30. martā pusnaktī stājās spēkā jauns Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu atvērto debesu nolīgums. Pirmo reizi Eiropas un Amerikas aviosabiedrības varēs šķērsot Atlantijas okeānu bez ierobežojumiem attiecībā uz gaisa kuģu lielumu, lidojumu biežumu, galamērķiem vai cenām.

Turpmāk aviosabiedrības, kas veic lidojumus tālsatiksmes maršrutos, varēs lidot uz ASV no jebkuras vietas Eiropā, ne vien no savas mītnes valsts. Air France plāno atklāt jaunu tiešo lidojumu starp Londonas Hītrovas lidostu un Losandželosu. British Airways drīz saviem pasažieriem piedāvās iespēju nokļūt Ņujorkā no Parīzes vai Briseles, izmantojot aviosabiedrības apakšuzņēmumu Open Skies.

Vairāk nekā 50 miljonu pasažieru, kas katru gadu ceļo starp Eiropu un ASV, varēs baudīt šīs mobilitātes priekšrocības. Daudzkāršosies preču pārvadājumu iespējas. Nedrīkst aizmirst, ka katru gadu vairāk nekā puse no visiem kravu pārvadājumiem starp Eiropu un ASV tiek pārvadāti pa gaidu, un šo pārvadājumu vērtība ir 450 miljardu euro. Visiem, kas izmanto transatlantiskos lidojumus, jaunais līgums piedāvā lielāku konkurenci, kas uzlabos pakalpojumu kvalitāti un cenas — gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.

Aviosabiedrības British Airways apkalpe nolēmusi streikot, kas varētu uz ilgu laiku paralizēt aviosabiedrības darbību, ziņo Daily Telegraph.

Par streika sākšanu nobalsojuši lielākā daļa aviosabiedrības lidojuma apkalpes, norādīja aviosabiedrības arodbiedrība. Arodbiedrības neapmierinātību izraisījusi British Airways plāns samazināt apkalpes skaitu, kā arī samazināt atalgojumu.

Arodbiedrība uzsver, ka streiks, visticamāk, būs ilgstošs. Daily Telegraph norāda, ka vairākums aviosabiedrību apkalpes balsojuši, ka streikam jābūt vismaz desmit dienām.

Db.lv jau ziņoja, ka British Airways zaudējumi finanšu gada deviņos mēnešos, kas noslēdzās decembrī, pieauga līdz 245 miljoniem sterliņu mārciņu (196,9 milj. LVL).

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Eiropas aviopārvadājumu tirgū izdzīvos tie, kuri būs ātrāki un kustīgāki, un te Latvijas aviosabiedrībai airBaltic ir lielas priekšrocības, jo airBaltic var operatīvi un ātri optimizēt izmaksas, sacīja investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

«Tādas aviosabiedrības kā Air France vai Alitalia, ņemot vērā savas tradīcijas un likumdošanu, arodbiedrības un daudzas citas nianses, nespēj samazināt izdevumus tik ātri un, iespējams, nespēj to izdarīt vispār,» sacīja Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka galvenais jautājums ir par airBaltic attīstības sabalansētību, norādot, ka Baltijas valstīs kopā ir aptuveni 6,5 miljoni iedzīvotāju. Rīgas lidosta vien apkalpo piecus miljonus pasažieru gadā, airBaltic - 3,2 miljonus pasažieru gadā.

«Šī proporcija ir ļoti liela uz Latvijas un pat Baltijas iedzīvotāju skaita fona. Skaidrs, ka šeit nav tik daudz un tik bagāti cilvēki, lai viņi lidotu tik bieži un lai aviosabiedrības izaugsmi varētu balstīt tikai uz Baltijas valstu pasažieriem. Tāpēc tranzītpasažieru plūsmas apkalpošanas modelis, izmantojot izdevīgo Rīgas lidostas atrašanās vietu, ir loģisks. Jautājums par to, kādā proporcijā un uz kādiem noteikumiem. Šajā ziņā iepriekšējam airBaltic vadītājam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam bija nereālas ilūzijas un lielas kļūdas, kas radīja milzu zaudējumus,» skaidroja Krastiņš.

Jau 2009. gada vasarā ekspluatācijā plānots nodot pagaidu termināli starptautiskajā lidostā Rīga, kas apkalpos tikai zemo cenu un čarterreisu aviokompānijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas lidosta bija izsludinājusi konkursu par tiesībām projektēt un būvēt zemo izmaksu aviokompāniju apkalpošanas termināli, kas pēc savas konstrukcijas visticamāk būs ļoti vienkāršs, un iecerēts kā pagaidu variants, lai līdz lidostas lielā izlidošanas termināļa rekonstrukcijai, ko varētu pabeigt 2012. gadā, varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti pasažieru apkalpošanai.

Lidosta norāda, ka termināli iecerēts izbūvēt, lai zemo izmaksu aviosabiedrībām un to veiktajiem reisiem piedāvātu visiem vienādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kā arī samazinātu termināla ekspluatācijas izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri. Jauno termināli, visticamāk, izmantos arī otra lielākā pēc apkalpoto pasažieru skaita Rīgas lidostā strādājošā aviosabiedrība Ryanair.

Parasti vārdu reputācija lieto brīžos, kad tiek runāts par kādu konkrētu subjektu – personu vai uzņēmumu. Tomēr vārds reputācija ir vietā, ja runājam arī par pakalpojumiem, ko piedāvā vairāki vai pat ļoti daudzi uzņēmumi. Piemēram, ceļojumu apdrošināšanu un pasažieru pārvadājumiem ar aviotransportu.

Šo stāstu rakstu kolēģa, arīDienas biznesa vairāku blogu autora, Ģirta Rūdas iedvesmots. Pirms pāris nedēļām lasīju viņaemuāru par nedienām dodoties darījumu braucienā uz Argentīnu. Viens no Ģirta ieteikumiem bija papildus apdrošināt savu bagāžu. Tad nu stāsts parreālo dzīvi arī tad, ja bagāžu esat papildus apdrošinājis ar kādas riska apdrošināšanas kompānijas ceļojumu apdrošināšanas polises palīdzību. Bonusā vēl arī stāsts par kārtību, kādā aviokompānijas atlīdzina zaudējumus gadījumos, ja bagāža ir fiziski sabojāta.

Darbojošās personas nesaukšu vārdos, jo droši vien viss notikušais ir saskaņā ar priekšrakstiem, likumiem, normatīvajiem aktiem utt. un nekāduattieksmes pretenziju man nav. Būtiskākais ir vērst uzmanību un apzinātieskā būs īstenībā pat ja būsiet sevi papildus apdrošinājis. Ko nozīmē apdrošināšanas polisē redzamais, bet ko, savukārt, saka apdrošināšanas noteikumi, kurus nevienam jau tā īsti rūpīgi līdz galam izlasīt negribas.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojumu ietekmē aviosabiedrības sasniegtie rezultāti.

Šorīt intervijā LNT rīta raidījumā 900 sekundes Gauss skaidroja, ka viņa algas apmērs mainās, jo to veido gan pamata alga, gan mainīgā algas daļa, kuras apmēru ietekmē dažādu izvirzīto rezultātu sasniegšana, piemēram, aviosabiedrības punktualitāte. Pērn atalgojums mazliet samazinājies.

Gausa amatpersonas deklarācija rāda, ka Gauss pagājušajā gadā par darbu airBaltic saņēma 844 048 eiro. Gadu iepriekš viņa alga sasniedza 935 225 eiro.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš paudis, ka Satiksmes ministrija pēc auditorkompānijas KPMG Baltics atzinuma saņemšanas par lidsabiedrības airBaltic valdes darba izvērtējumu varētu vērtēt arī aviokompānijas vadītāja Gausa atalgojuma atbilstību padarītajam.

Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

2007. gada pirmajā ceturksnī aviosabiedrības SAS Group - ceturtā lielākās aviosabiedrības Eiropā – pārvadāja 9,1 miljonu pasažieru, kas ir par 6,3 % vairāk nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē SAS.

Aviosabiedrības apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1,064 miljardus latu, kas ir par 6,7 % vairāk nekā 2006. gada pirmajā ceturksnī.

Mats Jansons (Mats Jansson), SAS Group prezidents un izpilddirektors: "Šā gada pirmajos trīs mēnešos attīstība turpinās pozitīvā virzienā. Mūsu pašu Baltijas reģiona un globālā ekonomika turpina augt – tas pozitīvi sekmējis arī avio tūrisma attīstību."

Latvijas tiesām, Satiksmes ministrijai un konkurenci regulējošām iestādēm jāvērtē, vai Bertolta Flika rīcība nerada daudzas problēmas daļēji valstij piederošai aviosabiedrībai airBaltic.

To Db. Lv sacīja lidsabiedrības Lufthansa Baltijas valstu reģiona vadītājs Matias Hince. Viņš uzskata, ka valstij daļēji piederošās lidsabiedrības padomei jālemj, vai airBaltic prezidents, paralēli uzsākot lidojumus ar savu aviokompāniju, rīkojas airBaltic interesēs. Līdzīgs gadījums Eiropas vai pasaules aviosabiedrību vadītāju praksē viņam nav zināms.

M. Hince norāda trīs būtiskas jomas, kuras, viņaprāt, šajā gadījumā būtu jāizvērtē: vai valsts aviosabiedrības vadītāja, kas ir arī savas privātās aviosabiedrības īpašnieks, rīcībā nav saskatāms interešu konflikts, vai neiestājas konkurences tiesības pārkāpjošs stāvoklis, jo nevar izslēgt, ka dominējošās lidsabiedrības un ar to saistītās aviosabiedrības aktivitātes tiek saskaņotas, un, treškārt vai nerodas satiksmes tiesību pārkāpjoša situācija lidojumiem ārpus Eiropas Savienības robežām (piemēram, Maskavu), jo jaunajai Bertolda Flika aviosabiedrībai pašlaik nav līdzīpašnieku Lietuvā līdz ar to nav arī tiesību no šīs lidostas lidot uz valstīm, kas nav ES sastāvā.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Nākamgad iespējama situācija, kad ASV un citu trešo valstu lidmašīnām aizliedz nolaisties ES lidostās.

Tādu negatīvo scenāriju savas vizītes laikā Latvijā iezīmēja Eiropas Savienības (ES) Transporta lietu komisārs Sīms Kallass. «CO2 emisijas tirdzniecība pašlaik ir vissensitīvākais un arī vissarežģītākais jautājums ES un ASV attiecībās. Mēs cenšamies atrast kopīgu risinājumu. Pretējā gadījumā 2013. gadā varētu veidoties konflikts, jo ES dalībvalstīm būs jāaizliedz ASV lidmašīnām nolaisties Eiropas lidostās. Tas var draudēt ar ļoti nopietnām nepatikšanām,» atzina S. Kallass.

Fakts, ka Eiropas aviosabiedrības no 2012. gada ir iesaistītas CO2 emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) ir nopietni satraucis visu aviācijas nozari, jo nozīmē gan aviobiļešu sadārdzināšanos, gan Eiropas lidsabiedrību konkurences mazināšanos pret citu valstu aviokompānijām. Situācija ir jo kritiskāka tāpēc, ka ASV un Āzijas valstis pagaidām nav piekritušas uzlikt tādu pašu slogu arī savām kompānijām, savukārt ES pēc S. Kallasa sacītā vairs nevar pagriezt 2008. gadā pieņemto direktīvu atpakaļ un atļaut savām aviosabiedrībām neiesaistīties ETS, jo tas nozīmētu, ka drīz vien no šīs sistēmas gribētu izstāties arī citu nozaru uzņēmumi. Tāpēc ES cer uz kaut kādu globāli pieņemamu un izlīdzinātu vienošanos CO2 kvotu jomā vismaz aviācijā. «ASV vilcināšanās pieņemt Eiropas ETS sistēmu ir politiska, jo ASV vienkārši nevar pieņemt, ka ES varētu viņiem diktēt kaut kādus noteikumus,» sarūgtinājumu pauž S. Kallass. Tomēr atklāts paliek jautājums, ja ES piemērotu šādus drastiskus aizliegumus ASV un līdz ar to arī Āzijas un Tuvo Austrumu lidkompānijām, vai šīs valstis Eiropai neatbildētu ar to pašu.