Ambiciozu plānu sasniegšanai Ermitāžas risinājumi apvienojas ar MarkIT.lv.

Apvienojoties diviem Latvijas tirgū strādājošiem IT uzņēmumiem - Ermitāžas risinājumi un MarkIT.lv, no 1. jūlija -, būs jauna kompānija MarkIT Latvija. Tādējādi uzņēmumi nostiprina savas pozīcijas e-iepirkumu jomā, jo apvienošanās rezultātā Ermitāžas risinājumu klienti sāks izmantot MarkIT e-iepirkumu sistēmu www.markit.lv, kas ir lielākā Baltijā.

«Saliekot kopā labāko no abām e-iepirkumu sistēmām, būs viena uzlabota sistēma, kas dos iespēju klientiem sniegt labāku servisu,» ir pārliecināts MarkIT vadītājs Andres Agasilds. MarkIT Latvija ir iz virzīts mērķis uzņēmuma apgrozījumu pieaudzēt līdz 10 miljoniem eiro. Ambiciozi plāni izvirzīti arī MarkIT holdingam, kas šobrīd darbojas 21 Eiropas valstī - kompānija šogad plāno sasniegt 25 milj. eiro apgrozījumu, bet 2014. gadā - 70 milj. eiro. Uzņēmuma pluss ir tāds, ka tam nav jāuztur preču noliktavas, tas ir liels izmaksu ietaupījums, atzīmē MarkIT Latvija pārdošanas direktors Aleksandrs Meļņikovs. «Tieši šī iemesla dēļ mēs sevi saucam par IT biržu,» tā MarkIT Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

Līdzīgi kā Amazon mainīja B2C e-komerciju, Skype – veidu kā mēs komunicējam savā starpā, MarkIT sagaida, ka tās jaunā IT e-iepirkumu sistēma revolucionāri mainīs to, kā uzņēmumi un valsts organizācijas nākotnē iegādāsies dažādas IT preces. Plašāk par jauno IT e-iepirkumu sistēmu MarkIT Latvija stāstīs oktobra sākumā.

DB jau rakstīja (21.06.2010), ka ambiciozu plānu sasniegšanai Ermitāžas risinājumi apvienojas ar MarkIT.lv. Tādējādi uzņēmumi nostiprina savas pozīcijas e-iepirkumu jomā, jo apvienošanās rezultātā Ermitāžas risinājumu klienti sāka izmantot MarkIT e-iepirkumu sistēmu.

MarkIT ir IT preču e-pasūtījumu sistēma, kura darbojas 23 Eiropas savienības valstīs. MarkIT vienotā sistēmā ir apvienojusi vairāk nekā 150 Eiropas IT vairumtirgotājus un saviem klintiem piedāvā aptuveni 1,6 miljonus dažādu IT preču. MarkIT konsolidētais apgrozījums 2010.gadā sasniedza 27,45 miljonus eiro.

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Apvienojoties diviem Latvijas tirgū strādājošiem IT uzņēmumiem Ermitāžas risinājumi un MarkIT.lv, no 1.jūlija būs jauna kompānija MarkIT Latvija.

Apvienošanās rezultātā MarkIT Latvija kļūs par lielāko IT preču piegādātāju Latvijā, kas uzņēmumiem un valsts iestādēm piedāvā IT preses iegādāties e-iepirkumu sistēmā internetā.

MarkIT e-iepirkumu sistēma: www.markit.lv ir lielākā e-iepirkumu sistēma Baltijas valstīs, kurā var iegādāties vairāk kā miljons IT produktu no vairāk nekā 70 vairumtirgotājiem visā Eiropā.

Plašāk par izmaiņām uzņēmums informēs nākamnedēļ, 17.jūnijā.

Aparatūras un programmatūras tirgotājs SIA «MarkIT Latvija» 2018.gadā strādāja ar neto apgrozījumu 10,272 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 216 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā SIA «MarkIT Latvija» apgrozījums pieauga par 13,2% jeb 1,194 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,6% jeb gandrīz 40 tūkstošiem eiro.

2018. gadā uzņēmums bija izvirzījis vairākus mērķus, cita starpā palielināt klientu skaitu un tirgus daļu, un uzņēmumam tos izdevās sasniegt - pasūtījumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 15%, audzis apgrozījums, kas arī atspoguļojies tirgus daļas attīstībā, sacīts SIA «MarkIT Latvija» gada pārskatā.

Uzņēmums gandrīz visus ieņēmumus - 10,186 miljonus eiro guvis no preču pārdošanas, vēl tas sniedzis pakalpojumus 86 tūkstošu eiro apmērā. Preces un pakalpojumi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, sacīts gada pārskatā.

SIA MarkIT Latvija, kura pamatdarbība saistīta ar aparatūras un programmatūras tirdzniecību korporatīvajiem klientiem un pakalpojumu sniegšanu IT jomā, pagājušajā gadā pieturējies pie iepriekš izvirzītajiem mērķiem, liecina Lursoft dati.

2014.gadā, neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, salīdzinājumā ar 2013.gadu, SIA MarkIT Latvija aizvadīto gadu izdevies noslēgt ar peļņu. Pērn IT uzņēmums strādājis ar 6,377 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidojusi 106,75 tūkstošus eiro.

2015.gadu SIA MarkIT Latvija paredz kā izaugsmes turpināšanas gadu, izvirzot mērķi gadu noslēgt ar apgrozījuma un peļņas rādītāju pieaugumu, kā arī būtisku lojālo klientu skaita kāpumu. Tiesa gan, uzņēmuma vadība piebilst, ka tirgus daļas palielināšana būs atkarīga no veiksmīgākas un produktīvākas darbības attiecībā pret konkurentiem.

Lai 2009. gadu varētu noslēgt bez zaudējumiem un mazāku apgrozījumu kritumu nekā nozarē kopumā, IT uzņēmums Ermitāžas risinājumi savā preču iepirkumu sistēmā ER-Online noliktava datortehniku piedāvā no 8 nevis 6 Eiropas vairumtirgotājiem.

Tādējādi 2009.gadu uzņēmums plāno noslēgt ar 2.1 milj. Ls apgrozījumu, kas būtu par 34% mazāk nekā pērn, lai gan nozarē kopumā šobrīd kritums pārsniedz 50%, Db pavēstīja Ermitāžas risinājumu valdes priekšsēdētājs Juris Žagars. Savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos Ermitāžas risinājumi strādāja ar 1.03 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk nekā pirms gada.

Pavasarī uzņēmums bija nodrošinājis, ka ER-Online noliktava tiešsaistes režīmā ir iespējams iegādāties datortehniku no 6 Eiropas valstu vairumtirgotāju noliktavām - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas un Čehijas, bet šobrīd iepirkumu sistēmā papildus pieslēgti arī Vācijas un Polijas vairumtirgotāji Ingram micro un Action Sp. zo.o.. «Arī turpmāk meklēsim jaunus sadarbības partnerus, iespējams, jau šogad,» Db norādīja Ermitāžas risinājumu valdes priekšsēdētājs.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

Tostarp iepirkuma sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – Microsoft programmatūra», kurā paredzamā līgumcena ir miljons latu, uzvarējuši pieci uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA un ATEA.

Sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – antivīrusu programmatūra», par uzvarētājiem atzīti septiņi uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Capital, Datakom, IT Latvija, DPA un ATEA. Paredzētā līgumcena šajā sadaļā ir 500 tūkst. Ls.

Pirms dažām dienām finanšu informācijas pakalpojumu sniedzējs Markit nosaucis desmit valstis, kurām ir vislielākā iespēja piedzīvot maksātnespējas iestāšanos.

Maksātnespējas riskam pakļauto valstu tops ir veidots, ņemot vērā piecu gadu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) piecenojumu jeb spredu. Markit sarakstu ar desmit maksātnespējas draudos esošām valstīm skatiet augstāk, fotogalerijā.

Patlaban Grieķijas CDS spreds liecina, ka šai valstij nedraud maksātnespēja, tomēr Markit analītiķi atzīst – iespējams, ka CDS mehānismam, kas raksturo invesotru uzticību un brīdina par iespējamiem maksātnepējas draudiem, ir nepieciešami uzlabojumi – lai arī mehānisms ir darbojies saskaņā ar dokumentāciju un Grieķija patlaban nav iekļauta desmit maksātnespējas draudos esošo valstu sarakstā, tomēr «tikai paši optimistiskākie domā, ka problēmas valstī neuzplaiksnīs atkal», teikts Markit apskatā.

Rūpniecības apjomi 17 valstu vienotās valūtas blokā šā gada augustā atkal ir samazinājušies, atsaucoties uz Markit jaunākajiem datiem, vēsta BBC.

Markit PMI (Purchasing Managers Index) indekss liecina, ka eirozonā ražošanas sektors ir sarucis. Tas noticis, neņemot vērā ražotņu centienus samazināt cenas.

Šā gada augustā Markit PMI indekss eirozonā bija 45,1 punkts, kas par 1,1 punktu vairāk nekā jūlijā, kad šis indekss bija zemākais pēdējo trīs gadu laikā. Tomēr Markit PMI eirozonā jau 13. mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50 punktu atzīmes, kas ir robežšķirtne starp izaugsmi un lejupslīdi.

Eirozonā tradicionāli spēcīgākās ekonomikas Vācija un Francija pagājušajā mēnesī nespēja glābt kopējo vienotās valūtas bloka indeksu. Vācijā šis indekss augustā bija 44,7 punktu apmērā, samazinoties jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Aktualizēta ir tēma par konfidenciālas informācijas un citu nemateriālo vērtību aizsardzību. Darbojoties informācijas sistēmu drošības jomā, ļoti bieži sanāk saskarties ar situācijām, kad ir notikusi konfidenciālas informācijas izpaušana vai tā netiek pietiekami aizsargāta.

Parasti šie fakti tiek noklusēti un informācija paliek uzņēmuma iekšienē. Man var pārmest neobjektivitāti, jo mūsu bizness ir informācijas sistēmu drošības risinājumu ieviešana, tomēr kopējo situāciju Latvijā šajā jomā gribētos raksturot kā katastrofālu.

Kā jau daudzas problēmas arī šī sākas no galvas. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu vadītāji, kuri vispār vēlas iedziļināties informācijas drošības jomā. Parasti netiek darīts nekas vai arī atbildība par informācijas drošību tiek uzgrūsta informācijas tehnoloģiju speciālistam. Pēc šī atbildības deleģējuma uzņēmumā tiek ieviests ugunsmūris un antivīrusa risinājums ar ko arī bieži noslēdzas aktīvais darbs informācijas drošības nodrošināšanā. Ar to ir daudz par maz! Informācijas drošība ir organizatorisku un tehnoloģisku pasākumu kopums, kuru ieviešanu un uzturēšanu ir jāpārrauga uzņēmumu vadītājiem. Mūsdienās, kad darbības procesu nodrošināšanai tiek arvien vairāk izmantotas datorizētas sistēmas, informācijas drošības nodrošināšanas procesi ir kļuvuši par uzņēmuma pārvaldes neatņemamu sastāvdaļu. Informācijas drošības pārvaldība ir pielīdzināma grāmatvedības uzskaitei, personāla vadībai u.c. uzņēmuma pārvaldes procesiem.

Latvijas uzņēmumi arvien biežāk datortehniku izvēlas iegādāties no Eiropas vairumtirgotājiem, liecina IT preču iepirkumu sistēmas ER-Online noliktava īpašnieka - IT kompānijas Ermitāžas risinājumi apkopotie dati.

Salīdzinot 2009. gada maiju ar oktobri, Eiropas noliktavu apgrozījuma īpatsvars IT preču iepirkumu sistēmā ER-Online noliktava no 2.75% izaudzis līdz 17%.

«Analizējot situāciju Latvijā, esmu pārliecināts, ka datortehnikas pirkumu apjoms internetā tieši no Eiropas noliktavām tikai pieaugs. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijas vairumtirgotāji pašlaik nespēj nodrošināt pietiekamu preču daudzveidību un klāstu. Līdzīgu tendenci novēro arī MarkIT grupas uzņēmumi Lietuvā, kur Eiropas noliktavu īpatsvars gada laikā no 8% palielinājies līdz gandrīz 22%, un Igaunijā, kur īpatsvara palielinājums attiecīgi ir no 15% līdz 18%,» skaidroja Ermitāžas risinājumi valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Oktobrī eirozonas biznesa aktivitāte negaidīti palēninājusies, liecina jaunākais Markit iepirkumu menedžeru indekss.

Oktobrī tas sasniedzis 51,5 punktus, kas ir sliktāk nekā prognozēja eksperti. Septembrī indekss sasniedza divu gadu augstāko atzīmi – 52,2 punktus.

Kā paziņojumā norāda Markit, izaugsme līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim sarukusi Vācijā, bet Francijā novērots neliels pieaugums. Pārējās eirozonas valstīs novērojams mērens aktivitātes pieaugums, kas šajās valstīs ir pirmoreiz kopš 2011. gada.

Jauno pasūtījumu apjomi pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, tomēr uzrādīja izaugsmes tempa bremzēšanos.

Tiesa gan, Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons uzsver, ka indeksa kritums oktobrī sagādā vilšanos, tomēr nevajadzētu skatīties uz viena mēneša datiem. «Ir pāragri teikt, ka atveseļošanās zaudē savu impulsu, un svarīgāk ir tas, ka indekss aizvien ir virs 50 punktiem jau ceturto mēnesi pēc kārtas un uzrāda, ka eirozonas ekonomika pieaugusi par 0,2% ceturkšņa laikā, kas liecina par, lai arī lēnu, bet atveseļošanās turpināšanos,» saka Markit pārstāvis.

Novembrī eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk, nekā iepriekš tika ziņots, raksta Bloomberg.

Novembrī indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžera aptaujas datiem, audzis līdz 51,6 punktiem, salīdzinot ar 51,3 punktiem oktobrī, informē Markit Economics. Tas ir vairāk nekā Markit provizoriskās aplēses – 51,5 punkts. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, un virs šīs atzīmes tas turas jau piekto mēnesi.

«Ražošana reģionā patlaban uzrāda labāko rezultātu 2,5 gadu laikā, bet izaugsmes temps aizvien turas mērenā līmenī,» norāda Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons.

Vācijas ražošanas indekss audzis līdz 29 mēnešu augstākajam līmenim, novembrī sasniedzot 52,7 punktus. Savukārt Francijas indekss samazinājies līdz piecu mēnešu zemākajai atzīmei – 48,4 punktiem.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās eirozonas ekonomikas izaugsme visdrīzāk uzņēmusi apgriezienus, uzskata Markit Economics eksperti, tomēr piebilstot, ka aizvien pastāv bažas par reģiona ekonomikas veselības stāvokli.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas apkopo datus par ražošanas un pakalpojumu sektoru, martā paaudzies līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei – 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem februārī. Tādējādi indekss turas krietni virs 50 punktu atzīmes, kas ir robeža starp kritumu un izaugsmi. Tāpat indekss ir augstāks nekā 53 punkti, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Tiesa gan, kaut arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir stabila, Markit aptauja aizvien norāda uz vājo inflācijas spiedienu, jo martā sarukušas produkcijas izlaides cenas. Jāatgādina, ka šomēnes Eiropas Centrālā banka ziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēģinot atjaunot inflāciju vienotās valūtas reģionā.

Vācijas un Francijas ekonomikas aprīlī uzrādījušas izaugsmi, pateicoties ražošanas sektora atlabšanai pēc ekonomiskās krīzes, vēsta BBC.

Markit iepirkumu vadītāju indekss (PMI) liecina, ka Vācijas ražotņu aktivitāte pieaug deviņpadsmito mēnesi pēc kārtas. Francijā rūpnieciskā darbība aprīlī pieaugusi visstraujāk pēdējo piecu mēnešu laikā.

Izaugsme ražošanas nozarē ir samazinājusies Spānijā un Itālijā, radot bažas par to, ka atlabšana no ekonomiskās krīzes eirozonā nenotiek vienmērīgi.

Markit PMI ražošanas nozarei eirozonas valstīs kopumā norāda uz nelielu izaugsmi. PMI pieauga no 57,5 punktiem martā līdz 58 punktiem aprīlī. PMI, kas pārsniedz 50 punktu atzīmi, nozīmē izaugsmi.

Vācijā Markit PMI pieauga no 60,9 punktiem martā līdz 62 punktiem aprīlī. Savukārt Francijā PMI martā bija 55,4 punkti, bet aprīlī – jau 57,5 punkti.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Aktivitāte Eiropas biznesā šā gada maijā nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā, liecina Markit veiktais pētījums.

Markit indekss aprēķināts par pamatu ņemot ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumu ieprikumu vadītāju aptauju, vēsta BBC. Maijā šis indekss samazinājies līdz 45,9 punktu atzīmei, kas ir zemākais rādītājs pēdējos trīs gados.

Tā rezutātā eiro vērtība pret dolāru samazinājās līdz 1,2515 ASV dolāriem, kas ir pēdējo 22 mēnešu zemākais rādītājs.

Arī Eiropas līderu tikšanās trešdien nav spējusi palielināt uzņēmēju pārliecību, jo Eiropas valstu vadītāji nav varējuši vienoties par rīcību, kā pārvarēt krīzi.

«Markit biznesa aktivitātes indekss maijā ir skaidrs brīdinājums tam, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pēc stagnācijas gada pirmajos trīs mēnešos gandrīz pavisam droši samazināsies,» norāda bankas ING analītiķis Martins Van Vliets (Martin Van Vliet).

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.