmantot pilnībā visas valsts un pašvaldību iestādes e-iepirkumu veikšanai. Tāpat sistēmas programmatūras ierobežojums neļauj papildināt preču sortimentu un attiecīgi arī pircēju un pasūtītāju skaitu. Tāpēc E-lietu sekretariāts 2009. gadā plāno uzsākt elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstību, lai varētu paplašināt e-katalogu klāstu un uzlabot to darbību, norāda sekretariāts.

Jūnijā tika pārtraukta vēsturiski zemāko elektroenerģijas cenu rekordu sērija vairāku mēnešu garumā.

Elektroenerģijas biržas cena Latvijā pieauga līdz 38,66 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) jeb par 57,6% attiecībā pret maiju, tomēr tā vēl joprojām ir par 13% zemāka nekā 2019.gada jūnijā, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūnijā ir par 4% krities elektroenerģijas patēriņš gan pret maiju, gan arī pret pagājušā gada jūniju, bet vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja par 8% vairāk nekā maijā un par 18% vairāk nekā pirms gada.

Jūnijā Latvijā saražotas 479 357 MWh elektroenerģijas, savukārt patērētas 531 654 MWh, kā rezultātā Latvijas patēriņš ar vietējiem avotiem tika nosegts 90% apmērā, kas ir pieaugums pret maiju par 10, bet pret 2019.gada jūniju - par 16,4 procentpunktiem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(357).jpg

Kopš brīža, kad par Valsts prezidentu ievēlēts kādreizējais baņķieris Andris Bērziņš, ir pagājis pusgads.

Jāatzīst, ka attiecībā uz dažādiem vērtējumiem par noteiktā laikā paveikto viņam situācija ir psiholoģiski grūtāka nekā viņa priekštečiem. Proti, Vaira Vīķe-Freiberga tika salīdzināta vien ar Gunti Ulmani, bet Bērziņam jārēķinās ar salīdzinājumu ar trīs priekšgājējiem. Un tomēr, ko gan Bērziņš, saimniekodams Rīgas pilī, īsti ir paveicis? Likvidētās Stratēģiskās analīzes komisijas vietā solītā Stratēģiskās attīstības komisija tā arī nav sākusi savu darbu. Apņemšanās panākt, lai jau nākamā gada budžeta ietvaros tiktu samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme, nav realizēta - acīm redzami Ministru kabineta viedoklis ir izrādījies spēcīgāks. Tajā pašā laikā Bērziņam visai noteikti ir no saviem priekštečiem atšķirīgs skatījums uz to, kurā virzienā ir jāstrādā. Bērziņš neizceļas ar spožiem ārvalstu braucieniem, tiekoties ar lielvaru līderiem, kā arī neraujas, pārgriežot lentīti, atklāt dažādus glamūrīgus pasākumus, kas nodrošinātu viņa publicitāti. Tā vietā Bērziņš labprāt apmeklē pasākumus, par kuriem mēdz teikt - tuvāk pie tautas. Ļoti raksturojošs piemērs nupat minētajam ir viņa piedalīšanās ikgadējā pasākumā Latvijas lepnums, paliekot tur kā vienam no pēdējiem apmeklētājiem, lai personīgi paspiestu roku un parunātos ar katru no attiecīgā titula saņēmējiem. Grūti pateikt - speciāli vai gluži neviļus - Bērziņš ir izvēlējies iet tuvāk tautai. Vienīgā problēma - komunikācija ar sabiedrību saistībā ar prezidenta aktivitātēm notiek gaužām vāji, bet to visai droši nevar pārmest viņam pašam.

Pēc reģistrētajām izmaiņām pasažieru pārvadātāja SIA L-Ekspresis valdē, darbību tajā turpina tikai līdzšinējais valdes loceklis Rolands Gorodeckis, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadību pametis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Berezins un valdes loceklis Artis Druvinieks. Līdz ar abu amatpersonu aiziešanu no SIA L-Ekspresis valdes, mainītas arī R. Gorodecka pārstāvības tiesības. Ja iepriekš valdes loceklis uzņēmumu varēja pārstāvēt tikai kopā ar vēl vismaz vienu amatpersonu, tad kopš vakardienas R. Gorodeckis ir tiesīgs uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi.

Kā rāda Lursoft pieejamā informācija, Rolanda Gorodecka vārds saistīts ne tikai ar SIA L-Ekspresis, bet arī SIA RG Investīcijas un AS LEX Invest.

SIA L-Ekspresis dibināts pirms divdesmit gadiem, 1993.gada 15.novembrī, un patlaban pieder šogad reģistrētajam SIA Rail Invest.

Sampo Bankas aktīvu kopējā vērtība 2006. gada 3. ceturksnī ir pārsniegusi 100 miljonus latu. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējā aktīvu vērtība ir dubultojusies no 52,02 miljoniem latu līdz 104,8 miljoniem latu šobrīd.

2006. gads AS Sampo Banka ir raksturojams ar strauju izaugsmi visos finanšu rādītājos. Pēdējo 12 mēnešu laikā izsniegto kredītu apjoms AS Sampo Banka ir audzis par 127%, sasniedzot 83,3 miljonus latu. Mājokļu kredītu īpatsvars mājsaimniecībām sastāda 86% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Izsniegto maksājuma karšu skaits salīdzinot ar 2005. gada 3. ceturksni ir audzis par 345%. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai jau tuvākajā laikā Klientiem tiktu piedāvātas jaunas maksājumu kartes, kas atbilstu visām karšu drošības prasībām.

AS Sampo Banka bilances uz 2006. gada 30. septembri un 2005. gada 31. decembri

(lvl) 2006 2005

Aktīvi Kase un prasības pret Latvijas Banku 9 693 163 3 361 848