ES struktūrfondu apguvē tuvojas «ekvators», taču iepriekšējos gados iekavētais ar noteikumu apstiprināšanu, kā arī smagnējā procedūra rada bažas par to, ka daļa «dāvātās» naudas var iet secen Latvijai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ministru kabinetā ik mēnesi tiek uzklausīta informācija par ES struktūrfondu īstenošanas gaitu. Finanšu ministrija, skatot operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, konstatējusi ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Proti, līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu aploksnes, t.i., tie noslēgti par 1,9 miljardiem eiro jeb 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 mlj. eiro - 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā 22 mlj. eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.
Tomēr Finanšu ministrija vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko ministrija rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegta puse (90) no iepriekš plānotā 181 projektu iesnieguma par 107,7 mlj. eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.
Visu rakstu Darvas karote optimistiskajās izaugsmes prognozēs lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness.