Tunisija kā ceļojumu galamērķis pēc teju aprimušajiem nemieriem vēl nepievilina tūristus, un nozares pārstāvji ir satraukti par saspīlējumu Ziemeļāfrikas reģionā tā politiskās nestabilitātes dēļ. Savukārt Turciju šajā situācijā var saukt par ieguvēju, jo uz šo valsti dosies vēl vairāk atpūtnieku no Latvijas. Šobrīd Turcijas trumpis ir tas, ka tā ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga. Nemieri Tunisijā, kā prognozē tūroperators Go Adventure, par 30% palielinās iegādāto ceļojumu skaitu uz Turciju, kas jau vairākus gadus ir iecienītākais vasarā silto zemju galamērķis tūristiem no Latvijas.

Pieaugs pieprasījums pēc Turcijas

Ikreiz, kad kādu valsti pāršalc skaļu notikumu vētra, piemēram, politiski protesti, terorisms, iekšēji nemieri vai bīstamas dabas stihijas, tūristi izvēlas doties citur. Spilgts piemērs no pagātnes – Bali. Eksotiska un tūristus ļoti saistoša vieta, taču tās tūrisma nozare, kas pirms tam bija spēcīga, pēc teroristu uzbrukumiem gandrīz apstājās. Notikumi Tunisijā gan nav saistīti ar terorisma aktiem, bet ar iedzīvotāju tiekšanos pēc demokrātijas - tas ir protests pret pastāvošo politisko iekārtu, bezdarbu, informācijas brīvības trūkumu, par ko ļoti daudzi cilvēki pasaulē jūt līdzi Tunisijas iedzīvotājiem. Tomēr negatīvo un brīdinošo informāciju cilvēki neaizmirsīs, tāpēc uz kādu laiku silto zemju un pludmales baudītājiem no Latvijas varētu pieaugt pieprasījums pēc citiem tūrisma galamērķiem, jo īpaši – Turciju, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus, turklāt atrodas tuvāk.

«Lai gan Tunisija ir populārs Latvijas tūristu galamērķis vasarā, jau šobrīd ir skaidrs, ka plašie nemieri būtiski samazinās mūsu iedzīvotāju vēlmi doties uz šo Ziemeļāfrikas valsti. Prognozējam, ka tā vietā pieaugs mūsu iedzīvotāju pieprasījums pēc Turcijas kā tūrisma galamērķa, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus,» paredz tūroperatora Go Adventure Baltijā direktore Oksana Golovina.

Lai gan gaisa satiksme Tunisijā darbojas kā iepriekš un nav ziņu par cietušiem tūristiem vai to, ka nemieri būtu sasnieguši pludmales kūrortus, tūrisma kompānijas Eiropā, aicina tūristus, kam nav īpaša nepieciešamība uzturēties Tunisijā, nedoties uz šo valsti līdz situācija normalizēsies. «Jau šobrīd var novērot, ka tie tūristi, kuri plāno vasaras atvaļinājumu pavadīt Tunisijā, nomaina sava ceļojuma galamērķi ar Turciju. Tas arī ir loģisks solis, ņemot vērā, ka Turcija ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga.» Kā atzīst O. Golovina, pastāv risks, ka līdzīga situācija, kāda šobrīd ir Tunisijā, var uzliesmot arī citās arābu valstīs, tādēļ tūrisma nozares attīstība šajā reģionā šobrīd tiešā veidā ir atkarīga no politiskās stabilitātes.

Eiropas tūrisma firmas līdz svētdienas pēcpusdienai ir evakuējušas gandrīz visus tūristus no Tunisijas, kur piektdien pēc vardarbīgiem protestiem atkāpās un aizbēga no valsts ilggadējais prezidents Zinelabidīns ben Ali, ziņoja rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi.

ASV un vairākas Eiropas valstis ir brīdinājušas savus pilsoņus atturēties no braucieniem uz Tunisiju tur notiekošās vardarbības un saspīlētās situācijas dēļ.

Lielbritānijas tūrisma kompānija Thomas Cook un Vācijas tūrisma firma TUI Travel sestdien un svētdien evakuēja tūkstošiem savu klientu no Tunisijas.

Thomas Cook svētdien paziņoja, ka evakuējusi aptuveni 2000 Vācijas, 540 Beļģijas un 300 Lielbritānijas un Īrijas pilsoņus.

Eiropas lielākā tūrisma firma TUI Travel ar septiņiem avioreisiem ir aizvedusi no Tunisijas pusotru tūkstoti britu tūristu.

Lielbritānijas Tūrisma aģentūru asociācija informēja, ka Tunisijā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas laikā bijuši vismaz pieci tūkstoši britu tūristu.

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Saskatot lielu potenciālu kravu apgrozījumam Ziemeļāfrikā, DHL atklāj tiešo pārvadājumu līniju uz Tunisiju.

DHL, kas darbojas arī Latvijā, ir paplašinājis savu sauszemes pārvadājumu servisu, iekļaujot tajā arī Ziemeļāfrikas reģionu. Sekojot DHL Euroconnect pakalpojuma ieviešanas pieredzei Marokā, DHL Freight šobrīd piedāvā komplektēto kravu pārvadāšanas servisu arī uz un no Tunisijas.

«DHL Freight nepārtraukti paplašina savu pārvadājums tīklu Eiropā un ārpus tās,» saka DHL Freight izpilddirektors Tomass Džordžs. «Gan Maroka, gan Tunisija uztur ciešas ekonomiskās saites ar Eiropas Savienību, jo īpaši ar Dienvideiropas valstīm. Tas sekmē pieprasījumu un ir mudinājis iekļaut šīs valstis mūsu Euroconnect tīklā, paplašinot mūsu esošos nepilna-kravas-auto-slodzes un pilna-kravas-auto-slodzes pakalpojumus un nodrošināt regulārus salikto kravu pārvadājumus.»

Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Pieaugot bažām par plaša apmēra bēgļu krīzi uz Lībijas un Tunisijas robežas, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izplatījis aicinājumu pasaules valstu valdībām palīdzēt organizēt «plašu un visaptverošu desmitiem tūkstošu ēģiptiešu un citu trešo valstu pilsoņu evakuāciju».

ANO aicināja valstis nodrošināt naudas līdzekļus, loģistikas atbalstu, lidmašīnas, kuģus un pieredzējušu personālu, lai tiktu galā ar krīzi. «Situācija uz robežas ar katru mirkli pasliktinās, tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida palīdzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams veikt plašu evakuāciju», skaidroja ANO pārstāvji.

Tūkstošiem Lībijā strādājošie ēģiptieši, vjetnamieši, turki, ķīnieši un taizemieši, bēgot no vardarbības Lībijā, ir šķērsojušu Tunisijas robežu, kur situācija draud izvērsties milzīgā bēgļu krīzē. No Lībijas uz Tunisiju jau ir aizbēguši ap 75 tūkstošiem cilvēku un ap 40 tūkstošiem ir sapulcējušies robežas otrā pusē, kur izmisīgi cenšas darīt visu, lai nokļūtu Tunisijā. Vairāki no tiem atrodas pilnīgā spēku izsīkuma stāvoklī un tiek sabradāti pūlī, novēroja BBC.

Politiskie nemieri Ēģiptē iedragājuši tai tik ļoti nozīmīgo tūrisma nozari, atstājot spēcīgu ietekmi uz to arī Eiropā, tostarp Latvijā. Turklāt, šie nemieri sekoja nemieriem Tunisijā, kas arī ir populārs tūristu galamērķis.

Tūrisms Ēģiptei, kas pastāvīgi cīnās ar nabadzību, ir ļoti nozīmīga ekonomikas nozare, tā veido aptuveni 6% no valsts iekšzemes kopprodukta. Februāris un marts ir tie mēneši, kas piemēroti ekskursijām uz valsts ziemeļiem un dienvidiem, jo gaisa temperatūra vēl nav tik augsta kā vasarā. Šajā februārī daudziem ievērojamiem kultūrvēsturiskiem notikumiem Ēģiptē uzmanība netika pievērsta vispār. Situācija valstī radīja ievērojamus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem un tūrisma kompānijām, jo Ēģipte tūristiem no Eiropas ir viens no iecienītākajiem galamērķiem ziemā.

Alternatīvu Ēģiptei grūti atrast

Ziemā nav alternatīvu Ēģiptes piedāvājumam nedz cenas, nedz atpūtas un apskatāmo objektu ziņā. Lielākā daļa tūristu Latvijā visbiežāk izvēlas lētākus ceļojumus un viesnīcas, toties uz ilgāku laiku. Tāpēc Ēģiptes vietā piedāvāt, piemēram, Indiju, Dubaiju vai Dominikānu ir neloģiski, jo ceļojums uz šīm valstīm izmaksā vismaz divas līdz trīs reizes dārgāk. Līdz ar to, alternatīva Ēģiptei ir Grieķija, Turcija un Tunisija, kas cenas ziņā konkurē ar Ēģipti, bet uz kurām var doties tikai sākot no pavasara. Arī Kanāriju salas tiek piedāvātas Ēģiptes vietā, taču sala nespēj uzņemt tik lielu tūristu skaitu. Ņemot vērā iepriekš minēto faktu un to, ka vairāk kā 60% tūristu no Latvijas ir ar vidējiem ienākumiem, situācija Ēģiptē var izraisīt vispārēju kritumu tūrisma nozarē. Ja Ēģiptes protesti izraisīs cenu pieaugumu tūrisma nozarē, daļa no šiem cilvēkiem var izvēlēties neceļot vispār, kas būtu spēcīgs trieciens tūrisma operatoriem Latvijā.

Tunisijas valdība sestdien paziņojusi, ka nedēļas laikā slēgs 80 valsts nekontrolētas mošejas, reaģējot uz iepriekšējā dienā notikušo uzbrukumu atpūtniekiem netālu no Tunisijas kūrortpilsētas Sūsas, kurā nogalināti 38 cilvēki.

Kā uzskata Tunisijas premjerministrs Habibs Esids, mošejās notiek «kūdīšana uz vardarbību». Viņš arī aicinājis tautu «saliedēties un palīdzēt valdībai».

Tikmēr prestižais Kairā bāzētais sunnītu studiju centrs Al Azhar nosodījis slaktiņu Tunisijā kā «visu refliģisko un cilvēcisko normu pārkāpumu».

Premjers arī paziņojis, ka valstī tiks pastiprināti pretterorisma pasākumi, tostarp no 1.jūlija viesnīcās, tūrisma objektos un ap vēstures pieminekļiem, kam varētu draudēt teroristu uzbrukumi, paredzēts izvietot pastiprinātu bruņotu apsardzi.

Tūrisma industrija Tunisijai nodrošina 7% iekšzemes kopprodukta un tiešā vai netiešā veidā arī gandrīz 400 000 darba vietu.

Ēģipte valsts iedzīvotājiem bloķējusi pieeju populārajai interneta vietnei Twitter, turklāt nākamais sociālais tīkls, ko valdība nolēmusi bloķēt ir Facebook, raksta TechCrunch.

Iespaidojoties no nesenajiem notikumiem Tunisijā, arī Ēģiptē iedzīvotāji sākuši piepildīt pilsētu ielas, protestējot pret korupciju valsts pārvaldē un valdības piekopto politiku kopumā.

Līdzīgi kā tas notika Tunisijā, arī Ēģiptes iedzīvotāji protestus organizē galvenokārt izmantojot pasaulē populāros sociālos tīklus Twitter un Facebook. Un jau otrdien, 25. janvārī, interneta vietne Twitter valsts iedzīvotājiem vairs nebija pieejama.

Iepriekš The Times ziņoja, ka sākotnēja protestētāju aktivitāte vien bijusi novērojama tiešsaistē, kur protesta gājienam Ēģiptē dalību bija apstiprinājuši 85 tūkstoši cilvēku. The Times vēsta, ka kaut vai puse no tiem, kuri apstiprinājuši dalību protestos, tiešām izietu ielās, tas būtu vēsturiska Ēģiptes sabiedrības veikta politiskā akcija Mubaraka režīma laikā.

Francijas galvaspilsētas Parīzes lidostu operators Aeroports de Paris (ADP) ir vienojies par 38% daļu iegādi Turcijas lidostu operatorā TAV Airports Holding, kas darbojas arī starptautiskajā lidostā Rīga, tostarp iznomā komercplatības un nodrošina beznodokļu tirdzniecību.

Pirmdien izplatītajā ADP paziņojumā sacīts, ka TAV Airports Holding akcijas par 874 miljoniem ASV dolāru (464 miljoniem latu) franči pērk no trim Turcijas koncerna lielākajiem akcionāriem – Turcijas kompānijām Akfen Holding, Tepe Holding un Sera Yapi Endustrisi & Ticaret. Turklāt ADP iegādāsies 49% daļu Turcijas koncerna būvniecības struktūrvienībā TAV Yatirim Holding.

«Šā darījuma dēļ tiks izveidota viena no lielākajām lidostu operatoru aliansēm pasaulē, kas tiešā vai netiešā veidā pārvalda 37 lidostas, kurās apkalpo kopumā 180 miljonus pasažieru gadā,» sacīts ADP paziņojumā. ADP norāda, ka iegādes darījums ir daļa Francijas kompānijas stratēģijas, kas paredz darbības izvēršanu attīstības valstu tirgos.

Tendences pārtikas izejvielu tirgū rada labvēlīgu fonu straujam olīvu cenu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laika apstākļiem dažādos pasaules reģionos vienmēr bijusi milzīga ietekme uz pārtikas izejvielu cenām preču biržās. Ja tie ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka. Pašlaik, piemēram, vērojams sausums Vidusjūras reģionā, kam jau ir bijusi liela ietekme uz olīvu un olīveļļas cenu. Turklāt pārskatāmā periodā visai iespējams, ka šo produktu cienītajiem nāksies rēķināties ar vēl augstākām izmaksām.

Financial Times eksperti izpētījuši, ka olīveļļas cena šogad Eiropā vairākos gadījumos pieaugusi pat par 25%. Tiek gaidīts, ka olīvu raža šogad būtiski sliktāka būs tādās valstīs kā Grieķija, Itālija, Tunisija un Spānija. Jānorāda, ka Vidusjūras reģiona valstis ir pasaulē lielākās olīvu audzētājas.

Itālijas valdība, saskaroties ar tūkstošiem migrantu no Tunisijas, oficiāli lūgusi Eiropas Savienības palīdzību, ziņo BBC.

Pēc janvārī notikušās sacelšanās Tunisijā pēdējo dienu laikā Itālijas Lampedūzas salā esot ieradušies aptuveni pieci tūkstoši migrantu.

Itālijas iekšlietu ministrs Roberto Maroni sacījis, ka valsts pirmdien prasījusi finansiālu palīdzību 100 miljonu eiro apmērā. Viņš arī lūdzis šajā lietā iesaistīties ES robežu pārvaldības aģentūru Frontex.

Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) raksturojusi migrantus kā jauktas plūsmas - daži bēgot nedrošības dēļ Tunisijā, bet citi izmantojot iespēju nokļūt Eiropā, lai atrastu darbu.

Lampedūzas mērs Bernadino Rubeis izziņojis ārkārtas stāvokli.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Darbu pārtraukusi viena no lielākajām Sanktpēterburgas tūrisma kompānijām Solvex-Tourne, kas savus pakalpojumus piedāvā arī Latvijā.

Uzņēmums arī vērsies Krievijas Tūrisma industrijas apvienībā ar lūgumu palīdzēt nodrošināt pašlaik ārvalstīs esošo tūristu atgriešanos mājās.

Pēc kompānijas sniegtajām ziņām, pašlaik ārzemēs atrodas aptuveni 9000 Solvex-Tourne klientu - lielākā daļa Grieķijā, Bulgārijā, Spānijā, Horvātijā, Melnkalnē, Ēģiptē un Tunisijā.

Vēl aptuveni 8600 klienti ir samaksājuši par nākamajos mēnešos paredzētiem ceļojumiem.

Sanktpēterburgas uzņēmums Solvex-Tourne iekļauts Krievijas tūrisma kompānijā Solvex Group, kurai ir struktūrvienības arī Maskavā, Kijevā, Minskā un Bulgārijas pilsētās Sofijā un Varnā.

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un gauso atgūšanos, gandrīz 60 procenti pasaules valstu ir veikušas nozīmīgas uzņēmējdarbību regulējošo prasību izmaiņas, lai atvieglotu nodokļu nomaksu, tā secinājuši PricewaterhouseCoopers (PwC) un Pasaules Bankas eksperti jaunākajā pētījumā Nodokļu nomaksa 2011 (Paying Taxes 2011).

Pētījumā, kurā apskatītas 183 valstu ekonomikas, secināts, ka 40 no tām ir izdevies padarīt nodokļu nomaksu vienkāršāku. Šogad vislielākie uzlabojumi paveikti Tunisijā. Valstis, kas tika apskatītas gan 2006., gan 2011.gada apskatā, nodokļu administrēšanas laiku ir samazinājušas par nedēļu, nodokļu kopējo likmi vidēji par 5 procentiem un maksājumu skaitu teju par četriem. Kopumā kopš 2006.gada 90 valstīs ir samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis.

PwC Latvijas uzņēmuma valdes locekle Zlata Elksniņa – Zaščirinska komentē: «Vērtējot Latvijas pozīciju no nodokļu nomaksas viegluma, no pagājušā gada 45.vietas, esam nokritušies uz 59. Apskatot kopējās nodokļu likmes Eiropā, jāsecina, ka Latvijas pozīcija ir mazliet kritusies dēļ 5,5% kopējās likmes palielinājuma salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī laiks, lai izpildītu visas administratīvās prasības ir pieaudzis dēļ tā, ka uzņēmumiem bija nepieciešams veikt izmaiņas grāmatvedības programmās, kas saistītas ar nodokļu likmju izmaiņām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijai priekšā ir aizsteigušās tādas valstis kā Francija, Austrālija, Čīle, Kazahstāna, Korejas Republika, Kosova u.c. Neskatoties uz to, nodokļu nomaksas viegluma ziņā Latvija joprojām ir priekšā tādām valstīm kā ASV, Somija, Vācija, Grieķija, Spānija, Slovēnija u.c.»

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 17. februāra rītā bija 85,05 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,06 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena palielinājusies saistībā ar aizsākušos protesta vilni Tuvo Austrumu valstīs. Pēc notikumiem Tunisijā un Ēģiptē protesti pret pastāvošo valsts iekārtu sākušies arī Irānā, Alžīrijā, Jordānijā, Bahreinā un Lībijā. Investorus uztrauc, ka nemieru rezultātā varētu tikt traucētas naftas piegādes, ziņo Associated Press.

Irāna ir ceturtais pasaulē lielākais naftas ražotājs. Tāpat nozīmīgi «melnā zelta» ražotāji ir arī Alžīrija un Lībija.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,20 ASV dolāriem līdz 103,98 dolāriem par barelu.

Šogad Eiropas piena tirgū ir augstas cenas un pieaugoši ražošanas apjomi gan piena izejvielai, gan pārstrādes produktiem, par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Kopējie ES 2011.gada piena ražošanas apjomi varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 1.8%. Relatīvais pieaugums visvairāk izteikts ir Īrijā, Francijā, Austrijā un Baltijas valstīs. ES sviesta un pilnpiena pulvera eksporta iespējas ir mazas, jo ES cenas globālajā tirgū nav konkurētspējīgas. Tāpat eiro svārstības attiecībā pret dolāru, kā arī neprognozējamās finansu krīzes ietekmes sekas rada nenoteiktību tirgū. «Piena ES iepirkuma cenas šogad ir bijušas salīdzinoši ļoti augstas un līdz gada beigām turpinās saglabāties augstā līmenī.

Sākotnēji ES piena un produktu augstais cenu līmenis var likties pārsteidzošs, ņemot vērā ražošanas pastāvīgo pieaugumu. Liekas, ka arī vietējā pieprasījuma pieaugums nav noteicošais, un galvenokārt cenu līmeni notur augošās eksporta iespējas. Gada pirmajā pusē strauji palielinājās vājpiena pulvera un sūkalu pulvera eksports. Arī siera eksporta palielinājies. Lai gan sākotnēji eksporta pieprasījums bija galvenais augsto cenu «dzinējspēks», tagad ir skaidrs, ka lielāko daļu no piena ražošanas palielinājuma absorbēs iekšējais ES tirgus. Augsto cenu periods ir bīstams, jo tieši tad pastāv iespēja situācijas izmaiņas dēļ ciest vislielākos zaudējumus. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi situāciju piena tirgū ir mācējuši izmantot savā labā. Latvijas piena produkti lielos apjomos ir tikuši pārdoti gan ES tirgū, gan tādās eksotiskās zemēs kā Malaizija, Taizeme, Indonēzija, Dienvidkoreja, Tunisija, Maroka,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvija ir viena no reģiona pievilcīgākajiem ieguldījumu mērķiem Turcijas uzņēmumiem un interese par Latviju Turcijas uzņēmumu vidū ievērojami pieaug, norāda viens no lielākajiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā - lidostu operators TAV Latvia.

«Latvija, kā Baltijas reģiona centrs, ir vēsturisks tilts starp Rietumu un Austrumu tirgiem, tādēļ esošais transporta un tranzīta uzņēmējdarbības potenciāls ir daudz spēcīgāks, nekā jebkurā citā no kaimiņvalstīm. Mums ir arī svarīgi, ka Latvijai ir arī ilggadēja pieredze kā reģiona aviācijas biznesa centram. Starptautiskā lidosta Rīga un airBaltic pēdējās desmitgades laikā realizējuši virkni sasniegumu, tādējādi novietojot Latviju potenciālo aviācijas investoru uzmanības centrā,» norāda TAV Latvia vadītājs Girajs Čolpans (Giray Colpan).

Kompānijā norāda, ka Latvija sniedz unikālas priekšrocības tiem Turcijas uzņēmumiem, kas ieinteresēti investēt dažādās uzņēmējdarbības jomās, tai skaitā, jau pastāvošās starptautiskajās tirdzniecības aktivitātēs. Stratēģiski izdevīgā atrašanās vieta ir spēcīgs stimuls Turcijas investoriem, kuru mērķis ir daudzveidīgas tirgus iespējas dažādās, viegli sasniedzamās valstīs/reģionos, kā arī priekšrocības, kas tiek gūtas darbojoties kādā no ES valstīm.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Turpinās pieaugt sadursmes Persijas līča valstī Bahreinā. Kopš 14. februāra valsts piedzīvo politisku nestabilitāti un plaša apmēra demonstrācijas. Ievērojot Bahreinas stratēģiski svarīgo atrašanās vietu un to, ka tā ir viena no galvenajām naftas eksportētājām, notiekošais šeit var atsaukties uz visu pasauli, ir pārliecināti eksperti.

Protesta akcijas iedvesmoja notikumi Tunisijā un Ēģiptē. Bahreinas iedzīvotāji devās galvaspilsētas Manāmas ielās, lai pieprasītu režīma maiņu un konstitucionālas monarhijas ieviešanu. Nākošajās dienās protesti pārauga vardarbīgās sadursmēs ar valsts policiju un armiju. Rietumvalstis ir aicinājušas Bahreinas valdību ievērot savaldību un protestētājus būt atbildīgiem, tomēr abas puses ir noskaņotas visai kareivīgi.

14. februārī valsts iedzīvotāji pulcējās Manāmas ielās, kur iesaistījās sadursmēs ar policiju. Dienu vēlāk, 15. februārī, demonstranti ieņēma Manāmas Pērļu laukumu, kur centās uzsliet teltis, tādā veidā atkārtojot Ēģiptes notikumus. 17. februārī situācija kļuva saspīlētāka, pilsētas ielās izvietojās armija un vardarbīgā ceļā atbrīvoja laukumu.

Šveices varasiestādes sodījušas Francijas elektrostaciju un mašīnbūves kompānijas Alstom Šveices meitasuzņēmumu Alstom Network Schweiz AG saistībā ar kukuļošanu, tostarp arī par tās darbību Latvijā, vēsta Reuters.

Sods piespriests globālas korpupcijas izmeklēšanas ietvaros. Kompānija sodīta ar 2,5 miljonu Šveices franku (aptuveni 1,4 miljoni latu) lielu soda naudu par trim kukuļdošanas gadījumiem, kas saistīti ar kompānijas pārstāvjiem Latvijā, Malaizijā un Tunisijā.

Alstom arī jāatmaksā aptuveni 36 miljoni franku (aptuveni 20 miljoni latu), kas atbilst kompānijas gūtajai peļņai saistībā ar minētajiem gadījumiem.

«Divos no trim gadījumiem, Alstom pati ir bijusi par upuri savu darbinieku rīcībai, kas nopelnījuši uz kompānijas rēķina,» paziņojusi Alstom. «Trešajā gadījumā – Alstom bija tikai konsorcija apakšuzņēmums,» norāda kompānija.