Foto: LETA

Emsis: Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli 

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

Māris Ķirsons, 2019. gada 11. janvāris plkst. 9:24

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse uzsvēra, ka Latvija tāpat kā vēl 180 citas valstis ir ratificējušas Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu būtiski zem divu grādu pēc Celsija robežas, uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt ieguldījumus oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās. Lai sasniegu izvirzītos mērķus, ratificētāju mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt siltumnīcu gāzu (SEG) emisijas nepaaugstināšanos un šā gadsimta otrajā pusē sasniegt līdzsvaru starp antropogēnajām SEG emisijām un to piesaisti. Jāatgādina, ka līdz 2020. g. ES ir paredzējusi SEG samazināt par vidēji 20% (par 21% samazināt emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) un par 10% ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem (ne-ETS), savukārt līdz 2030. g. – jau par 40% (par 43% samazināt ETS un par 30% – ne-ETS). Turklāt atjaunojamo energoresursu īpatsvaram no kopējā enerģijas patēriņa jābūt 32%, energoefektivitātes ietaupījumiem – vismaz 32,5%. Latvija ik gadu rada 11,31 milj. t CO2 ekvivalentas emisijas.

Galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība. Latvijā ne-ETS ir aptuveni 81% no kopējām SEG emisijām. Par ETS izpildi atbildīgi ir uzņēmēji, savukārt par ne-ETS un zemes izmantošanu atbildīga ir valsts. Latvijas mērķis ir līdz 2030. g. ne-ETS emisijas samazināt par 6%, salīdzinot ar 2005. g. apjomu. Periodā no 2005. līdz 2016. g. ne-ETS emisijas ir palielinājušās par 5,9%, tādējādi, skatoties no šī brīža situācijas, nepieciešams panākt ap 12% lielu samazinājumu. Apmežotai un atmežotai zemei CO2 piesaiste un SEG emisijām jābūt līdzsvarā. Ja Latvija neizpilda mērķi, tad Eiropas Komisija uz laiku aizliedz jebkādu daļu no sava ikgadējā emisiju sadales apjoma pārskatīt citai valstij, bez tam dalībvalstij nākamā gada SEG emisiju apjomam papildus pieskaita CO2 ekvivalentu tonnās, kas pareizināts ar koeficientu 1,08 (tas ir, ne-ETS SEG emisiju apjoms tiks palielināts par 8%, tādējādi būtiski palielinot samazināmo SEG emisiju apjomu), kā arī likt maksāt sodanaudu – maksimāli 31 326 eiro dienā jeb 11,43 milj. eiro gadā līdz pienākuma izpildīšanas brīdim.

Ja gribam Latvijā nopietni ķerties pie klimata politikas, tas, pēc I. Emša sacītā, nozīmēs visu topošo normatīvo aktu vai to grozījumu anotāciju papildināt ar šo izmaiņu ietekmi uz klimatu. «Klimata kontekstā politiķiem būs jāatsakās no skaļām tēzēm. Piemēram, populāri skan: atteikties no OIK, kas esot bijis liels ļaunums, bet nevienam nav drosmes pateikt, ka OIK nav ļaunums pilnā apmērā, jo tāds tas ir tikai vienā daļā, kas attiecas uz fosilajiem kurināmajiem, tostarp dabasgāzi, kam arī maksājam vislielāko naudu,» skaidro I. Emsis. Viņaprāt, tieši šis ļaunums ir jānocērt, bet neradot juridiskas kolīzijas. «Vienlaikus zaļās enerģijas attīstība bija, ir un būs jāatbalsta, tas nozīmē OIK pārskatīšanu tieši šajā virzienā, turklāt, ja mēs to neizdarīsim, tad Eiropa mūs agrāk vai vēlāk piespiedīs to izdarīt,» turpina I. Emsis. Viņš norāda, ka Latvijai šobrīd ir iecerēts liels projekts, kuram ir ietekme uz izmešu samazināšanu, bet tam ir iebildumi. «Runa ir par dzelzceļa elektrifikāciju. Bet, no tā atsakoties, ir jāliek cits projekts vai to kopums, kas ļautu sasniegt tādus pašus klimata politikas uzlabojumus kā elektrifikācija,» ainu rāda I. Emsis. Viņaprāt, īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. «Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» prognozēja I. Emsis. Viņaprāt, CO2 nodokļa ieviešana var kalpot arī kā atbalsts ne tikai jaunām, klimatam draudzīgākām tehnoloģijām, bet arī cilvēku paradigmas maiņai, kas vienlaikus veicina CO2 izmešu samazināšanos.

Visu rakstu Gads ceļa kartes uzzīmēšanai lasiet piektdienas, 11.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem aptuveni...

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. janvāris plkst. 13:42

Saistībā ar mainīgiem laika apstākļiem un biežiem nokrišņiem uz ietvēm un ēku...

2019. gada 04. janvāris plkst. 15:15

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Clean R» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis...

2019. gada 03. janvāris plkst. 12:52

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide»...

2019. gada 01. janvāris plkst. 10:12

Šodien stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas...

2018. gada 25. decembris plkst. 17:00

No Etnas vulkānā Sicīlijā otrdien turpina šļākties lava, pavēstīja Itālijas seismologi. Dienu...

2018. gada 25. decembris plkst. 10:03

Indonēzijā bojāgājušo skaits pēc postošā cunami sasniedzis 429, bet gandrīz 1500 cilvēku...

2018. gada 25. decembris plkst. 9:31

Etnas vulkāna izvirdums, izmetot atmosfērā pelnus, pirmdien izraisījis daļēju gaisa telpas slēgšanu...

2018. gada 24. decembris plkst. 16:49

Indonēzijā bojāgājušo skaits pēc postošā cunami sasniedzis 373, bet gandrīz 1500 cilvēku...

2018. gada 18. decembris plkst. 8:27

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts...

2018. gada 06. decembris plkst. 13:31

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām,...