Enerģētika

Enerģētikas komisārs: veidojot enerģētikas politiku, jāņem vērā saprātīgas izmaksas

Jānis Rancāns, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienībā (ES) vidēji enerģijas izmaksas ir augstākas, tāpēc, plānojot un veidojot enerģētikas politiku, ir ļoti būtiski ņemt vērā tādus aspektus kā konkurētspēja un saprātīgas izmaksas visām patērētāju grupām, kā arī jāveicina izpratne par jaunajām biodegvielām, sacījis Enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Ceturdien Lietuvā notika par enerģētiku atbildīgo Baltijas valstu ministru tikšanās ar komisāru. Tās laikā pārrunāti Baltijas reģionam un ES aktuālie enerģētikas jautājumi, tendences un izaicinājumi.

Komisārs G. Etingers tikšanās laikā uzsvēra, ka, runājot par enerģētiku, dažādām stratēģijām un pieejām, kā turpmāk attīstīt šo sektoru, un enerģijas avotu kombināciju izvēlēm, ir svarīgi paturēt prātā ekonomikas konkurētspējas jautājumus.

Tas attiecoties ne tikai uz katru dalībvalsti atsevišķi, bet ES kopumā, ņemot vērā, ka savienība uzņēmusies daudz ambiciozākus mērķus zaļās enerģijas un klimata aizsardzības jomā nekā tās konkurenti pasaulē, piemēram, Ķīna vai ASV.

Tikšanās laikā Enerģētikas komisārs iepazīstināja arī ar Eiropas Komisijas plāniem biodegvielu ražošanas nozarē, norādot, ka, visticamāk, tiks saglabāts atjaunojamo energoresursu 10% īpatsvara mērķis transporta sektorā līdz 2020. gadam, tomēr nākotnē liekot galveno uzsvaru uz tā dēvētās otrās paaudzes biodegvielām un ilgtspējas faktoriem.

Tāpat ES būtu jāveicina lielāka tirgus izpratne par jaunajām biodegvielām (ko ražo no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes izejvielām un lignocelulozes u.c. izejvielām), kuru ražošanā netiek izmantotas pārtikas rūpniecībā izmantojamās lauksaimniecības kultūras un kuras uzrāda daudz lielākus SEG ietaupījumus (virs 60%) nekā tradicionālās biodegvielas (vidēji 35%).

Sarunas laikā arī īsi pārrunāta Baltijas stratēģisko reģionālo projektu virzība, informē Ekonomikas ministrija. G. Etingers uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kas visām pusēm jāņem vērā, ir šo projektu izmaksas, lai spētu tirgū piedāvāt konkurētspējīgas enerģijas cenas, apstākļos, kad Baltijas enerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana radīs priekšnoteikumus cenu konkurences pieaugumam.

«Jautājumi, ko Latvija patlaban risina enerģētikā, saskan ar tām tendencēm, virzienu un izpratni, kas šobrīd vērojama ES kopējā enerģētikas politikā. To apliecināja arī tikšanās ar Enerģētikas komisāru, kurš aktualizēja tās pašas lietas, pie kurām strādājam arī Enerģētikas stratēģijas 2030 kontekstā un kuras paildzinājušas tās izstrādi. Ilgtermiņa enerģētikas stratēģijā nevaram balstīties iepriekšējā izpratnē un pieejā, bet tai ir jāņem vērā aktuālā situācija gan Latvijas ekonomikā un sabiedrībā, gan vispārējās tendences Eiropā,» komentējot tikšanos ar komisāru, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Parakstīts Saprašanās memorands enerģētikas projektu tālākai attīstībai Baltijas reģionā

Žanete Hāka, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Amatus uz paplātes nepienes, tie ir jānopelna

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mazo Eiropas valstu pārstāvjiem ir izredzes uz augstiem ES institūciju amatiem, taču to ieguvei svarīgs atbilstošs pretendenta sniegums, nevis tukšas pļāpas.

Lai arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav vīlies par faktu, ka viņu neievēlēja Eiropas Padomes vadītāja postenī, sabiedrībā šī vilšanās, kā liecina cilvēku ieraksti sociālajos tīklos, tomēr bija manāma. Un kā lai tas tā nebūtu, ja pie Valda Dombrovska gaišā tēla radīšanas vismaz Latvijas sabiedrības acīs ir strādāts ne pa jokam. Visu laiku labākais premjers, valsts izvedējs no krīzes, Eiropas līderu ļoti augstu novērtēts un tāpēc tūlīt, tūlīt ieņems visaugstākos un visatbildīgākos Briseles amatus, kļūs par Eiropas Komisijas prezidentu! Hm, nu labi, nekļuva. Tad katrā ziņā kļūs par Eiropas Padomes prezidentu! Nevar būt, atkal nekļuva. Bet vēl jau paliek kāds ļoti liels un nozīmīgs eirokomisāra postenis, kuru Eiropa lūgtin lūdzas pieņemt mūsu Valdim. Kopumā par Valda Dombrovska izredzēm uz augstajiem amatiem tagad palicis tāds ļoti nenopietns iespaids, un galvenā atbildība par šo panākto efektu laikam jāuzņemas Dombrovska partijas biedriem, kas vienmēr publiski sākuši daudzināt un dalīt augsto amatu lāčādu, kamēr pats lācis vēl bijis mežā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Emigrējušie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē, ja šeit būs pietiekama ekonomiskā izaugsme, augstāks labklājības līmenis, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka primāri reemigrācijas plāns paredz valstī atgriezt emigrējušos iedzīvotājus, tajā netiek aktualizēts imigrantu jautājums.

Pavļuts norādīja, ka tuvāko gadu laikā Latvijā tiks radīti 100 tūkstoši jaunu darba vietu, kam var nebūt 100% aizpildījums, tāpēc būs nepieciešams papildu darbaspēks. Ministrs uzsvēra, ka primāri plāns paredz aizbraukušo atgriešanu dzimtenē.

LNT raidījumā 900 sekundes D. Pavļuts skaidroja, ka ir trīs galvenie punkti, kuru virzienā ir jāstrādā – pirmkārt, jāatrod veids, kādā sakoordinēt darba devējus ar darba ņēmējiem ārvalstīs, otrkārt, jāizveido platforma latviešu organizācijām ārvalstīs, kas varētu informēt ārvalstīs dzīvojošos par atbalsta pasākumiem, treškārt, jāizstrādā atbalsta mehānisms jauktu ģimeņu atbalstam, jo, kā norādīja ministrs, Latvijā atgriežas un ārvalstīs dzīvo arī jaukta tipa ģimenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no Krievijas, kurai ir enerģētikas politikas stratēģija un kura to īsteno, Eiropai tādas nav. Ja Krievija rīkojas stratēģiski, tad mēs – tikai taktiski. Vēl joprojām daļa Eiropas Savienības institūciju komisāru un deputātu netic, ka Putins grib izolēt veselu reģionu. Tas ir pārsteidzoši, cik vienkārši Krievija apspēlēja Eiropu. Tā ir mūsu vājuma pazīme, intervijā laikrakstam Diena norāda Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Petrs Austrevičs.

Fragments no intervijas

Jūs esat viens no Eiropas Parlamenta deputātiem, kas parakstīja jautājumu Eiropas Komisijai par jaunā gāzesvada Nord Stream 2 projektu. Par ko bija šis jautājums?

Tā bija dabiska mūsu reakcija uz Nord Stream 2 projektu – gāzesvada zem Baltijas jūras izbūvi ar dubultu jaudu. Jautājums bija – vai Eiropas Komisija neuzskata, ka šī gāzesvada izbūve palielinās Eiropas atkarību no viena gāzes piegādātāja, vai tādu dalībvalstu kā Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas, kuras šis gāzesvads apiet, politiskā drošība un ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā, kā arī – vai tika ņemta vērā Ukrainas, kuru arī apiet gāzesvads, politiskā drošība un ekonomiskās intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Astoņas ES valstis līdz 2030.gadam atteiksies no akmeņoglēm elektroenerģijas ražošanā

LETA--AFP, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, otrdien paziņojušas amatpersonas.

Valstu solījumi Eiropas Komisijai (EK) ir ieguldījums bloka centienos izpildīt ANO Parīzes klimata vienošanās mērķus.

«Arvien vairāk un vairāk dalībvalstu nāk klajā ar politiskajiem solījumiem pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm nākamajā desmitgadē,» norādīja ES klimata pārmaiņu un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kaņete.

Francija plāno pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā līdz 2022.gadam, bet Itālija un Īrija līdz 2025.gadam, atklāja Kaņete.

Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija plāno šo uzdevumu paveikt līdz 2030.gadam, pavēstīja komisārs.

ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs nodēvēja šo valstu solījumus par «diezgan nozīmīgu signālu, kas nāk no diezgan nozīmīga dalībvalstu skaita".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES komisārs: Slānekļa gāzes attīstība varētu samazināt Gazprom piegāžu cenas

LETA--AFP, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slānekļa gāzes nozares attīstība Eiropā varētu palīdzēt reģionam noslēgt izdevīgākus piegāžu līgumus ar tā lielāko piegādātāju - Krievijas enerģētikas gigantu Gazprom, piektdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

«Es esmu pārliecināts, ka slānekļa gāzes iespēja ir labs instruments mūsu ilgtermiņa pārrunām ar Gazprom un Krieviju,» Viļņā notiekošajā enerģētikas konferencē žurnālistiem norādīja Etingers.

Veiksmīga slānekļa gāzes attīstība ASV iedrošinājusi veikt izpētes darbus vairākās ES valstīs, tostarp Lielbritānijā, Polijā un Ungārijā. Arī Lietuva apsver iespēju veikt izpētes darbus sadarbībā ar ASV enerģētikas kompāniju Chevron Corp..

Etingers uzsvēra, ka Gazprom, kas šobrīd ir Lietuvas vienīgais dabasgāzes piegādātājs, valstij noteicis maksu, kas ir līdz pat 40% lielākā nekā tirgus cena Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Latvijā trīs gados varētu atgriezties pāris desmiti tūkstoši iedzīvotāju

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot reemigrācijas plānu, Latvija tuvāko trīs gadu laikā varētu panākt, ka valstī atgriežas pāris desmiti tūkstoši uz ārzemēm aizbraukušo iedzīvotāju, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka negaida no plāna lielus rezultātus uzreiz – tas būšot pakāpenisks process. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā izstrādāti astoņi konkrēti pasākumi tuvākajiem trim gadiem, kas ir vērsti uz to, lai palīdzētu atgriezties tiem aizceļojušajiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas vai vēl apsver. D. Pavļuts uzsvēra, ka plāna mērķis nav atgriezt visus aizbraukušos, bet gan palīdzēt tiem, kuri vēlas.

Ministrs skaidroja, ka tie cilvēki, kuri vēlas braukt atpakaļ uz Latviju, nesaprot kur īsti vērsties un līdz šim nav bijis tā, ka šāda informācija un pakalpojumi būtu vienkopus. «Mūsu priekšlikums ir vienas pieturas aģentūra, kas ir galvenais saziņas punkts cilvēkiem, kas vēlas braukt atpakaļ,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pavļuts: Latvijas ražotājiem labas iespējas iekļauties piegādes ķēdē Vācijas uzņēmumiem

Sandra Dieziņa, 24.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts gatavs Rīgas domes sabiedriskā transporta jomas «bardaku» apspriest tiesā

LETA, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK

Sandris Točs, speciāli DB, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pūce SM valsts sekretāra amatam saka «nē»; iespējams, pametīs civildienestu

Gunta Kursiša, Nozare.lv, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja valdība lems par manu pārcelšanu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka amatā Eiropas Savienības un nozaru jautājumos, šo piedāvājumu noraidīšu un, visticamāk, pametīšu civildienestu,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai procedūrai satiksmes ministrs Anrijs Matīss un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts priekšlikumu par EM valsts sekretāra pārcelšanu apsprieduši ar Pūci, kurš šim priekšlikumam nav piekritis.

«Priekšlikumam nepiekritu, jo neesmu nācis uz valsts pārvaldi, lai strādātu jebkurā amatā. Neskatos uz jebkuru amatu kā iespēju, bet vēlos darīt to darbu, kas mani interesē,» uzsvēra Pūce.

Tā kā ekonomikas ministram ir tiesības šādu priekšlikumu iniciēt, Pūcem ir svarīgi dzirdēt, kādu viedokli šajā jautājumā paudīs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), jo bez valdības lēmuma Pūci nevar pārcelt citā amatā. «Ja premjers lems par manu pārcelšanu, es, visdrīzāk, pārtraukšu darba attiecības ar civildienestu,» uzsvēra EM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija saņem Eiropas balvu enerģētikas jomā

Jānis Rancāns, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sasniegumiem energoefektivitātes pakalpojumu attīstībā un sniegšanā 20. jūnijā Briselē Eiropas Savienības (ES) Savienības Ilgtspējīgas Enerģētikas Nedēļas 2012 ietvaros Latvijas uzņēmumam Renesco tiks piešķirta balva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka atbildība par OIK skandālu jāuzņemas tiem ministriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībās. Savu vainu Pavļuts neredz.

Pavļuts: Lielos lēmumus par OIK pieņēma citi

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latviju uzmetuši gan lietuvieši, gan igauņi

Dienas Bizness, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozares pārstāvji kritizē jaunveidojamo kontroles biroju, pārmetot funkciju dublēšanos

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru