Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Dāsnas kompensācijas bija gan cukurbiešu audzētājiem, gan pārstrādātājiem, tā rezultātā nozarē strādājošo fabriku skaits saruka no 188 rūpnīcām 2005. gadā līdz 106 ražotnēm 2009. gadā, liecina Starptautiskās Cukura organizācijas pārskats. No nozares izstājās arī abas Latvijas cukura ražotājas, kas gan to izdarīja otrajā reformas gadā. Pirmajā gadā abas fabrikas par ražošanas turpināšanu minētajā fondā kopā samaksāja astoņus miljonus eiro (5,63 milj. latu), teikts Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā.

Pēc Latvijas cukura nozarē strādājošo lēmuma 2007./2008. tirdzniecības gadā pārtraukt ražošanu cukurs mazumtirdzniecībā palētinājies no 0,75 latiem kilogramā 2007. gada beigās līdz 0,64 latiem pērnruden, Dienai saka Zemkopības ministrijas (ZM) speciāliste Rigonda Lerhe. Veikali Maxima un Rimi gan pērnā gada beigās paaugstināja cukura cenu par aptuveni 10% un neizslēdz arī turpmāku sadārdzinājumu. Tas lielā mērā būs atkarīgs no norisēm pasaules tirgū, kur cukura cena kopš pērnā rudens strauji pieaug, janvārī sasniedzot augstāko līmeni pēdējos 30 gados

Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) norāda, ka lēmumu par ražošanas pārtraukšanu pieņēma pati nozare. Citi gan uzskata, ka valsts varēja vairāk iejaukties un neatteikties no cukura ražošanas kvotas. Lietuvā strādājošais starptautiskais koncerns Nordic Sugar atzīst, ka izmaksu optimizācijas nolūkā ražošanu nācies konsolidēt vienā rūpnīcā, kas saglabāta, lai «būtu tuvāk patērētājam» Baltijā. Tiesa, uz jautājumu, cik izdevīgi tagad ir ražot cukuru, Nordic Sugar pārstāvji neatbild.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cer veicināt ārpuskvotas cukura ražošanu

Zanda Zablovska, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atjauno rūpnieciskā cukura ražošanu

Zanda Zablovska, 11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Cukura nozares likumā, ar kuriem plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi Latvijā.

Likums paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets. Noteikumos arī plānots noteikt papildu nodevas (pārpalikuma maksājuma), kā arī sodu sankciju piemērošanas un administrēšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

ES cukura reforma realizēta, balstoties uz novecojušiem datiem

Sandra Dieziņa, Jānis Lasmanis, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktā Eiropas Savienības (ES) cukura reforma tika balstīta uz savstarpēji konfliktējošiem instrumentiem un nav ņemtas vērā cukurbiešu ražotāju intereses.

Šādus secinājumus pērnā gada pašā nogalē, izvērtējot reformu, veikusi Eiropas Revīzijas palāta. ES cukura reforma tika iecerēta, lai veiktu pamatīgu restrukturizāciju, kas būtiski samazinātu ES nerentablās cukura ražošanas jaudu, un ekonomiski stimulēt ražotājus ar zemāko produktivitāti, lai tie brīvprātīgi pārtrauktu ar kvotām noteiktā cukura daudzuma ražošanu. EK paredzēja, ka piedāvātie ekonomiskie stimuli, piemēram, kompensāciju izmaksa par nesaražotajām cukura kvotu tonnām, mudinās uzņēmumus ar zemāko produktivitāti atteikties no savām kvotām un pieņemt kompensācijas no pārstrukturēšanas fonda.

Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka viņa viedoklis toreiz atšķīrās no lauksaimniecības komisāres M. F. Bēlas piedāvājuma. Situācijā, ja cukura ir par daudz, nav jāsamazina visi ražošanas apjomi, bet gan B kvota jeb tā saucamais liekais cukurs, bet to neņēma vērā. Viņš negrib piekrist revīzijas palātai, ka lēmums balstīts uz novecojušiem datiem, jo tie tika regulāri atjaunoti. Bija skaidrs, ka peļņa šajā nozarē nākotnē samazināsies un cukurfabriku īpašnieku lēmumā izšķirīgs bija kompensāciju moments. Svarīga lieta – vides prasības, ko abas fabrikas neizpildīja un bija nepieciešamas lielas investīcijas, kas būtu jāiegulda attiecīgajās iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija atbalstītu ES cukura kvotas palielināšanu ar nosacījumu, ja varētu atsākt cukura ražošanu

Sandra Dieziņa, 18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija pieprasījusi palielināt ES cukura kvotas, jo ES dalībvalstīs cukura ražošana nenodrošina patēriņu un iztrūkumu ES sedz, cukuru importējot.

Šādu pieprasījumu izskatījusi Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kurā Latviju pārstāvēja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

Jāatgādina, ka savulaik ES dalībvalstu ministri pieņēma lēmumu, ka jāveic reforma un ES cukura ražošanas kvota ir jāsamazina. Latvija uzskata, ka šī reforma ir jāturpina ar tālāku ES cukura sektora liberalizāciju un ražošanas kvotu atcelšanu, lai perspektīvā ES cukura sektors kļūtu konkurētspējīgs. Kvotu atcelšana 2015. gadā dotu iespēju arī Latvijai atsākt cukura ražošanu un realizēt produkciju brīvā tirgū bez ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pagaidām ZM neredz iespējas atjaunot cukura ražošanu Latvijā

Sandra Dieziņa, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomiski tas ir visai problemātiski», tā par iespējām atjaunot cukura nozari Latvijā Latvijas Radio sacīja Zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministrija nenoliedz nevienu iniciatīvu, bet investoriem ir jāsaprot, ka valsts atbalsta nebūs, sacīja ministre. Viņa gan atzīst, ka cukura nozares reforma Eiropas Savienībā nebija veiksmīga. Tomēr Straujuma uzsver, ka Latvijā lēmumu pieņēma paši uzņēmēji, saņemot pietiekoši lielas kompensācijas. Šobrīd ministre neredz iespējas pirkt kvotas no citām valstīm, taču, lai par to būtu pilnīga pārliecība, šobrīd tiek gaidīts skaidrojums no Eiropas Komisijas.

DB jau vēstīja, ka uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis nodibinājis SIA Jelgavas cukurs un plāno vērsties Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013. - 2014. gadam. Cukuru plānots ražots no cukurbiešu sulas, ko paredzēts importēt no Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas bizness šodien sniedz ieskatu, kurā no Baltijas valstīm biznesam ir izdevīgākā nodokļu politika. Latvija atgriezusies pie vēlmes veicināt ļoti lielās investīcijas, savukārt ar Lietuvu uzsākta cīņa par līderes statusu mazā biznesa abalstīšanā. Uzņēmēji uzsver, ka Latvijai pietrūkst konsekvences nodokļu politikā.

«Šogad lielākās investorus interesējošās izmaiņas nodokļu politikā skārušas tieši Latviju un Lietuvu, kamēr Igaunija, ieviešot eiro, nekādas kustības šajā jomā nav īstenojusi,» secina zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante Inita Skrodere. Viņa piekrīt vairāku DB apataujāto uzņēmēju teiktajam, ka katrai no Baltijas valstīm ir savas nodokļu aplikšanas (neaplikšanas) priekšrocības. Par Igaunijas lielo investīciju pievilkšanas magnētu tiek dēvēts ne tikai eiro, bet arī joprojām reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eiropas reformu dēļ var celties mobilo sakaru tarifi

Sanita Igaune, 06.11.2013

J. Binde norāda, ka paralēles varētu vilkt ar Padomju Savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektu. Reformas drīzāk var nodarīt kaitējumu, nevis sniegt ieguvumus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par vairāk nekā pusi samazinās datu viesabonēšanas tarifus

Žanete Hāka, 25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 1. jūlija Eiropas Savienībā par vairāk nekā pusi tiks samazināti datu lejupielādes maksimālie tarifi: no 45 eirocentiem par megabaitu (MB) līdz 20 eirocentiem par megabaitu, informē Eiropas Komisija (EK).

Kopš ES ieviesa maksimālos tarifus datu viesabonēšanai, tās apjoms ir būtiski pieaudzis, uzsver EK.

Lētāki būs arī zvani un īsziņas. Turklāt no 2014. gada 1. jūlija Eiropas mobilo sakaru operatori varēs piedāvāt īpašu viesabonēšanas līgumu pirms došanās ceļā vai, ja iespējams, valstī atļaus izvēlēties vietējo operatoru datu viesabonēšanai. Līdz ar to varēs salīdzināt dažādus viesabonēšanas piedāvājumus un izvēlēties izdevīgāko.

Patlaban ES izstrādā noteikumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no viesabonēšanas tarifiem. Komisijas ierosinātajā regulējuma paketē par savienotu kontinentu piedāvāts atteikties no viesabonēšanas tarifiem un nodrošināt atvērtu un neitrālu internetu, kā arī mobilo sakaru un platjoslas interneta lietotāju labāku aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru