Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, saspīlējums enerģētikas tirgū un inflācijas izaicinājumi ir atvirzījuši klimata jautājumus otrajā vai pat trešajā plānā. Arī ANO COP27 klimata konference pelna vien mērenu sabiedrības uzmanību.

Taču nav šaubu, ka šī situācija ir īstermiņa – klimats atgriezīsies dienaskārtības pirmajās rindās, jo tieši šis, līdz ar valsts drošības situāciju, ir mūsu paaudzes eksistenciāls izaicinājums. Tam būs vajadzīgi risinājumi un arī Latvijai ir vērts mērķtiecīgāk vadīt klimata politiku, jo jāņem vērā, ka tieši ilgtspējas izaicinājumiem – nevis otrādi - jau tuvākajā dekādē tiks pakārtoti citi attīstības jautājumi – izaugsme, labklājības izpratne, izglītība, enerģētika.

Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru

Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030.gadam ar nākamo atskaites punktu 2024.gadā, līdz kuram brīdim ir jāveic plāna aktualizāciju un jāiesniedz pārskatīto plānu Eiropas komisijai. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām un līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 - pret un 142 deputātiem atturoties. Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti ES kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām, skaidroja EP.

EP deputāti uzstāja, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050.gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050.gada emisijai jābūt "negatīvai", proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Deputāti prasa arī pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta gaitā Tērbatas ielā plānots ierīkot un testēt zaļās infrastruktūras risinājumus ‒ zaļās sienas, zaļo jumtus un lietusdārzus.

Tādējādi Tērbatas iela sekos pasaules metropoļu paraugam, lai karstajās vasaras dienās dotu iespēju iedzīvotājiem atveldzēties.

Zaļos risinājumus plānots ieviest līdz 2024.gadam. Šobrīd projektā tiek veikta zaļās infrastruktūras kartēšana ar mērķi apzināt, kurās galvaspilsētas apkaimēs tā nepieciešama visvairāk, tādējādi mazinot siltumsalas efektu* un ielas aplūšanas risku. Tiek vērtēts arī, kādi zaļās infrastruktūras risinājumi būtu piemērotākie, lai pielāgotu pilsētu klimata pārmaiņām.

Tērbatas iela ir viena no ar transportu un gājēju noslogotākajām ielām, taču tajā trūkst koku, apstādījumu un citu zaļo elementu, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem atveldzēties karstajās vasaras dienās, bet pašai teritorijai – pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.

Igaunijas valdība piekritusi Klimata ministrijas ierosinājumam, un tādējādi tiks sākts valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" privatizācijas process.

Lēmuma pavaddokumenti sniedz pilnvaru ministram nodot tālāk 400 000 pašlaik valstij piederošo "Nordic Aviation Group" akciju ar nosacītu vērtību 10 eiro. Akciju nodošana veicama ar ministra lēmuma procedūru, kas neparedz akciju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas.

Igaunijas valdība norādīja, ka akciju novērtējuma ziņojums nav nepieciešams, jo akciju parastā vērtība tiks noteikta konkurējošu piedāvājumu kārtībā, savukārt dokumentācijā ir paskaidrots, ka Igaunijas valstij vairs nav nepieciešamības būt līdzdalībniekam "Nordica".

Kā pausts ar lēmumu saistītajā dokumentā, "Nordic Aviation Group" uzņēmējdarbības stratēģija paredz, ka pārsvarā tiek piedāvāti ārpakalpojumi. Uzņēmums nesniedz pasažieriem lidojumus no Tallinas savā vārdā, kā arī tam nav reālu pieņēmumu par lidojumu pakalpojumu sniegšanu no Tallinas; tas nepalielina savienojamību ar Igauniju, savukārt Igaunijas valstij nav nepieciešamības būt uzņēmuma īpašniecei. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, klimata ministrs ierosina uzņēmumu pārdot".

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu.

Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija, tāpēc opozīcijas deputāti pārmeta topošajai koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, šo likumprojektu šodien skatot parlamenta sēdē. Juridiskajā komisijā iecere tika noraidīta, jo tajā valdošajai koalīcijai nav vairākuma.

Saeimas deputāti noraidīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšlikumu paplašināt klimata un enerģētikas ministra funkcijas, nosakot ministra atbildību arī par vidi.

Tika noraidīti arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumi veidot jaunus ministru amatus, vai nu apvienojot ekonomikas un satiksmes ministru atbildības, vai arī ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministru atbildības. Atbalstu nesaņēma arī ZZS rosinājums apvienot iekšlietu un tieslietu ministru amatus.

Jaunā Vācijas valdība pirmdien apstiprinājusi 60 miljardu eiro klimata investīciju plānu, sperot pirmo nozīmīgo soli ceļā uz ambiciozo klimata pārmaiņu ierobežošanas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

Par vienošanos paziņoja Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kas to nodēvēja par stimulu Vācijas ekonomikai un sākumu klimata neitrālai un digitālai Vācijas nākotnei.

Investīcijas jaunās valdības "Klimata un transformācijas fondā", par kuru pirmo reizi tika paziņots piektdien, nāk no neizmantotiem aizņēmumiem, kas paredzēti koronavīrusa apkarošanai.

Valdība bija saņēmusi Vācijas parlamenta apstiprinājumu, lai šogad aizņemtos 240,2 miljardus eiro. Šī nauda paredzēta, lai finansētu pasākumus pandēmijas ietekmes mazināšanai uz uzņēmumiem, taču tagad valdībai būs nepieciešami tikai 180 miljardi eiro.

Vācijas koalīcijas valdība, ko veido sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), paziņoja par ambicioziem plāniem cīņā ar klimata pārmaiņām, tostarp mērķi atteikties no oglēm elektroenerģijas ražošanā un līdz 2030.gadam un saražot 80% elektrības no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šis terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties.

Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Fragments no intervijas

Iepriekš klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars Dienas Biznesam solīja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz pērnā gada vasaras vidum. Kā ir šobrīd? Plāna mets ir, kad tas būs gatavs, neatkarīgi no satura? Vai taisnība, ja plānu neiesniedzam līdz 2024. gada vasarai, Eiropas Komisija nosaka soda sankcijas Latvijai?

Jā, ja plāns netiek sagatavots laikā un iesniegts, tad var būt soda sankcijas, var būt tiesvedība u.tml. Līdztekus nav pamata apgalvot, ka viss patiešām ir tik strikti, ka visi, kas nepaspēs izdarīt līdz konkrētam datumam, uzreiz tiks sodīti. Runājot par pirmo jautājuma daļu, tad ir jāsaprot viena lieta, kas visu izmainīja šī plāna tapšanā. Proti, plāna mērķi ir stipri nopietnāki. Tātad sākotnēji bija runa par to, ka jāsasniedz 7% SEG emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šobrīd runa jau ir par 17%. Tas nozīmēja pilnīgu dokumenta pārstrādāšanu. Līdz tam bija samērā vienkārša rīcība – plānu atjaunoja reizi divos gados un sistemātiski strādāja, pārāk neiespringstot. Nav jau arī noslēpums, ka 7% mērķi mēs varējām līdz 2030. gadam sasniegt samērā viegli. Mērķa palielinājums vairāk nekā divas reizes nozīmē nopietnu ietekmi uz visu tautsaimniecību un visām tās nozarēm. Plāna izveide rit smagnēji, un process nav ātrs, bet grafiku mēs esam izveidojuši un pie tā arī pieturēsimies, lai iekļautos termiņos. Tieši šobrīd notiek diskusijas dažādu nozaru NVO un citiem sadarbības partneriem. Esam tikušies ar teju pusi no sabiedriskajām organizācijām, kopā būs vairāk nekā 40 šādu tikšanos.

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim jau bija spēkā aizliegums Eiropas Savienības robežu šķērsot kravu pārvadātājiem, proti, Krievijā reģistrētiem vilcējiem un piekabēm. Aizliegums neattiecas uz Krievijā reģistrētajiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kuri pārvadā kravas ar autotransportu tranzītā caur Eiropas Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.

Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām ir aizliegta. Personām, kuras pārvietojas ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, nebūs iespēja iebraukt ar to Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas robežu. Personām ar šādiem transportlīdzekļiem no robežšķērsošanas vietas būs jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā.