ES budžetu rosina apcirpt par 50 miljardiem eiro 

ES dalībvalstu budžeta priekšlikums, kuru šonakt publiskojusi Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Kipra, samazināt budžetu par apmēram 50 miljardiem eiro, ir pretrunā ar mērķi atjaunot Eiropas ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. 

Sandra Dieziņa, 2012. gada 30. oktobris plkst. 14:53

 

Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete. EP jau 23.oktobrī pieņēma ziņojumu «Daudzgadu finanšu shēma 2014 – 2020», kurā deputāti aicina nesamazināt ES budžetu. 

 

ES premjeriem nosūtītajā priekšlikumā prezidējošā valsts ierosina samazināt  Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu par apmēram 7,5 miljardiem eiro jeb apmēram 2%, bet kohēzijas finansējumu par apmēram 53 miljardiem eiro jeb apmēram 14%, salīdzinot ar Eiropas Komisijas iesniegto budžeta priekšlikumu 2011.gada vasarā. Papildus finansējums gan ir piešķirts citām programmām. Sandra Kalniete uzskata, ka šāds samazinājums ir nepieļaujams, jo tas ierobežos iespējas nodrošināt taisnīgāku tiešmaksājumu sadali un it īpaši pienācīgus kohēzijas fondu līdzekļus jaunajām dalībvalstīm. «Jautājumā par ES budžetu Eiropas Parlamentam ir skaidra nostāja – samazināts budžets Eiropas Savienībā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un ES globālo konkurētspēju, vājinās tās saliedētību un solidaritāti,» tā deputāte. 

 

Viņa uzskata, ka Kipras budžeta skaitļu priekšlikums vēlreiz apstiprina to, ka sarunas par daudzgadu budžetu būs ļoti sarežģītas ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp Padomi un EP. «Latvijai ir skaidri mērķi, skaidra stratēģija un sabiedrotie. Mums visiem kopā ir reāla iespēja panākt, ka Eiropas Savienības budžeta ieguldījumi Latvijā nākošajos septiņos gados būtu par veselu miljardu eiro lielāki nekā Eiropas Komisijas sākotnējā projektā,» pauž Kalniete.

 

Par ES daudzgadu budžetu iesaistītajām pusēm jāvienojas tuvāko mēnešu laikā, lai tas varētu stāties spēkā ar 2014. gada 1. janvāri. EP pirms nedēļas pieņemtajā ziņojumā norādīja, ka ES budžets ir investīciju budžets, ka palīdzēs atjaunot ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Ziņojumā ir uzsvērta ne tikai lauksaimniecības politika nozīme, bet arī ES kohēzijas politika, kura palīdz attīstīt mazāk pilnveidotos reģionus un ir Eiropas solidaritātes pīlārs. 

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2012. gada 30. oktobris plkst. 8:40

Līdz ar aktīvu lauksaimnieku interesi par sējumu apdrošināšanu, apdrošināšanas...

2012. gada 29. oktobris plkst. 7:45

Lai mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemes, Zemkopības ministrija piedāvā būtiski...

2012. gada 26. oktobris plkst. 9:36

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis platību maksājumu (t.sk. vienotā platību maksājuma...

2012. gada 25. oktobris plkst. 9:08

«Mūsu valstī palikušas tikai zviedru, svešzemju bankas un zemnieki nevar tajās...

2012. gada 25. oktobris plkst. 8:15

Šobrīd augstā PVN likme ir lielākā problēma dārzkopības nozarē.    Īpaši...

2012. gada 24. oktobris plkst. 8:55

Latvijā pietiekami augstā līmenī ir attīstījušās tikai nedaudzas saimniecības un pie patreizējām...

2012. gada 24. oktobris plkst. 7:50

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme būs svarīgākais ražošanas resurss nākotnē. ...

2012. gada 23. oktobris plkst. 17:27

Lai jauniešu vidū veicinātu lauksaimnieka profesijas prestiža celšanu, Jauno zemnieku...

2012. gada 23. oktobris plkst. 8:20

Ražojošie lauksaimnieki atbalsta platībmaksājumu diferencēšanu nākamajam plānošanas...

2012. gada 22. oktobris plkst. 7:45

Bez kooperācijas nevar audzēt ienākumus laukos, to sarunā ar Dienas Biznesu atzīst...