Jaunākais izdevums

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

Pēc apdrošinātāja datiem, Latvijā onkoloģiska saslimšana ik gadu tiek atklāta vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Aptuveni trešdaļā gadījumu vēzi pamana pirmajās stadijās, kad tas ir sekmīgāk ārstējams, un finanšu atbalsts ir noderīgs.

"Ergo" vēža apdrošināšana ir pieejama personām no 18 līdz 64 gadiem. Maksimālā apdrošinājuma summa ir līdz 100 000 eiro, tās apjomu var brīvi izvēlēties. Apdrošinātā esošie un polises darbības laikā dzimušie bērni tiek automātiski apdrošināti bez maksas par pusi no apdrošinājuma summas - līdz 25 000 eiro. Uzņēmuma līdzšinējā pieredze liecina, ka Igaunijā klienti kā apdrošinājuma summu vidēji izvēlas 49 000 eiro, bet Lietuvā –28 000 eiro.

Jaunais apdrošināšanas pakalpojums klientiem pieejams no 4.februāra, kad tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena.

Latvijā strādā risku apdrošinātāja "Ergo Insurance SE" Latvijas filiāle un dzīvības apdrošinātāja "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle.

2021.gada deviņos mēnešos "Ergo Insurance SE" Latvijas filiāle bruto apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 25,823 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 21,894 miljonus eiro, savukārt "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle attiecīgajā periodā bruto prēmijās parakstījusi 34,934 miljonus eiro, kamēr atlīdzībās izmaksājusi 26,748 miljonus eiro.

"Ergo" apdrošinātāju grupa Baltijā pārstāv starptautisko apdrošināšanas grupu "Ergo International AG", kuras mītne ir Diseldorfā, Vācijā, un tās lielākais akcionārs ir starptautiskā pārapdrošināšanas sabiedrība "Munich Re".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: Valsts nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un zāļu kompensāciju

Db.lv, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra par jauno ERGO valdes priekšsēdētāju Baltijas valstīs kļuvusi Urzula Deška (Ursula Deschka), kura turpmāk ieņems arī ERGO Latvijas filiāļu vadītājas amatu.

Urzula Deška ERGO apdrošinātāju grupā strādā kopš 2017. gada un iepriekš bijusi valdes locekle divos ERGO grupas veselības apdrošināšanas uzņēmumos un no 2020. gada arī apdrošināšanas pakalpojumu tiešās pārdošanas uzņēmumā Vācijā. Viņa ieņēmusi dažādus augstākā līmeņa amatus vadošajās apdrošināšanas kompānijās.

Turpmāk Urzulas Deškas pārziņā būs ERGO biznesa attīstība un virzība Baltijas valstīs. Ar nozīmīgo pieredzi, kas iegūta Vācijas apdrošināšanas tirgū, viņa turpinās attīstīt un pilnveidot ERGO darbību Baltijas tirgū, lai uzņēmums arī nākotnē saviem klientiem nodrošinātu augstākās kvalitātes apdrošināšanas pakalpojumus un kā līdz šim būtu viens no augstāk novērtētajiem darba devējiem un iecienītākajiem zīmoliem Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada janvārī ERGO valdē Baltijā darbu sākusi jauna valdes locekle Aija Medne, informē uzņēmums.

Viņa turpmāk vadīs ERGO Latvijas filiāles, kā arī būs atbildīga par dzīvības apdrošināšanas un informācijas tehnoloģiju (IT) jomu ERGO Baltijā.

No 15. janvāra ERGO valdei Baltijā pievienojusies Aija Medne, kura turpmāk veiks ERGO Latvijas filiāļu vadītājas pienākumus, kas līdz šim bija ERGO valdes priekšsēdētājas Baltijā Urzulas Deškas (Ursula Deschka) pārziņā. A. Medne būs arī atbildīgā valdes locekle par risku parakstīšanu dzīvības apdrošināšanā un IT jomas vadītāja.

Iepriekš A. Medne strādājusi SEB grupā, kur 16 karjeras gados guvusi pieredzi dažādās jomās un struktūrvienībās Baltijas līmenī – uzkrājumu un ieguldījumu jomā, korporatīvajā pārdošanā, produktu un IT attīstībā, kā arī bijusi atbildīga par Baltijas biznesa attīstību un veiksmīgi vadījusi biznesa transformācijas procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas tirgus Latvijā pērn audzis par 9,5%

Db.lv, 31.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadu laikā 269 352 fiziskās personas nav izraisījušas nevienu ceļu satiksmes negadījumu, savukārt 2444 fiziskās personas ir bijušas atbildīgas par vairāk nekā pieciem ceļu satiksmes negadījumiem.

To liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati. Kopumā dati ir par 574 076 fiziskām personām - Latvijas rezidentiem. 202 867 personas ir bijušas viena ceļu satiksmes negadījuma vaininieces. Apdrošināšanas gadījumu vēsturē ir tikai tie negadījumi, kuros vainīgs ir pats vadītājs.

Mainās risku izvērtēšanas sistēma

No šā gada 1. augusta transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu Bonus - malus aizstās apdrošināšanas datu vēsture. Līdzšinējā Bonus - malus sistēma nodrošināja apdrošināšanas vēstures datu - izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (apdrošināšanas gadījumu) un apdrošināšanas dienu skaitu - pārskatīšanu reizi gadā par pēdējiem 11 gadiem. Turpmāk personas apdrošināšanas vēstures datu atjaunošana tiks veikta katru dienu par periodu kopš 2004. gada 1. maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu "Bonus-malus" no 1.augusta aizstās apdrošināšanas datu vēsture, ceturtdien preses konferencē sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Viņš informēja, ka augustā beigs darboties esošā "Bonus-malus" sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo sistēmu grūti uztveramu. Tas tiek darīts, arī lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm.

LTAB Informācijas tehnoloģiju (IT) daļas vadītājs Agris Dauksts skaidroja, ka, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi, kas ietver līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītājus, kā arī citus kritērijus/riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā, piemēram, datus par transportlīdzekļa īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķi un vietu un tamlīdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs Latvijas zinātnieces saņem L`Oréal-UNESCO balvu Sievietēm zinātnē

Db.lv, 06.09.2023

Ķīmijas doktore Dr.chem. Liene Grigorjeva ir vadošā pētniece Latvijas Organiskās sintēzes institūtā

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

BTA apdrošinās WRC rallija posmu Latvijā par rekordlielu summu - 25 miljoniem eiro

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 7,8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gadā, liecina kompānijas publicētie gada pārskata rezultāti.

“Peļņas pieaugumu galvenokārt noteica labs risku apdrošināšanas rezultāts un veiksmīga ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija. Pozitīvas izmaiņas finanšu saistību vērtībā nesušas pat labākus rezultātus, nekā iepriekš tika prognozēts,” norāda Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Savukārt bruto parakstīto prēmiju apjoms pērn audzis no 102,5 miljoniem eiro līdz 120,8 miljoniem eiro jeb par gandrīz 18%. Pērn pieaugusi gandrīz visu apdrošināšanas produktu popularitāte, bet jo īpaši veiksmīgi klājies Mūža pensijas apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu, informē V. Gustsons.

“Daļēji šādu tendenci veicinājusi arī pagājušā gada augstās inflācijas ietekme. Darba devēji, redzot, kā sadārdzinās, piemēram, medicīnas pakalpojumu cenas, iegādājās saviem darbiniekiem dārgākas veselības apdrošināšanas polises - šāda tendence bija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Savukārt pieaugums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu skaidrojams ar to, ka daļai iedzīvotāju ar vidējiem un augstiem ienākumiem arī pēc straujā cenu kāpuma maksājumiem par enerģiju, degvielu un pārtiku aizvien palika pāri brīvi līdzekļi, kurus novirzīt nākotnes uzkrājumiem,” norāda V. Gustsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Kāpēc modernam uzņēmumam, kas izaicina industriju, vajadzīgs "garlaicīgs" ISO sertifikāts?

Db.lv, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“ABH Holdings S.A.” (ABHH), kura viens no mazākuma akcionāriem ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, bez atbilstošas kompensācijas ir zaudējis savus galvenos finanšu aktīvus, tostarp “Alfa-Bank Russia”.

Bankas vērtība pārsniedz 7 miljardus ASV dolāru un zaudējumi radušies Kipras un Eiropas regulatoru bezdarbības dēļ. ABHH apsver iespēju vērsties pret Kipru tiesā, paziņojusi kompānija.

Pēc tam, kad Maskavas apgabala šķīrējtiesa 13.maijā apmierināja Krievijas Finanšu ministrijas prasības apturēt Kiprā bāzēto “ABH Financial Limited” un “Alfastrakhovanie Holdings Limited” korporatīvās tiesības attiecībā uz “Alfa Bank” un “Alfa Insurance”, Pēteri Avenu vairs nevar uzskatīt par ietekmīgu Krievijas uzņēmēju. Viņa īpašums šajā valstī faktiski ir konfiscēts. Kā Krievijas biznesa laikrakstam “Vedomosti” norādījis ABHH vadītājsPāvels Nazarjans, holdingam netieši piederošie Krievijas aktīvi ir neatgriezeniski zaudēti, visticamāk, bez pienācīgas kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

"Stebby" papildina korporatīvās labbūtības iespēju klāstu ar veselības apdrošināšanas moduli

Sadarbības materiāls, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs lielākā korporatīvās labbūtības platforma "Stebby" laiž klajā unikālu un līdz šim nebijušu darbinieku veselības atbalsta B2B risinājumu, kas ne tikai atvieglo darba ņēmējiem gādāšanu par savu veselību, bet arī ietaupa uzņēmumu veselības apdrošināšanas pārvaldības laiku un resursus.

Jaunākais “Stebby” platformas papildinājums ir veselības apdrošināšanas modulis, ar kuru ikviens Latvijas uzņēmums var vienuviet droši un ērti pārvaldīt savu darbinieku veselības apdrošināšanu kopā ar citiem piedāvātajiem veselības veicināšanas labumiem.

Efektīvs risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Stebby" moduli unikālu dara uzticamo sadarbības partneru - apdrošināšanas brokera “GrECo Latvija” un “ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles” radītais fiksētu veselības apdrošināšanas komplektu piedāvājums.

Kā norāda “Stebby” vadītāja Latvijā Liene Vesere, šie komplekti ir būtisks risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Līdz šim, lai rūpētos par labbūtību darba vidē, mazākie uzņēmumi tika ierobežoti ar niecīgām izvēles iespējām. Ir grūti iegūt pienācīgu piedāvājumu, ja kolektīvā ir no pieciem līdz 30 darbiniekiem. Ar jaunāko “Stebby” papildinājumu mēs varam palīdzēt darba devējiem prioritizēt darbinieku veselību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai nozares.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Moller Auto Insurance Services” ir reģistrēts Latvijas Bankas apdrošināšanas brokeru reģistrā un turpmāk nodrošinās apdrošināšanas brokera pakalpojumus auto dīlera “Moller Auto” klientiem visā Latvijā, informē uzņēmums.

Kopumā jaunā uzņēmuma izveidē investēti 100 000 eiro. Sākotnēji tas piedāvās transportlīdzekļu apdrošināšanu privātpersonām un juridiskām personām ar nelielu autoparku, taču jau šogad apdrošināšanas pakalpojumu klāstu plānots būtiski paplašināt.

Šobrīd SIA “Moller Auto Insurance Services” transportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumi ir pieejami privātpersonām, kā arī uzņēmumiem ar nelieliem autoparkiem. Savukārt nākamgad uzņēmums plāno nodrošināt pilna spektra apdrošināšanas brokera pakalpojumus ikvienam klientam, arī uzņēmumiem ar lieliem autoparkiem. Tad līdzās transportlīdzekļu apdrošināšanai būs pieejama arī veselības apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana un citi apdrošināšanas veidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” parakstīto prēmiju summa pērn sasniegusi 120 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma izaugsme Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniegusi Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi (+23%).

2023. gadā grupas līmenī “Balcia” biznesa izaugsme mērojama ar 48 % pieaugumu, savukārt Latvijā biznesa rezultāti tika četrkāršoti, salīdzinot ar 2022. gadu. Parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 120 miljonus eiro, un atlīdzībās izmaksāti 72 miljoni eiro pretstatā 42 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā parakstīto prēmiju summa pērn sasniedza 25 miljonus eiro, savukārt atlīdzību izdevumi 13 miljonus eiro (sešas reizes vairāk kā gadu iepriekš).

Biznesa attīstībā “Balcia” pērn kopumā ir veikusi stratēģiskās investīcijas 4,1 miljonu eiro apmērā. No tiem 0,5 miljoni eiro tika ieguldīti uzņēmuma paplašināšanā, 90 dienu laikā veiksmīgi startējot Igaunijas tirgū. Papildus 0,3 miljoni eiro tika investēti digitālo kanālu izveidē, stiprinot uzņēmuma tehnoloģisko infrastruktūru. Savukārt 0,3 miljoni eiro tika novirzīti cilvēkresursiem, nodrošinot un uzlabojot darbinieku labumu programmu, apmācības un karjeras izaugsmes iespējas. Investīcijas zīmola attīstībā sasniedza 3 miljonus eiro, radot jaunu zīmola identitāti un izglītojošas aktivitātes, un iniciatīvas par apdrošināšanas jautājumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādus riskus klientiem rada zemapdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru