Jaunākais izdevums

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Ātrās 150 kW uzlādes stacijas 2023. gada laikā tika atklātas ne tikai Rīgā – biroju centros Mūku Sala un Skanste Elemental, pie CircleK uzpildes stacijas Juglā, bet arī Jūrmalā pie Bulduru tirgus. Augusta un septembra mijā Elektrum Drive sadarbībā ar Eften Capital biroju centrā Jaunā Teika atklāja plašāko uzlādes staciju Latvijā, kurā uzlādi vienlaicīgi var veikt 28 elektroauto.

Elektrum Drive turpina attīstīt uzlādes infrastruktūru arī Latvijas pilsētu mikrorajonos, kur tiek ne tikai uzstādītas uzlādes iekārtas pie esošajām transformatoru apakšstacijām, bet arī labiekārtota teritorija, atjaunojot to fasādes ar mākslinieciskiem gleznojumiem.

Lietuvā uzlādei pieejamas 28 uzlādes stacijas ar 59 pieslēgvietām. Ievērojamākā Elektrum Drive uzlādes stacija atklāta Klaipēdā, kur vienuviet uzlādei pieejamas 5 pieslēgvietas ar 25 -150 kW uzlādes jaudu.

Tallinā un Tartu atklātas īpaši ātrās uzlādes stacijas, kurā kopumā pieejamas 8 pieslēgvietas ar 22 kW līdz 150 kW uzlādes jaudu. Narvā nu pieejamas divas Elektrum Drive uzlādes stacijas ar 6 pieslēgvietām katrā, kas elektroauto lietotājiem nodrošina uzlādi ar 22 – 150 kW jaudu. Kopumā Igaunijā 2023.gada laikā publisko pieslēgvietu skaits audzis līdz 45.

Elektrum Drive sadarbībā ar Moller Baltic Import 2023. gadā atklājis 11 uzlādes stacijas, un šogad šo sadarbības staciju skaits sasniegs 27 visā Baltijā.

2023. gadā ir vairāk nekā dubultojies Elektrum Drive mobilās lietotnes lietotāju skaits.

Uzņēmējiem ir iespēja sadarbībā ar Elektrum Drive veidot ierobežotas pieejamības uzlādes tīklu, kuram piekļuve mobilajā lietotnē Elektrum Drive tiks nodrošināta tikai lietotājiem ar piekļuves kodu, kuru ievadot, darbiniekiem lietotnē būs redzamas uzlādes stacijas, kas citiem mobilās lietotnes lietotājiem nav redzamas.

Visiem Elektrum Drive mobilās lietotnes lietotājiem tiek piedāvātas arī tādas ērtības kā maršruta plānošanas iestatīšana uz uzlādes staciju, norēķins ar pēcapmaksu, saņemot rēķinu par uzlādi, piesaistītu esošajam elektrības u.c. pakalpojumu Elektrum rēķinam.

2023. gadā arī Elektrum Lietuva un Elektrum Eesti klientiem tiek piedāvāta iespēja slēgt pēcapmaksas līgumu, tādējādi par uzlādi norēķinoties ar ikmēneša rēķinu, kas tiek piesaistīts esošajam Elektrum rēķinam vai nosūtīts atsevišķi.

Tāpat pērn papildināts arī Elektrum Drive elektroauto testu katalogs – tagad tajā ir pieejama vērtīga informācija jau par 47 elektroauto modeļiem, kuru efektivitāti un uzlādes ātrumu Baltijas klimatiskajos apstākļos praktiski, testējot automašīnas, ir pārbaudījuši Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti. Katalogā ir pieejami dati par to maksimālo nobraukumu ar pilnu uzlādi, vidējo patēriņu dažādos braukšanas režīmos, kā arī daudzveidīgi uzlādes dati, tajā skaitā līdzstrāvas jaudas grafiks no Elektrum Drive 50 kW un/vai 150 kW DC uzlādes stacijām. Tas ikvienam elektroauto lietotājam sniedz iespēju ne tikai prognozēt uzlādes ātrumu, bet arī ieekonomēt uzlādes laiku. Katalogā iespējams atrast arī katram elektroauto modelim piemērotāko mājas uzlādes iekārtu, to datu salīdzinājumu ar WLTP standartu.

2024. gada plāni ir vēl ambiciozāki, plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā, tostarp izbūvējot pirmos lieljaudas laukumus ar 300 kW uzlādes jaudu. Līdz 2025. gada nogalei tiks izbūvētas 65 šādas lieljaudas uzlādes stacijas ar 4 pieslēgvietām katrā.

Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors: "Esam gandarīti par sasniegto – 2023. gadā apritējuši četri gadi, kopš Elektrum piedāvā elektroauto uzlādes pakalpojumus Latvijā, un kas Baltijā trešo gadu tiek attīstīti ar zīmolu Elektrum Drive. Šajā laikā Elektrum Drive uzlādes tīkls kļuvis par lielāko valstī un strauji attīstās arī Lietuvā un Igaunijā. Taču neplānojam pie tā apstāties, un jau šajā gadā vēlamies sasniegt vairāk nekā 800 pieslēgvietas Elektrum Drive uzlādes tīklā, mūsu komandas kompetence un ekspertīze elektrouzlādes risinājumu ieviešanā ar katru gadu pieaug. Aktīvi meklējam partnerus visās Baltijas valstīs, kur izvietot mūsu inovatīvos uzlādes risinājumus. Esam vienmēr atvērti un gatavi pārrunāt dažādus sadarbības risinājumus uzņēmumiem, kuri attīsta savu videi draudzīgu autoparku vai pilnveido esošo servisu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE nolēmusi paplašināt darbību un turpmāk koplietošanā piedāvās arī citu ražotāju elektroauto.

Pirmie 150 Tesla autoparku papildina Audi Q4 E-tron.

Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja: “Šis ir būtisks solis OX DRIVE platformas attīstībā, jo līdz šim lietošanā piedāvājām tikai Tesla. Arī turpmāk paliksim uzticīgi platformas sākotnējai idejai par nākotnes tehnoloģijām, inovācijām un zaļo domāšanu, tāpēc arī paplašināšana notiks tikai elektroauto virzienā. Audi Q4 E-tron pilnībā atbilst augstiem kritērijiem. Vienlaikus lietošanā tas būs ērtāks ģimenēm.”

Tesla bija OX DRIVE attīstītāju stratēģiska izvēle, tomēr ņemot vērā pieprasījumu un lietotāju atšķirīgos paradumus, uzņēmums nolēma paplašināt autoparku arī ar citām premium klases elektroauto, tādā veidā paplašinot lietošanas iespējas. Vasarā sadarbībā ar Porsche Latvija platformas lietotājiem tika dota iespēja izmēģināt Porsche elektriskais sporta auto Taycan 4S.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings uzsācis būvlaukuma sagatavošanas darbus jaunai ēku celtniecībai

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem olu ražotājiem Baltijā APF Holdings ir uzsācis būvlaukuma sagatavošanas darbus moderno šķirošanas, olu apstrādes un noliktavas telpu celtniecībai Alūksnē.

Šis ir pirmais solis Alūksnes putnu fermas (APF) grupas investīciju mērķu īstenošanā, kas tika izklāstīti tā nesenajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Kā norādīts IPO prospektā, APF strauji virzās uz priekšu ar sākotnējo investīciju posmu, koncentrējoties uz modernu olu šķirošanas procesu, šķidro olu produktu ražošanas līniju attīstīšanu un esošo noliktavu infrastruktūras paplašināšanu. Sadarbībā ar būvnieku AIMASA, kurš tika izvēlēts konkursa kārtībā, tika uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi. Investīcijas šajā posmā sasniedz 3,7 miljonus eiro, un projektu plānots pabeigt 2024. gada pirmajā pusgadā, bet darbību uzsākt tā paša gada trešajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group plāno piesaistīt ārējo kapitālu grupas tālākai izaugsmei – uzņēmuma daļu kotēšana biržā ir viena no prioritātēm

Eleving Group, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir pilnvarojis LHV Pank (Igaunija) uzņemties vadošā organizatora lomu potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošanā.

Saskaņā ar Eleving Group izpilddirektora Modesta Sudņus teikto, LHV Pank konsultēs uzņēmumu un tā vadību par ārējā kapitāla piesaistes iespējām Baltijā un Eiropā. Uzņēmuma mērķis ir piesaistīt papildu pašu kapitālu, lai veicinātu turpmāku biznesa izaugsmi, investējot jaunos produktos un tirgos. Paredzams, ka drīzumā tiks noslēgta pārējo sadarbības partneru piesaiste potenciālā IPO procesa ietvaros.

Tikmēr finanšu konsultāciju kompānija Aalto Capital (Vācija) attiecīgā projekta ietvaros ir nolīgta par Eleving Group kapitāla tirgus konsultantiem.

Eleving Group ir dibināta 2012. gadā un šobrīd strādā 16 valstīs trīs kontinentos, piedāvājot transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas pakalpojumus. Grupa ietver tādus mobilitātes zīmolus, kā Mogo, Primero, Renti un OX Drive, un transportlīdzekļu segments sastāda aptuveni 2/3 no Grupas portfeļa. Tikmēr patēriņa finansēšanas segmentā atrodami tādi zīmoli, kā Kredo, Sebo, Tigo un ExpressCreit, un šis segments veido aptuveni 1/3 no Grupas portfeļa. Pašlaik 57 % grupas portfeļa atrodas Eiropā, 30 % - Āfrikā un 13 % - pārējā pasaulē. Eleving Group vēsturisko klientu bāze pārsniedz 500 000 patērētāju visā pasaulē, savukārt kopējā izsniegto aizdevumu summa pārsniedz 1.6 mljrd. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group piesaistījusi 10 miljonus eiro biznesa attīstīšanai Rumānijā

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais nebanku kreditētājs "Eleving Group" ir piesaistījis 10 miljonus eiro tālākai biznesa attīstīšanai Rumānijā, informē uzņēmumā.

Aizdevumu piešķīris fonds "ACP Credit", kas darbojas uzņēmumu kreditēšanā Centrāleiropas reģionā.

"Eleving Group" izpilddirektors Modests Sudņus atzīmē, ka ārpus "Mintos" aizdevumu platformas, "ACP Credit" ir pirmais piesaistītais ārējais investīciju partneris Rumānijā.

Sudņus skaidro, ka "Eleving Group" Rumānijas tirgū darbojas kopš 2016.gada, un tas ir kļuvis par vienu no grupas lielākajiem tirgiem. Piesaistītie līdzekļi palīdzēs "Eleving Group" apstvērt iespējas turpmākām investīcijām, kā arī spert nākamo soli biznesa attīstībā. Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Mintos" saistību refinansēšanai un "Mogo Romania" portfeļa paplašināšanai.

"Eleving Group" apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 142,5 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 3,7% un bija 19,4 miljoni eiro. Vienlaikus "Eleving Group" neto portfelis septembra beigās bija 327,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pēc PVN likmes palielināšanas daļa igauņu apsver iespēju iepirkties Latvijā

LETA--BNS, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir paaugstināta par diviem procentpunktiem - līdz 22%, tādēļ daļa Igaunijas iedzīvotāju apsver iespēju iepirkties Latvijā, kur PVN likme ir zemāka, liecina pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā uz jautājumu, vai PVN likmes kāpuma dēļ plāno iepirkties kaimiņvalstīs, 47% respondentu atbildējuši, ka par to nav domājuši.

Vienlaikus no tiem, kuri par to bija domājuši, 59% norādījuši, ka neplāno iepirkties kaimiņvalstīs. Tomēr 41% respondentu plāno doties iepirkties uz kaimiņvalstīm: 2% plāno apmeklēt Somiju, 21% - Latviju, bet 18% - gan Somiju, gan Latviju.

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Valgas apriņķa iedzīvotāju šogad plāno doties iepirkties Latvijā. Biežāk nekā iepriekš Latvijas veikalos iepirkties plāno arī Raplas un Pērnavas apriņķu iedzīvotāji, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju plāno biežāk doties iepirkties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stājas spēkā apjomīgs akcīzes nodokļu pieaugums, var augt pieprasījums pēc kontrabandas

Ilona Butāne, EY Partnere Baltijas valstīs un nodokļu prakses vadītāja, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā stājas spēkā apjomīgas akcīzes nodokļa izmaiņas, kas tiek ieviestas kā daļa no valsts vidējā termiņa (2024. -2027. gads) nodokļu politikas, kas paredz, ka periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski tiek celtas akcīzes nodokļa likmes videi nedraudzīgiem un cilvēku veselībai nelabvēlīgiem produktiem.

Piemēram, izmaiņas paredz, ka akcīzes nodokļa likme tiek celta cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6%, cigāriem un cigarellām katru gadu vidēji par 23,8%, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi par 1 g tabakas akcīzes nodokļa likmei cigaretēm un karsējamai tabakai, smēķējamai tabakai un tabakas lapām katru gadu par 10%, kā arī alkoholisko dzērienu grupai "pārējie alkoholiskie dzērieni" katru gadu par 5% un alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem katru gadu vidēji par 10%. Tāpat akcīze tiek palielināta arī atsevišķiem citiem tabakas izstrādājumiem vai tabakas aizstājējproduktiem.

“Akcīzes nodokļa celšanai ir vairāki mērķi, bet galvenais ir palielināt budžeta ieņēmumus valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, liekot īpašu uzsvaru uz papildus finansējuma nepieciešamību veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības, kā arī izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka katra akcīzes palielināšana izdara spiedienu uz akcizēto preču lietotāju rocību un, jo augstākas akcizēto preču cenas, jo lielāka ir motivācija izmantot nelegālus, kontrabandas produktus. Turklāt pieaug arī kontrabandas grupējumu motivācija nodarboties ar nelegālo preču tirdzniecību. Tas nozīmē, ka uzraugošajām institūcijām ir pastiprināti jāapkaro kontrabandas grupējumu darbība un loģistika. Turklāt, jāņem vērā, ka ne visas nelegālās preces tiek ievestas pāri robežai – daļa visdrīzāk tiek ražota Latvijā kā preču viltojumi,” saka Ilona Butāne, EY Partnere Baltijas valstīs un nodokļu prakses vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zaudējot kontroli pār nikotīna spilventiņu tirgu, valsts zaudēs vairāk nekā 10 miljonus eiro

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikotīna spilventiņu pelēkais tirgus Latvijā šobrīd ir aptuveni 27%, bet no 2025.gada nelegālā un pārrobežu tirdzniecība varētu sasniegt pat 100% tirgus, Latvijas budžetam turpmākos gadus zaudējot vairāk nekā 10 miljonus eiro nesamērīgo ierobežojumu dēļ.

Beztabakas nikotīna spilventiņi ir tabakas aizstājējprodukti, kas ļauj smēķētājiem izvēlēties bezdūmu alternatīvu cigarešu vietā. Pēc prof. Arņa Saukas 2023.gadā veiktā pētījuma datiem, nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus Latvijā jau šogad sasniedz ~27%. Ierosinātie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā paredz radikāli samazināt atļauto nikotīna koncentrāciju, aizliegt garšas un noteikt citus būtiskus ierobežojumus nikotīna spilventiņiem.

Šobrīd Latvijas pircēji nikotīna spilventiņus iegādājas ar vidējo nikotīna koncentrāciju 11-13 mg, savukārt grozījumi paredz nikotīna koncentrāciju samazināt līdz 4 mg. Ņemot vērā, ka nikotīna spilventiņi ir bezdūmu alternatīva cigaretēm, tad nikotīna spilventiņiem ar 3-4 reizes zemāku nikotīna koncentrāciju nav pieprasījuma. Kā to parāda citu valstu pieredze, lietotāji šo produktu sāk iegādāties kaimiņvalstīs, kur nav šādu ierobežojumu, vai arī pilnībā pārceļas uz nekontrolēto nelegālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 1. decembrī atklāja savu sezonālo bāzi Grankanārijā, vienā no Spānijai piederošajām Kanāriju salām.

Ziemas sezonā airBaltic Grankanārijas lidostā bāzēs divas Airbus A220-300 lidmašīnas, kopumā izpildot tiešos lidojumus desmit maršrutos.

“Mūsu paplašinātā darbība Grankanārijā nodrošinās ievērojami labāku savienojamību un sniegs ceļotājiem plašākas un ērtākas ceļošanas iespējas starp Kanāriju salām un mūsu bāzēm Baltijā un Somijā. Ar šo stratēģisko paplašināšanos mēs nodrošinām risinājumu pieaugošajam pieprasījumam pēc saulainiem atpūtas galamērķiem ziemas sezonā," komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Bāzējot divas lidmašīnas Grankanārijā, airBaltic demonstrē stratēģiju, kā optimizēt apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu pielietojumu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Newsec Latvia ir parakstījis ekskluzīvu īpašuma pārvaldīšanas līgumu par tikko uzcelto biznesa centru Rīgas centrā– Novira Plaza.

Šis septiņu stāvu ēkas komplekss ar kopējo platību 39 000 kvadrātmetri ir lielākais papildinājums Newsec īpašumu pārvaldības portfelī Latvijā, nodrošinot uzņēmumam ievērojamu paplašināšanos un savas darbības pārcelšanu uz Novira Plaza biznesa centru.

A klases biznesa centrs Novira Plaza atrodas jaunākajā darījumu rajonā Rīgā, Marijas ielā 2. Biznesa centrs durvis vērs 2023. gada 4. ceturksnī. Nomnieku vidū jau apstiprināti tādi uzņēmumi kā pārtikas un citu preču ātrās piegādes uzņēmums Wolt, audita un konsultāciju uzņēmums PwC, personāla vadības uzņēmums Zalaris, GoCardless maksājumu risinājumi un, protams, pilna servisa īpašumu pārvadītājs Newsec.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums “PAG Private Equity” panācis vienošanos par vairākuma akciju daļu iegādāšanos uzņēmumā “Food Union Europe”, kas ir vadošais svaigu piena produktu, saldējuma un citu saldētu produktu piegādātājs patērētājiem sešās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā bāzēto uzņēmumu “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL” holdingkompānija.

Darījums, kam vēl jāsaņem galīgais regulatīvo iestāžu apstiprinājums, tika veikts, iegādājoties akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. Darījuma finanšu detaļas netiek izpaustas.

“”PAG Private Equity” uzņēmumā Food Union Europe investējis kopš 2017. gada februāra. Mēs esam pārliecināti par šīs uzņēmumu grupas nepārspējamo tirgus pozīciju tā galvenajos tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

Ar nepacietību gaidām sadarbību ar esošo grupas vadību, lai atbalstītu Food Union turpmāku izaugsmi un paplašināšanos. Latvijā, kur Food Union ir tirgus līderis svaigu piena un saldējuma produktu kategorijās, mēs redzam īpašu atbildību turpināt vēsturiski nozīmīgās piensaimniecības tradīcijas ar augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu,” norāda PAG partneris un līdzvadītājs Linkolns Pans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” izpilddirektoru iecelts Edvinas Demeniuss, kurš iepriekšējos septiņus gadus aviokompānijā pildīja komercdirektora un valdes locekļa pienākumus.

“Aizvadītajos divos gados aviokompānija ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Šī gada mērķis ir strādāt pie uzņēmuma efektivitātes palielināšanas, īpašu uzmanību veltot darbības paplašināšanai starpsezonu periodos," komentē Edvinas Demeniuss.

“Edvinas Demeniusa vadībā “SmartLynx” ir gatava uzsākt jaunu posmu aviokompānijas attīstībā, īpašu uzmanību vēršot darbības efektivitātei un izaugsmei. Būdams nozīmīgs “SmartLynx” komandas spēlētājs arī izaicinošākajos laikos aviācijā, Demeniuss ir pārliecinoši pierādījis sevi kā talantīgu līderi, tāpēc esmu pārliecināts, ka viņa vadībā uzņēmums turpinās virzīties uz izcilību, realizējot ambiciozus plānus un atbalstot grupas stratēģiskos mērķus,” saka “SmartLynx” mātes uzņēmuma “Avia Solutions Group” izpilddirektors Jons Janukens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru