Jaunākais izdevums

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) palielinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,2%, nevis par 1,9%, kā tika lēsts septembrī.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam palielinājusi par 0,2 procentpunktiem līdz 2,2%, bet Lietuvas IKP kāpuma prognoze paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 3,3%.

Vienlaikus ERAB sagaida, ka visās trīs Baltijas valstīs nākamgad tiks reģistrēta identiska izaugsme 2,5% apmērā.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomiskā aktivitāte pērn palielinājusies, un tās aplēses liecina, ka valsts IKP pagājušajā gadā pieaudzis par 1,7%, nevis par 0,9%, kā tika gaidīts septembrī. Banka lēš, ka investīcijas Latvijā 2025. gadā pieaugušas par teju 10% saistībā ar Eiropas Savienības finansētu projektu realizēšanu, iepirkumiem aizsardzības sektorā un kredītu nosacījumu uzlabošanos. Vienlaikus 2025. gada otrajā pusgadā straujāk pieauguši mājsaimniecību patēriņa izdevumi, jo strauji palielinājās reālās algas un patērētāju pārliecība sasniedza pēdējos vairāk nekā desmit gados augstāko līmeni.

Latvijā pērn būtiski pieauga hipotekāro kredītu izsniegšana, atbalstot mājokļu tirgus atlabšanu, savukārt mājsaimniecību parādsaistību apjoms joprojām ir viens no zemākajiem eirozonā. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu eksports uzrādījis labus rezultātus, bet preču eksports saglabājās neliels vājā ārējā pieprasījuma dēļ. ERAB skaidro, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad atbalstīs reālo algu turpmākais pieaugums, bet pagaidu pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem no 2026. gada vidus mazinās cenu spiedienu. Valsts investīcijas saglabāsies augstas, ņemot vērā aizsardzības izdevumus, kas tuvinās 5% no IKP, un darba turpināšanos pie "Rail Baltica" projekta.

ERAB arī palielinājusi darbības reģiona valstu ekonomikas kāpuma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem līdz 3,6%, bet 2027. gadā gaidāma 3,7% augšupeja.

Ukrainas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam banka samazinājusi par 2,5 procentpunktiem līdz 2,5%, bet nākamgad prognozēts 4% pieaugums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 654 miljonus eiro, kas ir par 114 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina bankas sniegtā informācija.

Latvijā pagājušajā gadā banka investēja visu laiku lielāko summu - 160 miljonus eiro. Līdzekļi tika piešķirti 13 projektiem.

Arī Lietuvā investīcijas sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 339 miljonus eiro, kas tika ieguldīti 17 projektos.

Igaunijā ERAB pērn investēja 155 miljonus eiro 14 projektos, atbalstot tīrās enerģijas ražošanu, tīklu modernizāciju un digitālo infrastruktūru.

Vairāk nekā 95% finansējuma tika piešķirti pārejai uz videi draudzīgu enerģiju un energodrošības veicināšanai. Projektu vidū ir, piemēram, 79,5 miljoni eiro, kas piešķirti Baltijas valstīs lielākā sauszemes vēja parka projektam pie Lietuvas pilsētas Ķelmes, ko īstenoja uzņēmums "Ignitis Renewables", 35,2 miljoni eiro, kas piešķirti uzņēmumam "Sunly" četru hibrīdo saules parku būvniecībai Latvijā, 27 miljoni eiro, kas ieguldīti autonomajā komerciālajā bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmā BSP netālu no Tallinas, kā arī 60 miljoni eiro Lietuvas uzņēmumam "Ignitis" 600 elektromobiļu uzlādes staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 3,64 miljonu eiro apmērā vietējiem enerģētikas uzņēmumiem SIA Saules parks Vītoliņi, SIA M TEAM un SIA AZE2, lai atbalstītu trīs vidēja mēroga akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) izveidi Kurzemē.

Jaunās iekārtas tiks integrētas jau esošos saules parkos Tukuma un Kuldīgas novados, būtiski palielinot to efektivitāti, uzlabojot elektrotīkla stabilitāti un veicinot atjaunīgo energoresursu jaudu integrāciju Latvijas enerģētikas sistēmā.

Līdz šim visu staciju attīstība veikta par īpašnieku pašu kapitālu. Jaunais finansējums ļaus esošo infrastruktūru papildināt ar modernām enerģijas krātuvēm, kas nodrošina elektroenerģijas uzkrāšanu, kad ražošana pārsniedz pieprasījumu, un tās nodošanu tīklā pīķa stundās. Projektu attīstītāji ir pieredzējuši vietējie investori, kuri iepriekš veiksmīgi realizējuši biogāzes un nekustamo īpašumu projektus.

Latvijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā jau šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr tieši jaunie hibrīda projekti ir tie, kas palīdz izlīdzināt tirgus disbalansu un nodrošina augstu atdevi no investīcijām mainīgas cenas apstākļos. Nozares perspektīvas liecina par strauju segmenta izaugsmi – prognozētais saules enerģijas ražošanas apjoms Latvijā līdz 2029. gadam varētu sasniegt ap 20 % no kopējās valsts elektroenerģijas ražošanas, tādēļ šādi enerģijas uzkrāšanas risinājumi kļūst īpaši svarīgi.