Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis iesniedzis atlūgumu, aģentūrai LETA apstiprināja ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins.

Ekonomikas ministre Lazdovska atlūgumu pieņēmusi.

Tā kā Reizniece-Ozola šodien ir reģionālajā vizītē Jelgavā, Pjatkins nevarēja sniegt detalizētāku informāciju par to, kādā veidā tiks izvēlēts jaunais EM valsts sekretārs un kurš varētu pildīt šos pienākumus līdz brīdim, kamēr tiks atrasts jauns EM valsts sekretārs. Detalizētāka informācija varētu būt zināma nākamnedēļ, piebilda Pjatkins.

Lazdovskis aģentūrai LETA sacīja, ka lēmumu pamest EM valsts sekretāra amatu pieņēmis pēc tam, kad saņēmis informāciju, ka viņam anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Tāpat Lazdovskis norādīja, ka viņam joprojām nav zināmi iemesli, kāpēc anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Šādā situācijā viņš jūtas "tiesiski bezspēcīgs". Lazdovskis gans sev nelabvēlīgo lēmumu desmit dienu laikā pārsūdzēs Ģenerālprokuratūrā.

Patlaban nav zināms konkrēts datums, kad Lazdovskis pārtrauks darba attiecības ar EM, jo viņam ir ieplānoti pasākumi Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros. Lazdovskis piebilda, ka par amata pienākumu izbeigšanas datumu viņš vēl vienosies ar ekonomikas ministri.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim ir anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, vakar ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma. Lai gan Lazdovska pielaidei valsts noslēpumam termiņš bija līdz mēneša beigām, tā anulēta pirms termiņa, liecina LTV rīcībā esošā informācija. Līdz ar to Lazdovskim ieņemamo amatu nāksies pamest.

Savukārt Lazdovskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka šajās dienās ir iepazīstināts ar lēmumu atņemt viņam pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, tomēr lēmuma pieņemšanas apstākļi un iemesli viņam neesot izskaidroti. «Pielaide man ir bijusi desmit gadus, tāpēc izmantošu likumā paredzētās tiesības un pārsūdzēšu šo lēmumu. Patlaban man nav nekādu pieņēmumu, kāpēc šāds lēmums ticis pieņemts,» aģentūrai LETA sacīja Lazdovskis.

Viņš atzina, ka ir gatavs atstāt valsts sekretāra amatu, ja tas būs nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par amatpersonu rīcību saistībā ar nepiedalīšanos Expo Milano 2015, informē Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pēc Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes materiālu izvērtēšanas uzsācis kriminālprocesu pēc par valsts amatpersonu izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, iztērējot valsts finanšu līdzekļus 1,173 miljonu eiro apmērā un nepiedaloties izstādē“Expo Milano 2015.

Kriminālprocess nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka septiņu ierēdņu, valsts sekretāru ieskaitot, saukšana pie disciplināratbildības pēc likuma pantiem, kas paredz pat atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu amatā, un nopietni pārmetumi diviem bijušajiem ministriem – ar tādu bezkompromisu rezultātu, kas pamatīgi satricinājis Ekonomikas ministrijas (EM) pamatus un sola paretināt tās vadošo darbinieku rindas, beigusies dienesta pārbaude par amatpersonu rīcības izvērtējumu, organizējot Expo projektu, rakstīja laikraksts Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Expo neveiksmē nosodījums diviem ministriem un septiņas disciplinārlietas

Dienas Bizness, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņu ierēdņu, valsts sekretāru ieskaitot, saukšana pie disciplināratbildības pēc likuma pantiem, kas paredz pat atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu amatā, un nopietni pārmetumi diviem bijušajiem ministriem – ar tādu bezkompromisu rezultātu, kas pamatīgi satricinājis Ekonomikas ministrijas (EM) pamatus un sola paretināt tās vadošo darbinieku rindas, beigusies dienesta pārbaude par amatpersonu rīcības izvērtējumu, organizējot Expo projektu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Dienas rīcībā esošais dienesta ziņojums ietver pārliecinošus un smagus pārmetumus par būtisku mantisku kaitējumu valsts budžetam, kuri, visticamāk, būs jāvērtē Ģenerālprokuratūrai. Ne visas ziņojumā minētās personas, piemēram, bijušais valsts sekretārs Juris Pūce un valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, vairs ir EM amatos, līdz ar to viņu atbildību nevar vērtēt disciplinārlietas ietvaros.

Cita iemesla – pielaides valsts noslēpumam nesaņemšanas – dēļ jau atlūgumu iesniedzis valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kuram pēc disciplinārlietas ierosināšanas amats tik un tā, visticamāk, būtu jāpamet. Vēl pirms viņa atlūgumu iesniedzis Expo projekta vadītājs ministrijā Roberts Stafeckis, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināts - Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Salnājs un valdes locekļi iesnieguši atlūgumus

LETA, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta (LP) valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kā arī pārējie valdes locekļi - Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš - iesnieguši atlūgumus, aģentūrai LETA apstiprināja LP ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga.

Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka Salnāja atlūgums ir saņemts. Atlūguma iesniegšanas iemeslus pagaidām SM atturējās komentēt, taču norādīja, ka pēcpusdienā gaidāma akcionāru sanāksme, kurā tad arī tiks lemts, vai atlūgumu pieņemt.

Medijos izskanējušas ziņas, ka LP atklāti pārkāpumi, kas Salnājam var likt zaudēt amatu.

Salnājs aģentūrai LETA norādīja, ka atlūgumu nav iesniedzis politiskā spiediena dēļ. Tas viennozīmīgi esot noticis pēc paša vēlēšanās. Plašākus komentārus viņš patlaban nesniedz.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands aģentūrai LETA norādīja, ka atkāpšanās iemesli ir saistīti ar LP pārbaudes ziņojumu, kas atklāja veselu virkni pārkāpumu, arī nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību. Viņš skaidroja, ka vienu konkrētu iemelsu nevar minēt, tas esot viss atklāto pārkāpumu kopums, par kuriem atbildīga ir tieši valde. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā esot atzīti pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniegusi atlūgumu, apliecināja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Arno Pjatkins.

Viņš sacīja, ka atlūgumu Pētersone ministrei iesniegusi šovakar, taču ministre to neesot pieņēmusi. «VID vadītāja ieradās ministrijā šovakar un iesniedza atlūgumu. Tomēr ministre to vēl nav pieņēmusi, lūgdama Pētersoni vēl apdomāt šo lēmumu, » sacīja Pjatkins.

Ne pati Pētersone, ne arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA šovakar uz tālruņa zvaniem neatbild.

Kā aģentūrai LETA sacīja VID preses sekretāre Evita Mamaja, saistībā ar notikušo rīt, 31.maijā, plkst.11 VID telpās Rīgā, Talejas ielā 1, notiks preses brīfings.

Vēl pagājušajā nedēļā Pētersone neplānoti tikās ar Reiznieci-Ozolu un pēc tikšanās apgalvoja, ka pagaidām negrasās atkāpties no amata, lai arī VID vadītāja uzskata, ka pret viņu un dienestu tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EM valsts sekretāram atņem pielaidi valsts noslēpumam; amats būs jāatstāj

BNS, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim atņemta pielaide valsts noslēpumam, tādēļ viņam nāksies amatu atstāt, ceturtdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Raidījums, atsaucoties uz tā rīcībā esošu informāciju, norādīja, ka pielaide Lazdovskim anulēta, lai gan tās derīguma termiņš bija līdz mēneša beigām.

Ekonomikas ministres preses sekretārs Arno Pjatkins sīkākus komentārus pagaidām nesniedza.

Lazdovski EM valsts sekretāra amatam uzrunāja pērn februāri pēc tam, kad attiecīgo amatu atstāja Juris Pūce. Līdz tam Lazdovskis bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs kopš 2008.gada, pirms tam vairāk nekā trīs gadus viņš bija Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.

Savukārt laikā no 2000.līdz 2005.gadam Lazdovskis ieņēma dažādus amatus Lauku atbalsta dienestā, pildīja arī tā direktora vietnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 19 amatā pavadītiem gadiem atlūgumu iesniedzis Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Dienas Biznesa uzrunātie Rīgas brīvostas valdes pārstāvji gan no valsts, gan pašvaldības puses izrāda pārsteigumu, bet komersanti ir visai bažīgi par notiekošo. L.Loginovs uz DB telefona zvaniem neatbildēja. Viņš trešdien Rīgas brīvostas valdes sēdē iesniedzis atlūgumu, prasot atbrīvot viņu no amata ar 10. martu.

Tagad visa Latvija būs laimīga, ka panākts Valsts kontroles iecerētais, ironizē kāda galvaspilsētas termināļa pārstāvis. Jautājums gan ir par to, kas tad tagad būs reālā darba darītājs. Virmojot versijas, ka īstenotās strukturālās izmaiņas, kur L.Loginovs ticis pie jauna vietnieka, ir bijis priekšvēstnesis pārvaldnieka aiziešanai, lai vajadzīgais cilvēks vēlāk varētu nonākt viņa krēslā. Pašreiz gan ostai ir daudz izaicinājumu, tostarp krītošā kravu statistika un dažādi tās darbību ietekmējoši nākotnes projekti, piemēram, elektrifikācija. Vaicāts par iespējamo varas vakuuma risku, uzņēmējs ironizē, ka arī līdz šim pārvaldes darbs bija apstājies, kad pārvaldnieks devies uz īpašumiem siltajās zemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par korupciju aizdomās turētā politiķe Baiba Broka šodien iesniegusi atlūgumu Latvija Universitātē (LU).

Broka iesniegusi atlūgumu, tajā uzsverot, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos. Iesniegumā LU rektoram Indriķim Muižniekam Broka norādīja, ka darbu viņa pārtrauc, augstu vērtējot LU reputāciju, augstskolā strādājot kopš 1997.gada.

LU prorektore Ina Druviete apstiprināja, ka Broka iesniegusi atlūgumu. Darba tiesiskās attiecības ar LU Broka pārtrauc jau šodien.

Druviete uzsvēra, ka LU respektē Brokas izvēli un izsaka cieņu par šo lēmumu LU reputācijas vārdā.

Par minēto lēmumu komentārus no Brokas pagaidām nav izdevies iegūt.

Jau ziņots, ka vēl nesen Broka tikusi pie jauna amata LU - viņa tikusi iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors iesniedzis atlūgumu

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Dzintars Balodis iesniedzis atlūgumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Par Baloža atbrīvošanu no amata šodien lems Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Tās darba kārtībā esošie dokumenti liecina, ka viņš amatu atstās pēc abpusējas vienošanās.

Darbu Pilsētas attīstības departamentā Balodis sāka 2012.gadā kā departamenta biroja vadītājs. 2013.gada martā viņš stājās departamenta direktora amatā.

Atlūgumu Balodis iesniedzis jau 13.oktobrī. Pēdējo darba dienu departamentā viņš aizvadīs 13.novembrī.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir vadošā pašvaldības iestāde, kura atbild par pilsētas stratēģisko attīstības plānu izveidi un nodrošināšanu, kā arī pilsētas ekonomikas konkurētspējas veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LVC valdes locekļa amatā apstiprina bijušo EM valsts sekretāru Lazdovski

Dienas Bizness, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 15.jūlijā, Satiksmes ministrijā (SM) notika VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) akcionāru sapulce, kurā lēma par Mārtiņa Lazdovska apstiprināšanu LVC valdes locekļa amatā, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

SM jūnijā bija izsludinājusi LVC valdes locekļa amata kandidātu konkursu kurā, uz LVC valdes locekļa amatu pieteicās trīs kandidāti. Saskaņā ar nolikumu konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase, kā rezultātā uz otro kārtu tika virzīti visi trīs kandidāti. Otrajā kārtā tika vērtētas kandidātu spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, saskarsmes spējas, komunikācijas prasme, svešvalodu zināšanas.

SM norāda, ka M. Lazdovskis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Strādājis par Tieslietu un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru un ir bijis kapitāldaļu turētājs vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tāpat strādājis Lauku Atbalsta dienestā un Valsts zemes dienestā. M. Lazdovskim ir darbam LVC valdes locekļa amatā nepieciešamā izglītība, kā arī profesionāla darba pieredze valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā/ apsaimniekošanā, t.sk. izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar valsts autoceļu tīkla un autoceļu zemes pārvaldīšanu, teikts paziņojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas valsts ceļi par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem īstenos 84 projektus

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem eiro šogad īstenos 84 projektus iepriekš plānoto 70 projektu vietā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja kompānijas valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums minēto 75 miljonu eiro programmu apgūs pilnībā, tostarp remontdarbi tiks īstenoti vairāk objektos, nekā iepriekš tika plānots. "Laba ziņa ir tā, ka sākotnēji 75 miljonu programmā mēs bijām iekļāvuši 70 objektus, tomēr lielās konkurences dēļ (...) šo 70 objektu vietā mēs šogad realizēsim 84 objektus," sacīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka autoceļu būvniecības iepirkumos piedalās aizvien vairāk uzņēmumu, tādējādi piedāvātās cenas ir zemākas, ļaujot palielināt remontējamo objektu skaitu.

Jau vēstīts, ka papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28.aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiek ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi sākotnēji bija plānoti apmēram 70 valsts ceļu objektos, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Sākotnēji tika plānots par papildus piešķirtajiem līdzekļiem sakārtot kopumā 595 kilometrus valsts autoceļu un astoņus tiltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvēšanā ieinteresētajiem pagaidām vairāk jautājumu nekā atbilžu

Lai informētu par Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta virzību, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kopā ar projekta konsultantu SIA Deloitte Latvia rīkoja informācijas dienu potenciālajiem partneriem. Ieinteresētās puses vēlas izvairīties no savulaik tā arī neīstenotā PPP Siguldas šosejas projekta likteņa. Lai pirmais ceļu būves PPP projekts mūsu valstī izdotos, pasūtītājam līdz gada beigām būs jāliek galdā tādi iepirkuma nosacījumi, uz ko potenciālie būvnieki un finansētāji būtu gatavi parakstīties. Optimālā scenārija gadījumā 2022. gada otrajā pusē pirmās mašīnas varēs braukt pa jauno ceļu, līdz ar ko satiksmes sastrēgumiem šajā maršrutā vajadzētu palikt vēsturē. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80‒100 milj. eiro. Plānotā partnerības iepirkuma līguma līgumcena, ieskaitot aizņemšanās izmaksas, pirms gada tika lēsta 160,6 milj. eiro apmērā (bez PVN). Savukārt t. s. pieejamības maksājums būtu astoņi milj. eiro gadā, un publiskais partneris to sāktu maksāt privātajam partnerim pēc būves nodošanas ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Repinskis lūdz Igaunijas premjeru atbrīvot viņu lauku lietu ministra amata

LETA, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis otrdien iesniedzis atlūgumu premjerministram Jiri Ratasam.

Repinskis paziņojis, ka, šādi rīkojoties, viņš vēlas, lai viņa dēļ netiktu pakļauta kritikai Centra partija, kuras biedrs viņš ir, un tās līderis un valdības vadītājs Ratass.

«Es nolēmu atkāpties no lauku lietu ministra amata, lai izvestu no kritikas krustugunīm partiju un premjerministru,» teikts Repinska izplatītajā paziņojumā.

«Ir skaidrs, ka manā saimnieciskajā darbībā un iepriekšējā dzīvē ir palikuši nepabeigti darbi, ir nepieciešams novest tos līdz galam,» norādījis Repinskis.

Viņa paziņojumā sacīts, ka darbs ministra amatā nedod viņam tādu iespēju, jo prasa simtprocentīgu atdevi un koncentrēšanos uz lauku dzīves problēmām un lauksaimnieku rūpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (LDz RSS) valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams ir iesniedzis atlūgumu LDz valdei, pamatojot to ar personiskiem iemesliem un turpmākiem izaicinājumiem, informē uzņēmums.

E.Abrams skaidro: «Stājoties amatā, pats sev izvirzīju konkrētus personiskus mērķus, un šobrīd tie ir sasniegti. Manas profesionālās intereses vienmēr ir bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību, organizāciju psiholoģiju, supervīziju un politiku. Patlaban man ir jauni izaicinājumi, kas saistīti ar konsultācijām, supervīziju un politiku, tādēļ arī esmu pieņēmis lēmumu atstāt amatu LDz RSS.»

LDz valde E.Abrama atlūgumu ir pieņēmusi, un puses vienojušās par darba attiecību pārtraukšanu. LDz RSS valdē ir vēl divi valdes locekļi, un saskaņā ar uzņēmuma statūtiem tā ir lemtspējīga. Par turpmākajām izmaiņām LDz RSS vadībā tuvākajā laikā tiks lemts uzņēmuma dalībnieku sapulcē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadītājs Ervīns Ābele iesniedzis atlūgumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrs ir piekritis MNA direktora lūgumam izbeigt civildienesta attiecības. Šodien Rasnačs ir saņēmis MNA direktora iesniegumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu.

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, ministrs ir piekritis izbeigt civildienesta attiecības. Pēdējā darbdiena Ābelem būs 31.marts.

Pašu Ābeli aģentūrai LETA gan neizdevās sazvanīt.

Kā ziņots, tieslietu ministrs iepriekš bija pieprasījis veikt atkārtotu novērtēšanu Ābelem. Rasnačs paskaidroja, ka MNA vadītāja novērtējums šoreiz ir bijis sliktāks nekā iepriekšējā novērtēšanas reizē, tomēr Rasnačs nenorādīja, kāds bija Ābeles vērtējums. Ministrs uzskata, ka novērtējums nav bijis pilnīgs, tas bijis formāls un komisija neiedziļinājās būtiskos jautājumos, līdz ar to Rasnačs nolēmis mainīt komisijas sastāvu un pieprasīs atkārtotu Ābeles novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Valsts kancelejas direktoru ir izvēlēts kādreizējais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Straujuma jau rītdienas valdības sēdē piedāvās Krieviņu apstiprināt amatā.

Krieviņš PKC vadīja līdz 2013.gada martam. Viņš amatu pameta, to skaidrojot ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un situāciju PKC, kam uzliktie pienākumi neatbilst piešķirtajam finansējumam centra darbībai.

Jau ziņots, ka pieteikumus konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu bija iesnieguši kopumā seši pretendenti, no kuriem trešajai kārtai tika virzīti pieci, bet izvērtēšanai un gala lēmuma pieņemšanai - četri.

Konkursa komisiju vadīja Ministru prezidenta biroja vadītājs Ringolds Arnītis un tajā darbojās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TAVA vadītājs Slokenbergs iesniedzis atlūgumu; Reizniece-Ozola uzrunā Stendzenieku

BNS, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu, trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Slokenberga kungs šobrīd ministrijā ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu viņu atbrīvot no amata. Pamatojums ir, ka pieci gadu liakā ir zudis entuziasms un radies nogurums. Cilvēks ir sācis strādāt ar lieliem plāniem, vēlmi mainīt nozari, uzlabot valsts tēla veidošanas pasākumus un sadarbību ar nozari. Šobrīd pieci gadi ir pagājuši un entuziasma pilnais cilvēks ir sapratis, ka varbūt nav izdevies panākt tik daudz, cik gribējies,» klāstīja Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka ministrijai būs jāizvēlas jauns TAVA direktors. «Būtu svarīgi, ka ne tikai jauns cilvēks konkursa kārtībā tiek izvēlēts, bet arī šāda situācija neatkārtotos - nepaietu nākamie pieci gadi un neatkārtotos šāds gadījums, kā ar esošo vadītāju,» teica ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders sūdzas Latvijas varasiestādēm par iespējamu naudas atmazgāšanu Swedbank

LETA, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm pret banku Swedbank, apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā, trešdien vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret «Swedbank» Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur «Swedbank» Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī Reuters, 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

«Mēs sadarbojamies ar varasiestādēm visos mūsu nacionālajos tirgos, lai atrisinātu pašreizējos jautājumus, tomēr mums nav komentāru par šiem konkrētajiem gadījumiem, uz kuriem tagad norāda Bils Brauders,» «Swedbank» pārstāve sakariem ar presi paskaidroja e-pasta vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders arī Somijā iesniedzis sūdzību par naudas atmazgāšanu Nordea

LETA--YLE, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Nordea atmazgāti 405 miljoni dolāru no kontiem Danske Bank Igaunijas filiālē un Ūkio bankas

LETA--BNS, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru