Ražošana

EP atbalsta jaunus noteikumus, lai veicinātu ceļošanu pa dzelzceļu

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātie noteikumi prasa turpmāk Eiropas Savienībā (ES) līgumus vietējo pasažieru dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanai slēgt konkursa kārtā. To mērķis ir arī veicināt ieguldījumus un komercpakalpojumu attīstību, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, dzelzceļa kompānijas savus pakalpojumus ES vietējā pasažieru pārvadājumu tirgū varēs piedāvāt divos veidos.

Pirmkārt, pakāpeniski jāievieš prakse, ka valsts pasažieru dzelzceļa pakalpojumu sniedzējus izvēlas konkursa kārtā un konkursi ir atvērtu visiem ES dzelzceļa operatoriem.

Šāda procedūra tad aptvertu 2/3 pasažieru dzelzceļa pakalpojumu tirgus un gan uzlabotu klientu servisu, gan ietaupītu nodokļu maksātāju naudu.

Ja līgums tomēr tiktu piešķirts tiešā kārtā, jebkurā gadījumā pasažieriem jānodrošina pakalpojumu kvalitātes uzlabojumi. Šādos līgumos jābūt konkrētām snieguma prasībām (kā punktualitātei, pakalpojumu regularitātei, ripojošā sastāva kvalitātei un kapacitātei). Turklāt šādus tiešus līgumus varēs slēgt līdz konkrētam slieksnim.

Otrkārt, jebkurai dzelzceļa kompānijai jābūt pieejai ES pasažieru dzelzceļa tirgum. Tomēr dalībvalstis var ierobežot pieeju konkrētām līnijām, ja to atvēršana konkurencei rada bažas par pakalpojumu turpmāku nodrošināšanu, bet pirms tam nacionālajam regulatoram būs jāveic ekonomiskā analīze. Jāizvērtē arī iespējamie interešu konflikti, lai nodrošinātu, ka infrastruktūras operatori darbojas objektīvi un visiem pārvadātājiem ir vienlīdzīga pieeja sliedēm un stacijām.

Jaunie noteikumi arī uzsver, ka pārvadātājiem jāievēro sociālā un daba likumdošana, ko nosaka ES, nacionālie likumi vai kolektīvās vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi var sākt pieteikties valsts atbalsta saņemšanai

Žanete Hāka, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs risinājumus kombinētajiem pārvadājumiem Latvijā.

Interreg programmas ietvaros īstenojamā projekta mērķis ir apkopot labāko praksi Baltijas jūras reģiona valstīs, īstenot vairākus pilotprojektus, konstatēt problemātiskās vietas un jautājumus, prezentēt to visu Eiropas Komisijai, kā arī izstrādāt rekomendācijas vietējiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp ministrijām, aģentūrām, par kombinētā transporta veicināšanas Baltijas jūras reģionā projektu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Hamburgas ostas iniciētajā projektā kā partneri ir, piemēram, Lietuvas dzelzceļš (LtDz), Gdaņskas Universitāte, zviedru, somu, dāņu valsts aģentūras vai pašvaldības, kā arī Starptautiskā Ceļu un dzelzceļu kombinētā transporta apvienība (UIRR), bet kā asociētais partneris – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūras projektam Rail Baltica izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija noraida ES prasības un draud jūnijā pārtraukt sarunas

LETA--AFP, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība ceturtdien brīdināja, ka gaidāmajās sarunās par turpmākām tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) negrasās ievērot bloka noteikumus un pārtrauks šīs sarunas jūnijā, ja līdz tam laikam nebūs panākts kompromiss.

Oficiālajā Lielbritānijas sarunu mandātā norādīts, ka Londona līdz gada beigām vēlas vienoties par attiecībām, balstoties uz draudzīgu un līdzvērtīgu sadarbību.

Taču vienlaikus Londona brīdina, ka "mēs nepiekritīsim jebkādām prasībām, lai mūsu likumi tiktu pielāgoti ES tiesību aktiem un ES institūcijām, tostarp, ka Eiropas Tiesai būtu jebkāda jurisdikcija Apvienotajā Karalistē".

Tāpat valdības apstiprinātajā dokumentā teikts, ka gadījumā, ja abas puses līdz jūnijam nebūs spējušas panākt vispārēju vienošanās projektu, tad Lielbritānija izlems, vai šīs sarunas nepārtraukt.

Tādējādi valdība jūnijā izlems, vai Lielbritānijas uzmanību "nevajadzētu novērst no šīm sarunām un koncentrēt uz iekšzemes sagatavošanās darbiem, lai no pārejas perioda izietu kontrolēti".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien nāca klajā ar jaunu imigrācijas sistēmu, kas izbeidz cilvēku brīvu kustību un nosaka prioritāti augsti kvalificētam darbaspēkam.

Šī sistēma ir paredzēta, lai nomainītu to, kuru Lielbritānija ievēroja kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Lielbritānija 31.janvārī atstāja ES, kuras dalībvalsts tā bija 47 gadus, un vairs neievēros ES noteikumus, kad decembrī beigsies pēcbreksita pārejas periods.

"Mēs izbeidzam brīvu kustību, atgūstot mūsu robežu kontroli un ievērojot tautas prioritātes," otrdienas vakarā savā paziņojumā sacīja Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela.

Lielbritānijas robežu kontrole bija viens no jautājumiem, kas 2016.gada referendumā pamudināja vēlētājus nobalsot par izstāšanos no ES.

Valdības ierosinātā jaunā imigrācijas sistēma nosaka punktus par katru kvalifikāciju vai prasmi un paredz, ka katram viesstrādniekam jāiegūst vismaz 70 punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Rūta Cinīte, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa Evita Teice-Mamaja.

«Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies,» skaidro VID.

Ikviena fiziskā persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot to nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kāds tai ir pēc stāvokļa uz pieteikuma iesniegšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express: Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir gaidītas

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pārvadātājs «Lux Express» veicis uzlabojumus biļešu pārdošanas, pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumos, papildinot sadaļu par ceļošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, liecina tā sniegtā informācija.

«Lux Express Latvia» valdes loceklis Krišjānis Reķis piektdien, 12. jūlijā, personīgi ticies ar apvienības «Apeirons» biedriem, «lai pārrunātu 8. jūlijā radušos neērto situāciju un uzklausītu apvienības ieteikumus par iespējām uzlabot pasažieru ar kustību traucējumiem ceļošanas pieredzi», informē pārvadātājs.

«Kopīgi pārrunājām risinājumus iespējami drošai un ērtai ceļošanai un rīcības soļus, braucienu plānojot. Apspriedām arī ierosinājumus uzlabojumiem uzņēmuma «Lux Express» interneta lapā, lai norādes par ceļošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir skaidras un ērti atrodamas,» skaidro K. Reķis.

Pašlaik nepilnības informācijā ir novērstas, apgalvo uzņēmums. Atbilstoši «Apeirons» ieteikumiem veikti uzlabojumi noteikumu sadaļā. Attiecīgi papildināta informācija par iespēju novietot ratiņkrēslu bagāžas nodalījumā, par biļešu kompensācijas apmaksu, par nepieciešamību informēt pārvadātāju vismaz 36 stundas pirms reisa, ja būs nepieciešama palīdzība, par iespēju rezervēt konkrētas sēdvietas biļešu rezervācijas vai iegādes brīdī un par iespējamo reisa atteikšanu pasažierim, ja pārvadāšana nav droša vai transportlīdzekļa konstrukcija nav atbilstoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz augusta vidum no Helsinkiem uz Rīgu plāno ierasties aptuveni 25 000 tūristu, informē "Tallink Grupp".

"Šovasar ir patiešām liela interese par Rīga-Helsinki maršrutu. Pašlaik šajā maršrutā līdz augusta vidum veiktas jau aptuveni 50 000 rezervācijas," komentē Katri Link "Tallink Grupp" komunikācijas direktore.

Viņa norāda, ka 50 000 ir kopējais ceļojumu skaits, bet lielākā daļa tūristu dosies atpakaļ uz Somiju, tāpēc kopējais tūristu skaits ir aptuveni 25 000.

Jau ziņots, ka "Tallink Grupp" no 26.jūnija līdz 15.augustam uz laiku uzsāks regulāru kuģu satiksmi maršrutā Helsinki - Rīga, sniedzot šī reģiona iedzīvotājiem iespēju ceļošanai starp Somiju un Latviju šajā vasarā.

K.Link norāda, ka šobrīd lielākā daļa pasažieru ir somi, bet ir arī liels skaits latviešu, un aizvien pieaug lietuviešu un igauņu interese par ceļojumu šajā maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzsāk Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē

Ilze Žaime, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar uzsākusi 8 Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē. Rudenī šī kampaņa turpināsies arī Latvijā.

Nīderlandes tūristiem tiek piedāvāts iepazīt 8 Latvijas tūrisma galamērķus, kuri iepriekšējos gados ir uzvarējuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN konkursos. Šie galamērķi ietver gan pilsētas, vietas un iespējas, gan tradīcijas, amatniecību un kultūru. To starpā ir: Cēsis - kultūras galvaspilsēta, Latgales kulinārā mantojuma centrs, Liepāja, Līgatnes papīrfabrikas ciems, Jūrmala, Tērvetes dabas parks, Latgales podnieki un Kuldīga.

Kampaņas mērķis ir Latvijā esošo Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu atpazīstamības kampaņas koncepcijas izstrāde un realizācija Nīderlandē un Latvijā, kā arī informēt Nīderlandē dzīvojošus ceļotājus par tūrisma iespējām Latvijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka transporta izmantošanu kravu pārvadāšanai, Rīgā ieradies starptautiskā projekta «Rail Freight Forward» Noasa vilciens (Noah’s train) - garākais mākslas darbs uz riteņiem, kas kopš 2018.gada decembra apceļo visu Eiropu.

«Noasa vilciens ir ne tikai mākslas darbs, tas vienlaicīgi ir vides aizsardzības vēstnesis, kas radīts, iedvesmojoties no Noasa šķirsta, ko var uzskatīt par vēsturē senāko vides aizsardzības simbolu. Arī LDz tiecas uz arvien klimatam draudzīgāku risinājumu ieviešanu gan meklējot alternatīvas dīzeļdegvielai, gan īstenojot apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas primāri ir balstīts uz vides mērķu sasniegšanu, » uzsver uzņēmuma prezidents Edvīns Bērziņš.

Noasa vilciens kopš 2018.gada decembra apceļo Eiropas valstis un līdz šim ir piestājis Katovicē, Vīnē, Berlīnē, Parīzē, Briselē, Romā un citās pilsētās.

«Rail Freight Forward» mērķis ir panākt, lai līdz 2030.gadam Eiropā pa dzelzceļu pārvadātu 30% no kopējā kravu apjoma pašreizējo 18% vietā. Latvija šajā ziņā mērķi jau ir pārsniegusi – 2018.gadā pa dzelzceļu pārvadāti nedaudz vairāk kā 38% no visa kopējā kravu apjoma. Pa LDz infrastruktūru pērn pārvadāti 49,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Kā uzsver LDz prezidents – neskatoties uz Latvijas augstajiem rādītājiem, pie sasniegtā nedrīkst apstāties un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms jāturpina palielināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Jānovērš situācija, ka piena nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA: Prognozējām, ka uzņēmumi aktīvāk pieteiksies atbalstam

Db.lv, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 29. jūlija, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka pieņemt pieteikumus valsts subsidēto darba algu programmā tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, pēc atbalsta līdz 13. augustam vērsušies 379 uzņēmumi. Savukārt eksportējošo uzņēmumu atbalsta programmā, kurā pieteikumi tiek pieņemti no 5. augusta, LIAA saņēmusi 99 iesniegumus.

"Ņemot vērā, ka kritēriji atbalsta saņemšanai, īpaši tūrisma nozares uzņēmumiem, ir samērā vienkārši, prognozējām, ka uzņēmumi aktīvāk pieteiksies atbalstam. Šobrīd no 478 pieteikumiem 95 ir apstiprināti un jau nākošajā nedēļā šiem uzņēmumiem tiks izmaksāti aptuveni 5 miljoni eiro. Pieteikumus abās atbalsta programmās pieņemsim līdz 30. septembrim, un darba algās izmaksājamā summa būs attiecināma no iesnieguma iesniegšanas dienas, tādēļ nevajadzētu būt bažām par to, ka uzņēmēji nepagūs izmaksāt saņemto atbalstu līdz 31. decembrim.

Šobrīd redzam, ka ne visi uzņēmēji ir rūpīgi iepazinušies ar programmas kritērijiem, un atsevišķus pieteikumus esam spiesti anulēt vai noraidīt. Tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk neatbilstības programmas izvirzītajiem kritērijiem konstatējam attiecībā uz nodokļu parādiem, kuri uz pieteikuma iesniegšanas dienu nedrīkst būt lielāki par 1000 eiro. Šādos gadījumos aicinām uzņēmējus iesniegumus anulēt un vērsties pēc atbalsta atkārtoti pēc parādu nomaksas vai panāktas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat atsevišķos gadījumos konstatējam, ka uzņēmumam bijušas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vēl pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem valsts atbalsta programmas nosacījumiem arī šādos gadījumos atbalsta izmaksa tiek atteikta," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka šobrīd anulēti ir 6, bet noraidīšanai tiek gatavoti 3 iesniegumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru