Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, izvērtējot strīdu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze, nolēma noraidīt SIA Gauja Trade prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze grozīt noslēgtā līguma nosacījumus, informē SPRK.

Regulators 22.oktobrī pieņēma lēmumu par strīda ierosināšanu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze. Lēmums pieņemts sakarā ar SIA Gauja Trade prasību atzīt par prettiesisku AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt līgumu ar SIA Gauja Trade par dabasgāzes piegādi SIA Gauja Trade objektam, kā arī prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar SIA Gauja Trade.

Lai gan 2015.gada 3.novembrī strīdā iesaistītās puses vienojās un noslēdza līgumu par dabasgāzes piegādi, SIA Gauja Trade 2015.gada 9.novembrī lūdza turpināt strīda izskatīšanu un uzlikt AS Latvijas Gāze pienākumu grozīt līgumā noteiktos nosacījumus samaksai par dabasgāzi.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Aizceļot uz Brazīliju vai Madagaskaru, fiziski atrodoties Rīgā, vai paspēlēties virtuālā smilšu kastē, radot kalnus un vulkānus. Tas iespējams interaktīvajā multimediju izstādē Future Live!.

Izstādē gan bērni, gan pieaugušie var izprast, kā veidojas zvaigznes un planētas, spēlēties ar interaktīviem zemūdens pasaules objektiem, atdzīvināt izkrāsoto zvēriņu lielā digitālā ekrānā, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un šūpoties, lidojot cauri abstraktām pilsētām. Izstādi izveidojis uzņēmums Welldone Production sadarbībā ar partneriem, bet objekti ir aizgūti no dažādām pasaules valstīm.

«Izstādē kopumā pieejami 15 dažādu izmēru un apjomu objekti, kas interaktīvā un iesaistošā veidā ļauj iepazīt gan pasaules uzbūvi, gan arī ielūkoties virtuālajā realitātē, izaicina cilvēku kustēties vai arī izbaudīt rotaļas prieku. Daži apmeklētāji, kuri jau paviesojušies Future Live! ekspozīcijā, to salīdzina ar Avatara pasauli,» atzīst izstādes Future Live! organizatore Inga Kadeka.

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Divi «Live Rīga» radītie reklāmas video ieguvuši apbalvojumus starptautiskā festivālā Porto, informē «Live Rīga» pārstāve Anna Blaua.

«Live Rīga» radītie pilsētas reklāmas video starptautiskā tūrisma un dokumentālo filmu festivālā ART&TUR 2017 Portugālē, Porto, ieguvuši divas godalgas sadaļā «Tūrisma filmas» - reklāmas video sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider’s guide in Riga» ieguvusi īpašo balvu kā Labākā Eiropas filma, savukārt «Riga A-Z Rap Guide» ieguva 2.vietu kategorijā «Tūrisma galamērķis».

Jaunākā «Live Rīga» reklāmas kampaņas sēriju «Insider’s guide in Riga» veido piecas īsfilmas - «Dodies ceļojumā ar taksistu», «Skolotājas norādes», «Mācītāja ceļš», «Sieviešu blogera pieturvietas», «Mežonīgais piedzīvojums ar senioru». Filmas izstrādātās sadarbībā ar aģentūru «DDB Latvia», un to producents ir Jānis Nords.

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) konkursā par interneta portāla Live Rīga satura izstrādi, atjaunošanu un uzturēšanu uzvarējis uzņēmums SIA Cosmodroms, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Kopējā šī iepirkuma līguma summa ir 35 tūkst. Ls. Kā liecina informācija informācija Lursoft, SIA Cosmodroms nodarbojas ar medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, datu apstrādi, uzturēšanu un ar to saistītām darbībām, kā arī ar citām darbībām cilvēka veselības aizsardzības jomā. Iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA Guri.

Savukārt šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par portāla Live Rīga satura rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Tos par 12 tūkst. Ls nodrošinās SIA Linearis.

Jāatgādina, ka LIVE RĪGA kā zīmols tika izveidots 2009. gada rudenī, tas tiek izmantots kampaņās ārvalstīs, lai popularizētu Rīgu. Faktiski tas bija bijušā vicemēra Aināra Šlesera un bijušā aviokompānijas airBlatic vadītāja Bertolta Flika kopprojekts. Sākotnēji par aktivitātēm tika plaši ziņots, taču šobrīd tas nedaudz pieklusis.

Par RB Rail AS padomes priekšsēdētāju iecelts augstākā līmeņa vadītājs un uzņēmējs Sandors Līve (Sandor Liive).

Kā padomes loceklis RB Rail AS viņš darbojas kopš 2020. gada novembra. Sandors Līve aizstāj Anrī Leimani, kurš turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Katru gadu rotācijas kārtībā priekšsēdētāja amatu ieņem cits kopuzņēmuma dalībvalsts pārstāvis, 2021. gadā tas tiek nodots Igaunijai.

“Rail Baltica noteikti ir lielākais starpsavienojumu projekts kāds jebkad īstenots starp Baltijas valstīm. Projektam ir liela nozīme, padarot transporta nozari zaļāku un drošāku. Turklāt Rail Baltica būvniecība un ekspluatācija būs papildu izaugsmes katalizators Baltijas jūras reģionam," sacīja Sandors Līve.

“Rail Baltica panākumi lielā mērā ir atkarīgi no cilvēkiem, kas to īsteno. Līdz ar to Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail AS nepieciešams kļūt par daudz pievilcīgāku darba devēju talantīgiem un motivētiem ekspertiem. Kā priekšsēdētājs padomes darba kārtībā par prioritāti izvirzīšu darbinieku piesaisti.”

Pagājušajā naktī ūdens līmenis Gaujā pie Valmieras pieaudzis vēl par 26 centimetriem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kā aģentūrai LETA sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris un Civilās aizsardzības komisijas vadītājs Jānis Skrastiņš, ūdens līmenis pieaug par aptuveni trīs centimetriem stundā. Saglabājoties šādai tendencei, sagaidāms, ka diennakts laikā ūdens līmenis Gaujā pie Valmieras varētu pieaugt par aptuveni 60 centimetriem.

Patlaban Gaujas ūdeņi ir gandrīz sasnieguši kādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Strenčos nakts laikā ūdens līmenis Gaujā cēlies par aptuveni 20 centimetriem. Šajā apdzīvotajā vietā palu ūdeņi apdraud vairākas privātmājas.

Kā norādīja Skrastiņš, bažas radot sinoptiķu prognozes, ka šodien Vidzemē gaidāms stiprs lietus. «Ja tas piepildīsies, būs švaki,» sacīja Skrastiņš.

Aizvadītajā gadā kažokādu nozares uzņēmuma Gauja AB apgrozījums samazinājies par 13,35% līdz 4,1 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi teju deviņas reizes līdz 112,6 tūkst. eiro. Uzņēmuma vadība uzsver, ka peļņas kritumu ietekmējušas vērienīgās investīcijas zvēraudzētavā.

Pēdējo divu gadu laikā Gauja AB investējusi 2,2 miljonus eiro fermas attīstībā un uzlabošanā. Vairāk nekā 1,6 miljoni eiro investēti fermas rekonstrukcijā un pusmiljons eiro ieguldīti, uzlabojot zvēru barošanas tehnoloģijas un uzlabojot ganāmpulka kvalitāti.

Tāpat 2013. gads kažokādu biznesa nozarē globālajos tirgos, kas vistiešākajā veidā nosaka arī situāciju Latvijā, raksturojams kā pārmaiņu gads, kas licis nozarē strādājošajiem mainīt savu ražošanas un investīciju politiku, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Kopš 2010. gada pakāpeniski galvenokārt Ķīnas ekonomikas ekspansijas ietekmē samērā strauji palielinājušās kažokādu realizācijas cenas, kas ražotājiem nodrošināja lielus ieņēmumus. Tiesa gan, līdz ar šīm cenām strauji pieaugušas arī barības izejvielu cenas, vēsta Klientu Portfelis. Tiesa gan, 2013. gada pavasarī nozarē parādījušās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – kažokādu realizācijas cenas strauji kritās. Cenu kritumu izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Pēc ārkārtīgi straujā kažokādu cenu krituma 2013.gadā, tā saucamā Ķīnas faktora ietekmē, 2014.gada sākumā produkcijas realizācijas cenu līmenis nedaudz kāpa, tomēr šis kāpums nostabilizējās nemainīgi zemā līmenī, nesasniedzot produkcijas pašizmaksas līmeni.

Tādējādi visa gada laikā produkcijas cenas bija zemas un tikai decembrī kažokādu izsolēs tās atkal turpināja kāpt, liecina Lursoft dati.

Kopumā, kā savā iesniegtajā pārskatā norāda SIA Gauja AB vadība, aizvadītajā pārskata periodā lapsādu cenu līmenis sasniedza 60% no 2013.gada cenu līmeņa, bet ūdeļādu – 44% no iepriekšējā gada cenu līmeņa.

Pērn SIA Gauja AB apgrozījums veidojis 2,666 miljonus eiro, kas ir par 35,38% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas, pretstatā 2013.gada 112,644 tūkstošu eiro peļņai, aizvadītajā gadā veidojuši 223,319 tūkstošus eiro.

Līdz ar straujo ieņēmumu samazinājumu SIA Gauja AB meklējusi iespējas, kā palielināt kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, sniedzot pakalpojumus citām kažokzvēru audzēšanas saimniecībām un, salīdzinot ar 2013.gadu, tie pieauga par 73,8 tūkstošiem eiro, galvenokārt, veicot citu fermu kažokādu pirmapstrādes pakalpojumus.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Microsoft paziņojusi par Windows Live Messenger, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu MSN Messenger, darbības pārtraukšanu šā gada 15. martā, informē BBC.

Sākot no 15. marta Microsoft aicina Windows Live Messenger lietotājus izmantot Skype, e-pastā lietotājiem norādījusi kompānija.

Microsoft iegādājās Skype 2011. gada oktobrī, veicot 8,5 miljardus ASV dolāru apjomīgu darījumu. Pērnā gada novembrī tika paziņots par Windows Live Messenger laišanu pensijā, taču konkrēts datums netika paziņots. Tajā pašā laikā Messenger lietotājiem tika sniegta iespēja sazināties ar Skype kontaktiem.

«Ja kompānijai ir divi savā starpā konkurējoši produkti, tas var beigties ar «kanibālismu», tādēļ ir labāk fokusēties uz vienu produktu,» iepriekš saistībā ar Microsoft paziņojumu norādīja Braiens Blaus (Brian Blau) no IT pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gartner.

Rail Baltica centrālais koordinators, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka saskaņā ar ikgadējās rotācijas principu ar 2024. gada 1. janvāri uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Sandors Līve (Sandor Liive).

Vienlaikus Ligita Austrupe, kas līdz šim pildīja padomes priekšsēdētājas pienākumus, ir nolēmusi atkāpties no padomes locekles amata.

RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija un Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts. Šobrīd RB Rail AS padomē ir pieci locekļi, savukārt sestā padomes locekļa atlases procesu no Latvijas pārstāvniecības veiks RB Rail AS akcionārs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Sandors Līve ir virtuālās spēkstacijas platformas “GridiO” līdzdibinātājs un Eiropā pirmā mazā moduļu kodolreaktora projektu izstrādes uzņēmuma “Fermi Energia” līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. Turklāt viņš darbojas biržā kotētā būvniecības uzņēmuma “Nordecon” un sociālā jaunuzņēmuma “Tuleva”, kas pārvalda dalībnieku pensiju līdzekļus, padomē. Pirms “GridiO” dibināšanas Līve deviņus gadus bija “Eesti Energia” izpilddirektors, ko viņš no vietējā monopola pārvērta par starptautisku enerģētikas biznesu. Pirms izpilddirektora amata viņš septiņus gadus bija “Eesti Energia” finanšu direktors, bet pirms tam ieņēma finanšu direktora amatu Tallinas ostā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

AS Rīgas farmaceitiskā fabrika (RFF) iegulda ražošanas līniju modernizēšanā, jaunu produktu izstrādē un zīmola pārveidošanā

Dažādas tinktūras, piemēram, sirds un kuņģa pilieni, kā arī korvalols ir paši populārākie un joprojām visvairāk realizētie RFF produkti. Uzņēmums ražo zāles un uztura bagātinātājus, kas ir iegūti no ārstniecības augu drogām, tējas un produktus, kuru sastāvā ir kādas aktīvās vielas. Korvalols ir vienīgas RFF ražotais recepšu medikaments. Tā sastāvā ir fenobarbitāls, tādēļ kopš 2008. gada, lai to iegādātos aptiekās, ir nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. Korvalols veido krietnu daļu no uzņēmuma apgrozījuma. Pērn RFF saražoja 36,2 tūkst. kilogramu dažādu augu ekstraktu un tinktūru, no kā tika izgatavoti 757,4 tūkst. dažādu produktu. Ieguldot Dr. Pakalns zīmola pārveidošanā, ar kuru tiek realizēta liela daļa RFF produkcijas, uzņēmums cenšas piesaistīt gados jaunāku mērķa auditoriju.

Notikušas izmaiņas akciju sabiedrības «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» (RFF) vadībā, un par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvusi Diāna Stepiņa-Gauja.

Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš darbu šajā uzņēmumā ir pārtraucis un savu karjeru turpinās ārpus RFF. Diāna Stepiņa-Gauja kļuvusi par valdes priekšsēdētāju arī RFF meitas uzņēmumā SIA «Jonnex-farma».

«Esmu gandarīta, ka, apstiprinot RFF valdes priekšsēdētājas amatam, uzņēmuma akcionāri ir novērtējuši manu līdzšinējo veikumu un pieredzi. Uzņēmumam ir izvirzīti jauni mērķi tālākai izaugsmei. Kopā ar kolēģiem to realizācija ir mūsu turpmākā ikdienas darba uzdevums,» saka Diāna Stepiņa-Gauja.

Veiktas izmaiņas arī RFF padomē. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Josifs Apts.

AS «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» ir Latvijas farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmums un viens no augu valsts ārstniecisko līdzekļu (herbal medicines) ražotājiem Baltijā. «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu ārstniecības līdzekļu: tinktūras, ekstraktus, šķidrumus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, sīrupus, ziedes, pulverus, uztura bagātinātājus, grūtniecības noteikšanas testus u.c.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Siguldas minerālūdens, kas jau vairāk nekā gadu ražo dabīgos minerālūdeņus Sigulda un Turaida, radījis jaunu produktu – dzeramo ūdeni Gauja.

Tas veltīts Gaujas nacionālajam parkam 40 gadu jubilejā. Siguldas minerālūdens ražotie minerālūdeņi tiek iegūti no Gaujas nacionālā parka dzīlēm, tādēļ uzņēmums vēlas atbalstīt dabas aizsardzību un sniegt savu ieguldījumu teritorijas sakopšanā, informē SIA Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs. Lai sasniegtu šo mērķi, šī gada aprīlī Siguldas minerālūdens ražotne un Dabas aizsardzības pārvalde uzsākušas savstarpēju sadarbību.

Līdz ar jaunā produkta ieviešanu tirgū, tiek uzsākta ilgstoša atbalsta akcija - no katras pārdotās dzeramā ūdens Gauja pudeles, Siguldas minerālūdens ziedos vienu santīmu Gaujas krastu sakopšanai. Dzeramais ūdens Gauja tiek iegūts no 200m dziļa, sertificēta urbuma un pircējiem būs pieejams gan gāzēts, gan negāzēts 1,5l tilpuma PET pudelēs sākot no maija tirdzniecības vietās visā Latvijā. Savukārt jau 27.aprīlī Siguldas minerālūdens aicina pievienoties Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajai talkai pie Gūtmaņa alas un Krimuldas pilsdrupām.

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

SIA Jonnex Farma tur roku uz pulsa uztura bagātinātāju jomā un arī nākotnē saredz šī farmācijas segmenta izaugsmi.

SIA Jonnex Farma galvenā darbības sfēra ir farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība; uzņēmums kāpinājis apgrozījumu no 461 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 1,8 milj. eiro 2017. gadā, tādējādi iekļūstot laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos četros gados ir cītīga darba rezultāts. Arī šajā gadā izaugsme turpinās un plānojam sasniegt trīs milj. eiro apgrozījuma slieksni. Mūsu pamatdarbība norisinās Latvijā, primāri mēs nodrošinām vienu no lielākajiem aptieku uzņēmumiem ar privātā zīmola Jonax produktiem. Nākotnē ir dažas idejas, kā varētu strādāt arī ārpus Latvijas, taču pašlaik ar eksportu nenodarbojamies,» darbību raksturo SIA Jonnex Farma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja. Viņasprāt, lai veiksmīgi konkurētu farmācijas tirgū, būtiski ir trīs pamatprincipi: uzmanīgi jāseko līdzi tirgus tendencēm, ātri jāreaģē uz izmaiņām un tirgū jāpiedāvā kvalitatīvi produkti.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politiķi nekautrējas lielīties ar padarītajiem darbiem, un nereti arī greznoties ar svešām spalvām.

Kā pirmās šā gada sākumā televīzijā un radio parādījās apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai reklāmas, kurā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks uzskaita sasaukuma laikā paveiktos darbus. N. Ušakovs gan norādījis, ka šī nav reklāmas kampaņa, vienkārši iedzīvotājiem tiek stāstīts par izdarīto.

Daudzi no video minētajiem projektiem Rīgā uzsākti pateicoties tieši Eiropas naudas līdzfinansējumam, kas kā zināms ir jāizmanto noteiktā laika periodā, neatkarīgi no pie varas esošā mēra partijas piederības.

Tas attiecas, piemēram, uz skolu un bērnu dārzu siltināšanu. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugamalis norāda, ka pašreizējais aktivitāšu periods ir 2009.gada 3.ceturksnis līdz 2013.gada 4.ceturksnis. Tāpēc šajā laika periodā pašvaldībai bija iespēja realizēt tik daudz projektu saistībā ar izglītības iestāžu renovāciju.