Ražošana

ES nosaka gāzu izmešu mērķus dalībvalstīm; Latvijai trešais mazākais samazinājums

LETA, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) trešdien publicēja jaunos mērķus dalībvalstīm, lai līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmēru Eiropas Savienībā (ES) samazinātu par 40%, un Latvijai ir trešais mazākais samazinājums salīdzinājumā ar 2005.gada rādītāju.

EK noteiktais mērķis paredz, ka Latvijai līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmērs jāsamazina par 6% no 2005.gada izmešu līmeņa.

Bloka nabadzīgākajai valstij Bulgārijai atļauts saglabāt izmešu līmeni 2005.gada līmenī, bet Rumānijai tas jāsamazina par 2%.

Vēl četrām valstīm izmešu samazinājuma mērķis nepārsniedz 10%: Horvātijai, Polijai un Ungārijai (visām pa 7%) un Lietuvai (9%). Nedaudz virs 10% samazinājuma EK mērķi noteikusi Slovākijai (12%) un Igaunijai (13%).

Savukārt vislielāko ieguldījumu bloka kopējā mērķa sasniegšanā EK prasa no turīgajām ES dalībvalstīm, lielāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājuma mērķi nosakot Luksemburgai un Zviedrijai (abām pa 40%), Dānijai un Somijai (abām pa 39%), Vācijai (38%), Lielbritānijai un Francijai (abām pa 37%), Nīderlandei un Austrijai (abām pa 36%).

Tagad EK plāns ir jāapstiprina visām bloka dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, lai gan nav skaidra Lielbritānijas rīcība, jo vēlētāji šajā valstī konsultatīvā referendumā atbalstīja izstāšanos no ES.

Plāns paredz noteikt saistošus mērķus dalībvalstīm 2021.-2030.gadā. Tomēr tas paredz arī zināmu elastību un ļauj dalībvalstīm apvienot spēkus izmešu samazinājumam dažādos sektoros vai laika posmā, kā arī atļauj pirkt un pārdot izmešu kvotas.

EK plāns atbilst pērn decembrī Parīzē noslēgtajam Apvienoto Nāciju Organizācijas nolīgumam par klimata pārmaiņām.

ES klimata komisārs Migels Ariass Kanjete norādīja, ka saistošie dalībvalstu mērķi ir "godīgi, elastīgi un reālistiski". Viņš uzsvēra, ka izmešu mērķi sniedz ievirzi pareizajām iniciatīvām investīcijām tādos sektoros kā transports, lauksaimniecība, nekustamie īpašumi un atkritumu apsaimniekošana.

Tomēr Pasaules Dabas fonds (WWF) jau kritizējis šos ierosinājumus, jo tie neatbilstot ambīcijām, kuras ES pauda Parīzes samitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Eiropas padome jau 2014. gadā apstiprināja vismaz 40% siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķi, tad jebkura jauna ES mērķa SEG emisiju samazināšana vai tā pārskatīšana būtu jānosaka ES līmenī.

Šāda ir Latvijas pozīcija, kuru Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Viņš atzīst, ka tajā brīdī, kad ES dalībvalstis ir uzrakstījušas savus mērķus, ir skaidrs, ka tie varētu būt jāpaaugstina, taču jāņem vērā arī atsevišķu ES dalībvalstu nostāja. Vienlaikus Latvija piekrīt, ka Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamo noteikumu izstrādē ir nepieciešams progress. Atbildīgās komisijas deputāti vēlējās izprast šādas pozīcijas pamatotību, kāpēc Latvija nevēlas paaugstināt siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse atgādināja, ka ES jau ir apstiprināts siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam, kur atsevišķu sektoru griezumā ir jāstrādā, lai sasniegtu izvirzīto uzstādījumu. Bez tam, lai sasniegtu šo 2030. gada mērķi – SEG samazinājumu par 40% –, vēl nav izstrādāta normatīvā bāze. Turklāt situācijā, kad Lielbritānija izstājas no ES , jaunu – augstāku mērķu uzstādīšanai pašreizējais brīdis nebūtu tas atbilstošākais. Proti, pašlaik neesot skaidrs vai Lielbritānija paliek kopā ar ES SEG samazināšanas mērķu izpildē vai ne, jo sarunas par šo jautājumu neesot bijušas. Bez tam, Lielbritānijai pametot ES, ir jautājums, vai notiks izvirzīto mērķu (balstoties uz dalībvalstu IKP) pārdale ES iekšienē starp pārējām dalībvalstīm, jo, britiem pametot ES, mainās svari, pēc kuriem tiek dalīti mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Joprojām ieņem svarīgu lomu tirgū

Aleksandra Kostjukoviča, «Volkswagen» sabiedrisko attiecību vadītāja, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu uzņēmums tic dīzeļdzinējiem un viņu nākotnei gan Latvijā, gan pasaulē. Esam pārliecināti, ka dīzeļdegviela turpina sniegt nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.»

«Tīri un efektīvi dīzeļdzinēji ar vismodernākajām izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām ir būtiski, lai sasniegtu pieprasītos CO2 autoparka emisiju mērķus nākotnē. Turklāt, piedāvājot ievērojamu degvielas ekonomiju, dīzeļdzinējs joprojām ieņems svarīgu lomu Latvijas augošajā ekonomikā. Mēs uzskatām, ka dīzeļdzinēji saglabāsies tirgū, kā arī aizvien būs piemērotākā izvēle komerciālajiem un lielajiem apvidus transportlīdzekļiem. Vērts piebilst, ka jebkura jauna dīzeļdzinēja CO2 izmeši ir mazāki par līdzvērtīga benzīna dzinēja CO2 izmešiem. Tapāt jebkuras jaunas automašīnas dzinējs rada mazāku ietekmi uz vidu nekā vecas. Rūpējoties par gaisa kvalitāti pilsētās un ietekmi uz vidi, būtu primāri jāizvērtē Latvijas novecojušā, lietotā autoparka ietekme.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Smoga dēļ Deli slēgtas skolas un ierobežota automašīnu satiksme

LETA--AFP, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru