Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.
"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".
EM norāda, ka ilgtspējīgas enerģijas un klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas attīstības segmentā mērķis ir līdz 2030. gadam izveidot ražošanas kapacitāti vismaz divām klimatneitrālo tehnoloģiju iekārtu kategorijām, lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) mērķi nodrošināt, ka vismaz 40% no stratēģisko neto nulles emisiju tehnoloģiju pieprasījuma tiek segts Eiropā. Tāpat paredzēts stiprināt Latvijas konkurētspēju zaļo tehnoloģiju tirgū, attīstot specifisku klimatneitrālo tehnoloģiju iekārtu ražošanu līdz 2035. gadam.
Plānots, ka līdz 2030. gadam vismaz divi Latvijas uzņēmumi ražos neto nulles tehnoloģiju iekārtas ar kopējo apgrozījumu vismaz 50 miljoni eiro gadā, piesaistot investīcijas vismaz 300 miljonu eiro apmērā. Tāpat līdz 2030. gadam plānots apmācīt vismaz 200 speciālistus šajā jomā, savukārt līdz 2028. gadam izstrādāt un pilotēt vismaz trīs jaunus tehnoloģiju prototipus.
EM uzsver, ka klimatneitrālu ražošanas tehnoloģiju attīstībā pastāv vairāki riski. Latvija konkurē ar valstīm, kuras jau ražo tehnoloģiskas iekārtas, un Latvijai būs grūti iekļūt šajā tirgū bez unikāla piedāvājuma vai zemākām izmaksām. Tāpat ražošana ir atkarīga no izejmateriāliem un globālajām piegādes ķēdēm, kuras var traucēt ģeopolitiskie, klimata vai ekonomiskie satricinājumi. Riskus palielina arī ierobežota pieredze un infrastruktūra sarežģītu tehnoloģiju ražošanā. Latvijas tirgus ir mazs, un privāto investoru kapitāls ir ierobežots, kas var kavēt ražošanas attīstību. Papildu izaicinājums ir kvalificēta darbaspēka trūkums un nepietiekams vietējais pieprasījums.
EM izvirzītais mērķis rūpniecības sektora zaļināšanas segmentā ir līdz 2030. gadam samazināt rūpniecības energointensitāti par 20% salīdzinājumā ar 2022. gadu, palielinot augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Tāpat līdz 2030. gadam paredzēts panākt, ka atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars veido vismaz 78,1% no rūpniecības enerģijas gala patēriņa, kā arī nodrošināt, ka nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas degvielas (RFNBO) 2030. gadā sastāda 42% no ūdeņraža, kas izmantots enerģētikas un neenerģētikas mērķiem rūpniecības sektorā, bet 2035. gadā - 60%.
Vienlaikus līdz 2050. gadam plānots palielināt elektroenerģijas īpatsvaru rūpniecības sektorā par 30% salīdzinājumā ar 2022. gadu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas rūpniecības sektorā.
EM norāda, ka riski rūpniecības pārejai uz energoefektīvām un klimatneitrālām tehnoloģijām Latvijā ir augstas investīciju un elektroenerģijas izmaksas, jaunu energoefektīvu tehnoloģiju, piemēram, modernu kompresoru, sūkņu un ventilācijas sistēmu, integrēšana esošajās ražošanas sistēmās, kā arī ierobežota pieredze un zināšanas par modernu risinājumu ieviešanu. Tāpat pastāv politiskie un regulējošie, kā arī sociālie un tirgus riski.
Vienlaikus EM atzīmē, ka klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošanas un zaļā ūdeņraža ekosistēmas attīstības segmentā mērķis ir veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam. Tāpat paredzēts paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus, veicināt ostu un industriālo zonu attīstību, inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu, kā arī radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā, nodrošinot vismaz 800 jaunas darba vietas līdz 2030. gadam ar pieaugumu atbilstoši eksporta apjoma palielinājumam.
Plānā norādīts, ka ūdeņraža ražošanas attīstību Latvijā apdraud zems patērētāju pieprasījums, augstas izmaksas salīdzinājumā ar fosilajām alternatīvām un tehnoloģiju nenoteiktība, īpaši lidmašīnu un sintētiskās degvielas ražošanā. Svarīgi izaicinājumi ir regulatīvā neskaidrība un tas, ka ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumi vēl nav attīstīti, kā arī konkurence ES tirgū ar valstīm, kurām jau ir attīstītāka ūdeņraža sistēma. Ietekmi uz attīstību rada arī energoresursu pieejamība, jo liela mēroga zaļā ūdeņraža ražošana prasa ievērojamu atjaunīgās enerģijas apjomu.
