Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Ekonomikas lejupslīdes dēļ visai būtiski ir mainījies mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums – ir palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo situāciju vērtē negatīvi.

Ja 2008. gadā savu materiālo stāvokli negatīvi vērtēja katra ceturtā mājsaimniecība, tad 2009. gadā – jau katra trešā mājsaimniecība atzina, ka ir nabadzīga vai atrodas uz nabadzības sliekšņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2009. gada provizoriskie dati.

Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir «neesam ne bagāti, ne nabadzīgi», taču pēdējo septiņu gadu laikā tas pirmo reizi ir samazinājies (salīdzinājumā ar 2008. gadu – par 4,8 procenta punktiem). Par 3,6 procenta punktiem ir krities arī vērtējuma «neesam bagāti, bet dzīvojam labi» īpatsvars. Tajā pašā laikā strauji palielinājies (par 7,1 procenta punktu) mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza vērtējumu «neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa».

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Viens no pēdējiem viedtelefoniem ar Nokia Lumia vārdu uzskatāmi atgādina Somijas uzņēmuma misiju – savienot cilvēkus , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iecerēts kā kompromiss starp jaunākajām un dažkārt arī labākajām tehnoloģijām un saprātīgu cenu, Nokia Lumia 830 vēsturē paliks kā Somijas lepnuma mirstošā gulbja dziesma. Līdz ar rudens metienu Nokia viedtālruņus vairs neredzēsim, un to vietu ieņems Microsoft Lumia.

Uzņēmums, kas savulaik nelielu ziemeļvalsti Somiju padarīja par ietekmīgu spēlētāju tehnoloģiju pasaulē, centies, cik nu spējis, lai aiziešana būtu cieņpilna. Lumia 830 gan nav flagmanis un nav arī īpašs inovāciju uzplaiksnījumu iemiesojums, ar kādiem kaimiņi laiku pa laikam palutinājuši pasauli. Atcerēsimies kaut PureView 41 megapikseļa superkameru. Šis modelis drīzāk ir atgriešanās pie saknēm, jo Nokia atbilstoši savai devīzei «Connecting People» vēsturiski centusies radīt optimālas ierīces plašam lietotāju lokam.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Uzņēmīgā maiznieka Normunda Bomja lolojums - Krievijā izveidotā maizes ceptuve RižskijHļeb paplašina piegādes loku un nupat iekļuvusi prestižā superdārgu produktu veikalā Maskavā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tomēr sava biznesa veidošanas ceļš kaimiņvalstī Latvijā pazīstamās maiznīcas Lielezers saimniekam Normundam Bomim nav bijis tik gluds, kā sākumā iecerēts.

Bija divi varianti

Uzņēmējs atklāj, ka lēmums par ražotnes izveidi Krievijā pieņemts jau salīdzinoši sen. «Jautājums - cik ilgi Latvijā būs pircēji, kas spēs nopirkt maizi, cik tā maksās, jo darbaspēka izmaksas aug, resursu cenas tāpat, produkts paliek arvien dārgāks, kas ietekmē noietu. Tāpēc bija divi varianti - vai nu attīstīt eksporta tirgu uz Eiropu, vai gāzties Krievijā iekšā,» viņš atceras. Izvēlēts otrs variants, jo zināšanas par Krievijas tirgu bija plašākas. Tiesa gan, no 2001. gada Krievijā N. Bomim ir pieredze kokapstrādē, taču šis bizness izrādījies neveiksmīgs, kur zaudēta arī ievērojama investīciju summa. Tas gan nebija traucēklis, lai uzņēmējs turpinātu investēt vislabāk pārzinošajā nozarē.

Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Mēs neesam cenas palielinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs cenas esam pat pazeminājuši, jo gurķu raža šogad bija laba. Nevienam produktam neesam kāpinājuši cenas, sacīja Svarenieks, piebilstot, ka nozarē turpmākajos mēnešos nav pamata cenu kāpumam, jo degvielas cenas saglabājas zemā līmenī, tāpat arī pārējo resursu cenas neaug.

Svarenieks piebilda - lai arī šis bija labs svaigo gurķu ražas gads un salīdzinoši daudz produktu varēja pārstrādāt, kartupeļiem varētu būt kvalitātes problēmas, kas varētu pasliktināt to uzglabāšanu. Arī ābolu pārstrādes sezona solās būt laba.

Mēs neesam cenas kāpinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs esam pazeminājuši cenas, jo gurķu raža bija laba, bet citiem neesam neko kāpinājuši. Nezinu, kāda būs meža dzērveņu raža, saka, ka būšot slikta, tāpēc dzērveņu produktiem cenas varētu kāpt. Nekādu kāpumu nav, nav tādu impulsu, kas varētu likt cenām kāpt. Degviela ir zemā līmenī, tāpat arī pārējie resursi. Nozarē ir stabilitāte, nevar runāt par straujām kustībām, teica Svarenieks.

Apsolot Latvijai finansiālu palīdzību, Eiropas Komisija brīdina, ka Latvijai stingri būs jāievēro tās uzstādītie noteikumi un ļauj noprast, ka Latvijas problēmās vainojama maksājumu bilances nestabilitāte vai valūta.

Tas izriet no Eiropas Savienības līguma 119. panta, uz kuru, paziņojot par atbalsta sniegšanu, atsaucās Eiropas Komisija.

Paziņojot par to, ka Eiropas Savienība ir ar mieru palīdzēt grūtībās nonākušajai Latvijai, EK norādīja, ka finansiālas palīdzības sniegšana ES dalībvalstij, kas nav iekļāvusies eiro zonai, iespējama, ja valstij «radušās grūtības vai draud nopietnas grūtības, ko radījusi vai nu vispārēja tās maksājumu bilances nestabilitāte vai arī valūta, kas ir attiecīgās dalībvalsts rīcībā».

Tomēr Db lūgta precizēt, kas, saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu un Līgumā aprakstītajiem iemesliem, vainojams grūtībās, kurā nonākusi Latvija, EK finanšu un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas pārstāve Amēlija Toresa izvērsti paskaidrot EK pausto atteicās.

Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.

Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

Rīgas Fondu birža, nule kā nomainot savu 15 gadus lietoto nosaukumu uz NASDAQ OMX Riga ir pilnīgi oficiāli iekļāvusies pasaulē vadošajā biržu grupā.

Par godu šim notikumam Ņujorkā, vienā no pasaules dzīvākajām vietām – Times skvērā Ņurjorkā, uz NASDAQ televīzijas studijas fasādes lielā ekrāna tika izlikts Rīgai veltīts apsveikums un Latvijas karogs.

Lēmums mainīt biržas nosaukumu ir pieņemts, lai vistiešākā veidā atspoguļotu biržas dalību NASDAQ OMX biržu grupā un atbilstību moderna un uzticama publiska vērtspapīru tirgus organizēšanas standartiem, ko respektē uzņēmēji un investori visā pasaulē.

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils ir uzbūvēta par 90%, tādējādi līdz ēkas pabeigšanai jāveic vien 10% būvdarbu. Turklāt būvniecības procesa laikā ir ieekonomēti aptuveni trīs miljoni latu, informē pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA).

Vienlaikus NBA noliedz sabiedrības par atklātību Delna izteiktos apgalvojumus, ka radušās šaubas par Gaismas pils pabeigšanu paredzētā termiņa ietvaros un ka būvnieki termiņus kavējuši jau iepriekš. «Uzsveram – būvdarbi norit un vienmēr ir noritējuši saskaņā ar darbu grafiku, kuru esam parakstījuši ar ēkas pasūtītāju. NBA vienmēr ir iekļāvusies noteiktajos termiņos, un tas ir palīdzējis būt tur, kur esam šobrīd – līdz ēkas pabeigšanai ir atlikuši tikai 10% būvdarbu,» sacīja NBA padomes loceklis A. Pauniņš.

Pilnsabiedrība gan atzīst, ka ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ notika būvniecības tempu samazinājums, taču arī šajā periodā būvdarbi tika veikt saskaņā ar apstiprinātu grafiku.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Savulaik Latvijā tika pieņēmts lēmums, nosakot, ka no šā gada 1. aprīļa VID nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļaujams katrs, kura nenokārtotās saistības pret valsti pārsniedz 100 latus. Tāpat Latvijas valsts likumdošana paredz, ka nodokļu parādnieki nevar piedalīties valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Protams, var diskutēt par parāda minimālo summu, taču princips ir skaidrs un loģisks – tie, kas nemaksā parādus valstij, nevar cerēt uz nodokļu maksātāju naudu. Tomēr kaut kā tajā visā ir iezagusies pamatīga dubultmorāle... Redz, nodokļu maksātāji ir ne tikai komercuzņēmumi, bet arī dažādas citas organizācijas, tostarp politiskās partijas – arī tās, kas atrodas pie varas un, sākot ar šo gadu, saņem piešprices no valsts budžeta tikai tāpēc vien, ka vispār eksistē.

Interesants ir fakts, ka starp nodokļu nemaksātājiem ir iekļāvusies pie varas esošā Reformu partija (RP). Ja nodokļu parādnieku saraksts liecinātu, ka nenomaksātā summa ir, piemēram, 102 lati, vēl varētu kaut ko runāt par cilvēcisku kļūdu, ne īpaši profesionālu grāmatvedi un tamlīdzīgiem faktoriem, bet RP nav uzskatījusi par vajadzīgu samaksāt valstij nepilnus piecus tūkstošus latu. Tātad iznāk, ka valsts tautsaimniecībai svarīgus lēmumus pieņem nodokļu nemaksātāji, kas turklāt saņem dotācijas no valsts. Un tagad par minēto dubultmorāli – ja jau uzņēmumi, kas ir parādā valstij, nevar piedalīties publiskajos iepirkumos, varbūt būtu tikai godīgi, ja partijas, kas neuzskata par vajadzīgu maksāt nodokļus, nevarētu piedalīties vēlēšanās vai vismaz balsot valdības sēdēs. Nu, nav taču normāli, ka no uzņēmējiem valstī tiek prasīta lielāka atbildība, nekā no politiķiem, kuri turklāt ir pie varas. Šajā sakarā jāatgādina, ka Latvijai jau ir pieredze ar parādniekpartijām. Savulaik pastāvēja tāda Tautas partija, kas likvidējās brīdī, kad saprata, ka neizdosies izvairīties no saistību kārtošanas pret valsti vairāk nekā viena miljona latu apmērā (tiesa gan, šī summa izveidojās KNAB uzrēķina rezultātā). Vienkārši sakot, «uzmeta» valsti un aizgāja. Proti, precedents, kad politpartija sataisa parādus un tad pazūd no skatuves, jau ir. Tagad jautājums ir par to, kā rīkosies partija, kuras dibinātājs savulaik pamanījās atlaist Saeimu – samaksās parādus vai arī ies jau minētās organizācijas pēdās?!

Latvijai arī pēc pievienošanās eirozonai būs jāturpina īstenot stabila ekonomiskā un fiskālā politika, šodien preses konferencē pēc Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru lēmuma par Latvijas uzņemšanu eirozonā sacīja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai jebkura valsts, tai skaitā arī Latvija, īsteno ilgtspējīgu ekonomisko un fiskālo politiku. Tās valstis, kas rūpējas par ilgtspējīgu ekonomisko politiku, spēj gūt labumu no līdzdalības vienotās Eiropas valūtas zonā.

Igaunijas pieredze pēc pievienošanās eirozonai rāda, ka valsts var gūt labumus no eiro valūtas stabilitātes, var piesaistīt ārējās tiešās investīcijas. Pievienošanās eirozonai nozīmē, ka Latvijai būs Eiropas politiskajā un ekonomiskajā kodolā, skaidroja ES komisārs.

Viņš uzsvēra, ka no nākamā gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotāji varēs doties iepirkties eiro un lati tiks konvertēti pēc kursa, par ko šodien vienojās ES finanšu ministri.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pabeigusi vienu no vērienīgākajām pēdējo gadu izmeklēšanām par nelikumīgām ieroču piegādēm Rietumāfrikas bagātākajai valstij – Kotdivuārai. Tajā norādīts, ka galvenie aizdomās turētie ieroču piegādātāji sadarbojušies ar diviem Latvijas juristiem, kas šeit viņiem reģistrēja 14 firmas un iegādājās nekustamos īpašumus, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

350 lappušu biezajā ANO ziņojumā aprakstīta kara lidmašīnu, smagās militārās tehnikas, granātu, pistoļu un cita militārā bruņojuma piegāde bijušā Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo atbalstītājiem. 2010. gada novembrī Kotdivuāras jeb Ziloņkaula krasta republikas prezidents Gbagbo zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču neatzina oponenta uzvaru. Gbagbo abalstītāji ķērās pie ieročiem un sākās asiņains pilsoņu karš. Daļā valsts - Kotdivuāras dienvidrietumos, konflikti turpinās vēl šodien.

Pērn pēc Gbagbo sagūstīšanas, ANO ekspertiem bija iespēja piekļūt iepriekšējā prezidenta dokumentiem. Tie atklāja pierādījumus diviem kontrabandistu tīkliem Kotdivuārā, kas cieši saistīti ar gāztā prezidenta atbalstītājiem. Vienas grupas organizēšanā iesaistīts komandieris Anselme Seka Yapo. Otra grupējuma galvgalī atradies Roberts Montoija. Tieši Montoija darbības ANO izmeklētājus atveda arī uz Latviju.

Pēc pāris atceltajiem sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO) pērn Meksikas biržā tomēr ir sākusi kotēties ģimenes kompānija Jose Cuervo, kas ir lielākā tekilas ražotāja pasaulē, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Casa Cuervo SA mūsdienās vada tās aizsācēja tiešais pēcnācējs Huans Domingo Bekmans, un Reuters raksta, ka arī pēc IPO Bekmanu ģimene paliks vairākuma akcionārs.

Kopš pagājušā gada rudens visai ekskluzīvā tekilas industrija ir arī Latvijas ekonomisko interešu redzeslokā. DB jau rakstīja (06.01.) par Amber Beverage Group plāniem līdz ar Fabrica de Tequilas Finos akciju paketes iegādi – ar gatava produktu portfeļa palīdzību strauji ieiet ASV tirgū.

«Es teiktu, ka IPO iznākums vēlreiz apstiprina to, ka pasaulē ir augsta interese par tekilu kā produktu un arī par izejvielu dažādu tekilas veidu ražošanai, jo zilās agaves, no kurām iegūst tekilu, augšanas cikls ir 7 gadi, bet kategorija pasaulē aug daudz straujāk,» ziņu par Jose Cuervo startu biržā DB komentē Amber Beverage pārstāve Dana Hasana. Iepriekš holdinga vadītājs Sīmurs Pols Fereira DB sacīja, ka Latvijas kompānija ar pārpirkuma darījumu ir veiksmīgi iekļāvusies šai strauji augošajā dzērienu tirgus daļā. Tekilas tirgus vērtības vidējais pieaugums gadā ir vidēji 16%, sevišķi premium segmentā.

Grieķijas valdība ceturtdien iekļāvusies termiņā un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) savlaicīgi veikusi nākamo aizdevuma maksājumu, vēsta Grieķijas ziņu aģentūra ANA, atsaucoties uz informācijas avotiem Finanšu ministrijā.

Grieķija SVF atmaksājusi 450 miljonus eiro, un to bija nepieciešams veikt līdz 9.aprīlim.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis jau svētdien apstiprināja, ka Grieķija savlaicīgi veiks nākamo maksājumu SVF un ievēros savas parādsaistības.

Šo maksājumu Atēnas veikušas laikā, kad Grieķijas kreditori sākuši izvērtēt jaunos reformu plānus, kurus marta beigās iesniedza valsts premjerministrs Aleksis Ciprs un ar kuru palīdzību valsts cer iegūt tik ļoti nepieciešamo finanšu atbalstu.

Taču vienošanās par šo reformu plānu vēl nav panākta, un amatpersonas Grieķijā jau brīdinājušas, ka valstij šomēnes var aptrūkties finanšu līdzekļu, tādējādi novedot valsti līdz bankrotam, kas varētu paredzēt arī dalības pārtraukšanu eirozonā.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Jūs nestāstiet, kas mums jādara, un mēs neteiksim, cik tālu jūs drīkstat iet... Aptuveni tā būtu raksturojams to energobūvnieku paziņojums publiskajā telpā, kurus Konkurences padome (KP) šovasar ir pieķērusi, praktizējot aizliegtas vienošanās jeb karteli, startējot publisko iepirkumu konkursos.

Proti, neko traku jau pieķertie uzņēmumi neesot darījuši, attiecīgā rīcība bijusi tāda un ne citādāka tāpēc, ka pretējā gadījumā konkrētajiem būvniekiem vispār nekad nekas labs nebūtu iznācis un tamlīdzīgi. Taču galvenais kartelī pieķerto arguments tam, kāpēc viņi nevēlas valstij maksāt nekādu sodu, ir tuvu paradoksam – KP lietu izmeklēšanai bija jāvelta divi gadi, bet šī valsts institūcija nav iekļāvusies termiņos, pārtērējot tai atvēlēto laiku aptuveni par diviem mēnešiem.

Nelāgi, protams – ja reiz likumdošanā ir noteikts termiņš, tas nozīmē, ka jākustas ir tik ātri, lai to tiešām paspētu izdarīt. Pretēja gadījumā arī KP darbs varētu sākt līdzināties Latvijas tiesu sistēmai, kur viena lieta var tikt izskatīta pat piecus un vairāk gadus. Un šeit nekādas nozīmes nav apstāklim, ka KP izmeklēja lietu nozarē, kurā strādājošie uzņēmumi reti kad izpilda pasūtījumu līgumā norādītajos termiņos – parasti jau ir kāda nepārvarama vara, kas ļauj pārlikt darbu izpildes termiņu vēl un vēl... Tomēr interesantākais šeit ir tas, ka pamazām vien publiskajā retorikā, kas skar šo jautājumu, uzsvars pāriet no lietas būtības uz procesuālajām normām. Pasaulē ir valstis, kur noziedznieku var nākties atbrīvot un palaist uz visām četrām debespusēm tāpēc vienm, ka policijas darbinieki aizturēšanas laikā nav pamanījušies noskaitīt konkrētā žuļika tiesības. Līdzīgi notiek arī šeit – arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts nevis tam, kā konkrētais energobūvnieku kartelis radies, kādi pasākumi būtu jāveic, lai vismaz šajā nozarē tas vairs nevarētu atkārtoties un karteļu organizēšana būtu iespējami sarežģītāka, bet gan tam, cik savlaicīgi ir izmeklēta konkrētā lieta.

Kopš 2004.gada Lielbritānijā ir ieradušies aptuveni 1.5 miljoni austrumeiropiešu un viņu ietekme uz Lielbritānijas sabiedrību un tās ekonomiku ir ilgi apspriesta. Tikko veikta apjomīga pētījuma ietvaros analizēts, kā valsts ir mainījusies, raksta The Observer.

Medijs norāda, ka daudz no tā, kas noticis kopš 2004.gada, ir bijis negaidīts un neplānots. Kamēr lielākā daļa no Eiropas Savienības dalībvalstīm sākotnēji «turēja savas durvis aizvērtas», Lielbritānija, Dānija un Īrija laipni sagaidīja imigrantus, plānojot, ka imigrantu skaits nepārsniegs pārdesmit tūkstošus. Taču, ņemot vērā mazās iespējas savās dzimtajās valstīs un plaukstošo Lielbritānijas ekonomiku, ieradās simti tūkstošu, visi meklējot labāku dzīvi. Precīzi - cik, līdz šim esot bijis grūti noteikt. Daži iekļāvušies ēnu ekonomikā, citi nav strādājuši nemaz, citi ātri vien atgriezušies mājās.

Tikko veikts pētījums liecina, ka kopš 2004.gada Lielbritānijā ieradušies aptuveni 1.5 miljoni imigrantu no Austrumeiropas. Aptuveni divas trešdaļas ir no Polijas, 70% vecumā no 18 līdz 35. Daudzi ir labi izglītoti un augsti kvalificēti darbinieki. Lielākā daļa - 63% poļu gadījumā - paliek mazāk kā 12 mēnešus. Daudzi ir paši meklējuši sev gan mājokli, gan darbu, gan kompāniju. Tas neizbēgami ir radījis klasterus - vairāk nekā ceturtdaļa ir izvietojusies Londonā.