Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Grants sedz 85% no kopējām izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Lielāku projektu gadījumā granta apmērs var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču vidēji tas ir aptuveni 8000 eiro.

«Granta līdzekļus var izmantot, lai izveidotu arī projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas iekļauj visaptverošu situācijas izpēti, problēmu identificēšanu, piemērotu risinājumu izstrādi, ietekmes uz vidi analīzi, kā arī ieguvumu apkopojumu. Grants sedz 85% no kopējām izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Lielāku projektu gadījumā granta apmērs var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču vidēji tas ir aptuveni 8000 eiro. Jāpiebilst, ka grantu var izmantot gan valsts un pašvaldības uzņēmumi, gan privātie komersanti un biedrības,» pauž E.Kudurs, atzīmējot, ka, lai gan maksimālais granta apjoms nav ierobežots, uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto atbalstu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Iespēju daudz

Grants ir ļoti praktisks un vienkārši izmantojams atbalsta rīks uzņēmējiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu veikt energoefektivitātes

uzlabojumus un samazināt enerģijas patēriņu. «Kombinējot grantu un Altum energoefektivitātes aizdevumu, uzņēmums iegūst vēl efektīvāku finanšu instrumentu, kas rezultējas ne tikai finansiālā ieguvumā, bet arī augošā konkurētspējā un zaļākā saimniekošanā, » teic eksperts, atklājot, ka aizdevuma veidā energoefektivitātes projektiem pieejams finansējums līdz 2,8 miljoniem eiro, un šī programma tiek finansēta Altum zaļo obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem. «Ar energoefektivitātes aizdevumu var finansēt gan projektus, kas saistīti ar apgaismojuma, ventilācijas, žāvēšanas, siltuma, aukstuma un tvaika ražošanas iekārtu nomaiņu, gan kaltes, motoru, sūkņu, elektrības piegādes un citu iekārtu efektivizēšanu. Īpaši aktuāli tas ir tiem uzņēmumiem, kuriem energopatēriņš ir nozīmīga izmaksu pozīcija un pārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, piemēram, tirdzniecības un sporta centriem, noliktavām, viesnīcām, biroju ēkām, pārtikas ražotājiem, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem, kā arī lielajiem enerģijas patērētājiem, kuru darbību ietekmē Energoefektivitātes likums. Būtiski, ka šiem aizdevumiem nav nepieciešams papildu nodrošinājums, jo par nodrošinājumu kalpo naudas plūsma,» stāsta eksperts, atgādinot, ka kredīta maksājums šajā gadījumā būtu jāsedz energoizmaksu ietaupījumam. Arī Lauku atbalsta dienests (LAD) administrē vairākus ar energoefektivitāti saistītus atbalsta pasākumus, kas pieejami lauksaimniekiem. Dienestā skaidro, ka, iesniedzot projektu, lauksaimnieks var saņemt atbalstu, piemēram, par ēkas energoefektivitātes palielināšanu. Projektu ietvaros iespējams būvēt graudu kaltes ar rekuperācijas sistēmu, apkurināmas siltumnīcas, lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumus, saldētavas, kā arī īstenot citus pasākumus. EM informē, ka rudenī atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos būs pieejams arī uzņēmējiem. «Investīciju veicināšana ir viena no EM šā gada prioritātēm. Atbalsta programmas jaunais uzsaukums dos papildu iespējas uzņēmumiem investēt ražotņu modernizācijā, būtiski palielinot energoefektivitātes rādītājus. Tas savukārt ļaus samazināt ražošanas izmaksas un palielinās uzņēmuma konkurētspēju,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Zināms, ka atbalstam komersantiem būs pieejami 10,6 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējuma. Uz to varēs pretendēt Latvijas Republikā reģistrēti sīkie, mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tiks sniegts granta veidā līdz 30% no attiecināmajām izmaksām. Līdz šim atbalsta programma jau īstenota divās kārtās un tās ietvaros atbalstīti vairāk nekā 40 projekti, kas kopā saņēmuši ES Kohēzijas fonda atbalstu aptuveni 13 miljonu eiro apmērā.

Iesaistās tirgū

Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces šobrīd piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi, kā arī energoservisa jeb ESKO kompānijas. SIA Enefit v aldes p riekšsēdētājs Jānis Bethers atklāj, ka Enefit ESKO risinājumi pieejami jau pusotru gadu. «Šajā laikā esam īstenojuši dažāda mēroga projektus gan mazākos uzņēmumos, gan uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu. Nodrošinām konsultācijas, kā arī energoefektivitātes tehniskos risinājumus - energomonitoringa sistēmas efektīvākai patēriņa kontrolei, LED apgaismojuma ieviešanu, reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas nelietderīgu jaudas zudumu mazināšanai, gāzes apkures katlu modernizāciju un sašķidrinātās dabasgāzes stacijas uzņēmumiem, līdz kuriem nesniedzas gāzes pārvades tīkls. Tāpat arī projektējam un uzstādām saules enerģijas paneļus gan privātmājām, gan arī uzņēmumiem,» informē J.Bethers, norādot, ka visiem tehniskajiem risinājumiem pieejami arī elastīgi finansēšanas risinājumi jeb nomaksa. Enefit valdes priekšsēdētājs norāda, ka līdz ar atvērtā tirgus attīstību enerģijas tirgotāju loma jau sen ir transformējusies no vienkārša tirgotāja uz partneri, kurš ir galvenais atbalsts gan enerģijas iegādē, gan energosaimniecības sakārtošanā. «Enefit savu produktu portfeli vienmēr ir veidojis tā, lai piedāvātu iespēju apgūt aktuālās tirgus iespējas un mūsdienīgas tehnoloģijas. Jāsaka, ka mēs īstenojam dažāda mēroga projektus - strādājam gan ar pāris tūkstošu, gan ar vairāku simtu tūkstošu eiro lieliem budžetiem, taču projektam piesaistīto investīciju apmērs noteikti nav noteicošais faktors sadarbības uzsākšanai,» spriež energouzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Plašs klāsts

Pieredzē un zināšanās ar citiem uzņēmējiem astoto gadu dalās arī lielākais elektroenerģijas tirgotājs AS Latvenergo. «Sākotnēji koncentrējāmies uz mājsaimniecību izglītošanu energotaupības pasākumos, taču pašlaik vairākus gadus uzkrātās zināšanas sniedzam arī citu uzņēmumu pārstāvjiem, organizējot izglītojošus bezmaksas seminārus, kā arī palīdzot komersantiem kļūt efektīvākiem, paaugstinot konkurētspēju un izpildot Energoefektivitātes likuma prasības. Tieši gadu gaitā uzkrātā pieredze, kā arī zināšanas klientu apkalpošanā digitālajā vidē un enerģētikas nozarē bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izlēmām attīstīt arī preču un pakalpojumu pārdošanu. Mēs redzam, ka klientiem ir interese ne tikai par elektrību, bet arī citiem risinājumiem, tāpēc, ja ir pieprasījums, mums tas jārespektē un jārada piedāvājums. Turklāt mēs atbalstām energoefektīvus risinājumus un to virzīšanu tirgū, jo tas klientiem dod iespēju vairāk izmantot alternatīvo enerģiju, kā arī ietaupīt,» uzsver Elektrum Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena. Viņa stāsta, ka, lai atvieglotu sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, centrs izstrādājis interaktīvu palīgu, kurā apkopotas norādes un padomi, kas papildināti ar centra praktisko pieredzi. «Savukārt, lai pilnveidotu uzņēmumu darbinieku zināšanas, ir izveidots praktisks un digitāls bezmaksas mācību kurss energoefektivitātē, kurā interaktīvā formā izklāstītas piecas nozīmīgas tēmas energopatēriņa optimizēšanā - apkure, ventilācija, apgaisme, ūdens un transports,» skaidro S.Bilzena, piebilstot, ka Elektrum Energoefektivitātes centrs regulāri organizē arī bezmaksas izglītojošus tematiskos seminārus juridisko klientu auditorijai, kuros iespējams uzzināt gan par jaunākajām tehnoloģijām un dzirdēt pieredzes stāstus, gan apzināt energoefektivitātes sniegtos ieguvumus un klātienē konsultēties ar lektoriem. Tāpat uzņēmējiem un privātpersonām tiek piedāvāti arī citi risinājumi, piemēram, energomonitorings un saules paneļu uzstādīšana.

Iedziļināties un izzināt

Plaša spektra energoefektivitātes pakalpojumus uzņēmējiem sniedz arī SIA AJ Power. «Mūsu speciālistu komanda spēj izplānot, attīstīt un pārraudzīt dažādus enerģētikas projektus, piemēram, ģenerācijas risinājumus - saules paneļu projektus un koģenerācijas stacijas, kā arī elektrosaimniecības energoefektivitātes pakalpojumus, piemēram, efektīvākopieslēgumu izvēli un izbūvi,» atzīmē AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš, norādot, ka, veicot energoefektivitātes pasākumus, ir būtiski izzināt katra klienta vajadzības un konkrētās situācijas specifiku, pielāgojoties visiem apstākļiem un veicot individuālu risinājumu izstrādi. «Tas mums palīdz iedziļināties konkrētajā situācijā, kā arī izzināt to, kas klientam ir atbilstošākais un efektīvākais risinājums. Noteikti jāuzsver, ka vispareizāk būtu domāt nevis par to, cik pakalpojums maksā, bet cik liela būs iespēja uzņēmumam ietaupīt. Šajā gadījumā ir būtiski minēt, ka pastāv arī vairākas energoefektivitātes pasākumu finansējuma iespējas. Piemēram, ja uzņēmumam nav brīvu līdzekļu, tad atbalstu var nodrošināt arī AJ Power vai kāda piesaistītā kredītiestāde. Ja izvēlēto risinājumu finansēšanu un ieviešanu veic AJ Power, tad daļa no sākotnējā klienta ietaupījuma tiek novirzīta kā samaksa par ESKO sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt pēc finansējuma apmaksas ieviestie energoefektivitātes risinājumi un ietaupījums pilnībā paliek klienta īpašumā,» teic R.Samtiņš.

Gribi uzzināt vairāk, spied!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Energoefektivitāte - viens no konkurētspējas instrumentiem

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekspluatācijā nodotas projekta Gaiļezera nami trīs deviņu stāvu ēkas

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodotas projekta “Gaiļezera nami” otrās kārtas trīs deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem. Projekta attīstītājs ir būvkompānija “Merks”.

Otrajā kārtā izbūvēti 64-109 m2 2-4 istabu dzīvokļi un labiekārtota teritorija. Kopumā projektā ir 192 dzīvokļi ar pilno apdari.

“Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās piedāvājam vairāk trīs istabu dzīvokļus - gan plašus, gan kompaktus. Plašākajos dzīvokļos ir divas sanitārās telpas. Savukārt teritorijā ir ierīkoti vairāki bērnu spēļu laukumi, pastaigu laipa gar ezeru, atpūtas zonas, auto stāvvietas,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors.

“Piedāvājam arī īri ar pirkuma tiesībām, kas atvieglo mājokļa iegādi. Tādējādi cilvēki var jau dzīvot jaunajā mājoklī, neuztraucoties par pirmo iemaksu. Vairāk nekā puse no dzīvokļiem šajā projektā jau ir pārdoti vai rezervēti," stāsta M. Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizētās prokuratūras ēkas pārbūvē Aspazijas 7 paveikti vairāk nekā puse darbu

Žanete Hāka, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā pārbūvē paveikti jau 55% darbu, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šobrīd topošajā ēkā jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pabeigti visu būvkonstrukciju izbūves darbi, kā arī galveno maģistrālo inženiertīklu montāža. Ēkā ir nomainīti logi. Šobrīd turpinās fasādes atjaunošana, kā arī inženiertīklu izbūve. Nākamnedēļ plānots uzsākt arī labiekārtošanas darbus īpašuma teritorijā. Pavisam nesen, 2019. gada jūnijā, tika izpildīts arī būvdarbu līguma noteiktais starptermiņš – nolīgtajā termiņā tika pilnībā pabeigti jumta izbūves darbi. Ēkas atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.

«Šajā tehniski sarežģītajā un daudzslāņainajā projektā izaicinājumu netrūkst, tādēļ īpaši liela nozīme ir visu būvniecības procesā iesaistīto pušu veiksmīgai un konstruktīvai savstarpējai sadarbībai. Vienlaikus būvdarbu procesā netiek aizmirsts arī par vēsturiskās policijas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma un autentisko interjera saglabāšanu Pēc demontāžas darbiem un uzslāņojumu attīrīšanas atsevišķās vietās tika atrasti potenciāli vērtīgi telpu vēsturiskā interjera elementi. Attiecīgajās zonās būvdarbi tika apturēti un pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta interjera krāsu polihromijas izpēte un konstatēto atradumu kultūrvēsturiskā novērtēšana. Šobrīd sadarbībā ar projektētāju tiek strādāts pie iespējamajiem vēsturiskā interjera elementu restaurācijas risinājumiem,» pauž VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jūrmalas Mežaparki sakārto vidi un pelna

Anita Kantāne, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitāte un sakārtota darba vide ir SIA "Jūrmalas Mežaparki" ieguvums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanas ražošanas ēkā.

"Kurināmā starpība var būt tikai pāris tūkstoši eiro gadā, bet tās lietas, kas ir svarīgākas par kurināmā izmaksām, ir estētiskais baudījums, ko tu gūsti sakārtotā darba vidē," pauž SIA "Jūrmalas Mežaparki" izpilddirektors Andris Čuda.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par SIA "Jūrmalas Mežaparki" realizēto.

Komentāri

Pievienot komentāru