Jaunākais izdevums

ES struktūrfondu apguvē tuvojas «ekvators», taču iepriekšējos gados iekavētais ar noteikumu apstiprināšanu, kā arī smagnējā procedūra rada bažas par to, ka daļa «dāvātās» naudas var iet secen Latvijai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabinetā ik mēnesi tiek uzklausīta informācija par ES struktūrfondu īstenošanas gaitu. Finanšu ministrija, skatot operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, konstatējusi ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Proti, līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu aploksnes, t.i., tie noslēgti par 1,9 miljardiem eiro jeb 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 mlj. eiro - 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā 22 mlj. eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr Finanšu ministrija vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko ministrija rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegta puse (90) no iepriekš plānotā 181 projektu iesnieguma par 107,7 mlj. eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

Visu rakstu Darvas karote optimistiskajās izaugsmes prognozēs lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pārbaudītāji pie Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fonda projektu īstenotājiem neierodas, apkrāvušies tikai ar neskaitāmām mapēm, bet biežāk izmanto jaunākās tehnoloģijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To DB stāstījuši Lauku attīstības dienesta (LAD) speciālisti – Juris Cvetkovs un Uldis Sprukts, kuriem lauku saimniecību, kas īsteno ES finansētus projektus, pārbaudes ir ikdienas darbs.

ES fondi: Apgūti tikai 9%

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Tā kā īstenotie projekti cita starpā ietver gan meliorācijas sistēmu sakārtošanu, gan platību maksājumus un meža platību paplašināšanu, tad pārbaudāmās teritorijas ir gana lielas, nereti (piemēram, purvu vai mežu gadījumā) tām ir grūti piekļūt. Kādreiz pārbaudītāji garos gabalus mēroja kājām, riskējot iekrist ūdenī vai dabūt ērci, bet kopš pērnā gada pārbaudēs tiek izmantots bezpilotu lidaparāts jeb t.s. drons. Parasti tā pielietojums ir meliorācijas grāvju un purvu, mežu un autoceļu, kā arī uguns novērošanas torņu, ēku jumtu un būvju uz ūdens tilpēm apsekošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur zemo depozītu likmju laikā ieguldīt 1000 eiro

Juris Grišins - AS Capitalia vadītājs, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociāli atbildīga investēšana ir plaša sfēra, kas ir pakļauta ļoti dažādām interpretācijām.

Pēdējo gadu laikā investīciju pasaulē populāri runāt par ētisku un sociāli atbildīgu ieguldīšanu. Jāņem gan vērā, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem var slēpties kaut kas līdzīgs reklāmai, un, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka pietiekami daudzu līdzekļu pārvaldnieku prakse realitātē rāda, ka tiem pašiem vecajiem ieguldījumu produktiem tiek piedēvēti vien jauni, šiem laikiem atbilstošāki nosaukumi, bet tas, kur šie fondi iegulda, daudz nemainās. Jau ziņots, ka dažādus sociāli atbildīgus fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos), ņemot vērā aktuālo modes tendenci, arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock un Morgan Stanley (vai arī tiek pārdēvēti vecie fondi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Anulē AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde licenci

Žanete Hāka, 12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un anulēt ierakstu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde.

Licence anulēta pēc IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde lūguma FKTK anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Vienlaikus FKTK lēma arī anulēt ierakstu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde.

IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde licences anulēšanas brīdī neveic darbību ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un darbību kā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, kā arī sabiedrībai nav saistību pret ieguldījumu fondu ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

Šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā ir 8 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Oksfordas profesors: Pirms piesaistīt ārvalstu naudu, jāattīsta vietējie investīciju fondi

Natālija Poriete, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs izsniedzam aizdevumus riskantākiem projektiem nekā komercbankas, taču tikai tad, ja ir pārliecība, ka projekts būs dzīvotspējīgs. Naudu mēs nevienam nedāvinām un aizdevumu vēlamies arī saņemt atpakaļ,» to intervijā DB uzsver attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kāds ir uzņēmējiem pieejamais finansējums caur Altum administrētajiem finanšu instrumentiem šajā plānošanas periodā?

Finansējums, kas ir pieejams līdz 2020. gadam, gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan citām starptautiskām finanšu institūcijām un Valsts kases, ir teju 500 miljoni eiro. Ja pievieno privāto finansējumu, kas ir obligāta prasība vairākās programmās, tad kopējais finansējums ir aptuveni miljards eiro.

Kas notiks ar šo finansējumu, ja tas līdz 2020. gadam netiks apgūts?

Esmu pārliecināts, ka tas tiks apgūts. Programmas veiksmīgi darbojas, arī visi nepieciešamie normatīvie akti to uzsākšanai tika sagatavoti ļoti savlaicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana Latvijā palīdzētu mazināt darbaspēka trūkumu

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākais izaicinājums - pensiju 2.līmeņa dalībnieku zemais informētības un ieinteresētības līmenis

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB atbalsta jaunu dalībnieku ienākšana tirgū, komentējot informāciju par jaunā pensiju 2.līmeņa plāna Indexo, portālam db.lv sacīja SEB Investment management vadītājs Jānis Rozenfelds.

Tas ne tikai veicina veselīgu konkurenci, bet arī palielina to pensiju otrā līmeņa dalībnieku skaitu, kuri pievērš lielāku uzmanību savai pensijai. Tieši dalībnieku zemais informētības un ieinteresētības līmenis šobrīd ir vislielākais izaicinājums, un SEB kopā ar citiem nozares pārstāvjiem un atbildīgajām valsts institūcijām aktīvi strādā, lai uzlabotu regulējumus par ērtu informācijas pieejamību klientam, piemērām, internetbankā un sakārtotu klientu konsultēšanas procesu, norāda J. Rozenfelds.

Attiecībā uz pensiju 2.līmeņa plānu komisijas maksām – jāatzīmē, ka SEB atbalsta likmju pārskatīšanu palielinoties aktīviem, kas ir vispārpieņemta tirgus prakse jebkur pasaulē. Dotajā brīdī aktīvu apjoms tirgū ir būtiski pieaudzis, un jau šobrīd paredzams, ka šī gada laikā visi pensiju otrā līmeņa pārvaldītāji samazinās komisijas, kuras regulē valsts likumdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Birža cer uz jaunās valdības izlēmību par valsts uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgū

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerams, ka jaunā valdība būs daudz izlēmīgāka jautājumā par lielo valsts uzņēmumu iesaistīšanos kapitāla tirgū, emitējot akcijas vai parāda vērtspapīrus, norāda biržas «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzina, ka līdz šim politiķi ar šo jautājumu ir daudz «koķetējuši», bet lēmumi nav bijuši.

Tāpat nav jēga aizbildināties ar likumu par neprivatizējamiem uzņēmumiem, jo tur ir iekļauti vien daži lielie valsts uzņēmumi.

«Vienlaikus ir tāds uzņēmums kā «Conexus», kuram ir vairāki tūkstoši mazo akcionāru, bet viņu tiesības rīkoties ar šīm akcijām [pēc «Latvijas gāzes» sadalīšanas un atdalīto uzņēmumu neiekļaušanas biržā] ir ļoti ierobežotas. Mēs redzam, ka Lietuvā līdzīgs uzņēmums tiek kotēts biržā – uzņēmums ir labi pārvaldīts un akcionāri brīvi var tirgoties ar akcijām un nav nekādi mazākuma akcionāru tiesības ierobežojoši faktori. Es varu nosaukt vēl virkni valsts uzņēmumu, kuri būtu interesanti biržas investoriem. Piemēram, «airBaltic», «Lattelecom», LMT. Ir virkne uzņēmumu, kuri nav neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, un kuru kapitāldaļu turētājiem, padomēm un valdēm būtu jādomā par vērtības audzēšanu,» uzsvēra Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas fondu ar reizinātāju vērtība šogad pieaugusi pat par 90%

Kopš šā gada sākuma Ziemeļjūras jēlnaftas Brent piegāžu līgumu cena preču biržā ir palēkusies jau par 26%, un šīs nedēļas izskaņā tā tuvojās 70 ASV dolāru par barelu slieksnim. Tādējādi ļoti labu ienesīgumu demonstrējuši tādi fondi, kas seko šī resursa sniegumam.

Turklāt pieauguma līderu saraksta augšgalā manāmi fondi ar reizinātāju. Piemēram, VelocityShares 3X Long Crude Oil biržā tirgotā fonda daļas vērtība šogad palielinājusies jau teju par 90%. Šajā gadījumā šim fondam ir piemērots trīskāršs reizinātājs, kas nozīmē, ka tā daļas cena pieaug trīs reizes straujāk nekā ASV jēlnaftas cena. Protams, jāņem vērā – arī zaudējumu gadījumā tiek piemērots šāds reizinātājs. Vēl no līdzīgiem fondiem var izcelt United States 3X Oil Fund, kura cena šogad arī palēkusies gandrīz par 90%, un ProShares Ultra Bloomberg Crude Oil ETF, kura cena pieaugusi par 55% (tas mērķē nodrošināt divtik lielus guvumus par aktuālo naftas vērtības pieaugumu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad var gaidīt strauju pensiju 2.līmeņa plānu komisijas maksu samazinājumu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim pensiju plānu konkurēšana lielākoties notikusi uz ienesīguma rēķina un komisijas maksām nav bijusi izšķiroša nozīme, portālam db.lv sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tā atšķirība ienesīguma rādītājos aktīvajiem pensiju plāniem desmit gadu griezumā varēja pārsniegt pat 1,7% gadā, ievērojami pārsniedzot komisijas maksas. Taču, būtiski sarūkot ienesīguma likmēm, it īpaši domājot par drošiem ieguldījumiem, kā arī peļņas iespējām ieguldījumiem akciju tirgos, nākotnē konkurēšana ar komisijas maksām varētu būt izteiktāka nekā līdz šim. Tādēļ Indexo pieteiktā cenu līdera stratēģijas realizācijai pastāv ievērojami riski, proti, ka jaunpiedāvātais produkts var arī nebūt konkurētspējīgs.

Jaunais potenciālais pārvaldītājs Indexo sevi pozicionē kā cenu līderi jeb kā pakalpojumu sniedzēju ar viszemākajām komisijas maksām. Indexo plāno iesaistīties pensiju līdzekļu pārvaldīšanas biznesā Latvijā tieši tad, kad ir sagaidāms ievērojams komisijas maksu samazinājums. Prognozējams, ka 2018. gadā komisijas maksu strauju samazinājumu varētu izraisīt gan esošo pensiju līdzekļu pārvaldītāju pieaugošā konkurence, gan arī izmaiņas normatīvajos aktos. Tādēļ vēl nevar viennozīmīgi apgalvot, ka Indexo spēs nodrošināt viszemākās pensiju līdzekļu pārvaldīšanas komisijas, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules līdzekļu pārvaldīšanas industrijā pēdējos gados turpinās sava veida revolūcija. Fondu pārvaldītājus, kas klientiem bieži sola panākt labākus rezultātus ar konkrētu vērtspapīru izvēlēšanos, izkonkurē pasīvie indeksu fondi.

Iegādāties šādus biržā tirgotos fondus (Exchange traded fund jeb ETF) ir viegli, un turklāt to turēšana bieži saistās ar zemākām pārvaldīšanas maksām.

Pasīvās investēšanas triumfu nupat iezīmējusi situācija, kad pirmo reizi vēsturē šādu ASV bāzēto indeksu fondu aktīvu apmērs pārsniedzis aktīvo fondu aktīvu apjomu. Būtībā turpinās jau gadiem vērojamā tendence, kad indeksu fondi atņem tirgus daļu tradicionālajai fondu industrijai.

Proti, augustā ASV kādam indeksam sekojošo fondu aktīvu apjoms sasniedzis 4,27 triljonus ASV dolāru. Tikmēr aktīvi menedžētie fondi pārvaldījuši līdzekļus 4,25 triljonu ASV dolāru apmērā, liecina Morningstar aplēses. Mēneša laikā investori ASV ETF virzienā pludinājuši 90 miljardus ASV dolāru, bet no aktīvajiem fondiem nopludinājuši gandrīz 125 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Latvijas otrā pensiju līmeņa uzkrājums nav tik liels, lai sāktu ieguldījumus mežos

LETA, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas otrajā pensiju līmenī līdz šim uzkrāti apmēram trīs miljardi eiro, un tas nav apjoms, pie kura sākt izskatīt ieguldījumu iespējas alternatīvos veidos, piemēram, mežos, šodien žurnālistiem sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Arefjevs skaidroja, ka ieguldījumu veikšana mežos ir populāra Skandināvijas pensiju fondiem, un tas notiek tapēc, ka šie fondi ir uzkrājuši milzīgas summas un ir spiesti meklēt investīciju iespējas ārpus tradicionālajiem veidiem.

Uzkrājums Latvijas otrajā pensiju līmenī vēl ir nepietiekams, tomēr, tā kā augam, arī mums šāds jautājums kaut kad nonāks darba kārtībā, prognozēja eksperts.

Viņš arī norādīja, ka, pat ja Latvijas pensiju fondi nolemtu ieguldīt mežos, pašlaik to liedz likums.

Pensiju fondu ieguldījumu objekti ir ļoti stingri definēti likumā, un tieši ieguldīt mežos nevaram. Tāpat pašlaik nevaram to darīt arī pastarpināti, sacīja Arefjevs. Viņš arī piebilda, ka pensiju fondiem tieši ieguldīt mežā nebūtu prātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Produktu veido tirgus

Anda Asere, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot tirgu, klientu un tā vajadzības, var atrast iespējamo risinājumu, kas vislabāk atbilst šīm vajadzībām, tā no savas pieredzes secinājis konsultāciju kompānijas Blackstar Consulting vadītājs Ganons Halls (Gannon Hall), kurš agrāk bijis produkta vadītājs tādās kompānijās kā Shopify, Google Maps, Ticketfly u.c.

Šobrīd viņš konsultē jaunuzņēmumus dažādās valstīs, tostarp arī Latvijas kompāniju Printify. Viņš novērojis, ka bieži vien uzņēmumi sāk ar produktu, ko pielāgo tirgum, bet šāda pieeja prasa krietni vairāk laika un līdzekļu, kā rezultātā kompānija zaudē konkurētspēju tirgū. Vairāk par tirgum atbilstošiem produktiem un to, kāpēc mūsdienās ir daudz sliktu produktu un pakalpojumu, G. Halls stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Arvien biežāk runā par produkta atbilstību tirgum. Kā jūs raksturotu tirgum atbilstošu produktu?

To var aprakstīt kā situāciju, kad uzņēmuma piedāvājums ir sasniedzis spēcīgu pieprasījumu. Tiesa – to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Produkta atbilstība tirgum pamatā nozīmē to, ka jaunuzņēmums sasniedz panākumus, un tas ir ļoti sarežģīti. Ja skatāmies uz skaitļiem, cik daudz riska kapitāla fondi iegulda jaunuzņēmumos, tad tikai par ļoti nedaudziem var teikt, ka ir bijis veiksmīgs rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investori Baltijas reģionā ir lielākoties ieinteresēti dominējošu tirdzniecības centru un biroja ēku iegādē

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug Baltijas nekustamā īpašuma pievilcība ārvalstu investoru vidū – ieguldījumu fondi un privātie investori šajā reģionā meklē kvalitatīvus aktīvus, investorus piesaista peļņas guvums un iespēja variēt savus portfeļus, informē UAB Gravitas Partners.

Starptautiskas nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības Newsec investīciju konsultants Bernardas Velikonis skaidro: «Vēl nesen nekustamā īpašuma investori pat nepieļāva domu apsvērt Baltijas reģionu, bet šobrīd apstākļi ir vērsušies par labu mūsu reģionam, piesaistot pastiprinātu uzmanību».

Saskaņā ar Velikonis teikto, investoru ieinteresētība par Baltijas reģionā un liela mēroga darījumiem ir lielākoties, pateicoties reģiona pievienošanai eirozonai, kas sakrita ar straujo kapitāla pieaugumu un sarūkošajiem ieguldījumu ienākumiem Rietumu tirgos.

«Tā kā eirozona atcēla valūtas ierobežojumus, Lietuvu un citas Baltijas valstis ierobežo tikai produkcija, mazais tirgus un likviditāte. Mēs atrodamies perifērijā, un mūsu darījumi ir salīdzinoši mazi, sasniedzot aptuveni 15 miljonus EUR, bet standarta nekustamo īpašumu darījumi Rietumvalstu tirgos pārsniedz 100 miljonus EUR un reizēm - pat miljardu,» norāda Velikonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajam uzņēmumam jāspēj realizēt divus uzdevumus – īstenot gan sociālos mērķus, gan arī būt ilgtspējīgam biznesam, tā uzskata Dānijas sociālā kapitāla fonda Den Sociale Kapitalfond vadītājs Klauss Bjorns Billehojs (Claus Bjørn Billehøj).

Trešdien, 16.maijā viņš piedalās Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2018.

Fragments no intervijas

Ir dzirdēts par dažāda veida riska kapitāla fondiem – tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, tīrajām tehnoloģijām, biotehnoloģiju u.tml., bet ne par sociālā biznesa investīciju fondiem. Kā strādā jūsu fonds?

Tas ir pilnībā privāts fonds un mūsu mērķis ir investēt ilgtspējīgās kompānijās, kas ir spējīgas iekļaut cilvēkus, kuri citādi būtu ārpus darba tirgus, un kas var augt arī kā bizness un vienlaikus ir ilgtspējīgs gan biznesā, gan sociālajos mērķos. Ir jāsakrīt abiem šiem virzieniem.Mēs sākām strādāt 2011. gadā un tagad mums ir liels investīciju portfelis, vadām vairākus fondus un esam radījuši arī akselerācijas programmu, kurā kopā ar pašvaldībām attīstām biznesus, kuri būtu spējīgi radīt vēl lielāku sociālo iekļaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Igaunijā emitē pirmās obligācijas 65 miljonu eiro vērtībā – investīcijas 35 miljonu apmērā veica LHV pensiju fondi un 30 miljonu eiro apmērā – Swedbank pensiju fondi. Līdzekļi tiks izmantoti bankas ikdienas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un aizvietos Luminor akcionāru finansējumu.

Luminor Bank AS ienāca Baltijas kapitāla tirgū pirmajā ceturksnī pēc savas darbības uzsākšanas 2017. gada 1. oktobrī. Šobrīd Luminor finansējums galvenokārt ir privāto un korporatīvo klientu depozīti un akcionāru banku finansējums. Luminor ilgtermiņa finansēšanas stratēģija ir piesaistīt papildu klientu depozītus un emitēt vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijas, lai pakāpeniski aizstātu atlikušo īpašnieku finansējumu.

Erki Rāzuke (Erkki Raasuke), Luminor Group AB valdes priekšsēdētājs, saka: «Plānojam arī turpmāk regulāri emitēt vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijas Baltijas tirgos.»

Pēc Kristjana Tamla (Kristjan Tamla), Swedbank Investeerimisfonid AS ģenerāldirektora teiktā, šī ir pirmā reize, kad pensiju fondu apvienotais finansējuma piedāvājums Igaunijā ir bijis veiksmīgs. «Skandināvijā pensiju fondi bieži kopīgi finansē lielākus projektus un Luminor obligāciju emitēšana rāda, ka šāda prakse attīstās arī šeit. Turklāt tas ir arī labs piemērs, kā vietējie investori var nodrošināt kapitālu uzņēmumam, pirms tas saņem finansiālu atzinību no ārzemju investoriem,» stāsta Kristjans Tamla.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atlasīti riska kapitāla fondi sēklas un sākuma ieguldījumu veikšanai

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru