Būvniecība un īpašums

Elektronikas centra būvniecība Ventspilī strauji tuvojas finišam

Žanete Hāka, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

Elektronikas centra ražošanas ēka 4300 m2 platībā būs piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem.

Ražošanas ēku būvniecības projekts tiek īstenots ES līdzfinansējuma programmā Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKEA Latvija tuvāko mēnešu laikā meklēs desmitiem darbinieku dažādu slodžu amatiem – pārdošanā, ēdināšanā, darbam noliktavā un citiem, informē uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītāja Elīna Kalniņa.

Jau vēstīts, ka pirmo veikalu Latvijā atklās 2018. gada rudenī, un tajā strādās vairāk nekā 200 darbinieku.

2018. gada pavasarī un vasarā IKEA Latvija meklēs vairāk nekā 30 darbinieku pārdošanā, vairāk nekā 30 – klientu apkalpošanā, vairāk nekā 20 – ēdināšanā, vairāk nekā 20 – darbam noliktavā un vairāk nekā 20 – telpu uzkopšanā. Darba iespējas būs gan pilnas, gan nepilnas slodzes darbiniekiem. IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova norāda, ka uzņēmums rūpējas par patīkamu mikroklimatu, lai cilvēki nāktu uz darbu ar prieku, kā arī par ilgtermiņa perspektīvām –, lai neatkarīgi no nostrādātajiem gadiem, vienmēr būtu iespēja attīstīties, piemēram, turpinot izaugsmi kādā citā interesējošā nodaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Dreiliņos, vietā, kur šīs vasaras beigās atklās IKEA veikalu, uzsliets 35 metrus augsts IKEA navigācijas tornis, kas norāda precīzu jaunā veikala atrašanās vietu.

«Ar torni mēs iezīmējam kartē precīzo IKEA veikala atrašanās vietu, kur jau vasaras izskaņā sagaidīsim pirmos pircējus. Tornis būs redzams jau no tālienes, dodot braucējiem laiku sagatavoties pagriezienam uz veikalu. Šāds tornis ir izteiksmīgs komunikācijas līdzeklis un veicina zīmola atpazīstamību jaunā tirgū,» stāsta IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova.

Līdz veikala atvēršanai vēl jāpaveic vairāki svarīgi darbi: jānodod ekspluatācijā veikala ēka, jāpabeidz ekspozīcijas telpu izbūve, kā arī jāpiepilda plaukti ar precēm un jāsagatavo apmeklētājiem restorāns.

Veikala vadītāja arī informēja, ka IKEA pašlaik meklē vairāk nekā 100 speciālistus pārdošanas, klientu apkalpošanas, ēdināšanas, loģistikas un citās jomās, pārsvarā nepilnas slodzes darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas uzņēmums McDonald's plāno celt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Juglas ielā Rīgā netālu no topošā Ikea veikala, informē Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns apstiprināja, ka Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ātrās ēdināšanas restorāna McDonald's jaunbūvei Juglas ielā bez numura.

«Pašlaik izdotā būvatļauja neparedz būvdarbus, bet gan atļauj turpināt projektēšanu, izstrādājot pilno būvprojektu,» skaidroja Butāns.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ieceres pasūtītāju sniegtajai informācijai pēc svētkiem objektā plānots izvietot būvtāfeli par būvatļaujas saņemšanas faktu.

McDonald's pārstāvji aģentūrai LETA pagaidām ieceres attiecībā uz šo investīciju projektu nekomentēja.

Informācija Firmas.lv liecina, ka McDonald's pārvaldītājs Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia 2016.gadā strādāja ar 31,841 miljona eiro apgrozījumu un 1,135 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls «Depo» Viļņā atklājis savu Baltijas valstīs lielāko veikalu, kas būs jau trešais «Depo» veikals Lietuvā.

Saskaņā ar ziņu aģentūras BNS rīcībā esošo informāciju jaunajā veikalā investēti aptuveni 20 miljoni eiro.

«Depo» veikalu Viļņā būvējusi SIA Velve. Būvniecība tika uzsākta 2017. gada 23. janvārī, ēka nodota ekspluatācijā 2018. gada 6. aprīlī. Būvniecības periodā, nodarbinot teju 700 cilvēkus, tika izbūvēta ne tikai veikala ēka un jauna iela, bet arī rekonstruēti siltumtīkli un veikta ārējo inženiertīklu izbūve. SIA Velve jau veikusi un veic vairāku Depo veikalu būvniecību gan Latvijā, gan Lietuvā.

Veikals, kura platība ir 30 800 kvadrātmetru, atrodas pie Viļņas ārējā dienvidu un rietumu apvedceļa un Viļņas-Kauņas autostrādes, netālu no pazīstamā Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Fragments no DB intervijas:

Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?

Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - FOTO: Jaunatklātajā HansaMatrix rūpnīcā Ventspilī ražos modernākos IT produktus

Dienas Bizness, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Manikīra putekļu sūcēju ekspansiju īsteno no Ventspils

Māris Ķirsons, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 80 tūkst. eiro SIA Emil Company Europe Ventspilī izveidojis manikīra putekļu savācēju ražotni, produkcija jau tiek realizēta 16 valstīs, perspektīvā plāno izstrādāt jaunus produktus

Uzņēmums reģistrēts tikai 2017. gada nogalē, taču sākotnēji izmantotās telpas jau kļuvušas par šauru, un pavisam nesen notikusi pārcelšanās uz lielākām.

Strauji aug

«Pašlaik, augot pasūtījumiem, palielinās arī ražošanas apjomi – šomēnes jau būs ap 800 ierīču, salīdzinājumam – janvārī bija 750, bet pērn decembrī – pat mazāk par 500,» stāsta SIA Emil Company Europe īpašnieks Emīls Hamitovs. Kopumā uzņēmumā strādā deviņi darbinieki, no kuriem divi ir ražošanas tehniķi. «Manikīra putekļu sūcēju izgatavošanai nepieciešamās komplektējošās detaļas pasūtām ražotājiem Latvijā – metāla korpusus ražo viens uzņēmums, otrs tos krāso, trešais izgatavo nepieciešamās plastmasas detaļas,» biznesa modeli atklāj E. Hamitovs. Pie salīdzinoši nelieliem ražošanas apjomiem nav nepieciešams veidot pašam savus metālapstrādes, pulverkrāsošanas, plastmasas formu izgatavošanas iecirkņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī atsāk māju moduļu ražošanu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komunālo automašīnu ražotāja Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā atklātas divas jaunas montāžas līnijas. Turpmāk tieši Ventspilī taps jaunākās paaudzes divu un četru kubu ielu tīrāmās mašīnas, kas līdz šim tika ražotas Bucher Municipal Lielbritānijas un Šveices rūpnīcās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Oktobrī Bucher Municipal, kas jau 12 gadus strādā Ventspils brīvostas industriālajā zonā, no ražošanas līnijas tika noņemta pirmā pilnībā Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā saražotā komunālā automašīna C401. Šis notikums simboliski ievadīja jauna posma sākšanos Ventspils ražotnē – turpmāk tieši Ventspilī tiks ražotas kompaktās ielu tīrīšanas automašīnas CityCat2020 un C401.

CityCat2020 kompaktās ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija uz Ventspili pārcelta no Bucher Municipal mātes kompānijas Šveicē, bet C401 kompaktā ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija atsūtīta no Bucher Municipal uzņēmuma Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Komentāri

Pievienot komentāru