Apvienoto Arābu Emirātu aviosabiedrība Emirates un Latvijas lidsabiedrība airBaltic sāk sadarbību, kas pavērs jaunas ceļošanas iespējas.

airBaltic klienti iegūs no ērtas piekļuves Emirates vispasaules tīklam, izmantojot tā centru Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Tajā pat laikā Emirates pasažieriem būs vairāk iespēju ceļot uz Baltijas jūras reģionu.

“Emirates ir globālas savienojamības sniedzējs, un mēs esam priecīgi sākt jaunu partnerību papildus tiešajiem lidojumiem starp Rīgu un Dubaiju, ko mēs sākām septembrī. Jaunās partnerattiecības nodrošinās mūsu pasažieriem iespējas sasniegt jaunus aizraujošus galamērķus Āzijā, Austrālijā un ne tikai,” komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs esam ļoti priecīgi paziņot par jaunu partnerību ar airBaltic, kas ir vadošā lidsabiedrība Baltijā, ļaujot mums piedāvāt Emirates klientiem vēl plašākas ceļošanas iespējas un savienojamību Baltijas reģionā. Tāpat tā arī atvērs Emirates aizraujošo globālo galamērķu tīklu vairāk ceļotājiem no Baltijas. Ar nepacietību gaidām veiksmīgu partnerattiecību sākšanu,” piebilst Emirates komercdirektors Adnans Kazims.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība Emirates Airline, kas plānoja šī mēneša beigās veikt pasaulē ilgāko avioreisu starp Dubaiju un Panamu, nolēmusi to atlikt par apmēram vienu gadu.

Šis reiss, kuru bija paredzēts sākt 31.martā un kas ilgtu 17 stundas un 35 minūtes, «operatīvu faktoru» dēļ ir pārcelts uz 2016.gada beigām vai 2017.gada sākumu, aviokompānija pavēstīja trešdien Panamā publicētā paziņojumā.

Dubaijas lidsabiedrība Emirates Airline pērn augustā paziņoja par ieceri veikt šādu lidojumu, kas padarītu Panamu par šīs kompānijas avioreisu pirmo galamērķi Centrālamerikā.

Kompānija bija paziņojusi, ka piedāvās vienu reisu dienā uz Panamas galvaspilsētu ar lidmašīnu Boeing 777-200LR, kas var pārvadāt arī līdz 15 tonnām kravu.

Emirates Airline tagad ir nolēmusi atlikt šo reisu, «ņemot vērā visus operatīvos faktorus, tostarp [gaisa] flotes izmantošanu un komerciālo pieprasījumu».

Pasaulē eksistē pasažieru regulārie avioreisi, kas garuma un ilguma ziņā ir patiešām iespaidīgi. Tiem, kas dodas šādos ceļojumos, ir jābūt īpaši izturīgiem, raksta n24.de.

Astoņas stundas ilgs lidojums - jau tas daudziem šķiet īstas mocības. Taču ir pat divreiz ilgāki avioreisi.

Regulārā avioreisa bez apstāšanās rekords ar garumu 14 178 km pieder lidsabiedrībai Emirates, kas nodrošina lidojumu no Oklendas Jaunzēlandē uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc starptautiskās lidojumu aģentūras (IATA) datiem, šis lidojums pēc plāna ilgst 17 stundas un 20 minūtes – ilgāks un tālāks nav neviens cits regulārais avioreiss pasaulē (dati uz 2016.gada septembri).

Tam ar lidojuma ilgumu 17 stundas un 5 minūtes, kā arī 13 293 km seko lidsabiedrības Saudia reiss no Losandželosas uz Rijādu, t.i. no Arābu pussalas uz ASV rietumkrastu.

Apvienoto Arābu Emirātu aviosabiedrība «Emirates» noslēgusi vienošanos, lai iegādātos 40 lidmašīnas «Boeing 787-10 Dreamliner» par 15,1 miljardu ASV dolāru (12,9 miljardiem eiro).

«Emirates» pašlaik ir lielākā laineru «Boeing 777» izmantotāja - aviokompānijas flotē ir 165 šādas lidmašīnas un vēl 164 ir pasūtītas.

Lidsabiedrība Dubaijas aviācijas izstādē norādīja, ka pirmo lidmašīnu «Boeing 787-10 Dreamliner» piegādes tai paredzētas 2022.gadā.

Daļa no pasūtītajām lidmašīnām nomainīs «Emirates» vecākos lidaparātus, teikts uzņēmuma paziņojumā.

«787-10» ir «Dreamliner» pagarināta versija, kurā ir 330 pasažieru vietu.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija Emirates Airline prezentējusi inovatīvu pirmās klases luksusnumuru, kas atrodas tās jaunākajā gaisa kuģī un aprīkots ar virtuālajiem logiem, vēsta BBC.

Tā vietā, lai ar acu skatienu vērotu skatu pa logu, pasažieri skatās attēlus, kas tiek projicēti, izmantojot optiskās šķiedras kameras.

Aviokompānija pavēstījusi, ka paver ceļu uz to, lai nākotnē logi pazustu no visām lidmašīnām, padarot tās vieglākas un ātrākas.

Aviokompānijas prezidents Tims Klarks sacījis: «Attēlu kvalitāte ir ļoti laba, labāka nekā ar dabisko aci.»

Virtuālie logi šobrīd ir Emirates Airline jaunajā gaisa kuģī Boeing 777-300ER. T. Klarks norādījis, ka galvenais mērķis ir, lai logi pazustu no visām lidmašīnām - šādas lidmašīnas arī patērētu mazāk degvielas.

Aviācijā attīstību nosaka cilvēku skaits reģionā un tā ekonomiskās attīstības parametri, līdz ar to izaugsmes epicentri arvien vairāk pārvietojas Āzijas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dubaijas vērienīgie plāni kļūt par pasaules aviācijas centru bija dzirdami jau vairākus gadus. Tie aktualizējās brīdī, kad pieņemts lēmums par valsts ekonomikas diversifikāciju, to balstot ne tikai uz naftu, bet arī tirdzniecību, transportu un tūrismu. Pērn Dubaijai izdevies spert vēsturisku soli tuvāk šiem plāniem. Ar 71 miljonu apkalpotajiem starptautiskajiem pasažieriem tai izdevies Londonas Hītrovas lidostai, kas pērn apkalpoja tikai 68,1 milj. starptautisko pasažieru, nocelt pasaules noslogotākās lidostas kroni. «Hītrova zaudēja Dubaijai, jo varam piedāvāt savienojumus, kam Hītrovas lidostai pietrūkst kapacitātes,» Financial Times norādījis Dubaijas Starptautiskās lidostas vadītājs Pols Grifits. Tomēr jāpiebilst, ka kopējā pasažieru skaita ziņā Hītrova joprojām pārspēj Dubaiju, pērn apkalpojot 73,4 miljonus pasažieru. Turklāt gan Hītrovas, gan Getvikas (pērn apkalpoti 38,1 milj.) lidostas Londonā ziņoja par rekordlielu pasažieru skaitu 2014. gadā, jaunu maršrutu atklāšanu uz straujas izaugsmes tirgu Ķīnā un Meksikā. Dubaijas lidostas izaugsmes pamatā ir valstij piederošās aviokompānijas Emirates ekspansija, kas tika dibināta 1985. gadā. Šobrīd Emirates pieder pasaulē lielākā starptautisko pasažieru pārlidojumu lidmašīnu flote, nodrošinot savienojumus starp Rietumiem, Āziju un Dienvidaustrumāziju. Dubaijas amatpersonas cer, ka 2020. gadā lidosta jau apkalpos 98,5 miljonus pasažieru, nodrošinot 22% darbavietas Dubaijas emirātā un trešdaļu no tā IKP. Taču ar to izaugsmes plāni vēl neaprobežojas. Otra Dubaijas lidosta – Al–Maktoum International, kas sāka apkalpot pasažierus 2013. gadā, pēc pilnīgas pabeigšanas 2022. gadā būšot spējīga apkalpot 120 miljonus pasažieru, kas ir par 40 miljoniem vairāk nekā Hītrovas pašreizējais maksimums.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks «A380» lidmašīnu ražošanu, ņemot vērā to apjomīgās ražošanas izmaksas.

«Airbus» norādīja, ka «A380» lidmašīnu piegādes pārtrauks 2021.gadā.

Šāds lēmums pieņemts neilgi pēc tam, kad Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija «Emirates Airlines» nolēma samazināt «A380» pasūtījumu par 39 lidmašīnām.

«Pārskatot šo lidmašīnu ražošanas programmu, kā arī ņemot vērā lidaparātu un dzinēju tehnoloģiju attīstību, Emirates Airlines samazinājusi savu A380 pasūtījumu no 162 līdz 123 lidmašīnām,» pavēstīja «Airbus». «Šī iemesla dēļ un ņemot vērā nepietiekamo pasūtījumu skaitu ar citām lidsabiedrībām, Airbus 2021.gadā pārtrauks A380 piegādes.»

Uzņēmums pēdējos gados bijis spiests samazināt «A380» lidmašīnu ražošanu, bet pērn janvārī tas brīdināja, ka šī programma varētu tikt atcelta pilnībā, ja netiks saņemti jauni pasūtījumi.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saistībā ar ražotāja ierobežotām iespējam laikus veikt lidmašīnu dzinēju apkopi līdz 31.maijam īstermiņā nomās papildu lidmašīnas ar apkalpi no "XFly", "Carpatair", "Danish Air Transport" un "Cyprus Airways", informē "airBaltic" pārstāvji.

"XFly" piedāvās "Bombardier CRJ-900NG" lidmašīnas ar 88 sēdvietām, "Danish Air Transport" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām, "Carpatair" - "Airbus A319-100" ar 150 sēdvietām, bet "Cyprus Airways" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka lidsabiedrība ir stingri apņēmusies pildīt līgumsaistības pret pasažieriem un partneriem. Tomēr pagarinātais "Pratt & Whitney" dzinēju apkopes laiks rada "airBaltic" darbības traucējumus.

"Viņi, kā ilggadējs "airBaltic" partneris, atkal nav spējuši turēt solījumu attiecībā uz lidmašīnu sagatavošanas laiku saīsināšanu. Tādēļ "airBaltic" nodrošina rezerves kapacitāti ACMI nomas līgumu veidā," skaidro M.Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" saprot, ka šī ir nepatīkama situācija, tomēr saglabā optimismu, ka tā drīzumā tiks atrisināta.

Kanādas lidmašīnu ražotājs Bombardier veicis testa lidojumu ar jaunāko CS100 vidēja darbības rādiusa pasažieru lidaparātu, tādējādi piesakot sevi jomā, kurā līdz šim dominējušas kompānijas Airbus un Boeing.

Testa lidojums ticis uzsākts no Monreālas tuvumā esošās Mirabel lidostas. Svinīgajā pasākumā piedalījušies vairāki simti kompānijas darbinieku un īpaši ataicinātu viesu. Lidaparāts ar 100 līdz 125 pasažieru vietām ir lielākais, kāds jebkad izgatavots Kanādā, norāda aģentūra AFP.

Paredzams, ka Kanādas aviobūves kompānija pirmos lidaparātus sāks piegādāt 2014. gada nogalē. Bombardier uzsver, ka, salīdzinot ar līdzīgiem konkurentu gaisa kuģiem – Boeing 737, Airbus A318 un A319, kā arī Embraer 195 - CS100 patērē par 20% mazāk degvielas, kas ļaus tam tirgū ieņemt stabilas pozīcijas.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?

Šodien nav nekādas ietekmes.

Ryanair ir visai neapmierināts.

Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.

Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?

Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.

Sarunas par nacionālās lidsabiedrības airBaltic pārdošanu notiek ar diviem potenciālajiem investoriem, atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ministrs norādīja, ka nekādi lēmumu par lidsabiedrības pārdošanu pagaidām vēl nav pieņemti. Viņš arī pauda cerības, ka līdz gada beigām par aviokompānijas pārdošanu būs radusies lielāka skaidrība.

Satiksmes ministrs skaidroja, ka airBaltic šo gadu varētu beigt bez zaudējumiem, ja netiks piedzīvoti negaidīti satricinājumi degvielas tirgū. Nākamajos gados lidsabiedrība varētu strādāt jau ar peļņu. Spēja pierādīt, ka kompānija var darboties veiksmīgi ir viens no priekšnoteikumiem, lai sekmīgi noslēgtu sarunas ar investoriem.

Vēl aprīlī A. Matīss atzina, ka nopietnu investoru jeb tādu, kas būtu pieņēmuši lēmumu kaut vai par iespējamām investīcijām aviokompānijā airBaltic, neesot. Investīciju piesaistē traucējot airBaltic sliktie darbības rezultāti.

Ugunsgrēkā cietusī Kenijas galvaspilsētas Nairobi lidosta atsākusi darbu, pieņemot pirmās lidmašīnas. Pirmā ceturtdienas rītā lidostā piezemējās lidmašīna no Londonas.

Tāpat sagaidīti reisi arī no Bangkokas un Kilimandžāro. Kenijas galvaspilsētas lidosta aizdegās trešdien. Ugunsgrēkā lielākie postījumi tika nodarīti uzņemšanas zālei. Kenijas varasiestādes oficiālu ugunsgrēka iemeslu vēl nav izvirzījušas, vien norādījušas, ka notikušajā neviens nav guvis nopietnus ievainojumus.

Nairobi lidosta ir svarīgs reģionāls mezgls un dienā apkalpo vairāk nekā 16 tūkstošus pasažieru. Ugunsgrēka izraisītā lidostas slēgšana radīja ievērojamus sarežģījumus reģiona satiksmē – daļu lidojumu nācās novirzīt uz lidostām citās Kenijas pilsētās.

Tāpat ar sarežģījumiem saskāries glābēju darbs – vairākas ugunsdzēsēju automašīnas iesprūdušas sastrēgumos un netikušas uz notikuma vietu. Neskatoties uz to, ugunsdzēsējiem četru stundu laikā izdevās nodrošināt kontroli pār ugunsgrēku.

Dubaijas starptautiskā lidosta 2014.gadā kļuva par lielāko lidostu pasaulē pēc starptautiskajos reisos pārvadāto pasažieru skaita, apsteidzot Londonas Hītrovas lidostu, vēstīja laikraksts The Financial Times.

2014.gadā Dubaijas lidosta starptautiskajos reisos apkalpoja 71 miljonu pasažieru, bet Hītrovas lidosta - 68,1 miljonu pasažieru.

Viens no iemesliem tam ir Hītrovas lidostas darbības jaudu pārslodze.

«Hītrova zaudē daudz reisu Dubaijai, jo mēs spējam apkalpot tos maršrutus, kuriem Hītrovai vairs nepietiek ietilpības,» paziņoja Dubaijas lidostas ģenerāldirektors Pols Grifitss.

Dubaijas lidostas kļūšana par lielāko lidostu atspoguļo arī Dubaijā bāzētās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) nacionālās aviokompānijas Emirates Airlines straujo izaugsmi. Lidsabiedrībai šobrīd ir lielākā tālās distances lidmašīnu gaisa flote pasaulē.

Pēc tam, kad nolaišanās laikā Bagdādes lidostā lode trāpīja Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviokompānijas flydubai lidmašīnas fizelāžai, virkne lidsabiedrību otrdien pārtrauca reisus uz Irākas galvaspilsētu.

Šaujamieroču uguns skāra aviolaineri pirmdien pirms nolaišanās Bagdādē, bet pasažieri nav cietuši, aģentūrai AFP paziņoja flydubai pārstāvis.

Lidsabiedrība norādīja, ka sadarbojas ar Irākas iestādēs, lai izmeklētu šo incidentu, piebilstot, ka flydubai turpinās lidot uz citiem galamērķiem Irākā.

Lidojumus uz Bagdādi pārtrauca AAE aviokompānijas Emirates, Etihad un Air Arabia, kā arī Turcijas Turkish Airlines un Libānas Middle East Airlines.

Bagdādes starptautiskā lidosta atrodas uz rietumiem no galvaspilsētas, netālu no Anbāras provinces, ko, lielākoties, kontrolē ekstrēmistiskai grupējums Islāma valsts.

Eiropas aviobūves kompānija Airbus noslēgusi savu pirmo darījumu ar Japānas lidsabiedrību Japan Airlines (JAL) par 31 A350 lidmašīnu piegādi. Darījuma vērtība aplēsta aptuveni 9,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Analītiķi noslēgto darījumu Airbus un Japan Airlines starpā vērtē kā ievērojamu triecienu Boeing, kas līdz šim dominējis Japānas aviācijas tirgū. Airbus atzīst, ka šis ir lielākais A350 modeļu pasūtījums šogad un lielākais, kāds jebkad saņemts no Japānas aviokompānijas.

Saskaņā ar noslēgtā darījuma noteikumiem Japānas aviokompānijai ir tiesības papildus iegādāties vēl 21 lidmašīnu, ja būs šāda vajadzība, vēsta BBC.

Airbus apgalvo, ka lidaparātam A350 ir par 25% mazāks degvielas patēriņš nekā iepriekšējai lidmašīnu paaudzei. Pirms līguma noslēgšanu ar Japānas lidsabiedrību Airbus bija saņēmis kopumā 725 A350 pasūtījumus. Lidmašīnu ražotājs prognozē, ka pirmos jauno gaisa kuģu modeļus Japan Airlines varēs saņemt jau nākamā gada beigās.

Austrālijas aviokompānija «Qantas Airways» ceturtdien apstiprināja, ka atteiksies no astoņām jau pasūtītām «Airbus A380» lidmašīnām, tādējādi raidot jaunu triecienu Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus».

«Qantas Airways» norāda, ka tā vietā koncentrēsies uz jau esošu 12 «Airbus» lidmašīnu atjaunošanu.

«Pēc pārrunām ar «Airbus» aviokompānija nolēmusi atteikties no astoņām «Airbus A380» lidmašīnām, kas tika pasūtītas 2006.gadā,» vēsta lidsabiedrība.

Šis lēmums, kas jau tika gaidīts, rada kārtējo triecienu «Airbus A380» programmai. «Airbus» nesen apstiprināja, ka veic pārrunas ar Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju «Emirates Airlines», lai samainītu 36 «Airbus A380» lidmašīnu pasūtījumu pret mazākām «Airbus A350» lidmašīnām.

Dubaijas Emirates Airline paziņojusi, ka sāks piedāvāt pasaulē «garāko lidojumu bez apstāšanās». To sāks piedāvāt februārī no Dubaijas emirāta uz Panamu, vēsta euronews.

Pārvadātājs uz Panamas galvaspilsētu lidos regulāri. Lidojumi tiks veikti ar pasažieru lidmašīnu Boeing 777-200LR, kas līdzi var paņemt arī 15 tonnas kravas.

Lidojums starp abiem tirdzniecības mezgliem ilgs 17 stundas un 35 minūtes, padarot Panamu par aviokompānijas pirmo galamērķi Centrālamerikā.

Pašlaik ilgākie lidojumi savieno Dalasu ar Sidneju (gandrīz 17 stundas), Johannesburgu ar Atlantu (16 stundas un 40 minūtes) un Dubaiju ar Losandželosu (16 stundas un 35 minūtes).

Iepriekš garākais lidojums, kas ilga gandrīz 19 stundas, savienoja Singapūru ar Ņujorku, un to veica Singapore Airlines. Taču izmaksu samazināšanas nolūkā tam punkts tika pielikts 2013. gadā.

Lidmašīnu ražotājs Boeing kompānijas darbiniekiem savā Vašingtonas ražotnē prezentējis pirmo Boeing 777X modeli, raksta CNN Travel.

Kompānija bija iecerējusi lidmašīnu demonstrēt jau trešdien, taču tās debiju pārcēla uz ceturtdienu, ņemot vērā traģēdiju Etiopijā un ar to saistītajiem notikumiem. Izrādot cieņu bojāgājušajiem, uzņēmums arī nerīkoja greznu atklāšanu.

Lidmašīna ir vairāk nekā 76 metrus gara, tādējādi pārspējot savu priekšteci 777-300ER un Airbus A340-600.

Paredzams, ka pirmais testa lidojums notiks šā gada pavasarī.

Boeing izveidotajā pasažieru lidmašīnu programmā ietilps divas lidmašīnas – 777-9 un 777-8, no kurām lielākā ir 777-9. Lidmašīna spēs uzņemt 400-425 pasažierus divās klasēs un nolidot vairāk nekā 14 tūkstošus kilometru.

777-8 modelis varēs uzņemt 350-375 pasažierus un nolidot vairāk nekā 16 tūkstošus kilometru.

Domodedovo Catering Service ir viens no lielākajiem lidostu un aviokompāniju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem Austrumeiropā, kas aviopasažieru vajadzībām spēj saražot līdz pat 80 000 maltīšu dienā.

Kompānija Domodedovas lidostā apkalpo tādas lidsabiedrības, kā Emirates, Cathay Pacific, Vietnam Airlines, Iberia, Qatar Airways, Japan Airlines. Uzņēmums arī piegādā ēdienu vairāk nekā 80% Krievijas aviokompāniju.

Rūpnīcas klāsts ietver plašu karsto, auksto ēdienu, desertu un konditorejas izstrādājumu izvēli, ieskaitot gan standarta (karstos, aukstos, vieglos ēdienus), gan īpašas maltītes (musulmaņu, diētiskās, veģetārās, bērnu u.c.).

Kopējā rūpnīcas platība, kas aprīkota ar modernām augsto tehnoloģiju iekārtām, ir aptuveni 24 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnīcas ražošanas jauda pēc rekonstrukcijas ir palielināta un spēj saražot līdz 80 000 porciju dienā. Uzņēmums darbojas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

Nopietnu investoru jeb tādu, kas būtu pieņēmuši lēmumu kaut vai par iespējamām investīcijām aviokompānijā airBaltic, patlaban nav, atzīst satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Amatpersona norāda, ka ir divi aspekti, kas traucē investīciju piesaistē. 2011.gads neesot bijis pats labākais airBaltic, un zaudējumi sasniedza 84 miljonus latu. Savukārt pērn zaudējumi būs nedaudz vairāk nekā 20 miljoni latu. Investoriem esot jāpierāda, ka biznesa plāns ir spējīgs darboties un kompānija ir spējīga lidot. Otra svarīga lieta esot visi riski, kuri saistīti ar visu veidu tiesvedībām ap un par airBaltic.

«Ļoti svarīgi, ka daļa no privātajam saistībām attiecībā pret Latvijas Krājbanku ir restrukturizētas, un svarīgi ir restrukturizēt arī atlikušās privātās saistības. Svarīgi arī strādāt ar Eiropas Komisiju un pierādīt tai nostāju valsts atbalsta jautājumos. Ja pierādām biznesa plāna ilgtspēju un atrisinām jautājumu par saistību restrukturizāciju un juridisko risku novēršanu, tad lidsabiedrību ir daudz vieglāk piedāvāt investoriem,» skaidro ministrs.

Rietumeiropas priekšrocības vienotas valūtas apstākļos atstāj negatīvu efektu uz monetārās savienības spēlētājiem eirozonas perifērijā

Šodien ES Vispārējo lietu padomē Lietuva saņems galīgo apstiprinājumu eiro ieviešanai. Tādiem Latvijā pamatīgi noenkurotiem zīmoliem kā Maxima, Apranga, ACME u.c. līdz ar to būs vienkāršāka dzīve. Tāpat arī Latvijas eksportētājiem, lai gan mazākā mērā, jo Latvijas bilance ar mūsu lielāko importa un eksporta partneri Lietuvu pērn bijusi negatīva – divi miljardi eiro pret 2,8 miljardiem. Tiesa, tendence šajās divpusējās attiecībās ir uz līdzsvarošanās pusi.

Tīri teorētiski eiro vajadzētu lietuviešiem palīdzēt savas pozīcijas divpusējā bilancē stiprināt, tomēr reālajā dzīvē var notikt jebkas. Tā domāt liek eiro ieviešana abās pārējās Baltijas valstīs, kur vienotā valūta ienāca apritē ar ļoti marginālu efektu uz ekonomiku. Citādi nevar skaidrot, piemēram, to, ka tik līdzīgās ekonomikās kā Igaunija un Latvija pēc eiro ieviešanas pirmajā gadījumā bija inflācijas lēciens gandrīz līdz 5%, bet otrajā inflācija bija 0%. Līdzīgi ir ar iekšzemes kopprodukta izaugsmi un ārvalstu investīcijām – par spīti garastāvokļa inženieru pravietojumiem eiro ieviešanai uz tām acīmredzami nav nekāda efekta. Tas nenozīmē, ka Lietuvai eiro nevajadzētu, un faktiski tas ir arī neizbēgami. Pāris galvenie apsvērumi tehnokrātiski flegmatiskai galvas māšanai par eiro nepieciešamību Lietuvā ir jau pieminētā ciešā tirdzniecības saikne ar pārējām Baltijas valstīm un, protams, šajos platuma grādos itin visam piemītošais stratēģiskās drošības arguments. Eiro tas savā ziņā pat piestāv, jo nav noslēpums, ka šī vienotā valūta ne savā iecerē, ne īstenojumā nav ekonomiski, bet gan politiski pamatots pasākums.

Boeing atklājis jaunās paaudzes lidmašīnas modeļa 777X iekšējo dizainu, raksta CNN Travel.

Jaunā lidmašīnas modeļa sēdvietas ir aptuveni desmit centimetrus plašākas un logi izvietoti augstāk, lai katrs pasažieris redzētu skatu pa logu. Lidmašīnā ir arī ērtāks bagāžas plaukts un ražotājs sola, ka pasažieri mazāk izjutīs augstuma maiņu. «Kopš 1990.gadiem, kad Boeing plašāku sabiedrību iepazīstināja ar 777 modeli, mēs esam apguvuši daudz jauna, tajā skaitā, par cilvēku psiholoģiju lidojuma laikā,» norāda kompānijas pārstāvis Kents Kreivers, piebilstot, ka cilvēkus fascinē lidošana, tādēļ vide jācenšas veidot maksimāli ērta.

Kā ziņots, jaunā lidmašīna ir vairāk nekā 76 metrus gara, tādējādi pārspējot savu priekšteci 777-300ER un Airbus A340-600. Boeing izveidotajā pasažieru lidmašīnu programmā ietilps divas lidmašīnas – 777-9 un 777-8, no kurām lielākā ir 777-9.

Pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā somālieši drīz atkal varētu saņemt vēstules no ārzemēm, raksta Reuters. Šis ir jaunākais no soļiem, lai izbeigtu Somālijas izolāciju pēc divas desmitgades ilgā civilā konflikta.

Tomēr pasta pakalpojumu atjaunošana šajā Āfrikas valstī būs izaicinājums, jo tur nav funkcionējošu pasta nodaļu, nosaukumi doti tikai galvenajiem ceļiem un lielākajai daļai māju nav numurzīmju. To papildina cīņa ar al Qaeda nemierniekiem un piekrastē sastopamie pirāti.

Šveicē bāzētā ANO Pasaules Pasta savienība (UPU) savā paziņojumā norādījusi, ka pasta pakalpojumi Somālijā atkal varētu sākt darboties tuvāko mēnešu laikā.