Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu).

Parka jauda ir 17,4 MW un tas aizņem aptuveni 22 hektārus Kūsalu pašvaldībā Igaunijā. Nākotnē parku iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanas sistēmu un elektroauto uzlādi.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030. gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3GW apmērā visā Baltijā. Ambiciozi virzoties uz mērķi, meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti ir papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu). Šovasar tas ir jau otrais lielais projekts, kas palielina uzņēmuma atjaunīgo ražošanas jaudu portfeli Igaunijā.

Ar Kūsalu parku Elektrum Eesti saules enerģijas ražošanas jauda vairāk nekā trīskāršosies, 27 000 paneļu ražojot elektroenerģiju ar 17,4MW jaudu. Kūsalu saules parkā nākotnē iespējams uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas un izbūvēt Elektrum Drive elektroauto uzlādes staciju netālu no Tallinas-Narvas šosejas.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti atklājis saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse), Ida-Viru apriņķī.

Šis saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 7 MW ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Tuvākajos gados Elektrum Eesti izaugsmes plānu ietvaros gaidāma būtiska paplašināšanās. Latvenergo stratēģija paredz stabilu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu Baltijas valstīs.

"Šis ir neliels, bet ļoti nozīmīgs solis, jo esam izveidojuši saules elektrostaciju Igaunijā, kur mums šobrīd ir jau vairāk nekā 80 000 klientu. Mēs būvēsim vēl, un mūsu zaļās enerģijas projektiem pievienosies vēja un saules elektrostacijas, un tuvāko gadu laikā Igaunijā sasniegsim 400 MW ražošanas jaudu. Baltija ir mūsu mājas tirgus, un ir loģiski, ka tajā ne vien tirgojam elektrību, bet to arī ražojam videi draudzīgā veidā, kas ļauj mazināt reģiona enerģijas deficītu, stacijas atklāšanā teica Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE nolēmusi paplašināt darbību un turpmāk koplietošanā piedāvās arī citu ražotāju elektroauto.

Pirmie 150 Tesla autoparku papildina Audi Q4 E-tron.

Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja: “Šis ir būtisks solis OX DRIVE platformas attīstībā, jo līdz šim lietošanā piedāvājām tikai Tesla. Arī turpmāk paliksim uzticīgi platformas sākotnējai idejai par nākotnes tehnoloģijām, inovācijām un zaļo domāšanu, tāpēc arī paplašināšana notiks tikai elektroauto virzienā. Audi Q4 E-tron pilnībā atbilst augstiem kritērijiem. Vienlaikus lietošanā tas būs ērtāks ģimenēm.”

Tesla bija OX DRIVE attīstītāju stratēģiska izvēle, tomēr ņemot vērā pieprasījumu un lietotāju atšķirīgos paradumus, uzņēmums nolēma paplašināt autoparku arī ar citām premium klases elektroauto, tādā veidā paplašinot lietošanas iespējas. Vasarā sadarbībā ar Porsche Latvija platformas lietotājiem tika dota iespēja izmēģināt Porsche elektriskais sporta auto Taycan 4S.

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt" zaudējumi pērn pieauguši līdz 91,9 miljoniem eiro, un tas ir par 27,3% vairāk salīdzinājumā ar 72,2 miljonu eiro zaudējumiem 2022.gadā, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies līdz 1,7 miljardiem eiro, un tas par 37,4% vairāk nekā 1,2 miljardu eiro ieņēmumi 2022.gadā. Ieņēmumu kāpumu kompānija skaidro ar darbības efektivitātes uzlabojumiem un paplašināšanos.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Markuss Villigs pauda pārliecību, ka ieņēmumu kāpums liecina par pareizu attīstības virzienu un plašāka cilvēku loka uzrunāšanu.

""Bolt" ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums, tādēļ mēs daudz esam investējuši, lai paplašinātos. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, augsto inflāciju un negatīviem valūtas kursiem, mēs 2023.gadā turpinājām izaugsmi. Mūsu spēcīgo sniegumu apliecina arī nesen labāko pasaules banku piešķirtais 220 miljonu eiro aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem," klāstīja Villigs.

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Biznesa veiksmes atslēga ir skaidra vīzija un stratēģija, kā arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un prasme izveidot efektīvu komandu, norāda Edvīns Kažoks, Bolt Drive vadītājs Latvijā.

Komanda ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma veiksmes stāstā, teic E.Kažoks, piebilstot, ka uzticība, atklāta komunikācija un savstarpēja cieņa ir pamats veiksmīgai komandas darbībai. Tāpat liela loma biznesa attīstībā ir arī inovāciju ieviešanai un spējai ātri pielāgoties jaunām tirgus prasībām, atzīmē Bolt Drive vadītājs Latvijā. Bez tam, lai ilgtermiņā sasniegtu labus rezultātus, uzņēmumam jābūt arī atvērtam starptautiskajai sadarbībai un jāizmanto globālās iespējas, veicinot izaugsmi.

Novērtē praktiskās zināšanas

Kā daudzi bērni, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, policistu vai armijnieku, atminas E.Kažoks. “Mani vienmēr ir fascinējusi kustība un darbība, kas saistīta ar šīm profesijām, kā arī iespēja palīdzēt un aizstāvēt cilvēkus. Jau bērnībā man piemita izteikta taisnīguma izjūta un es vēlējos palīdzēt cilvēkiem cīnīties pret netaisnību, tāpēc vēlējos kļūt par policistu. Dzīve gan iegrozījās tā, ka galu galā nonācu pavisam citā sfērā. Pēc vidusskolas beigšanas biju krustcelēs, jo mani interesēja gan tūrisma un viesmīlības nozare, gan datoru industrija. Jau pusaudžu gados pašmācības ceļā biju apguvis pamatus datoru remontā un programmatūras problēmu risināšanā, tāpēc nolēmu izvēlēties datorsistēmu administratora izglītību. Tā ieguvu dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Transporta un sakaru institūtā, un jāsaka, ka augstākā izglītība man noteikti ir palīdzējusi virzīties pa karjeras kāpnēm. Tā man ļāva apgūt gan specifiskas prasmes informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, gan arī sniedza vispārīgas zināšanas par uzņēmuma vadīšanu. Lielākais ieguvums gan, manuprāt, bija disciplīna - es iemācījos paveikt svarīgus darbus ierobežotā laikā un meklēt nestandarta veidus, kā iegūt un apstrādāt informāciju. Jau augstskolā apzinājos, ka man ir analītisks prāts, ko turpināju attīstīt,” stāsta E.Kažoks, kurš pirmo nopietno darba pieredzi guva kādā nelielā IT uzņēmumā, kas nodarbojās ar datoru tehnikas un datorsistēmu uzstādīšanu.

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup vadības komandu stiprinās nozarē pieredzējušais Edgars Kokins, kurš uzņēmumam pievienojas kā ieņēmumu direktors.

Turpmāk viņš vadīs uzņēmuma procesus, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu pārdošanu, efektivitātes palielināšanu, filiāļu tīkla pilnveidošanu, starptautisko paplašināšanos, kā arī piedalīsies DelfinGroup stratēģiskās attīstības veidošanā. Savukārt, līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika no 28. jūnija savu amatu atstās.

E. Kokina pievienošanos vadības komandai komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Man ir prieks vadīt uzņēmumu, kurš apvieno tik daudz ambiciozu profesionāļu. DelfinGroup savā pastāvēšanas laikā ir izgājis cauri lielai transformācijai – no neliela lombarda ar dažām filiālēm līdz biržā kotētam uzņēmumam ar teju 10 000 akcionāriem un aptuveni 60 000 aktīviem klientiem. Pagājušā gada beigās mēs paplašinājām savu darbību, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Lietuvas tirgū. Lai veiksmīgi turpinātu paplašināšanos, mēs mērķtiecīgi papildinām uzņēmuma vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem. Edgara Kokina pievienošanās mūsu komandai ir liels ieguvums gan DelfinGroup, gan arī akcionāriem. Ticu, ka viņa pieredze un zināšanas ļaus vēl veiksmīgāk sasniegt mūsu ambiciozos biznesa attīstības mērķus.”

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

AS "Latvenergo" saules elektrostacijas izveidē Jēkabpils novada Biržos investēti teju seši miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija Biržos ir ar 11,7 megavatu (MW) jaudu, paredzot, ka gadā tā saražos 10 000 megavatstundas (MWh) jeb 10 miljonus kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu.

Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformstoru apakšstacijas.

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā 

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro,...

"Latvenergo" stratēģiskais mērķis šajā gadā, kad uzņēmuma aprit 85 gadi, ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā.

Saules parks Biržos ir šobrīd lielākais no vairākiem plānotajiem saules parkiem Latvijā.

Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parki paredzēti Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā.

Biržu saules parka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas.

Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī visus būvdarbus veica vietējie uzņēmēji.

Saules parkā ganīsies 24 aitas no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni", rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Skanstē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” saņēmis “Elektrum” sertifikātu “Powered by green”, kas apliecina, ka projekts izmanto vienīgi Latvijā ražotu 100 % atjaunojamu enerģiju.

"Katra klienta apzinātā izvēle iegādāties zaļo enerģiju palīdz veidot ilgtspējīgu nākotni, tādēļ esam gandarīti par sadarbību ar “Elemental Business Centre”. Šāda sadarbība ir ieguvums arī “Elemental” klientiem – tas, kāda enerģija tiek izmantota, ir būtiski arī viņu biznesa attīstībai. Tādējādi veidojas atbildības pret vidi ķēdīte – “Latvenergo” saražota un klientiem piedāvātā zaļā enerģija, klients, kas izvēlas ilgtspējīgu risinājumu, un gala lietotājs, kura darba vide ir ar pievienoto vērtību viņa biznesam. Esam spēcīgs partneris tiem, kas domā un rīkojas ar skatu rītdienā!" stāsta AS "Latvenergo" vecākā korporatīvo darījumu vadītāja Kristīne Reksne.

Viens no vadošajiem olu ražotājiem Baltijā APF Holdings ir uzsācis būvlaukuma sagatavošanas darbus moderno šķirošanas, olu apstrādes un noliktavas telpu celtniecībai Alūksnē.

Šis ir pirmais solis Alūksnes putnu fermas (APF) grupas investīciju mērķu īstenošanā, kas tika izklāstīti tā nesenajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Kā norādīts IPO prospektā, APF strauji virzās uz priekšu ar sākotnējo investīciju posmu, koncentrējoties uz modernu olu šķirošanas procesu, šķidro olu produktu ražošanas līniju attīstīšanu un esošo noliktavu infrastruktūras paplašināšanu. Sadarbībā ar būvnieku AIMASA, kurš tika izvēlēts konkursa kārtībā, tika uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi. Investīcijas šajā posmā sasniedz 3,7 miljonus eiro, un projektu plānots pabeigt 2024. gada pirmajā pusgadā, bet darbību uzsākt tā paša gada trešajā ceturksnī.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.