Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas kompānija "Enefit" No 2023.gada janvāra pievienojies elektroenerģijas aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programmai, nodrošinot valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem, informē "Enefit" pārstāvji.

"Enefit" kļuvis par vienu no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā, kas izstrādājis informācijas tehnoloģiju rīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem.

Aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programma nodrošina atlaides daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim dod iespēju saņemt valsts atlaidi elektroenerģijai. Informācijas tehnoloģiju rīks savieno "Enefit" klientu sistēmu ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācijas sistēmu, kas apstrādā saņemtos datus un nosaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji.

"Enefit" valdes loceklis un privātpersonu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns norāda, ka šogad "Enefit" mājsaimniecību portfelis tuvojas 100 000 lietotājiem un aizsargāto lietotāju apkalpošana ir nākamais solis "Enefit" attīstībā, sniedzot atbalstu sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interesēm.

Aizsargātā lietotāja atlaides saņemšanas process ir automatizēts. Visiem esošajiem "Enefit" aizsargātajiem lietotājiem atlaide automātiski stājas spēkā no 2023.gada janvāra un tā tiks iekļauta februāra rēķinā. Jaunajiem lietotājiem atlaide stāsies spēkā no līguma sākuma datuma.

"Enefit" nodrošina valsts piešķirto ikmēneša elektroenerģijas atlaidi aizsargāto lietotāju grupām - daudzbērnu ģimenēm - 20 eiro, trūcīgām vai maznodrošinātām personām - 15 eiro, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti - 15 eiro un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim - 15 eiro apmērā. Atlaide attiecas uz patērēto elektroenerģiju un sadales sistēmas pakalpojumu.

"Enefit" ir reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,485 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 114,88 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi pieauga 2,2 reizes - līdz 2,54 miljoniem eiro. "Enefit" pieder Igaunijas uzņēmumam "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit ieguldīs 5 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla attīstībā Latvijā

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Igaunijā pieejamo Enefit Volt elektroauto uzlādes tīklu, energouzņēmums Enefit šogad Latvijā investēs 5 miljonus eiro, t. sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF līdzfinansējumu 500 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma mērķis ir jau šogad sākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem par vairāk nekā 100 publisko elektroauto uzlāžu staciju izveidi, lai tuvāko gadu laikā radītu Baltijā plašāko uzlādes tīklu.

2023.gadā piecās vietās uz Ventspils, Bauskas un Tallinas šosejas plānots izbūvēt desmit Enefit Volt ātrās uzlādes stacijas ar maksimāli lielāko iespējamo jaudu - 300 kilovatu. Šis ir šobrīd pasaulē viens no jaudīgākajiem pieejamajiem uzlādes risinājumiem, kas ļauj vien 20 minūtēs elektroauto bateriju uzlādēt līdz aptuveni 80% līmenim. Katrā uzlādes vietā būs divas uzlādes iekārtas, piedāvājot vienlaikus uzlādēt četrus elektroauto.

Stacijas tiks izvietotas Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju savienojošā Eiropas transporta tīklā (TEN-T), vietās, kur elektroauto īpašnieki uzturas ilgstoši un regulāri - pie lielveikaliem, biznesa centriem un viesnīcām. Līdzīgi kā šobrīd Igaunijā, arī Latvijā klienti uzlādes stacijās varēs norēķināties ar Enefit Volt lietotni, maksājot par izmantotajām kilovatstundām, nevis uzlādes laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit šogad plāno izlemt par iesaistīšanos mājsaimniecību dabasgāzes tirgū

LETA, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija "Enefit" šogad plāno pieņemt lēmumu, vai sākt tirgot dabasgāzi mājsaimniecību segmentā, intervijā teica "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

No 1.maija, kad pilnībā tiks liberalizēts gāzes tirgus mājsaimniecībām, "Enefit" vēl tajā nepiedalīsies, bet pētīs situāciju. Mertens skaidroja, ka lielā mērā tas ir saistīts ar to, kā vispār Latvijā tiek plānota enerģētikas politika.

"Ir skaidrs, ka saistībā arī ar klimata politiku Eiropā virzība pamatā ir uz elektrifikāciju. Ja mēs pašlaik iesaistāmies gāzes tirdzniecībā un attiecīgi veicam investīcijas, tad jautājums ir, cik šis tirgus būs pastāvīgs vidējā un ilgtermiņā un vai nesekos enerģētikas politikas lēmumi, kas var mainīt tirgus apjomu," teica Mertens.Viņš sacīja, ka, piemēram, pērn bija lēmums, ka Rīgā no 2025.gada pamazām būs jāatsakās no fosilā kurināmā izmantošanas apkurē, un "Enefit" nav informācijas, vai nesekos kādi citi lēmumi, kas attīstību vairāk virzīs uz elektrifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgas enerģijas ražotājs Enefit Green ienāk Latvijas saules elektroenerģijas tirgū, apstiprinot investīcijas divu saules elektrostaciju būvniecībai valsts rietumu daļā Ādažu novadā, Kadagas un Carnikavas pagastos.

Kopējais investīciju apjoms šo projektu īstenošanā sasniedz aptuveni 9 miljonus eiro.

Šie būs pirmie Enefit Green Latvijā izveidotie saules enerģijas parki ar kopējo jaudu 17 megavati - seši megavati saules parkā Austrumi PV Ādažu novada Kadagas pagastā un 11 megavati saules parkā Dzērves PV Ādažu novada Carnikavas pagastā. Šobrīd Latvijā Enefit Green pārvalda arī koģenerācijas staciju Valkā un granulu ražotni Brocēnos.

Kā norāda Enefit Green vadītājs Latvijā Juris Antužs, ienākšana Latvijas saules enerģijas tirgū ir būtiska daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. "Enefit Green pašlaik darbojas un būvē saules elektrostacijas Igaunijā un Polijā. Jaunu saules enerģijas parku izveide Latvijā ne tikai palielinās uzņēmuma enerģijas ražošanas portfeli, bet arī palīdzēs to diversificēt," komentē Antužs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit Green Igaunijā sāks būvēt Baltijas valstīs lielāko vēja parku

LETA--ERR, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Igaunijas rietumos šomēnes sāks būvēt Baltijas valstīs lielāko vēja parku ar 38 turbīnām, kuru pabeigt plānots nākamgad.

255 megavatu (MW) vēja parkā Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, tiks investēti 305 miljoni eiro.

Kad tas sāks darboties, vēja enerģijas apmērs Igaunijā dubultosies un parks varēs saražot vairāk nekā 8% no Igaunijas elektrības vajadzībām, informēja "Enefit Green" Āvo Kermass.

Turbīnas atradīsies 240 metru augstumā un elektrību tīklā sāks piegādāt vēl pirms visa vēja parka pabeigšanas.

6.janvārī "Enefit Greeen" parakstīja 67,3 miljonu eiro līgumu par vēja parka būvniecību ar "Nordecon Betoon", "Verston" un "Connecto".

Tāpat "Enefit Green" būvēs 63 MW saules parku Ziemeļpērnavā, kur jau nākamgad plāno izveidot arī zaļās enerģijas industriālo parku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ošukalns investējis 350 000 eiro saules paneļu parkā Jēkabpilī

Db.lv, 15.03.2023

Projekts ir īpašs ar to, ka saules paneļi izvietoti uz nestandarta formas jumta, kas prasīja sarežģītāku inženiertehnisko risinājumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" peļņa pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu vairāk nekā trīskāršojusies un bija 128,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma pārskats.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā gadā bija 2,2 miljardi eiro jeb par 69% lielāki nekā iepriekšējā gadā. No "Eesti Energia" ieņēmumiem 56% pērn guva ārpus Igaunijas: Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Visvairāk elektrības mazumtirdzniecība pieauga Latvijā, informēja uzņēmumā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi provizoriski pieauguši par 72,9% 

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu...

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 333 miljoni eiro, kas bija par 37% vairāk nekā 2021.gadā.

Pērn "Eesti Energia" investēja 447 miljonus eiro, kas ir lielākās viena gada laikā veiktās investīcijas, par nepilniem 200 miljoniem eiro pārsniedzot 2021.gada ieguldījumu apmēru. Liela daļa investīciju saistīta ar grupas atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmuma "Enefit Green" ieguldījumiem vēja un saules parkos, kā arī sadales tīklu kompānijas "Elektrilevi" ieguldījumiem Igaunijas elektrotīklu attīstībā.

Kompānijas klientu skaits pērn audzis vairāk nekā par piektdaļu, un pagājušā gada beigās "Eesti Energia" bija 605 397 klienti Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Lietuvā kompānijas klientu skaits pēc četrkāršojās, Latvijā auga par 71%, Polijā - par 89% un Somijā - par 24%.

Pagājušajā gadā "Eesti Energia" saražoja 6260 gigavatstundas elektrības, kas ir par 20% vairāk nekā 2021.gadā. Kompānijas saražotais veidoja vairāk nekā 70% no Igaunijas patēriņa.

Ārvalstu tirgos "Eesti Energia" darbojas ar zīmolu "Enefit".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidām labas ziņas investoriem – lielāku aktivitāti Baltijas biržās

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts kapitālsabiedrībām jādod iespēja piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā tarifi, ko lielākie elektroenerģijas tirgotāji fiziskām personām un uzņēmējiem piedāvā fiksēt, slēdzot terminētu ilgtermiņa līgumu, vidēji pieauguši apuveni 6,5 reizes, liecina DB veiktā aptauja.

2020. gada oktobrī, slēdzot līgumu uz vienu, diviem gadiem, elektroenerģiju patērētāji no lielākajiem tirgotājiem varēja iegādāties par vidēji 54 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tikmēr šogad tirgoņu piedāvājumi fiksēto cenu līgumos vidēji svārstās no 320 līdz 400 EUR/MWh. Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem.

Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem. Edgars Cvetkovs, SIA Enefit Biznesa klientu segmenta vadītājs norāda, ka, lai gan izvēles iespējas tirgū ir plašas, viens izdevīgākais piedāvājums šobrīd neeksistē.

Ilgtermiņā lētāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi grozījumus noteikumos jaudas rezervēšanas maksas noteikšanai elektroenerģijas ražotājiem; nozares pārstāvji šo ieceri vērtē pretrunīgi.

SPRK skaidro, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi novērst situācijas, kurās elektroenerģijas ražotāji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, neveicot nekādas faktiskās darbības pieslēguma izbūvei. Pēc AS Augstsprieguma tīkls aplēsēm sagaidāms, ka vienas jaudas vienības izmaksas pēc grozījumu stāšanās spēkā varētu būt no 30 līdz 50 eiro par vienu kilovatu (kW). Vairāki enerģētikas nozares pārstāvji grozījumus noteikumos uzskata par pareizu soli sistēmas sakārtošanas virzienā, taču citi tiesību normu izmaiņās saskata draudus vēja un saules parku projektu attīstībā.

Attīsta tikai uz papīra

Ieviešot jaudu rezervācijas maksu, tiktu novērstas līdzšinējā regulējuma nepilnības un vienlaikus radīts sava veida prioritāšu regulējums, kur tīkla jaudas kā pirmie iegūtu projekti ar augstāku ieviešanas gatavību, spriež Krists Mertens, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece, 19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tīkla tarifu sāga – nevēlēšanās vai bailes rast risinājumu?

Krists Mertens, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par visai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kritiski svarīgo “Sadales tīkla” tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām.

Šie ir jautājumi, kas jārisina strukturēti, konkrēti un caurspīdīgi – visiem galalietotājiem saprotamā veidā. Principi, kas ir šo tarifu noteikšanas un elektroenerģijas tirgus darbības pamatā, jau tā ir pietiekami sarežģīti, lai tajos spētu orientēties visas iesaistītās puses. Šobrīd redzamās darbības par to neliecina, radot pamatu bažām par to, cik pienācīgi tiek virzīts tarifu izmaksu samazināšanas jautājums.

Vairākkārtīgu cenu kāpumu jaunajā tarifu projektā galvenokārt nosaka iecere iespaidīgu, tīkla vajadzībām nepieciešamo, elektroenerģijas apjomu, iegādāties “pēc fakta” jeb par konkrētā brīža biržas cenām. Tā vietā, lai šīs izmaksas vismaz daļēji fiksētu ilgtermiņā. Drosmīga pieeja, ņemot vērā, ka jau vairāk nekā gadu biržas cenas līdzinās īstam kazino – no brīžiem, kad elektrība pieejama par brīvu, līdz tam, ka cenas sasniedz tūkstošiem eiro par megavatstundu. Rezultātā var nākties meklēt veidus, kā tarifos ietvertā elektrības iegādes izmaksas kompensēt no valsts līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora uzņēmumu īpatsvaru Skanstes biznesa rajonā palielinās biroju kompleksa “Verde” un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIA SMS Group” noslēgtais biroja nomas līgums.

“VIA SMS Group” birojs tiks iekārtots “Verde” A ēkas 6. stāvā ar kopējo platību virs 350 m2. Darbiniekiem būs pieejama arī koplietošanas virtuve un terase 5. stāvā ar āra darba vietām un panorāmas skatu uz Rīgas centru, riteņu novietnes, autostāvvieta un elektro auto uzlādes vietas, mantu glabāšanas skapīši un dušas, apzaļumots pagalms un citas darba labbūtību veicinošas ekstras.

“Mūsu biznesa mērķis ir nodrošināt klientiem mūsdienīgus, pieejamus un ērtus finanšu risinājumus. Šādas īpašības vēlamies nodrošināt arī mūsu galvenā jeb Rīgas biroja darbiniekiem viņu jaunajā darbvietā. “Verde” biroju komplekss lieliski atbilst meklētajam. Domājot par personāla komfortu, kompleksa atrašanās vieta un apkaimes perspektīva arī bija nozīmīgs kritērijs. Ar uzņēmuma valdes locekļiem Denisu Šerstjukovu un Eduardu Lapkovski uzskatām, ka darbs “Verde” birojā mūsu darbiniekiem radīs saistošu un produktīvu vidi, kas attiecīgi atspoguļosies arī mūsu biznesa rezultātos,” komentē Georgijs Krasovickis, “VIA SMS Group” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Driksnam atkāpjoties no amata, RB Rail AS uzsāks vadītāju atlases procesu

Db.lv, 14.02.2023

Pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila (Marko Kivila).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS plāno uzsākt vadītāju atlases procesu izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatam, līdzšinējam izpilddirektoram Agnim Driksnam atkāpjoties no amata.

Tuvākajā laikā uzņēmums izsludinās publisku konkursu uz vakanto pozīciju, un tikmēr pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila (Marko Kivila).

Desmit gadus strādājot Rail Baltica projektā, A. Driksna bijis tieši iesaistīts un atbildīgs par projekta stratēģisko plānošanu un attīstību, t.sk. finansējuma piesaisti, sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrības iesaisti, īstenojot Rail Baltica projektu Latvijā.

RB Rail AS izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā, ko A. Driksna ieņēma kopš 2019. gada, viņš pārraudzīja Rail Baltica kopuzņēmuma attīstību, paplašinot komandu un piesaistot starptautiska līmeņa dzelzceļa nozares ekspertus, kā arī īstenojot projekta stratēģisko attīstību Baltijas mērogā, tai skaitā nodrošinot būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanu un virzību, kā piemēram, dzelzceļa apakšsistēmu (elektrifikācijas, kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas) ieviešana, konsolidēto būvmateriālu iepirkumi, pieteikumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien izsludināja parlamenta pieņemtos Elektrības tirgus likuma un Konkurences likuma grozījumus, kas paredz ieviest mājsaimniecībām iespēju elektrību saņemt kā universālu pakalpojumu par Konkurences padomes noteiktu cenu.

Konkurences padome, kurai cena jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, lēš, ka universālā pakalpojuma elektrības cena ir jāapstiprina līdz 30.septembrim.

Igaunijas Konkurences padomes ģenerāldirektore Evelīna Perna-Lē informēja, ka valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" uzņēmumam "Enefit Power" ir jāiesniedz pieteikums Konkurences padomei par elektrības ražošanas cenas apstiprināšanu. Pēc pieteikuma izskatīšanas Konkurences padome apstiprinās uzņēmuma piedāvāto cenu vai noteiks savu pagaidu cenu pakalpojumam.

Parlamenta 15.septembrī pieņemtie grozījumi noteic "Eesti Energia" pienākumu no oktobra līdz 2026.gada 30.aprīlim citu pakalpojumu klāstā pārdot elektrību Igaunijas mājsaimniecībām un visiem tālākpārdevējiem kā universālo pakalpojumu. Likumā nav noteikta universālā pakalpojuma elektrības cena, bet gan izklāstīti principi tās noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens

LETA, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots par pieciem eiro mēnesī palielināt atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, tiek virzīti grozījumi, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru