http://player.vimeo.com/video/31010769?title=0&byline=0&portrait=0

Pieteikums konkursam „Firmas noslēpums” - Papildinātās realitātes risinājumu izstrāde from Toms Krilovs on Vimeo.

Jēdziens papildinātā realitāte (starpstāvoklis starp virtuālo un reālo realitāti) parādījās deviņdesmito gadu beigās, kad pirmās tehnoloģijas parādījās ASV gaisa spēku iznīcinātājos. Lidmašīnu piloti, veicot lidojumus, speciālās kiberbrillēs varēja redzēt bez ierastā attēla redzēt arī pamatdatus par lidmašīnas augstumu, ātrumu, koordinātām, utt.

Vidzemes Augstskolā, Valmierā, norisinājusies virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes radošā darbnīca «AR/VR Hackathon 2018». Uz to bija aicināti programmētāji, grafikas un interfeisa dizaineri, projektu vadītāji un citi interesenti, lai vienotos intensīvā domāšanas un radīšanas sprintā ar mērķi radīt ko jaunu, iemācīties ko nezināmu un apmainīties ar pieredzi.

Divu dienu radošajā programmēšanas un izstrādes maratonā piedalījās 52 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Meksikas, Ekvadoras, Šveices un Indijas. Galveno balvu, uzņēmuma Overly prēmiju 500 eiro vērtībā, ieguva projekts Green Night. Green Night ir virtuālās realitātes spēle, kurā iespējams pētīt sanatorijas siltumnīcu un, minot mīklas, atklāt vietas noslēpumainību. Savukārt veicināšanas balvu no LIAA Valmieras biznesa inkubatora ieguva projekts OnBoard - fizioterapijas trenažieris, kuru papildina virtuālās realitātes spēle.

«Jau otro gadu Latvijā tiek rīkots Baltijā vienīgais virtuālās un papildinātās realitātes hakatons. Ļoti liels prieks, ka šogad to apmeklēja divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» stāsta Ainārs Kļaviņš, pasākuma organizētājs, uzņēmuma Overly līdzdibinātājs.

2017. gada Samsung kamera Gear 360 sniedz lietotājam iespēju svarīgos notikumus bez piepūles iemūžināt 360 grādu video un izdzīvot tos vēlreiz virtuālās realitātes brillēs

Pašreizējo pusaudžu bērnība dāsni dokumentēta tūkstošiem digitālās fotogrāfijās, šajā desmitgadē dzimušie bērni kādu dienu varēs atcerēties pirmos soļus, skatoties video un GIF failus, bet nākamās desmitgades mazuļu piedzīvojumi, visticamāk, jau tiks iemūžināti 360 grādu ierakstos un atskaņoti virtuālās realitātes brillēs. Scenārijs ir diezgan ticams, ņemot vērā jaunākās tendences un ražotāju, jo īpaši Samsung, apņemšanos sagādāt klientiem šādu iespēju. Korejiešus var saprast. Viņi ar pilnu krūti metušies virtuālās realitātes jomas attīstīšanā, taču tajā saturs neaug tik ātri, kā gaidīts. Tādēļ atliek tā veidošanā iesaistīt pašus lietotājus, iedodot viņiem attiecīgu instrumentu. Un tā ir 360 grādu leņķī filmējoša kamera Gear 360, kas šogad piedzīvo jau otro paaudzi.

Rīgā atvērts virtuālās realitātes klubs, kurā tiek izmantotas HTC VIVE ķiveres. Aptuvenais investīciju apjoms šajā projektā sasniedz 58 tūkstošus eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja kompānijas Mysteria, kura attīsta šo projektu, vadītājs Jurijs Boičuks.

Kompānija Mysteria izklaides industrijā darbojas no 2013. gada. Kompānijas pamatnodarbošanās līdz šim bijušas tā sauktās kvest spēles reālajā laikā - dalībniekiem ierobežotā laikā nepieciešams izkļūt no slēgtas telpas. Virtuālās realitātes klubs Mysteria VR atvērts tajā pašā adresē, kurā tiek piedāvātas kvest spēles - Rīgā, Brīvības ielā.

«Mūsu plānos ir atvērt desmit spēļu klubus visās Baltijas valstīs - Rīgā, Jūrmalā, Viļņā, Kauņā, Tallinā, Pērnavā, Tartu un citviet,» sacīja J. Boičuks.

Spēļu klubā Mysteria VR ir ierīkotas trīs spēļu vietas ar virtuālās realitātes ķiverēm HTC VIVE. Spēlētāji pārvietojas reālā telpā, kontaktējoties ar virtuāliem personāžiem un priekšmetiem.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Pēc «zvaigznīšu vērtējuma» dārgākais ir ambiciozais jeb zaļās enerģijas scenārijs, kamēr lētākais ir sabalansētais jeb «zelta vidusceļa» scenārijs.

To forumā, kas bija sarīkots, lai apspriestu Ekonomikas ministrijas sagatavoto Enerģētikas stratēģiju 2030. gadam sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Stratēģiju izmaksas speciāli norādītas zvaigznītēs, jo, ja tie būtu konkrēti skaitļi, tad tie uzreiz parādītos visu mediju pirmajās lapās, atzina ministrs.

Pie Enerģētikas stratēģijas Ekonomikas ministrija sāka strādāt jau iepriekšējā ministra Arta Kampara laikā, taču tikai nesen izstrādāti trīs stratēģijas varianti: konservatīvais, kas piepildītos, ja esošajā politikā īpašu izmaiņu nebūtu. Tas ir salīdzinoši liela īpatsvara fosilās un importētās enerģijas scenārijs, kuram lielāko risku veido nezināmās fosilo energoresursu cenas, kuras Latvijai nav nekādas iespējas ietekmēt. Ir arī Ambiciozais scenārijs, kas nosacīti saucams arī par «zaļo» scenāriju, kurā ir paredzēts 60% liels atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdzšinējo 40% vietā. Šis scenārijs no ministrijas puses novērtēts kā visdārgākais jauno tehnoloģiju dēļ, kas daļēji vēl ir tikai eksperimentālā vai izstrādes stadijā.

ASV Nebraskas štata Omahas pilsētas pārtikas kompānija ConAgra Foods, sadarbībā ar Google radījusi ieskatu iepirkšanās procesā, izmantojot Google paplašinātās realitātes brilles Google Glass, vēsta Mashable.

Izmantojot Google Glass būs iespējams saņemt informāciju par pārtikas produktu sastāvu, atgādinājumus par to, kas ir jānopērk, kā arī norādījumus, kur meklējama nepieciešamā prece.

Savukārt Teksasā notiekošajā izklaides nozares konferencē SXSW Google iepazīstinājusi ar paplašinātās realitātes briļļu lietojumprogrammām. Kompānija prezentējusi laikraksta New York Times lietojumprogrammu, kas balsī nolasa interesējošo rakstu. Tāpat konferences apmeklētāji iepazīstināti ar populārās piezīmju lietojumprogrammas Evernote Google Glass versiju un prezentējusi ar balsi kontrolējumu Gmail e-pasta lietojumprogrammu.

Aizsākot jauno mācību gadu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolā (IZV) atklāta «Latvenergo» virtuālās realitātes telpa.

Virtuālās realitātes telpa sniegs iespēju ar tehnoloģiju palīdzību atrasties dažādās vidēs, kurās realitātē viesoties nav iespējams, kā arī veikt dažādas darbības, kuras īstajā dzīvē būtu pārāk bīstamas, dārgas vai pat neiespējamas. Telpa aprīkota ar pieciem virtuālas realitātes komplektiem, kas ļauj interaktīvi darboties virtuālajā realitātē. Virtuālās telpas iespējas ir plašas un daudzveidīgas – to varēs izmantot, apgūstot ģeogrāfiju, vēsturi, bioloģiju, astronomiju, gan veikt eksperimentus ķīmijā, gan pārbaudīt fizikas likumus un daudz ko citu. Tehnoloģiskais aprīkojums ļauj strādāt 3D vidē, tāpat to ir iespējams izmantot dažādu sistēmu modelēšanai.

Google atklājusi vairāk informācijas par paplašinātās realitātes brillēm Project Glass, kuras patlaban attīsta kompānija.

Sociālajā portālā Google+ ievietotajos attēlos redzamas brilles ar minimālistisku dizainu, kas aprīkotas ar mikrofonu un daļēji caurspīdīgu video ekrānu, kas atrodas virs briļļu nēsātāja labās acs.

Līdz šim šis projekts ir ticis nodēvēts par «atklātu noslēpumu», tomēr patlaban Google ir laidusi klajā video, kurā redzams, kā nākotnē šādas brilles varētu darboties.

Kā noprotams no portālā Google+ ievietotā video, briļļu lietotājs varēs tajās redzēt informāciju par laikapstākļiem, lasīt saņemtos ziņojumus, Google Maps uzzināt tuvāko ceļu nokļūšanai no punkta A uz punktu B, tāpat «paplašinātās realitātes brilles» atgādinās par veicamiem darbiem, respektīvi, pildīs plānotāja funkcijas, kā arī varēs uzņemt attēlus.

Tehnoloģiju kompānijas Google topošās paplašinātās realitātes brilles Google Glass izmantošana, vadot automašīnu, ASV varētu tikt aizliegta. Rietumvirdžīnijas štata likumdevēji izstrādājuši nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas liegs autovadītājiem izmantot šādu tehnoloģiju.

Štata likumdevēju sagatavotājā priekšlikumā teikts, ka automašīnas vadītājam būs aizliegts «izmantot valkājamu datoru ar uz galvas liekamu ekrānu». Lai gan priekšlikumā netiek pieminētas Google Glass paplašinātās realitātes brilles, dokumenta autors, Rietumvidžīnijas Pārstāvju palātas deputāts Garijs Hovels (Gary Howell), sarunā ar CNN norādījis, ka viņš iedvesmojies tieši no topošā interneta milža produkta.

Gadījumā, ja Rietumvirdžīnijas likumdevēji piekritīs šādam liegumam, štats var kļūt par pirmo ASV, kurā autovadītājiem tiktu aizliegta Google Glass izmantošana. «Galvenais [aizlieguma] iemesls ir saistīts ar drošību. Ierīce var jūsu redzes laukā projicēt attēlu. Es domāju, ka tam ir milzīgs uzmanības novēršanas potenciāls,» skaidrojis priekšlikuma autors.

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Vecrīgā, Jēkaba un Smilšu ielas stūrī šonedēļ norisinājās vērienīgi filmēšanas darbi projektam Rīga pirms 100 gadiem, virtuālā realitāte.

Uzņemtais materiāls būs skatāms kā pastāvīgs video objekts - virtuālās realitātes video tālskatis vairāku gadu garumā. Šis būs pirmais šāda veida objekts Austrumeiropā, kur virtuālās realitātes video tālskatis tiek pielāgots tieši tūrisma mērķiem.

Apkārtne, kurā šobrīd atrodas bankas BlueOrange ēka, Biržas nams, Latvijas Radio un vairāki restorāni, tika pārvērsta tāda, kāda tā varēja izskatīties pirms 100 gadiem: pa Jēkaba un Smilšu ielām kursē retro tramvajs, brauc zirga pajūgi, pastaigājas atbilstošā 20.gs. stilā ģērbušās dāmas un kungi, spēlējas bērni, kārtību uzrauga policisti, savas preces piedāvā ielu pārdevēji.

Pirms 100 gadiem Rīga bija viena no modernākajām pilsētām Eiropā, un, pateicoties virtuālās realitātes filmai, to visu varēs piedzīvot jebkurš interesents - tūrists vai rīdzinieks.

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Virtuālās realitātes (VR) studija PlatformaVR Latvia līdz gada beigām plāno investēt jaunās bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģijās, tādējādi uzlabojot spēļu procesu, kā arī iecerēts papildināt kvesta spēļu piedāvājumu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andrejs Gospodarjovs, PlatformaVR Latvia līdzdibinātājs.

PlatformaVR Latvia šobrīd piedāvā vienu kvesta spēli, kuras idejas pamatā ir atrisināt sarežģītus uzdevumus limitētā laikā komandā līdz 4 cilvēkiem.

Attīstot piedāvājumu, bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģijās plānots ieguldīt no 10 līdz 15 tūkstošiem eiro un sadarboties ar Taivānas viedtālruņu un planšetdatoru ražotāju HTC. Ar HTC Vive sensoru palīdzību telpa tiek pārvērsta virtuālā 3D pasaulē, kurā lietotājs var brīvi pārvietoties un, izmantojot kontrolierus, veikt dažādas darbības. «Šāda veida tehnoloģijas pašas pa sevi ir ļoti dārgas. Svarīgi ir sastrādāties ar ražotāju,» komentē A. Gospodarjovs.

Šobrīd VR ķivere ir savienota ar vadu un monitoru, kas nodrošina gan ierīces uzlādi, gan arī savienojumu ar ekrānu, bet nākotnē, ieviešot jauninājumus, tiks izmantota bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģija. Jaunajām tehnoloģijām tiek ražotas vieglas mugursomas ar baterijām, kas bezvadu režīmā gan uzlādē, gan arī pārraida VR ķiveres signālus uz televizoru, lai citi cilvēki varētu redzēt spēlētāja VR ceļojumu.

«Kompānija Microsoft man nepasūtīja, lai izveidoju papildinātās realitātes brilles HoloLens, man neteica: Aleks, ej un izdomā HoloLens,. Pie šī izgudrojuma strādāja vesela cilvēku komanda 10 gadus, tādēļ es uzskatu, ka tā ir mūsu kopīgā ideja,» sarunā ar DB saka papildinātās realitātes briļļu izgudrotājs Aleks Kipmans.

Aleks dzimis Brazīlijā, un Microsoft strādā jau 16 gadus, un pēdējos 10 gadus saistīts ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju un papildinātās realitātes projektiem. «Šie projekti ir saistīti viens ar otru – mākslīgais intelekts un HoloLens. Var teikt, ka šim darbam esmu veltījis pēdējos 10 savas dzīves gadus,» uzsver Aleks. «Mākslīgā intelekta izgudrojumi var aizņemt visu dzīvi, tā nav viena ideja vai izgudrojums, tas ir vesels, sarežģīts komplekss. Ja vēlies izgudrot hologrammu vai kādu produktu, ko uzvilkt galvā – tā ir viena ideja. Mēs drīzāk domājam un strādājam pie tā, kā attīstīt mākslīgo intelektu un vienlaicīgi radām produktus.»

Viņš uzskata, ka aiz izgudrojuma vienmēr stāv komanda. «Uzdevumi, kas jārisina inovatoriem, vienmēr ir ļoti sarežģīti, un es neticu, ka ar tiem spēj tikt galā viens cilvēks. Vienmēr pastāv atšķirība starp inženieriju un zinātni. Inženieri vienmēr domā par inovāciju pielietošanu. Es esmu inženieris, un es nekad nedomāju par izgudrojumu tikai izgudrojuma pēc,» viņš uzsver.

2020. gadā "Exonicus" plāno uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonus eiro.

"2020. gads solās būt tikpat bagātīgs un aizraujošs kā iepriekšējais. Augs gan produkta pieprasījums, gan interese, kas jau šobrīd ir vērā ņemama. Plānojam noslēgt vairākus darījumus ar ASV militārajiem medicīnas centriem. Tāpat vēlamies veiksmīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas aizsardzības fonda projektam. Vēlamies uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonu eiro finansējumu no investoriem, kas ļautu mums aktīvāk piedalīties industriju konferencēs, palielinātu produkta izstrādes jaudu ar mērķi 2023. gadā sasniegt desmit miljonu eiro apgrozījumu," teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šogad medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" tika reorganizēts un tagad "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību.

“Realitāte ir tikai ilūzija, kaut arī ļoti noturīga.” - šis Alberta Einšteina izteiciens ir ļoti bieži citēts, it īpaši interneta vidē, lai gan daudzi apšauba tā autentiskumu. Tomēr minētais izteiciens diezgan trāpīgi raksturo mūsu subjektīvo uztveri par to, kas ir ap mums – reālo pasauli. Jau no seniem laikiem cilvēki ir centušies izzināt šo pasauli ar objektīvu mērījumu palīdzību un šo mērījumu attēlošanu grafiskā formā – kā kartes un plānus, kas papildināti ar skaitlisku un aprakstošu informāciju. Šis reālās pasaules atspoguļojums parasti ir divās dimensijās, t.i., plakans, ko noteica informācijas iegūšanas, glabāšanas un apstrādes tehniskās iespējas.

Pēdējos gados arvien biežāk ikdienā dzirdam tādus jēdzienus kā 3D modelis, Viedā pilsēta (SmartCity) vai realitātes modelis. Arī SIA MikroKods pēdējā gada laikā mērķtiecīgi uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi realitātes modeļu izstrādē, sagatavojot vairāku kultūrvēsturisku un infrastruktūras objektu 3D modeļus, kurus iespējams apskatīt demonstrāciju vietnē un video versijā.

Ņemot vērā, ka uzmērīšanas tehnoloģiju attīstība pēdējā desmitgadē ir devusi iespējas atsevišķu mērījumu vietā iegūt masveida datus par reālo pasauli, kas ļauj šo pasauli datorizētā vidē attēlot trijās dimensijās (3D) ar tādu detalizācijas pakāpi, kas jau ir salīdzināma ar pašu reālo vidi. Šīs mērīšanas metodes ir ieguvušas apzīmējumu “realitātes iegūšana” (Capturing Reality), kas faktiski nozīmē realitātes detalizētu dokumentēšanu. Šobrīd datu iegūšanai par reālo vidi galvenokārt pielieto divas metodes – 3D lāzerskenēšanu un modernizēto fotogrammetriju. Uzņēmums SIA MikroKods piedāvā kompānijas Bentley Systems fotogrammetrijas risinājumu ContextCapture, ar kuru veidotos 3D modeļus var izmantot atsevišķi vai iekļaut inženierprojektos ar datorizētās projektēšanas (CAD) un būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) programmatūras palīdzību.

Samsung jaunākās paaudzes virtuālās realitātes iekārtu Gear VR papildinājis ar plaukstā turamu vadības pulti

Aizritējis pusotrs gads, kopš pasaulē lielākais mobilo viedierīču ražotājs Samsung laida tautās pirmās masu tirdzniecībai paredzētās pašu izgatavotās virtuālās realitātes brilles. Tolaik tirgū bija manāms optimistisks satraukums, ka salīdzinoši lētās Gear VR varētu iedot pamatīgu spērienu snaudošajai daudzsološajai izklaides sfērai. Lai arī zināms progress ir novērojams, kopumā ar virtuālās realitātes iedzīvināšanu masās nav veicies tik labi, kā varētu vēlēties. Tādēļ Samsung atkal mēģina uzkurināt patērētāju interesi, laižot klajā Gear VR 2 jeb virtuālās realitātes briļļu otro paaudzi.

Dizains

Uzreiz jāapbēdina visi, kuri gaidīja kaut ko jaunu, neredzētu un revolucionāru. Gear VR 2 pamatvilcienos ir priekšgājēja klons. Tāda pat ar elastīgām saitēm uz galvas uzliekama plastmasas kastīte, kurā var ievietot kādu no pēdējo trīs gadu Samsung flagmaņu sēriju telefoniem. Brilles joprojām ir diezgan masīvas. 20 centimetrus platas, gandrīz 10 augstas un 12 centimetrus izvirzītas uz priekšu. Vienas pašas tās sver 345 gramus, bet ar ievietotu tālruni svars pārsniedz puskilogramu. Lai korpuss turētos pie sejas pietiekami stingri, siksnas jāpievelk diezgan cieši. Te glābj apmaļu mīkstā auduma apdare, kas pasargā no plastmasas iespiešanās ādā. Tomēr pat ar visu to brilles nav gluži tik ērtas, lai skraidītu pa istabu un fiziski līdzdarbotos virtuālās pasaules izklaidēs. Taisnības labad jāsaka, ka pagaidām pieejamais saturs paredz minimālas lietotāja kustības – grozīt visapkārt galvu, sasvērties, ietupties, pastiepties. Tas arī viss. Sapņi par īstu virtuālo realitāti, kurā var jozt pa tukšu laukumu un mānīt sevi ar domu, ka apkārt ir pasaules sporta zvaigznes, visādi mošķi vai citi spēļu varoņi, jāatliek uz tālāku nākotni.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Rosinājums dibināt jaunu iestādi lielo investīciju projektu apkalpošanai liek domāt par atrautību no realitātes, ierēdņu štatu kuplināšana ir tikpat jutīgs temats kā nodokļu palielināšana

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ierosinājums Latvijā veidot jaunu institūciju lielo investīciju projektu apkalpošanai ir blēņas, jo ministram, pirms durt pirkstu mākoņos, vispirms vajadzētu pārskatīt savā pakļautībā esošās struktūras. Var pieminēt kaut vai investoru pievilkšanas projektu Polaris, kas, šķiet, kļuvis aplam kusls. Pēc ministra domām, jauna institūcija risinātu «sadarbības buksēšanu ar lielākiem investoriem». Nevar jau nepiekrist, ka valstī jādomā par lielo investīciju projektu piesaisti. Un tomēr – vai vēl viena ierēdņu kopiena (nosaukta cienījamā vārdā, noteikti institūcijas nosaukumā piesaucot investīcijas) atrisinās sāpi par lielu projektu iztrūkumu?