Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu Grozījumi Zvejniecības likumā, kurā noteiktas strukturālas pārmaiņas zivsaimniecības sektora valsts pārvaldē ar mērķi to optimizēt.

Šobrīd Zemkopības ministrijā nav par zivsaimniecības politikas plānošanu atbildīgas struktūrvienības un tāpēc daudzos gadījumos šādi uzdevumi tiek daļēji deleģēti Valsts zivsaimniecības pārvaldei (VZP). Tomēr šis risinājums neatbilst labai valsts pārvaldes praksei, kā arī rada grūtības efektīvai nozares politikas plānošanai. Līdz ar to jāveic strukturālas izmaiņas sektora valsts pārvaldē.

Grozījumi likumā nodala zivsaimniecības politikas ieviešanas funkcijas no zivsaimniecības politikas veidošanas un pārraudzības funkcijām. Sakarā ar VZP darbības pārtraukšanu likumā vairs nav paredzēta pārvaldes vienošanās ar pašvaldībām par zivju resursu pārzināšanu, bet ir noteikts, ka šādu pārzināšanu veic pašvaldības to administratīvajās teritorijās.

No šā gada 1.janvāra Zemkopības ministrijā (ZM) darbu uzsācis Zivsaimniecības politikas departaments, kas izveidots, reorganizējot Valsts zivsaimniecības pārvaldi (VZP) un tās funkcijas sadalot starp ZM un Latvijas Zivju resursu aģentūru, informē ZM.

Departaments tika izveidots saskaņā ar pērnā gada nogalē apstiprinātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā un tiem atbilstošo valdības rīkojumu, kurā paredzēja līdz 2009.gada 1.janvārim reorganizēt Valsts zivsaimniecības pārvaldi, sadalot tās funkcijas, tiesības un saistības starp Zemkopības ministriju un valsts aģentūru Latvijas Zivju resursu aģentūra. Grozījumi Zvejniecības likumā stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī un līdz ar to turpmāk zivsaimniecības politikas izstrādes un plānošanas funkcijas veiks ZM, bet zivsaimniecības politikas ieviešanas un īstenošanas funkcijas - Latvijas Zivju resursu aģentūra.

Zemkopības ministrijas jaunais departaments izstrādās zivsaimniecības nozares politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus, kas saistīti ar zvejniecību, akvakultūru, zivju apstrādi, kā arī zivju produktu tirdzniecību un zivju resursu pārvaldīšanas jautājumiem. Tāpat departaments pārraudzīs zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un Eiropas Savienības (ES) kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas jomu, sagatavos Latvijas pozīcijas un pārstāvēs Latvijas intereses ES institūcijās zivsaimniecības jautājumos. Ministrijas jaunā struktūrvienība arī koordinēs Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas darbību un pārraudzīs Latvijas zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību ES noteiktajiem robežlīmeņiem.

Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma sadale pa prioritārajiem virzieniem nav pamatota ar dokumentētu ekonomisko pamatojumu un situācijas izvērtējumu, kā arī ne visi rezultatīvie rādītāji raksturo noteikto mērķu sasniegšanu. Lauku atbalsta dienests (LAD) nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apjomu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Lai atbalstītu zivsaimniecības nozari un īstenotu vienotu Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku, ir izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kura ietvaros Latvijai ir pieejams fonda finansējums 117 148 585 latu apmērā, informē VK.

LAD nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apguvi, jo atsevišķos pasākumos līgumi vairāk nekā 9,5 miljonu latu apmērā tika pārtraukti, nepietiekami izvērtējot projektu ekonomisko dzīvotspēju, tādējādi rezervējot finansējumu un radot to nepieejamu citiem projektiem. Savukārt projektu termiņu pagarināšana ir kļuvusi par ierastu praksi, un termiņu pagarināšanas pamatotība netiek pietiekami izvērtēta. Veicot projektu pārbaudes uz vietas, LAD netiek piemērota vienota pieeja rezultātu dokumentēšanā, un pārbaužu rezultāti dažkārt ir atkarīgi no konkrētā LAD darbinieka izpratnes par pārbaudāmo jautājumu, teikts VK paziņojumā par veikto revīziju par Eiropas Zivsaimniecības līdzekļu apguvi.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

10. decembrī pulksten 10.00 Zemkopības ministrija (ZM) rīko konferenci: Attīstības iespējas Latvijas zivsaimniecības nozarei Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007-2013. gadam ietvaros.

Konferenci atklās, un savu rezumējumu par Zivsaimniecības rīcības programmas ieviešanas uzsākšanu sniegs ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš izklāstīs zivsaimniecības nozares attīstības tendences. Savu skatījumu uz nozares attīstības iespējām aicināti izteikt arī zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes nozares asociāciju pārstāvji. Par Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta iespējām nozares konkurētspējas sekmēšanai un vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai ieskatu sniegs ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Ilze Muriņa un ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Edīte Kubliņa. Lielākais laiks atvēlēts diskusijām un viedokļu apmaiņai par minētajiem jautājumiem. Uz konferences dalībnieku jautājumiem atbildēs ZM un Lauku atbalsta dienesta speciālisti.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Zivsaimniecības nozares nacionālo stratēģisko plāns 2007. - 2013.gadam, kura galvenais mērķis ir zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamajām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība, Db.lv informēja Zemkopības ministrija. Dokumentu šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lai sasniegtu zivsaimniecības nozarei izvirzīto mērķi, ir noteiktas jomas un atbilstoši darbības virzieniem tiks īstenoti pasākumi, ko līdzfinansēs gan Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF), gan valsts. Šie darbības virzieni ir zvejniecība, akvakultūra, iekšējie ūdeņu zveja, zivju apstrāde un tirdzniecība, zivsaimniecības nozares pārvaldība, kā arī nozarē iesaistīto cilvēku spēju un teritoriju attīstība.

Dokumentā norādīts, ka, pamatojoties uz Stratēģisko plānu un ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, Zemkopības ministrija izstrādās Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. - 2013.gadam, kurā detalizēs attiecīgo pasākumu un aktivitāšu realizācijas nosacījumus.

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Komisija (EK) Latvijai apstiprinājusi Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam. Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras Rīcības programma Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta piesaistei ir apstiprināta EK, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Mūsu izstrādātā Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai no 2014. līdz 2020.gadam paredz, ka Latvijas zivsaimniecības nozarei būs pieejami 139,8 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma, kas kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu ir 183,6 miljoni eiro,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Rīcības programmā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam 2014.-2020. gadam nozīmīgākās investīcijas paredzēts novirzīt zivsaimniecības nozares attīstībai, lai paplašinātu zivju produkcijas eksporta tirgus, palielinātu akvakultūras produkcijas ražošanas apjomus, dabiski pieejamo zivju resursu samazināšanās rezultātā nodrošinātu zvejniecības konkurētspēju, kā arī attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas. Tāpat plānota sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un produktus, un kopumā procesus balstītu zinātnes atziņās.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Briselē pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes iniciatīvas šodien norisinājās divpusēja tikšanās ar ES zivsaimniecības un jūras lietu komisāru Džo Borgu, kurš solījis atbalstu Latvijas zivsaimniekiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi un iespējamie risinājumi par pagaidu pielāgojumu noteikšanu Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem ES finansējuma saņemšanā. Šobrīd Latvijai šis jautājums ir īpaši svarīgs esošajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Sarunā M.Roze ES komisāru iepazīstināja ar situāciju Latvijas ekonomikā, īpaši uzsverot ekonomiskās grūtības Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos un tālab nepieciešamību noteikt pārejas pasākumus ES finansējuma saņemšanā no esošajiem 30% līdz 60% tiem uzņēmumiem, kuri pēc noteiktajiem kritērijiem tiek definēti kā lielie uzņēmumi jeb kuriem ir liels nodarbināto skaits.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.

Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Zivsaimniecības nozarē Latvijā ir nodarbināti apmēram 12 tūkstoši strādājošo. Lai arī šis skaitlis veido tikai 1.1 % no valstī kopumā nodarbinātajiem, zivsaimniecībai ir svarīga loma reģionu sociāli ekonomiskajā attīstībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka zivsaimniecības apakšnozaru sekmīgai un vadītai attīstībai pietrūkst strādājošo pieredzes uzņēmējdarbības plānošanas un attīstības jomā, Db.lv informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Antra Elste.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu atbalsta pasākumus zivsaimniecības nozares konkurētspējas un darba ražīguma uzlabošanai. Liela uzmanība tiek pievērsta nozarē strādājošo izglītošanai par Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas iespējām un izmantošanu.

No 9.jūnija sāks projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumiem Investīcijas akvakultūras uzņēmumos un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, informē Zemkopības ministrija.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas pirmo kārtu no 2008.gada 9.jūnija līdz 2008.gada 9.jūlijam atbalstam investīcijām un produktu apstrādei akvakultūras uzņēmumos.

Iesniegumu pieņemšana atbalstam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos notiks saskaņā ar 2008.gada 21.aprīļa Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai un 2008.gada 1.aprīļa MK noteikumiem Nr.240 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka tiks papildināti esošie nosacījumi ar normām par finansēšanas kārtību budžeta iestādēm, pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļu turētāja ir ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, biedrībām vai nodibinājumiem, kas īsteno projektus Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Leader pieejas īstenošana vai Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam 4. prioritārā virziena Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība ietvaros un citām personām.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts ar mērķi precizēt Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam uzraudzības komiteju sastāvu, paredzot piešķirt balsstiesības pārstāvjiem no Vides ministrijas.

Tāpat grozījumi noteikumu projektā noteikts, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda atpazīstamības nolūkā, atbalsta saņēmējam īstenojot informācijas un publicitātes pasākumus, vajadzēs lietot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda logotipus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta izvērtējumā par Eiropas Komisijas paziņojumu saistībā ar "maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma" modeļa izmantošanu zivsaimniecībā EP deputāti secina, ka Eiropas Komisijas dokumentā "trūkst analīzes" un "vispārēja dziļāka vērtējuma". Deputāti uzskata, ka ieteikto modeli stingri piemērojot, drīz vien nozarē būtiski samazinātos zvejas apjomi, ienākumi un nodarbinātības iespējas.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir atsauces lielums, kura mērķis ir cik iespējams palielināt zivsaimniecības ekonomiskos rezultātus attiecībā pret konkrētas sugas bioloģisko kapacitāti.

Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma Komisijas regulu, ar ko palielina tā dēvētā minimālā (de minimis) atbalsta maksimālo apjomu zivsaimniecības nozarē, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. De minimis atbalsta maksimālais trim gadiem paredzētais apjoms zivsaimniecībā Latvijai noteikts 5 233 000 eiro.

De minimis atbalsts uzskatāms par atbalstu, kas nekropļo konkurenci. Saskaņā ar jauno regulu maksimālais apjoms ir noteikts 30 000 euro uz trim gadiem ar nosacījumu, ka šāda atbalsta kopējais apjoms ir mazāks nekā 2,5 % no valsts zivsaimniecības gada produkcijas.

Šo atbalstu nedrīkst izlietot nedz jaunu kuģu iegādei vai būvei, nedz arī esošās flotes kapacitātes palielināšanai. Dalībvalstīm jādokumentē visa vajadzīgā informācija, lai apliecinātu, ka šie nosacījumi ir ievēroti.

Atbrīvojumu no iepriekšēja paziņojuma sniegšanas Komisijai par valsts atbalstu patlaban nosaka ar regulu, kurā maksimālais apjoms katrai dalībvalstij trīs gadu laikposmā noteikts 3000 euro. Šis līmenis tika noteikts tik zems, jo ieviešanas laikā 2004. gadā Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes par šāda atbalsta piemērošanu zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija uzskata, ka var atļaut piešķirt augstāku atbalsta līmeni, nekropļojot konkurenci.

Lai atjaunotu zušu krājumus un radītu vienādus principus šo krājumu apsaimniekošanai visā Eiropas Savienības teritorijā, dalībvalstis plāno vienoties par attiecīgas regulas projektu, Db.lv Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Patlaban zuši ir viena no tām zivju sugām, kuras uzskatāmas par apdraudētām gan ES iekšējos ūdeņos, gan jūrās.

Arī Latvija atbalsta priekšlikumu Padomes regulai, kas nosaka Eiropas zušu krājumu atjaunošanas pasākumus un uzskata, ka regula jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Jau 2004.gadā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apstiprināja secinājumus par Eiropas zušu krājumu slikto stāvokli un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu šo krājumu apsaimniekošanai.

Patlaban visus jautājumus, kas attiecas uz zušu nozveju, katra ES dalībvalsts regulē individuāli, informēja Mārtiņš Roze. Tomēr, lai zušu krājumi tiktu apsaimniekoti pēc vienādiem principiem, ir svarīgi izveidot šo krājumu pārvaldības sistēmu ES līmenī, uzsvēra ministrs.

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.