Jaunākais izdevums

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Kurināmās koksnes cena pietuvojas zāģbaļķu cenai

Enerģētiskās koksnes cena septembrī pietuvojas zāģbaļķa cenai. Tā kā zāģbaļķa noiets šobrīd nav tik aktuāls kā iepriekš, izstrādātāji arvien ir gatavi un cenšas pievērsties zemākas kvalitātes koksnes izstrādei. Piemēram, apses malkas cena kopš gada sākuma pakāpeniski turpina kāpt, pēdējā mēneša laikā cenai palielinoties par 10 eiro kubikmetrā.

Kvalitatīvās koksnes cena Eiropā ir stabila, ASV cena krīt

Zāģbaļķu cena un noiets koksnes tirgū nav krasi mainījies, tomēr, neskatoties uz būvniecības apjomu stagnēšanu un inflāciju, zāģbaļķu segmentā rodas iztrūkums, kas saistīts ar piegāžu pārtraukšanu no Krievijas un Baltkrievijas. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) palielina un uztur augstas procentu likmes būvniecības kredītiem, paaugstinās inflācija un degvielas izmaksas, kā rezultātā zāģbaļķu cenas šajā tirgū krīt. Eiropā šāds kritums netiek novērots, veidojas iztrūkums, kas saistīts ar sankcijām pret agresorvalstīm, noturot zāģbaļķa cenas gandrīz nemainīgas.

Septembrī priedes resnais zāģbaļķis augstākajā punktā sasniedza 115 eiro kubikmetrā, savukārt vidējais zāģbaļķis augstākajā punktā bija 95 eiro kubikmetrā. Tikmēr egles vidējais zāģbaļķis zemākajā punktā maksāja 85 eiro kubikmetrā, bet augstākajā 92 eiro kubikmetrā.

Papīrmalka konkurē ar augstākas kvalitātes finierklučiem

Papīrmalkas cenas turpina kāpt, kas galvenokārt saistīts ar papīrmalkas eksportu uz Skandināviju. Piemēram, Somija, kas ir viena no pasaulē lielākajām kartona un tipogrāfijas papīra ražotājām, iepriekš 59 % koksnes šim segmentam saņēma no Krievijas, bet sankciju dēļ tas šobrīd vairs nav iespējams. Patlaban Somija papīrmalku lielākoties importē no Igaunijas un Latvijas. Bērza papīrmalkas cena sasniedz 130 eiro kubikmetrā, kas ir tikai par 7 % mazāk nekā bērza finierkluča vidējā cena septembrī.

Bērza eksports galvenokārt uz Ķīnu

Bērza finierkluču vidējās cenas svārstības septembrī netiek novērotas, tradicionāli bērza finierkluči no Latvijas galvenokārt tiek eksportēti Ķīnas tirgum.

Savukārt bērza taras augstākā cena, līdzīgi kā bērza finierklučiem, septembra beigās palielinājusies par 8 eiro kubikmetrā, sasniedzot 138 eiro kubikmetrā atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju tuvojošos ziemu gaida ar bažām, jo gan valstsvīri, gan enerģētikas nozares pārstāvji jau vairākus mēnešus publiski izvairās runāt par to, cik daudz dabasgāzes nākamajai apkures sezonai kopīgiem spēkiem esam sarūpējuši.

Pārvades sistēmas operators sabiedrību informē tikai par kopējiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē noglabātajiem apjomiem, bet gāzes tirgotāji konkrētus ciparus nenosauc, slēpjoties aiz komercnoslēpuma plīvura. Lai gan lielākā daļa tirgoņu atzīmē, ka gāzi saviem klientiem jau ir iegādājušies, DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka par saistību izpildi pārliecināti ir ne visi, tajā skaitā arī lieli un labi zināmi tirgus pārstāvji.

Publiski šāda retorika gan, protams, netiek pielietota, jo tas klientu vidū varētu raisīt sašutumu un šaubas, tā vietā patērētāji tiek baroti ar solījumiem, ka gāze būs! Uz to mēs arī ceram, taču pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka cerība ir ne tikai sabiedrības, bet arī tirgotāju un pat valsts vienīgais ierocis cīņā ar enerģētisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DIO plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank finiša taisnē ir atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudes

LETA, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers skaidroja, ka jau patlaban Inčukalnā esošā gāze pilnībā sedz Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā.

Papildu drošībai valdība pieņēma lēmumu rezervēt vēl LG piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja ka rezervētais apjoms ir 1,15 teravatstundas (TWh) gāzes. Šis apjoms ir vienāds ar mājsaimniecību patēriņu pagājušajā sezonā.

Gāze ir, bet kam tā tiks?  

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir...

Indriksone skaidroja, ka valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkure sezonai.

Ekonomikas ministre piebilda, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš iepriekšējā sezonā bija 6,9 TWh, un patlaban šīs vajadzības nākamajai apkures sezonai ir nosegtas.

Arī Kariņš atkārtoti apliecināja, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai. Kariņš atsaucās uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Iepriekš premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam.

"Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru